Ekonomika

FID: Sankciju apiešanas risks Latvijā ir augstāks nekā daudzās citās ES valstīs

LETA, 15.03.2024

Jaunākais izdevums

Sankciju apiešanas risks Latvijā ir augstāks nekā daudzās citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, piektdien žurnālistiem atzina Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.

Grozījumi Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumā, kas stājas spēkā 1.aprīlī, paredz, ka FID kļūst par kompetento institūciju starptautisko un nacionālo sankciju izpildes jautājumos. Iļjenkovs norādīja, ka jau patlaban saskaņā ar likumu FID ir kompetentā institūcija cīņā pret sankciju apiešanu finanšu sektorā.

FID saņem ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem sankciju apiešanā no finanšu iestādēm un citiem privāto tiesību subjektiem. Pērn bijis rekords - saņemti 510 ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem par sankciju apiešanu.

"Tas ir ļoti saprātīgs un likumsakarīgs skaitlis, ņemot vērā apjomīgās sankcijas, kas ir noteiktas pret Krieviju. 2022.gadā bija 281 ziņojums par aizdomīgiem darījumiem sankciju jomā. Salīdzinājumā pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, 2021.gadā, saņemti vien 12 ziņojumi, lai gan jau tobrīd bija sankcijas pret Baltkrieviju un Krieviju, kas tika noteiktas 2014.gadā. Tātad kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ziņojumu skaits ir ļoti būtiski pieaudzis un attiecīgi pieaugusi FID loma, šos sankciju gadījumus izmeklējot," norādīja Iļjenkovs.

Gadījumos, ja FID konstatē, ka aizdomas par sankciju apiešanu vai pārkāpšanu ir pamatotas, FID informē Valsts drošības dienestu vai Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldi vai Muitas pārvaldi.

"Šajā sakarā ir ļoti būtiski apzināties augstos riskus, kuriem Latvija ir pakļauta no sankciju apiešanas viedokļa kopumā. Tā saucamais sankciju risks Latvijā ir augstāks nekā ļoti daudzās citās ES valstīs," uzsvēra FID pārstāvis.

Galvenokārt iemesli tam ir no Latvijas neatkarīgi, proti, Latvijas ģeogrāfiskais novietojums, vēsturiskās tirdzniecības saites ar Krieviju un Baltkrieviju.

"Mēs esam ļoti unikālā ģeogrāfiskajā situācijā, praktiski vienīgā ES valsts, kurai ir robeža ar Krieviju un Baltkrieviju. Arī Lietuvai tā ir, bet Lietuvai robeža ir tikai ar Kaļiņgradas apgabalu," piebilda Iļjenkovs.

Tāpat ir pietiekami liels skaits Krievijas personu, kurām noteiktas sankcijas un kurām ir bijušas biznesa un saimnieciskās darbības intereses Latvijā, kas attiecīgi paaugstina sankciju apiešanas risku. Ņemot vērā minēto, Latvijai ir jāpievērš atbilstoši resursi tam, lai sankciju izpilde tiktu veikta korekti, skaidroja FID priekšnieka vietnieks.

Jau ziņots, ka Saeima pērn 8.decembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas paredz noteikt FID kā galveno iestādi visu starptautiski noteikto sankciju izpildē Latvijā un kā kompetento iestādi visu ES regulās un lēmumos par sankciju noteikšanu paredzēto izņēmumu piemērošanā.

Ar grozījumiem tiek izveidota pilnībā centralizēta sistēma, neveidojot jaunu iestādi. Visus lēmumus par izņēmumiem un atļaujām, ja vien konkrētos jautājumos likumā nav paredzēts atsevišķs regulējums, pieņems viena iestāde - FID, tādējādi nodrošinot vienveidību un efektivitāti.

Vienlaikus tiek nodrošināts, ka visos jautājumos par sankciju ieviešanu ir viens sākotnējais saziņas punkts un viena galvenā iestāde, kas lemtu par jautājumiem, tādējādi atvieglojot un vienkāršojot saziņu starp privāto un publisko sektoru.

Tāpat likums paredz, ka FID kļūst par galveno iestādi sankciju izpildē Latvijā, tai skaitā, ietverot lēmumu pieņemšanu par līdzekļu iesaldēšanu, tas ir, atzīt noteiktas personas par sankcijām pakļautām personām un izdot saistošus lēmumus par šo personu līdzekļu iesaldēšanu, ja FID rīcībā ir informācija par personas pienākumu izpildīt sankcijas, bet sankcijas nav izpildītas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, atbilžu sniegšanu uz privātā sektora un valsts iestāžu jautājumiem par sankciju ieviešanu un piemērošanu, sankciju apmācību organizēšana un vadīšana, informatīvo materiālu par sankciju piemērošanu un izpildi izstrāde un publicēšana, kā arī saziņa ar ārvalstu institūcijām (tostarp ES iestādēm) par sankciju piemērošanu un izpildi Latvijā.

