Lielākā daļa vāciešu uzskata, ka nākamā valsts valdība nedrīkst piešķirt papildus līdzekļus problēmu nomocītajām eirozonas valstīm un katrs jauns starptautiskais aizdevums jāapstiprina referenduma ceļā, liecina sabiedriskās domas aptauja.

Saskaņā ar tās datiem 75% vāciešu ir negatīvi noskaņoti pret tiešām fiskālām transakcijām eirozonas valstīm, bet 52% neatbalsta turpmākus starptautiskos aizdevumus, kuros piedalītos Vācija.

Vairāk nekā puse vāciešu vēlas palikt eirozonā, tomēr uzskata, ka Eiropas monetārā savienība ir jāpārveido «kā nedaudzu līdzīgu valstu grupa», liecina YouGov Deutschland aptauja. Vācijas markas atgriešanos vēlētos vien tikai 32% vāciešu. Savukārt jautājumā par eiro glābšanu par katru cenu – vāciešu domas dalījās – 42% šādam apgalvojumam piekrituši, bet 46% bijuši pret to.

Grieķijas starptautiskie aizdevēji apsver atkārtotu Grieķijas parāda pārstruktuziāciju. Tās ietvaros Grieķijai varētu tikt norakstīts 2010. gadā saņemtais aizdevums 110 miljardu eiro apmērā, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta Financial Times Deutschland.

Parādu norakstīšanas zaudējumus nevēlas uzņemties ne Starptautiskais Valūtas fonds, ne arī Eiropas Centrālā banka, tādējādi šādā scenārijā viss finansiālais smagums būtu jāuzņemas eirozonas valstīm, sacījuši avoti.

Grieķijas parāds tika «apcirpts» jau šā gada sākumā, kad privātā bankas un investīciju fondi piekrita Atēnu parādsaistības samazināt par 100 miljardiem eiro. Šis darījums ļāva Grieķijai piešķirt 130 miljardu eiro lielu aizdevumu.

Arī analītiķi norāda, ka Grieķijas parādu norakstīšana ir ticams scenārijs. Vācijas Commerzbank izpilddirektors Martins Blessings (Martin Blessing) prognozējis, ka galu galā Grieķijas parādu norakstīšanā piedalīsies visi tās kreditori, vēsta Reuters.

Vairāku miljardu eiro projekts, kas paredz izmantot atjaunojamos energoresursus Sahāras tuksnesī - pazīstams kā Desertec, zaudējis vēl vienu lielu partneri: Vācijas tehnoloģiju gigants Bosch pavēstījis, ka «pametīs šo kuģi» līdz gada beigām, ziņo thelocal.de.

Kompānijas trīs gadu līgums beidzas decembra beigās. «Mēs neturpināsim sadarbību,» izdevumam Financial Times Deutschland sacījusi Bosch meitas uzņēmuma Rexroth pārstāve. Viņa atzīmējusi, ka kompānija maina prioritātes.

Desertec meklē iespējas izmantot saules enerģiju no Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem. «Mērķis ir piegādāt aptuveni 15 procentus no Eiropas elektrības līdz 2050. gadam,» teikts Desertec Fonda interneta vietnē.