Finanses

Finanšu ministrs: rudenī Eiropas dienvidos varētu sākties polārziema

Jānis Rancāns, 24.07.2012

Jaunākais izdevums

Grieķijas palikšana eirozonā ir ilūzija, bet Spānijai vajag pilnu aizdevuma programmu, uzskata Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks. Savā kontā mikroblogošanas vietnē Twitter viņš norāda - «pērn rudenī brīdināju par šogad gaidāmajiem aukstajiem dienvidu vējiem. Diemžēl rudenī Eiropas dienvidos varētu sākties polārziema».

Tāpat finanšu ministrs pauž, ka ne Grieķija, ne Spānija, ne Itālija nespējot izdarīt to, ko paveica Latvija, Īrija un Portugāle – izdarīt vairāk nekā gaidīts, lai nomierinātu aizdevējus. «Vācijai, Skandināvijai, Lielbritānijai būtu nopietni jāparaugās Hanzas savienības virzienā. Tas bija sekmīgs modelis daudzus gadsimtus,» rosina ministrs.

Db.lv jau vēstīja, ka Spānijas aizņemšanās izmaksas kārtējo reizi sasniegušas jaunu rekordu. Valsts desmit gadu parādzīmju procentu likmes pirmdien sasniedza 7,55%. Analītiķi uzsver, ka šādas aizņemšānās izmaksas nav ilgtspējīgas un ir robeža, pēc kuras pārsniegšanas Grieķija, Portugāle un Īrija lūdza finanšu palīdzību. Tikmēr Spānijas ekonomikas ministrs Luiss de Guindoss noliedzis, ka viņa valstij būs nepieciešams pilna apmēra aizdevums.

Tikmēr starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s brīdinājusi, ka eirozonas parādu krīze sagādā pieaugošus riskus arī Vācijas, Nīderlandes un Luksemburgas ekonomikām. Aģentūra noteikusi šīm valstīm negatīvu reitinga nākotnes perspektīvu.

Moody’s savu lēmumu saista ar pieaugošu risku, ka Grieķija būs spiesta pamest Eiropas monetāro savienību, bet Itālija un Spānija lūgs starptautisko aizdevumu. Tādējādi lielāko krīzes smagumu nāksies pārvarēt valstīm ar visaugstākajiem kredītreitingiem. Pašlaik Vācijai, Nīderlandei un Luksemburgai ir AAA reitings.

Tikmēr Grieķijā otrdien ierodas starptautisko aizdevēju pārstāvji, lai izvērtētu situāciju valsts finansēs un to vai valsts var saņemt aizdevuma nākamo kārtu. Grieķija ir iekavējusies ar valsts izmaksu un parāda samazināšanu. Tas noticis tāpēc, ka Atēnu ekonomika samazinājusies daudz ātrāk nekā iepriekš paredzēts.

Grieķija varētu lūgt aizdevuma programmas pagarināšanu, tomēr šādas idejas aizdevēju rindās netiek uzņemtas ar īpašu lielu entuziasmu. Iepriekš vēstīts, ka Grieķijai nauda varētu aptrūkties jau augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zibmaksājumu nodrošināšanā iesaistīsies viss banku sektors Latvijā, intervijā pauda Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

"Domāju, ka Latvijā zibmaksājumu nodrošināšanā iesaistīsies viss banku sektors, jo kurš gan gribētu palikt ārpusē," teica Vilks.

Viņš arī minēja, ka zibmaksājumi, zibsaites un zibprasījumi ir tās lietas, ar kurām Latvijas Banka var lepoties. "Šīs ir jomas, kuras centrālās bankas parasti negrib cilāt, un mēs tādēļ izskatāmies ļoti labi ne tikai uz Baltijas vai Skandināvijas, bet uz visas Eiropas fona. Apjomi aug, un svarīgi ir arī tas, ka mēs tos izmantot iedrošinām sadarbības partnerus un sabiedrību. Ja reiz šādi produkti ir pieejami, tie ir maksimāli jāizmanto," sacīja Vilks, piebilstot, ka Latvijas Banka šo pakalpojumu piedāvā arī Igaunijai, jo Igaunijas centrālā banka to nenodrošina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vilks: Kāpēc Latvijā, Rīgā, ir tik liels luksusa automašīnu skaits?