Likums stājās spēkā 1.janvārī, tomēr, ņemot vērā nepieciešamību FID izstrādāt iekšējos normatīvus, atrast un apmācīt darbiniekus, izveidot atsevišķus lietvedības un informāciju tehnoloģiju risinājumus, pilnīga risinājuma ieviešana un jauno FID noteikto funkciju izpilde pilnā apmērā būtu iespējama sākot ar 1.aprīli. Iļjenkovs informēja, ka patlaban aizpildītas 15 no 19 amata vietām, kas paredzētas, pārņemot jaunās funkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FID: Pērn saņemti 510 aizdomīgu darījumu ziņojumi par iespējamu sankciju apiešanu

Db.lv, 05.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn saņemti 510 ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem, kas, iespējams, saistīti ar Eiropas Savienības (ES) sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju apiešanu, liecina informācija Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) gada pārskatā.

2022.gadā šādu ziņojumu bija 281.

Pērn FID saņēma 6108 aizdomīgu darījumu ziņojumus - par 4% mazāk nekā 2022.gadā - un 90 278 sliekšņa deklarācijas, kas ir par 1% mazāk nekā 2022.gadā. Pērn visvairāk tika ziņots par nodokļu noziegumiem

2023.gadā bija novērojama būtiska aizdomīgu darījumu ziņojumu no likvidējamām kredītiestādēm skaita samazināšanās - par 86% mazāk nekā 2022.gadā. Vienlaikus no citiem likuma subjektiem saņemto ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem skaits ir pieaudzis, it īpaši saistībā ar iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kas saistīta ar Latvijā īstenotajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, piemēram, nodokļu noziegumiem, korupciju un it īpaši neliela apmēra krāpšanām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

VDD: Neraugoties uz sarežģījumiem, turpmāka Rail Baltica izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama

LETA, 11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz esošajiem sarežģījumiem, turpmāka "Rail Baltica" infrastruktūras izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama un projektā ir nepieciešama mērķtiecīga risku pārvaldība, teikts Valsts drošības dienesta (VDD) pagājušā gada darbības pārskatā.

Latvijas nacionālās drošības un transporta nozares ilgtermiņa attīstības kontekstā projekta "Rail Baltica" stratēģiskā nozīme saglabājās nemainīgi augsta.

Projekts ir būtisks dzelzceļa kravu pārvadājumu nozares attīstībai. Aizvadītājā gadā aizvien skaidrāk iezīmējās riski, kas ir saistīti ar līdzšinējo dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecības kavēšanos un projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma apjoma pieaugumu.

VDD vērtējumā, neraugoties uz esošajiem sarežģījumiem, turpmāka "Rail Baltica" infrastruktūras izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama un projektā ir nepieciešama mērķtiecīga risku pārvaldība.

Prognozēs par ekonomisko drošību teikts, ka VDD vērtējumā Latvijas finanšu drošībai izaicinājumus turpinās radīt ar importa, eksporta un tranzīta plūsmām austrumu virzienā saistītie sankciju apiešanas riski, teikts VDD pagājušā gada darbības pārskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vienkāršāk būtu pilnībā apturēt tirdzniecību ar Krieviju un tad lemt par izņēmumiem

LETA, 25.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd vienkāršāk būtu apturēt tirdzniecību ar Krieviju pilnībā un tad lemt par izņēmumiem, nevis pieņemt jaunas un jaunas sankciju paketes, intervijā sacīja Lielbritānijas aizsardzības un drošības domnīcas RUSI Finanšu noziegumu un drošības centra direktors Toms Kītings.

"Es zinu, ka cilvēki varētu domāt, ka tas ir pārāk ekstrēms solis. Bet šobrīd mēs esam nonākuši līdz tam, ka ir tik daudz ierobežojumu, ka patiesībā visvieglāk ir pateikt, ka ir tikai viens ierobežojums, proti, nav tirdzniecības. Un tad ir kaut kādi izņēmumi, piemēram, medikamenti, kurus drīkst vest pāri robežai. Tas būs daudz vienkāršāk nekā tagad, kad jāpārbauda viss," sacīja eksperts.

Viņš arī pauda viedokli, ka sankciju izstrādātājiem acīmredzami trūkst ideju un risks ir tajā, ka svarīga kļūst sankciju pakete kā forma, nevis tās saturs. Tādēļ Eiropas Savienības (ES) politiķiem tik daudz nevajadzētu domāt par jaunām sankciju paketēm, bet gan būtu jāpievēršas jau ieviestajām sankcijām un tam, vai tās patiešām tiek īstenotas efektīvi."Iespējams, runāt par sankcijām šobrīd pat nav lietderīgi. Mums būtu jārunā par eksporta kontroli. Ja mēs sankciju sarakstā iekļausim vēl kādu Krievijas ģenerāli vai kādu citu - labi, lai būtu, bet mums ir jākoncentrējas uz tirdzniecību un vēlreiz tirdzniecību, uz precēm, kuras saņem Krievija. Patiesajiem ES varoņiem tagad ir jābūt muitas darbiniekiem, jo viņi ir tie, kuriem ir jānodrošina, lai Krievijas militārajiem spēkiem nepieciešamās lietas nenokļūst Krievijā," uzsvēra Lielbritānijas domnīcas Finanšu noziegumu un drošības centra direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riski, kas Latvijā bija pirms vairākiem gadiem un bija saistīti ar lieliem nerezidentu noguldījumiem un transakcijām caur Latviju, ir maksimāli mazināti un šobrīd ir uzskatāmi par minimāliem, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bankas viceprezidente Santa Purgaile.