LETA, 10.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas mazināšanai tiek sperti pareizi soļi, rezultāta panākšanai ir jāsadarbojas ar uzņēmēju organizācijām, domā finanšu ministrs Andris Vilks (V), vienlaikus atzīstot, ka zināmā daļā uzņēmējdarbības valda dubultmorāle un tiek mānīta ne tikai valsts, bet arī nodarbinātie.

Svarīgs instruments ēnu ekonomikas legalizācijai ir minimālās algas paaugstināšana, tā būtu pakāpeniski jāpaaugstina, sacīja finanšu ministrs. Viņa vērtējumā, patlaban minimālā alga Latvijā ir zema, un vairums uzņēmumu var atļauties saprātīgu minimālās algas kāpumu - gadā par 10 eiro, 20 eiro.

Pašlaik minimālā mēneša darba alga Latvijā ir 320 eiro. «Viennozīmīgi redzam, ka tas [minimālās algas līmenis] tiek ļaunprātīgi izmantots, tas neatspoguļo reālo situāciju, bet iespēju turēt algu pie kaut kāda līmeņa,» sacīja ministrs.

Vilks vērtēja, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iniciatīvas ēnu ekonomikas mazināšanai ir pareizā virzienā un apstāties nevajag, neskatoties uz pretestību centieniem mazināt ēnu ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilggadējā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Brazovska stiprais mugurkauls acīmredzot daudzus nokaitinājis, tā Saeimas lēmumu nepagarināt J. Brazovska pilnvaras žurnālistiem komentēja finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Viņaprāt, šīs dienas balsojums bija arī balsojums pret FKTK.

Taujāts, kur tiks meklēta nākamā kandidatūra FKTK priekšsēdētāja vietnieka amatam, A. Vilks sacīja, ka gribētu skatīties FKTK virzienā, taču ir jājūt signāli un, ja būs «stiprs nē», tad acīmredzot būs jāmeklē citur finanšu sektorā kopumā. Būs jāmeklē cilvēki, kas ir strādājuši banku uzraudzībā un kam ir juridiska pieredze, lēsa A. Vilks.

Ministrs prognozēja, ka nākamās kandidatūras atrašana prasīs daudz laika. Ministram un Latvijas Bankas prezidentam patlaban nav padomā alternatīvas kandidatūras šim amatam.

A. Vilks uzskata, ka šīs dienas negatīvais balsojums par J. Brazovski bija politisks balsojums un, līdzīgi kā politiķu izvirzītās prasības attiecībā uz demogrāfiju, tas ir valdības darbu traucējošs. Finanšu ministrs atzina, ka gaida «pārsteigumus» arī uz nākamā gada budžeta izskatīšanu Saeimā otrajā lasījumā. Budžets un FKTK priekšsēdētāja vietnieka kandidatūra ir saistīti jautājumi, atzina ministrs. Ar valstisko domāšanu kā ir tā ir - šādiem vārdiem koalīcijas partnerus kritizēja finanšu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd ir ļoti lielas bažas, ka Baltijas valstis, it īpaši Latvija, uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam Covid-19 izraisītajā krīzē novirzīs daudz mazāk līdzekļu, nekā tika plānots, un tas radīs atpalicību nākotnē, sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

"Pašlaik izskatās, ka Baltijas valstīs krīzes laikā no valsts puses pandēmijas pārvarēšanai būs tērēts divas reizes mazāk nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Ja gala rezultātā Latvijā tie būs daži procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP) - ne tuvu astoņiem, desmit vai 15%, kā tas izskatās daudzās citās ES dalībvalstīs -, tad mēs nebūsim izmantojuši iespējas, kuras varētu dot pozitīvu grūdienu ekonomikai," uzsvēra Vilks.

Viņš arī brīdināja, ja izrādīsies, ka šī nauda nav izmantota, tas radīs Latvijas tālāku atpalicību no kaimiņiem, kas netiks piedots.

Tāpat Vilks norādīja uz to, ka, atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm, atbalsta nauda pie mums ir ļoti maz sasniegusi mājsaimniecības un konkrētus cilvēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) nolēmis nekandidēt rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās. Līdz ar valdības maiņu viņš plāno beigt darboties valsts pārvaldē un atgriezties finanšu biznesā, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums Panorāma.

Lai gan iepriekš vairākkārt izskanējusi informācija par Vilka nesaskaņām ar Vienotības vadības kodolu saistībā ar nodokļu politiku un citām problēmām, ministrs par iemeslu aiziešanai min jau iepriekš teikto - viņaprāt, pietiekami ilgo darbošanos politikā. Vienlaikus Vilks esot ļoti gandarīts par paveikto.

Vilks intervijā LTV norādīja, ka svarīgs ir arī atalgojums. Patlaban neesot politiskas gribas risināt ministru atalgojuma paaugstināšanas jautājumus. Viņš uzsvēra, ka pie tik lielas atbildības, kāda ir finanšu ministram, jābūt arī atbilstošam materiālajam nodrošinājumam.

Uz valdībā nostrādātiem četriem gadiem viņš varot atskatīties ar gandarījumu, jo esot palīdzējis valstij noslēgt starptautiskā aizdevuma programmu un ieviest eiro. Savu nākotnes darbu viņš saista ar atgriešanos banku nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«No valdības puses nav absolūti nekādas iniciatīvas to [mikrouzņēmuma nodokļa likmi] mainīt, un arī Finanšu ministrija neizskata vajadzību šo nodokli mainīt,» norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! ministrs sacīja, ka Latvijai līdz šim ir trūcis mazo, ģimenes uzņēmumu, kuriem būtu piemērota mazāka nodokļu likme, kas «ir iztrūkstošs elements, ar ko Latvija «disonē» ar citām valstīm, īpaši Dienvideiropā».

Tagad mums ir vairāk nekā 30 tūkstoši šādu uzņēmumu, un tas atspoguļojas arī nodokļu iekasēšanā, saka Vilks, piebilstot ka «likme ir adekvāta».

Ministrs gan uzsvēra, ka varētu būt vērts pievērst uzmanību tam, lai citi uzņēmumi neizmantotu šo samazināto nodokļa likmi ļaunprātīgi, sadalot savu uzņēmumu mikrouzņēmumos. Šādi gadījumi jau esot identificēti. Patlaban gan šāda prakse neesot sastopama ļoti bieži.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vēlme tērēt ir milzīga. [..] Mēs esam ļoti tuvu sabalansētam budžetam, taču tagad nāk atpakaļ tas, kas bija Kalvīša laikā – pieprasījumi tēriņiem [no ministrijām - red.] nāk simtos miljonu eiro apjomā,» finanšu ministrs Andris Vilks pauda LNT raidījumā 900 sekundes.

Šādu vēlmi tērēt A. Vilks raksturoja kā «parastu, tipisku populismu», kas saistāms ar priekšvēlēšanu laiku, kā arī brīdināja, ka Latvijas budžeta politika tiek vērtēta arī pēc iestāšanās eirozonā un Latvijai aizvien vēl ir jāpierāda, ka valstij var uzticēties un ka tā neieslīgs atpakaļ trekno gadu tēriņu stilā.

Viņš norādīja, ka pirmsvēlēšanu laikā teju visas partijas steidz veikt nepārdomātus solījumus. Eiropa aizvien vēl vēro Latviju - «vai mēs, ieejot eirozonā, strādāsim tā, kā līdz krīzei, vai arī parādīsim sevi kā stingru, Ziemeļeiropeiski domājošu valsti, kas attiecīgi veido savu politiku un budžeta politiku», pauda A. Vilks. Viņš norādīja, ka pašlaik Latvija ir tuvu tam, lai valstij uzticētos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visas Eiropas Savienības (ES) valstis mēģina palīdzēt Grieķijai, cik vien var, bet tik bezkaunīga attieksme ES vēsturē vēl nav redzēta, uzskata bijušais Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks. «Tā ir brutāla uzmešana Austrumu garā,» Grieķijas pašreizējo politiku LTV raksturoja Vilks.