Pašlaik Latvijas finanšu sistēmas galvenais fokuss ir sankciju piemērošana Krievijai un Baltkrievijai un ar to saistītās finanšu plūsmas, skaidroja Pirgaile, norādot, ka finanšu sektors iekšējās kontroles sistēmās ir ieviesis sankciju uzraudzības un kontrolēšanas mehānismus, un atbildīgajām iestādēm tiek ziņots par potenciāliem sankciju apiešanas mēģinājumiem.

Purgailes ieskatā finanšu sektors ar šo pašu lielāko risku tiek galā ļoti labi.

Jautāta, kāda veida sankciju apiešanas mēģinājumi pārsvarā ir redzami finanšu sektorā, Purgaile skaidroja, ka galvenais ir naudas un maksājumu plūsma uz paaugstināta riska jurisdikcijām, kas savā ziņā ir uzskatāmas par tādām kā Krievijas satelītvalstīm un uz kurām notiek arī paaugstināta aktivitāte preču plūsmās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas muita šogad pirmajos četros mēnešos 913 gadījumos dokumentu un muitas fiziskās kontroles rezultātā ir liegusi noformēt muitas procedūras sankcijām pakļautu preču kravām, intervijā sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Viņš skaidroja, ka lielākoties tas ir eksports - 796 gadījumi, savukārt 117 gadījumos muita liegusi kaut ko ievest no Krievijas vai Baltkrievijas. Pagājušā gada 12 mēnešos kopumā muita liedza pārvietot pāri robežai 2175 kravas ar sankcijām pakļautām precēm.

"Ja tendence saglabāsies, tad šogad būs vairāk šādu gadījumu. Pieredze liecina, ka noraidīto kravu skaits pieaug laikā, kad tiek pieņemta jauna sankciju kārta," teica Zukuls.

Arī pārbaudot fiziskās personas un viņu transportlīdzekļus, šogad ir konstatēti 962 pārkāpumi. Tie ir gadījumi, kad mēģināts ievest alkoholu vai degvielu. Savukārt 381 gadījumā personas mēģināja izvest skaidru naudu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu oficiālajā valūtā, pagājušajā gadā tie bija 2433 gadījumi. Tāpat 175 gadījumos ir konstatētas sankcijām pakļautas preces nelielā vērtībā pasta sūtījumos, piemēram, kosmētikas preces vai dārglietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ierobežojumu salāgošana ļautu mazināt sankciju apiešanu

LETA, 20.06.2024

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankciju apiešanas novēršanā lielākais izaicinājums ir atšķirīgās Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, jo ir pilnīgi skaidrs, ka visu, kas nonāk Baltkrievijas teritorijā, var iegūt arī Krievija, intervijā atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Sākoties karam un pēc tam ES pieņemot sankciju pakotnes, muitas ikdiena ir ļoti mainījusies, sacīja Zukuls un skaidroja, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas spiediens uz muitu vienmēr ir bijis darīt savu darbu ātrāk, lai pārvadātāji ātrāk varētu šķērsot robežu, lai tiktu veicināta starptautiskā tirdzniecība, bet tagad jādara pretējais.

"Sākoties karam, šis spiediens no "ātrāk" ir pārvērties par "rūpīgāk". Ir pieprasījums no sabiedrības, lai mēs kontroles patiešām veiktu vēl rūpīgāk neatkarīgi no tā, cik daudz laika tas prasīs. Līdz ar to robežšķērsošanas vietu caurlaidība ir kļuvusi zemāka, ir jārēķinās, ka muita pārbaudīs dokumentus, pārbaudīs, ko tu ved, uz kurieni ved, prasīs vēl papildu informāciju," teica Zukuls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksperti skeptiski par izredzēm atcelt ES Vispārējās tiesas spriedumu Avena lietā

Db.lv, 09.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija vienīgā no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm iesniegusi apelāciju Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumam par sankciju atcelšanu Pēterim Avenam un Mihailam Fridmanam. Tomēr eksperti Latvijas izredzes panākt šī sprieduma atcelšanu vērtē kā samērā vājas, vēsta portāls la.lv.