Vilks atgādināja, ka «Grieķijas traģēdija» ilgst jau daudzus gadus, un Baltijas valstis savu valstu finanšu sakārtošanā divos gados izdarīja tik daudz, cik Grieķija nav spējusi izdarīt septiņos. Vilks lēsa, ka pašlaik grieķu tautas attieksme pret ES prasībām esot «puse uz pusi», bet referendumā tomēr, visticamāk, tikšot nobalsos pret aizdevēju priekšlikumiem. Tas ir pārāk sarežģīts jautājums, lai uzdotu to tautai, Grieķijas valdību kritizēja Vilks, paužot viedokli, ka tieši valdībai bija jāpieņem politiski lēmumi.

Bijušais politiķis domā, ka Eiropas līderi ilgus gadus ir bijuši pārāk pielaidīgi pret Grieķijas īstenoto vieglprātīgo finanšu politiku, un vien tagad beidzot ir nedaudz nobriedis lēmums ierobežot šīs valsts rīcību, taču joprojām neviens īsti negrib uzņemties atbildību par gala lēmumiem - paši grieķi atbildību grib uzvelt Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, kura tiek vainota «Grieķijas norakšanā» un «ES sagraušanā», bet ES valstu varas gaiteņos vēl tiekot meklēts labākais risinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padome (ECOFIN) pieņēmusi gala lēmums par eiro ieviešanu Latvijā, tādējādi Latvija nākamgad būs 18. eirozonas valsts. Padome arī fiksējusi esošo lata-eiro kursu: 1 eiro = 0,702804 lati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

LNB direktoru uztrauc Gaismas pils reālā ekspluatācija

Dienas Bizness, 27.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā bibliotēkas (LNB) direktors Andris Vilks šobrīd nevar apgalvot, ka visi darbi, kas saistīti ar Gaismas pils būvniecību un iekārtošanu, noritēs pēc plāna.

Paredzēts, ka Kultūras ministrija Gaismas pils atslēgas nodos šā gada decembrī. A. Vilks LNT raidījumā 900 sekundes norāda, ka šobrīd «izskatās», ka šis plāns piepildīsies, taču tāpat LNB direktors teica, ka ir piesardzīgs ar termiņiem. Vilks vēlētos redzēt, kā darbojas jaunās bibliotēkas iekārtas, piemēram, vēdināšanas sistēma, jo ēkas reālā ekspluatācija, viņaprāt, būs liels notikums.

Atbildot uz jautājumu, vai Latvijas iedzīvotāji var būt pārliecināti, ka bibliotēkas būvniecība un citi ar Gaismas pili saistītie darbi noritēs pēc plāna, ja vēl šobrīd blakus bibliotēkai norit darbi pie infrastruktūras ēkas būvniecības, A. Vilks saka, ka tas arī ir iemesls, kādēļ viņš šobrīd nav tik pārliecināts, jo nevar kategoriski sacīt, ka viss patiešām notiks pēc plāna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Vilks: Krievijas ekonomika ir novājināta; valsts nevar apturēt eksportu

Dienas Bizness, 07.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Krievijas ekonomika ir novājināta, valsts nevar tā vienkārši ņemt un pārtraukt eksportu,» intervijā laikrakstam Бизнес&Балтия norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Runājot par sankciju pret Krieviju trešo kārtu, Vilks sacīja, ka, ja arī tāda būs, tad maz ticams, ka to iespaids uz Latvijas ekonomiku būs būtisks. «Vai jūs varat iedomāties, ka Krievija pārtrauks gāzes un ogļu piegādes un tranzītu?» retoriski vaicā Vilks, norādot, ka tas ir maz ticams. Piegādes neapstājās pat Padomju laikā, un šobrīd Krievijas budžetam ir nepieciešami līdzekļi. Ministrs uzsver, ka ostas Sanktpēterburgā un Luganskā ir pārslogotas, tāpēc maz ticams, ka Krievija varētu apturēt eksportu caur Latvijas ostām. Viņš gan nenoliedz, ka eksporta apjomu samazinājums ir iespējams.

Intervijā Vilks arī norāda, Krievijai bez Eiropas īsti nav kur pirkt pārtiku. Valsts pati saražo vien trešdaļu no kopējā patēriņa, savulaik par prioritāti izvirzot ieguves un militāro rūpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien lēma Latvijas Bankas (LB) padomes locekļa amatā iecelt Eiropas Investīciju bankas vadības komandas pārstāvi un bijušo finanšu ministru Andri Vilku.