Eiropas Savienības Vispārējā Tiesa, norādot, ka neviens no sākotnējos tiesību aktos ietvertajiem pamatiem nav pietiekami argumentēts, šā gada aprīlī apmierināja Latvijas pilsoņa P.Avena un M.Fridmana prasības atcelt viņiem 2022.gada 28.februārī noteiktās ES sankcijas. Lai arī Latvija lūdza ES Padomi iesniegt apelāciju par šo spriedumu, gan Padome, gan citas ES dalībvalstis pēc ES Padomes Juridiskā dienesta rekomendācijām izlēma to nedarīt. La.lv vēsta - kā iepriekš norādīja P.Avena pārstāvis “Jāņa Kārkliņa advokātu biroja” vadošais partneris, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors, zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš: “Spriedums ir absolūti juridiski korekts un pilnīgi iznīcinošs. Tikpat labi ES Padome var pieņemt lēmumu, ka nevēlas otrajā instancē vēlreiz ciest pazemojumu.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saņemot Latvijas Bankas atļauju, Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā miljardiera Pjotra Avena uzņēmumi SIA "Klauģu muiža RE" un SIA "Ezermaļu mežu īpašumi" šomēnes samazinājuši nodokļu parādu par kopumā vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

VID administrēto nodokļu parāds "Klauģu muižai RE" šogad 10.jūlijā bija 633 031 eiro, bet 11.jūlijā samazinājies līdz 124 165 eiro. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem 16.jūlijā "Klauģu muižai RE" nodokļu parāds bija samazinājies līdz 123 153 eiro.

"Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds šogad 10.jūlijā sasniedza 145 079 eiro, bet 11.jūlijā samazinājās līdz 86 744 eiro. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem 16.jūlijā "Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds bija 86 952 eiro.

Savukārt trešā Avena uzņēmuma, SIA "Klauģu muiža", nodokļu parāds pagaidām nav samazinājies - 10.jūlijā tas bija 12 505 eiro, bet 16.jūlijā sasniedza 12 536 eiro.

Latvijas Bankā norādīja, ka atļauju saņemt finanšu līdzekļus ar mērķi veikt nodokļu maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas šobrīd ir pievienota Latvijas Bankai, uzņēmumam "Klauģu muiža RE" izdeva 2022.gadā, savukārt nodokļu maksājumus pieļauj FKTK 2022.gada 27.jūlija vispārējais saskaņojums bez atsevišķas FKTK vai Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Payeer Lietuvā sodīts ar 9,3 miljoniem eiro

LETA--BNS, 10.07.2024

"Payeer" ļāva saviem klientiem, galvenokārt no Krievijas, veikt darījumus Krievijas rubļos, pārskaitot tos uz Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā esošām bankām šajā valstī un no tām.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienests (FNTT) Lietuvā reģistrētajam virtuālo valūtu operatoram "Payeer" noteicis gandrīz 9,3 miljonu eiro naudassodu.

Sods 8,23 miljonu eiro apmērā piemērots par starptautisko sankciju pārkāpumiem, bet vairāk nekā 1,06 miljonu eiro sods - par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma pārkāpumiem, trešdien informēja FNTT.

Lietuvā tas ir rekordliels naudas sods, kas piemērots par starptautisko sankciju pārkāpumiem, norādīja FNTT.

FNTT konstatēja, ka "Payeer" Lietuvā tika reģistrēts 2022.gada 20.oktobrī, bet faktiski darbojās kopš 2023.gada 17.janvāra, kad tā priekštecim - Igaunijas uzņēmumam "Payeer" - tika anulēta virtuālās valūtas maiņas operatora licence.

Saskaņā ar FNTT sniegto informāciju uzņēmums, iespējams, tika izveidots Lietuvā, lai turpinātu Igaunijas uzņēmuma darbību, tādējādi pārkāpjot starptautiskās sankcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropadome piektdien, dienu pirms otrās gadskārtas kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, apstiprinājusi Eiropas Savienības (ES) jauno sankciju noteikšanu Maskavai.

"Mēs turpinām pastiprināt ierobežojošos pasākumus pret Krievijas militāro un aizsardzības nozari," preses konferencē sacīja ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels.

ES par 13.sankciju paketi vienojās trešdien, taču pirms tās stāšanās spēkā to vēl bija nepieciešams apstiprināt Eiropadomei.

Jaunajā sankciju paketē kopumā iekļautas 106 fiziskas personas un 88 uzņēmumi, galvenokārt no Krievijas, kam piemērota aktīvu iesaldēšana un noteikti ceļošanas ierobežojumi, liecina ES piektdien publiskotā preses relīze.

Šajā paketē iekļauti vairāk nekā 140 Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumi un fiziskas personas, kas cita starpā ražo raķetes, bezpilota lidaparātus, pretgaisa raķešu sistēmas, militāros spēkratus, augsto tehnoloģiju ieroču sastāvdaļas un citu militāro aprīkojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē vairs nebūs iespējams atvērt kontu, bankai neko neprasot klientam, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.