Vilku minētajam amatam virzīja LB prezidents Mārtiņš Kazāks.

Par Vilka iecelšanu nobalsoja 45 deputāti, pret to bija 21 parlamentārietis, seši deputāti balsojumā atturējās.

Deputāts Valērijs Agešins (S) atgādināja uzņēmuma "Liepājas metalurgs" likteni, uzsverot, ka, viņaprāt, Vilks darbojies pret iedzīvotāju un valsts tautsaimniecības interesēm.

"Liepājnieki nav aizmirsuši toreizējā finanšu ministra rīcību un vienaldzību. Tagad ir grūt pateikt, cik daudz Latvijai maksājusi cilvēku aizbraukšana no valsts tā dēļ. Jo vilks tālāk no Latvijas tautsaimniecības, jo labāk," teica Agešins, piebilstot, ka "Saskaņa" Vilku neatbalstīs, jo uzskata par nepieņemamu viņa iepriekšējo darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts atbalstam Covid-19 krīzes pārvarēšanā plašākam bija jābūt jau pērn, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks.

"Lielākā problēma Latvijā tika pieļauta pagājušajā gadā - atbalstam vajadzēja būt ātrākam un plašām. Ielaistās problēmas mēs redzam tagad. Iespējams, Covid-19 rādītāji mums tagad ir augstāki, sabiedrība ir neapmierināta, apjukusi," teica Vilks.

Tāpat Latvijas Bankas padomes loceklis atzīmēja, ka valsts atbalstam ir jābūt pārdomātākam un mērķētākam. "Covid-19 seku novēršanai janvāra beigās bija iztērēti apmēram 1,3 miljardi eiro, bet no šīs summas līdz iedzīvotājiem vai uzņēmējiem grantos aizgāja apmēram 10%. Tās proporcijas nav samērojamas, tāpēc ir tā viļņošanās," pauda Vilks.

Pēc viņa teiktā, arī lēmums izmaksāt 500 eiro par katru bērnu zināmā mērā apliecina nespēju valsts atbalstu sniegt mērķēti. "Ja valdība nav spējīga ar naudas atbalstiem mērķtiecīgāk sasniegt šīs grupas, tad, acīmredzot, nav vairs kur atkāpties. Tas ir pateikts, helikopteri salikti rindās, tajos salikta nauda un, acīmredzot, tie lidos. Tā zināmā veidā ir tāda nespēja problēmai pieiet mērķtiecīgi," teica Vilks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vilks: progresīvā nodokļu sistēma ir sarežģītāka un palielina ēnu ekonomikas risku

Gunta Kursiša, 19.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Progresīva nodokļu sistēma ir sarežģītāk administrējama, kā arī palielina ēnu ekonomikas pievilcību nodokļu maksātāju acīs,» atsaucoties uz «pasaules pieredzi», norāda finanšu ministrs Andris Vilks. Viņš arī pauž, ka Latvijas pašreizējā nodokļu sistēma ir ilgtspējīga.

Nodokļu politikas mērķis ir izveidot ilgtspējīgu, kā arī vienkārši un pārskatāmi administrējamu nodokļu sistēmu, lai visiem nodokļu maksātājiem būtu viegli saprast tiesību normas un tās izpildīt, norāda ministrs, paužot, ka progresīvā nodokļu sistēma ir sarežģītāka.

Runājot par ēnu ekonomiku, viņš pauž, ka, līdz ar progresīvā nodokļa ieviešanu tā kļūst pievilcīgāka nodokļu maksātāju acīs. Savukārt pašlaik «ēnu ekonomikas apkarošanas ietvaros ir pieņemtas tiesību normas, kas stiprina kontrolējošo iestāžu iespējas vērsties pret personām, kas izvairās no nodokļu nomaksas, tai skaitā iespēja apturēt saimniecisko darbību,» pauž A. Vilks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikai atkopšanās prasīs apmēram divus gadus, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas jaunieceltais padomes loceklis Andris Vilks.