"Ir jāsaprot, ka bija laiks, kad virs mums karājās Damokla zobens "Moneyval" un pelēkā saraksta veidolā, un tādēļ šis svārsts savulaik tika aizkustināts par tālu, jo nebija laika un citu iespēju. Tas viss tagad ir normalizējies, tādēļ runa te ir tikai par gaidām. Ja kāds pieņem, ka varēs atnākt uz banku un tā, neko neprasot, tūliņ atvērs kontu, tad šādas situācijas gan vairs nebūs," sacīja Mencis.

Savukārt to, ka bankām ir jāuzlabo komunikācija un skaidrojums, kāda informācija tiks prasīta, lai uzņēmējam būtu vieglāk sagatavot visu nepieciešamo jau laikus, bankas apzinās, un pie tā tiek strādāts, uzsvēra Mencis.

Viņš skaidroja, ka pērn darbojās arī parlamentārā izmeklēšanas komisija par tā saucamā finanšu sektora "kapitālā remonta" sekām, kur arī izskanēja daudz pārmetumu. Sākoties diskusijām par uzņēmumu ienākuma nodokli un hipotekāro kredītņēmēju atbalstu, gan tas viss noklusa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Padomes Juridiskais dienests rekomendē tai nepārsūdzēt Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumu atcelt sankcijas miljardieriem Pjotram Avenam un Mihailam Fridmanam, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Gala lēmumu par to, vai pārsūdzēt EST Vispārējās tiesas spriedumu EST Augstākajā palātā, parasti pieņem ES Padome, kurā pārstāvēti ES valstu izpildvaras vadītāji.

Avena un Fridmana lietā pārsūdzības termiņš ir 20.jūnijs.

Jau ziņots, ka EST atcēla ES Padomes lēmumu par Avenam un Fridmanam 2022.gada 28.februārī noteiktajām sankcijām, bet Latvija aicināja ES Padomi iesniegt apelācijas sūdzību.

Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) arī informēja, ka tiesību akti, ar kuriem sākotnēji noteiktās sankcijas tika pagarinātas, aizvien ir spēkā.

"Par spēkā esošo sankciju atcelšanu var lemt ES Padome, un līdz šāda lēmuma pieņemšanai sankcijas pret minētajām personām ir spēkā un personu īpašumā, valdījumā, turējumā un kontrolē esošie finanšu līdzekļi un saimnieciskie resursi ir iesaldēti, kā arī tos ir aizliegts darīt pieejamus minētajām personām," iepriekš uzsvēra ĀM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Tiesa (EST) trešdien apmierināja miljardieru Mihaila Fridmana un Pjotra Avena prasības atcelt viņiem 2022.gada 28.februārī noteiktās Eiropas Savienības (ES) sankcijas.

Kā teikts tiesas paziņojumā, tiesa apmierina Avena un Fridmana lūgumus un atceļ gan sākotnējos aktus, gan aktus par saglabāšanu sankciju sarakstos laikposmā no 2022.gada 28.februāra līdz 2023.gada 15.martam.

Tiesa uzskata, ka neviens no sākotnējos tiesību aktos par viņu pakļaušanu sankcijām ietvertajiem pamatiem nav pietiekami argumentēts un ka Avena un Fridmana iekļaušana sankcijām pakļauto personu sarakstos tātad nav pamatota. Attiecībā uz viņu vēlāku saglabāšanu sankciju sarakstos EST Vispārējā tiesa nospriedusi, ka ES Padome nav sniegusi nevienu papildu pierādījumu salīdzinājumā ar tiem, uz kuriem balstījās sākotnēji.

Avens un Fridman ir "Alfa Group" akcionāri. Šajā grupā ietilpst viena no lielākajām Krievijas bankām "Alfa Bank".

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ūdeņraža izmantošana Baltijā - pagaidām vēl bērnu autiņos

Armanda Vilciņa, 24.04.2024

Simo Seinevirta (Simo Säynevirta), H2 klastera priekšsēdētājs Somijā un ABB Zaļās elektrifikācijas ekosistēmas vadītājs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ūdeņraža attīstība Baltijā un Baltijas jūras reģionā pašlaik ir sākuma stadijā, taču iespējas ražot zaļo ūdeņradi no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) Latvijā ir plašas.

Līdz šim ūdeņradis Latvijā izmantots vien dažu salīdzinoši nelielu projektu ietvaros, taču novembrī par iespējamiem plāniem zaļo ūdeņradi ražot rūpnieciskos apmēros publiski paziņojusi Ventspils brīvosta un aprīlī – arī Liepājas speciālā ekonomiskā zona. Šobrīd, kad Eiropas mērķis ir izveidot enerģijas sistēmu, kuras pamatā ir atjaunojamā enerģija, Ziemeļvalstīs vērojama ļoti strauja attīstība gan AER sektorā kopumā, gan arī ūdeņraža jomā, teic Simo Seinevirta (Simo Säynevirta), H2 klastera priekšsēdētājs Somijā un ABB Zaļās elektrifikācijas ekosistēmas vadītājs. Kā pozitīvu piemēru viņš šajā gadījumā min Somiju, norādot, ka arī Baltijas valstīs iespējas ražot zaļo ūdeņradi pastāv un tās ir jāizmanto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Par Krievijā ražotu saplākšņu eksportu izmeklēšana veikta LTRK Valmieras nodaļas telpās

LETA, 28.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriminālprocesā par Krievijā un Baltkrievijā ražotu saplākšņu eksportu uz Ukrainu izmeklēšanas darbības veiktas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Valmieras nodaļas telpās, kā arī divu nodaļas amatpersonu dzīvesvietās, informēja Valsts drošības dienestā (VDD).