"Mums vajadzēja būt "V" veida attīstībai. Tas nozīmē samērā dziļš, ātrs kritiens un ļoti ātra atgūšanās. Tas tā arī būtu noticis, bet tagad mēs redzam, ka no citiem reģioniem gāžas otrais [Ciovid-19] vilnis ar krietni lielākiem apmēriem, nekā mēs gaidījām. Līdz ar to ārējo faktoru dēļ atkal varētu būt aizturēts patēriņš un investīcijas, kā arī varētu būt mazāki eksporta apmēri," sacīja Vilks.

Viņš norādīja, ka tādējādi Latvijas un arī visas Baltijas ekonomikas attīstībā varētu būt vērojams "U" veida attīstības scenārijs, ekonomikai atgūstoties apmēram divu gadu laikā. "Attīstības modelis nebūs "V" veida, kad mēs gada laikā atgūstamies, bet būs "U" veida visām Baltijas valstīm, kad mums vajadzēs apmēram divus gadus. Tas vienalga ir salīdzinoši labs scenārijs, jo būs reģioni, kuros ievilksies šī atkopšanās krietni ilgāku periodu," atzīmēja Vilks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemo nodokļu dēļ Latvijas valsts budžetā pietrūkst līdzekļu visu interešu un vajadzību apmierināšanai, tāpēc nepieciešama publiska diskusija, vai mūsu valstī būtu nepieciešams celt nodokļus, ar šādu aicinājumu publikācijā Latvijas Avīzē klajā nācis finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Vilks atzīmē, ka strauji tuvojas nākamā gada budžeta veidošana, kas šogad paies divu vēlēšanu kontekstā, tāpēc aizvien skaļāk tiek aktualizēts jautājums par papildu līdzekļu pieprasījumiem no dažādām ministrijām un politiskajām grupām. Dažus no šiem pieprasījumiem esot ietekmējis priekšvēlēšanu drudzis un populisms, taču pārējos gadījumos svarīgs ir jautājums, kur ņemt līdzekļus pamatoto vajadzību apmierināšanai.

Kā uzsver ministrs, nodokļu sloga un kopējo valsts budžeta ieņēmumu samazināšanās ir viens no būtiskākajiem Latvijas fiskālās politikas izaicinājumiem, tāpēc jau tuvākajā nākotnē politiķiem, kas tiks ievēlēti 12.Saeimā, būšot nepieciešams izšķirties - vai šādu tendenci atzīt par vēlamu vai arī veikt korekcijas nodokļu politikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vilks: Ne šī valdība, ne Finanšu ministrija nerosinās nodokļu palielināšanu

Žanete Hāka, 22.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedz šī valdība, nedz Finanšu ministrija (FM) šīs valdības pilnvaru laikā nerosina un nerosinās nodokļu likmju palielināšanu, norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

«Vienmēr esmu uzsvēris, ka papildus no valsts budžeta ieņēmumus dažādu valdības prioritāšu finansēšanai ir iespējams rast ar konsekventāku un rezultatīvāku ēnu ekonomikas apkarošanu. Šogad ēnu ekonomikas apkarošanas pētījuma «Ēnu ekonomikas dinamika Latvijā un Baltijas valstīs» rezultāti norāda uz to, ka ir nepieciešams ne tikai Valsts ieņēmumu dienesta, bet visu atbildīgo pušu krietni intensīvāks un neatlaidīgāks darbs, cīņu ar ēnu ekonomiku nosakot par prioritāti. Nedrīkstam atslābt ne mirkli arī turpmāk,» saka ministrs.

Ēnu ekonomikas apkarošana ir komplekss pasākums, kurā ir jāiesaistās visām pusēm, sekmīgāk izmeklējot noziegumus, padarot efektīvāku tiesu sistēmu, mazinot nelegālo nodarbinātību, rezultatīvāk apkarojot korupciju, kā arī pastiprinot atbildību par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vilks: Brīnos, ka Grieķija līdz šim nav lūgusi mūsu ekspertu palīdzību

Dienas Bizness, 15.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīnos, ka Grieķija līdz šim nav uzaicinājusi mūsu ekspertus, jo problēmas, kuras risinām, ir līdzīgas, uzskata finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Ministrs uzskata, ka Latvija jau bijusi norakstīta, bet valsts joprojām turpina eksistēt un ir sasniegusi panākumus. «Mēs esam izdarījuši to, ko citiem iepriekš nav izdevies - savilkuši galus kopā. Eiropas Savienību gaida nenoteiktības periods - daudzas valstis iegrims recesijā un kritīsies labklājības līmenis,» sarunā ar laikrakstu Čas, sacīja A. Vilks.