Dienests otrdien medijiem paziņoja, ka 2023.gada 24.novembrī sācis kriminālprocesu par Eiropas Savienības sankciju pārkāpšanu saistībā ar Krievijā un Baltkrievijā ražotu saplākšņu eksportu uz Ukrainu.

VDD izmeklē ES sankciju pārkāpšanu saistībā ar saplākšņa eksportu uz Ukrainu 

Valsts drošības dienests (VDD) 2024.gada 22.februārī vairākos objektos Valmierā veica kriminālprocesuālas...

Dienests 22.februārī vairākos objektos Valmierā veicis kriminālprocesuālas darbības aizdomās par Eiropas Savienības sankciju pārkāpšanu, tomēr plašāku informāciju neprecizēja.

Reaģējot uz informatīvajā telpā izplatītajām spekulācijām, VDD trešdien precizēja, ka kriminālprocesuālās darbības tika veiktas LTRK Valmieras nodaļas telpās, kā arī divu nodaļas amatpersonu dzīvesvietās. Minētajam kriminālprocesam nav saistības ar Valmieras novada domi.

Jau ziņots, ka VDD izmeklēšanas laikā ir ieguvis informāciju par nelikumīgām darbībām, kas saistītas ar kvadrātveida saplākšņu eksportēšanu uz Ukrainu. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka no Latvijas uz Ukrainu, izmantojot viltotus dokumentus par preču izcelsmi no Kazahstānas un Kirgizstānas, ir eksportētas Krievijā un Baltkrievijā ražotu saplākšņu kravas.

Darījumi, kuros izmantoti nepamatoti izsniegtie preču izcelsmes sertifikāti, sekmējuši starptautisko sankciju pārkāpšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) trešdien, Tuvojoties otrajai gadskārtai kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, vienojās par jaunu sankciju noteikšanu Maskavai.

Šī jau ir 13.sankciju pakete, un tajā iekļautas aptuveni 200 fiziskās personas un uzņēmumi, galvenokārt no Krievijas.

Tāpat šajā paketē iekļauti pasākumi cīņā pret sankciju apiešanu. ES nesen jau vērsās pret uzņēmumiem Ķīnā, Uzbekistānā, Irānā un Apvienotajos Arābu Emirātos par ES noteikto sankciju apiešanu.

Jaunākie pasākumi paredzēti, lai ierobežotu Krievijas ieroču rūpniecības piekļuvi detaļām lidrobotu ražošanai, pavēstīja ES diplomāti. ES uzņēmumiem tiks liegts pārdot Krievijai preces un tehnoloģijas, kas saistītas ar militāro jomu.

Tāpat ES vienojusies bloka kompānijām aizliegt eksportu trīs Ķīnas uzņēmumiem, kas tikuši apsūdzēti par līdzdalību sensitīvu militāro tehnoloģiju piegādāšanā Krievijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Korupcijas uztveres indeksā Latvija aizvien atpaliek no daļas ES un OECD valstu

Db.lv, 30.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" (TI) publicētajā jaunākajā Korupcijas uztveres indeksā (KUI) Latvijas rādītājs, salīdzinot ar diviem iepriekšējiem gadiem, ir uzlabojies, tomēr pieauguma temps ir lēns, un Latvija aizvien atpaliek no citām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Sadarbības un attīstības organizācijas valstīm (OECD), informē biedrībā "Sabiedrība par atklātību - Delna" ("Delna").

2023.gada KUI Latvijas rādītājs, salīdzinot ar 2021. un 2022.gadu, ir uzlabojies par vienu punktu, sasniedzot 60 punktus no 100. Tādējādi Latvijas KUI rādītājs starp 27 ES valstīm ierindojas 14.vietā, dalot to ar Spāniju. Tas tehniski ir kāpums par vienu vietu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tomēr ES valstu vidējais KUI rādītājs ir augstāks - 64 punkti.

Latvijas KUI rezultātiem ilgtermiņā uzlabojoties pārāk lēni, tiek zaudētas izredzes pietuvoties Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP) noteiktajam mērķim 2024.gadā KUI sasniegt 64 punktus un 2027.gadā - 67 punktus. Līdz šim, lai sasniegtu četru punktu pieaugumu KUI, Latvijai ir bijuši nepieciešami teju desmit gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ieroču ražošanā izmantojamā mangāna rūda uz Krieviju plūst caur Latvijas un Igaunijas ostām

LETA--BNS, 08.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai, un kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju, vēsta laikraksts "Postimees".