Jautāts varbūt grieķi vēlas no krīzes iziet taisnīgākā ceļā - ne uz mazturīgo rēķina, finanšu ministrs atbildēja ar pretjautājumu. «Kas mums ir bagātie? Viens procents iedzīvotāju. Savukārt krīzes pārvarēšanā piedalījās, visticamāk, 99 procenti, tik liela iesaistīšanās ir ļoti svarīga. Ja Grieķija spētu izdarīt kaut pusi no tā, ko paveica Latvija - viņiem tiktu noņemts saspridzinājums. Tur vēl joprojām ir ļoti dāsni pabalsti,» sacīja A. Vilks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Krievijas noteikto embargo daļai pārtikas produktu nekas nebeigsies, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma savu viedokli pauda finanšu ministrs Andris Vilks (V).

«Domāju, ka tas ir tikai sākums,» teica Vilks, norādot, ka gadsimti iet, bet Krievija tikumus nemaina.

Pēc viņa sacītā, ja reiz Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir sācis karu, viņam no šī kara jāiziet kā uzvarētājam, jo Putins nevar apstāties. Līdz ar to Latvijai un pierobežas valstīm rūpīgi jādomā par savu turpmāko attīstību un Krievijas lomu tajā.

Vilks arī uzsvēra, ka šajā situācijā Latvijas iedzīvotājiem jāatbalsta savi ražotāji, izvēloties Latvijas preces, un arī viņš pats pēc Krievijas embargo rūpīgāk seko līdzi, lai pirkumu grozā nonāktu Latvijas ražojumi.

Finanšu ministrs norādīja, ka Latvijai smagākais trieciens būtu pilnīga embargo gadījumā, bet šādam scenārijam Vilks netic, jo Krievijas ekonomika ir vāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijai nav izlēmības lieliem lēmumiem darbaspēka nodokļu izmaiņu jomā

LETA, 27.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai nav izlēmības attiecībā uz lieliem lēmumiem darbaspēka nodokļu izmaiņu jomā, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks.

"Manuprāt, vienmēr var sūdzēties un meklēt labāko brīdi, bet šis gads noteikti būs salīdzinoši labvēlīgs, lai šo jautājumu risinātu, un risinātu ar lielāku pakāpi," teica Vilks, piebilstot, ka sociālā joma nekad nav bijusi pietiekami pievilcīga, dalot amatus, tādējādi gan nodarbinātības, gan arī sociālās lietas līdz šim ir palikušas salīdzinoši aizmugurē.

Vilkts arī atzīmēja, ka Latvijā spertie soļi attiecībā uz darbaspēka nodokļa sloga mazināšanu līdz šim ir bijuši "mazi", taču valdība ir apliecinājusi, ka spēj samērā ātri panākt vienošanos, piemēram, kad runa bija par "helikopteru naudu" pandēmijas krīzes laikā. "Tad, kad bija jāizšķiras par atbalstu ģimenēm un atbalstu bērniem, vairāki simti miljoni tika īsā brīdī piešķirti, valdībā īpaši nediskutējot. Šeit ir runa tieši par tiem pašiem dažiem simtiem miljonu. Tāpēc iespēja vienoties ir," teica Latvijas Bankas padomes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Vilks ir pārliecināts, ka visas institūcijas būs gatavas praktiskai eiro ieviešanai

Dienas Bizness, 10.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mums ir pietiekami daudz laika, lai saistībā ar eiro ieviešanu vēl varētu atrisināt tos jautājumus, kas ir sarežģītāki,» finanšu ministrs Andris Vilks ir pārliecināts, ka Latvijā visas institūcijas būs gatavas ieviest eiro nākamā gada sākumā.

Runājot par preču cenu izmaiņām, A. Vilks LNT raidījumā 900 sekundes pauda, ka Latvija tās izjutīs – viņš pauda, ka pēc eiro ieviešanas dažas cenas varētu samazināties, jo pašlaik daudzas preces Latvijā ir dārgākas nekā citviet Eiropā.