Krievija gandrīz pilnībā paļaujas uz mangāna importu. Lai gan valstī ir nelielas mangāna rezerves, to ieguve nav attīstīta industriālā līmenī. Provizoriskie dati liecina, ka 2023.gadā Krievija importē divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.

Drošības un ekonomikas eksperts Raivo Vare pieļāva, ka mangāna rūdas importa kāpums Krievijā ir saistāms ar kara vajadzībām.

Lielāko daļu mangāna rūdas Krievija importēja no Dienvidāfrikas Republikas, Gabonas, Brazīlijas un Kotdivuāras.

Dažādu iemeslu dēļ kuģi nedodas tieši uz Krievijas ostām, tādēļ kravas ar mangānu ir jāpārkrauj vilcienos, kas dodas uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijas imports no Krievijas ir pārsniedzis 0,5 miljardus eiro, un lielāko importa daļu veido nevis daudz apspriestie graudi, kas pārsvarā Latvijā nepaliek, bet gan minerālie produkti, īpaši sašķidrinātā naftas gāze, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Naftas gāze pērn ievesta vairāk nekā 120 miljonu eiro vērtībā. Importētās naftas gāzes apjoms pieaudzis par vairāk nekā 65%, salīdzinot ar Krievijas iebrukuma Ukrainā pirmo gadu. Situācija mainīsies šā gada beigās, kad naftas gāzei tiks ieviestas sankcijas, taču, kamēr to nav, Krievijas naftas gāzi, visticamāk, turpina lietot pat valsts uzņēmumi, atzīmē raidījums.

Pirmajā kara gadā Latvija no Krievijas iepirka fosilos resursus vairāk nekā 800 miljonu eiro apmērā. 2023.gada pirmajos 11 mēnešos - 176 miljonu eiro apmērā. Lielākā sadaļa ir sašķidrinātā naftas gāze - 122 miljoni eiro, kuru izmanto, piemēram, gāzes balonos vai mašīnām ar autogāzi.

Lielākie šīs gāzes tirgotāji Latvijā ir uzņēmumi "Latvijas propāna gāze" (LPG) un "Intergaz". 90% LPG līdz 2022.gada vidum piederēja Kiprā reģistrētai firmai "Areti International Group". To izveidojis Krievijas miljardieris Igors Makarovs, kurš bijis "Latvijas gāzes" līdzīpašnieces "Itera Latvija" padomes priekšsēdētājs. Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ Makarovam sankcijas noteica Lielbritānija un Ukraina, taču ne Eiropas Savienība vai ASV. Pēc "Areti International Group" aiziešanas no kompānijas par LPG patiesajiem labuma guvējiem kļuvuši Latvijas valstspiederīgie Aleksandrs Siņegubovs un Anatolijs Černihs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitālais remonts, tā negribētās sekas un piespiedu mantinieki

Jānis Brazovskis, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis, 28.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu sistēmas attīrīšanu un sakārtošanu politiķi savulaik emocionāli, ne racionāli nodēvēja par “kapitālo remontu”. Nozares regulējums kļuva nesalīdzināmi stingrāks, kas nenoliedzami mūsu valsts starptautiskajai konkurētspējai un reputācijai bija vajadzīgs un adekvāts solis.

Kopš tā laika būtiski ir mainījusies komercbanku darba ikdiena, lielu enerģijas laika un arī finanšu daļu veltot dažādu regulējuma prasību izpildei. Neviens negrib saņemt sodu par formalitāšu neievērošanu, neviens negrib riskēt ar savu reputāciju, apkalpojot aizdomīgus klientus, taču gan noteikto prasību ievērošana, gan klientu izpēte un daudzas citas lietas nozīmē arī papildu izdevumus, jo šo uzdevumu veikšanai ir jāalgo darbinieki, jāiegādājas un jāuztur automatizētas sistēmas.

Tāpēc ir visai savādi ziņu virsrakstos lasīt politiķu pārmetumus bankām, – šoreiz par to, ka banku pakalpojumi Latvijā esot dārgāki, nekā, piemēram, Igaunijā un Lietuvā. Jāuzsver, – Latvijas komercbanku pakalpojumu klāstā ir arī izdevīgāki piedāvājumi, nekā mūsu kaimiņvalstīs, tāpēc nedrīkst izdarīt vispārinošus slēdzienus, ka “te viss ir dārgāk”. Jāatgādina arī tas, ka Latvijā banku darbības izmaksas (arī objektīvu apstākļu dēļ) ir ievērojami augstākas, nekā, piemēram, Igaunijā. Šos izdevumus pilnībā sedz bankas pašas, tāpēc tie netieši ietekmē pakalpojumu izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Siliņa: Ja mangāna rūdu neiekļaus ES sankcijās, meklēsim citus risinājumus

LETA, 19.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvijai neizdosies panākt mangāna rūdas un alumīnija oksīda iekļaušanu Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā, tad valdība meklēs citus risinājumus, tā otrdien pēc valdības sēdes medijiem pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Politiķe informēja, ka ceturtdien un piektdien notiks Eiropadomes sēde, kurā skatīs sešus septiņus jautājumus, tostarp par militāro finansējumu, Ukrainu un sankcijām. Latvija šajā sēdē nāks ar priekšlikumu 14.sankciju pakotnē iekļaut mangāna rūdu un alumīnija oksīdu. Siliņa sacīja, ka līdz šim ES līderu pirmā reakcija nav bijusi noraidoša, taču priekšā gaidāmas debates.

Taujāta, vai valdība paralēli varētu lemt arī par risinājumiem nacionālā līmenī, Siliņa atbildēja, ka vislabāk būtu, ja Eiropas Komisija un ES varētu ātri pieņemt 14.sankciju pakotni ar vienādiem nosacījumiem visā Eiropā. Vienlaikus, ja neizdosies panākt vienošanos Eiropas līmenī, tad "tiks meklēti citi risinājumi".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) sākusi apspriest jaunu sankciju paketi pret Krieviju, kas būtu jāapstiprina uz Krievijas pilna mēroga iebrukuma otro gadadienu, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz avotiem.

Runa varētu būt par sankciju sarakstu papildināšanu, papildu ierobežojumiem tirdzniecībā, jauniem pasākumiem cīņā pret sankciju apiešanu, sacīja aģentūras sarunbiedrs.

Turklāt turpinās diskusijas par plāniem izveidot jaunu fondu Ukrainas militārajam atbalstam, lai atvieglotu palīdzības finansēšanu, vēsta "Bloomberg".

Starptautiskā Jermaka-Makfola ekspertu grupa, kas izstrādā priekšlikumus sankcijām, šonedēļ publicēja kārtējo ziņojumu.

Tajā teikts, ka aizvadītā gada pirmajos deviņos mēnešos Rietumu uzņēmumi Krievijai piegādājuši kritiski svarīgus komponentus 2,9 miljardu dolāru vērtībā.

Vairāk nekā 250 Rietumu uzņēmumu ražojumi atrasti notriektajos Krievijas ieročos un trofeju ieročos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zems izglītības līmenis rada pat četras reizes augstāku risku kļūt par bezdarbnieku

Db.lv, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023.gadā bezdarba līmenis personām 15-74 gadu vecumā ar pamata vai zemāku izglītības līmeni bija gandrīz četras reizes augstāks nekā personām, kas ieguvušas augstāko izglītību (attiecīgi 13,3% un 3,3%), secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) izdotajā informatīvajā apskatā "Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2023.gadā".

Personām ar vispārējo vidējo izglītību bezdarba līmenis bija 8,8%, ar arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību - 7,2%.

Visvairāk iedzīvotāju ar pamata vai zemāku izglītības līmeni ir ekonomiski neaktīvo (skolēni, studenti, pensionāri u.c.) iedzīvotāju vidū - 129,2 tūkstoši jeb 29,9%. 2023.gadā šādu personu visvairāk bija Rīgā un Pierīgā1 (39,5%), kur ir arī vislielākais iedzīvotāju skaits. Tam sekoja Kurzemes reģions, kur dzīvoja 16,8% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju ar pamata vai zemāku izglītības līmeni.

Starp bezdarbniekiem 16,0% bija ar pamatskolas vai zemāku izglītības līmeni, no tiem lielākā daļa (31,6%) Latgales reģionā.

Nodarbināto vidū 7,3% bija ar pamata vai zemāku izglītību, no tiem lielākā daļa dzīvoja Rīgā un Pierīgā (31,4%) un Kurzemes reģionā (21,8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir nolēmušas paplašināt esošo sankciju režīmu pret Irānu, otrdien Briselē paziņoja ES Padome.

"Padome šodien nolēma paplašināt ES sankciju ietvara apjomu, ņemot vērā Irānas militāro atbalstu Krievijas agresijas karam pret Ukrainu," teikts paziņojumā.

2023.gada jūlijā pieņemtais sankciju ietvars aizliedz eksportēt komponentus, kas tiek izmantoti bezpilota lidaparātu konstruēšanā un ražošanā, un paredz ceļošanas ierobežojumus un aktīvu iesaldēšanas pasākumus pret tiem, kas ir iesaistīti Irānas dronu programmā. Ir aizliegts arī sniegt finansējumu dronu ražošanā iesaistītajiem.

Pamatojot šo lēmumu, ministri atzīmēja, ka ES bija nekavējoties nosodījusi Irānas dronu un raķešu uzbrukumus Izraēlai 13.aprīlī. Irānas uzbrukumi bija atbilde uz Izraēlas triecienu Irānas vēstniecības kompleksam Damaskā.

Komentāri

Pievienot komentāru