A. Vilks vēlreiz atgādināja, ka līdz ar eiro ieviešanu Latvija būs noturīgāka pret krīzēm, tāpat drīz vien valsts piedzīvos kredītreitingu uzlabojumu.

Runājot par saviem plāniem pēc eiro ieviešanas Latvijā, A. Vilks norādīja, ka, neņemot vērā motivācijas trūkumu tikpat smagi strādāt pie pašreizējās motivācijas sistēmas, viņš turpinās darboties amatā līdz termiņa beigām – nākamā gada rudenim. Tajā pašā laikā viņš vēlreiz uzsvēra, ka valsts aparāts zaudē cilvēkus, kas dodas strādāt uz labāk atalgoto privāto sektoru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Vilks vairāk lūkojas pēc darba piedāvājumiem ārpus Latvijas

LETA, 21.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktīvo politiku pametošais finanšu ministrs Andris Vilks (V) pēc jauna darba vairāk lūkojas ārpus Latvijas.

Vilks šorīt LNT stāstīja, ka jauna darba pēc ministra pilnvaru beigām viņam vēl neesot un nekādās padomēs viņš neesot iekārtots, tāpēc novembrī viņš nodošoties darba meklēšanai, un ir pārliecināts, ka savu prasmju un labās reputācijas dēļ spēs to viegli atrast.

Vilks uzsvēra, ka politikā un ministra amatā lielā mērā nonācis pierunāšanas dēļ, un jau sākotnēji viņš zinājis, ka no šīs nodarbes viņš agri vai vēlu aizies.

Aizejošais politiķis sūrojās, ka politikā ir tikai daži darītāji un daudz runātāji, turklāt jaunajā valdībā viņš redz ļoti maz reālus darītājus. Vilks politiku raksturoja kā vienu no sūrākajām darba vidēm, kurā valda ļoti nesaprotami noteikumi un liekulība, kurā cilvēki tiek nepamatoti gānīti un aplieti ar mēsliem. «Kam man un manai ģimenei to visu vajag?!» piebilda Vilks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas prezidents Fransuā Olands nepietiekami īsteno ekonomiskās reformas un tas var radīt problēmas visā eirozonā, tā otrdien intervijā ziņu aģentūrai Reuters France sacījis Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks (V).

«Esam pieredzējuši, ka Olands vairākkārt ir sacījis, ka viņam ir ekonomikas atdzīvināšanas plāns, taču šīm runām nav sekojusi vērā ņemama darbība,» intervijā paudis Vilks.

Francijas prezidents janvāra vidū prezentēja savu «atbildības paktu», kurā piedāvāts samazināt darbaspēka izmaksas, ja uzņēmumi nodrošinās darba vietas, vēstī Reuters.

Decembrī Francijā bezdarbnieku skaits sasniedza 3,3 miljonus, tāpēc Francijas prezidents apņēmās līdz pagājušā gada beigām samazināt bezdarbnieku skaitu.

«Francija ir nozīmīgs spēlētājs, un, ja kāda liela valsts iepaliek citām lielajām valstīm (..), tas var radīt problēmas eirozonai kopumā,» Vilks sacīja Reuters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vilks: Eirozonā iestāsimies, ja tās smagākais periods būs pāri

LETA, 30.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja eirozonā smagākais periods būs pāri, tad iestāsimies tajā, savukārt ja smagākais periods nebūs pāri, tad neiestāsimies, sacīja finanšu ministrs Andris Vilks.

«Galvenais ir saprast, ka Latvija nekad nestāsies monetārā savienībā, kurā ir neskaidri spēles noteikumi,» šorīt intervijā raidījumam Dienas rīts sacīja Vilks.

Viņa vērtējumā, Latvijai jābūt gatavai iestājai eirozonā, bet «tad redzēsim situāciju».

«Ja eirozonā būs pāri smagākais periods, iestājamies, ja smagākais periods nav pāri, tad neiestājamies,» sacīja finanšu ministrs, atzīmējot, ka tiks vērtēta eirozonas kondīcija un mūsu iespējamās izmaksas.

«Varam neiestāties, ja mums izmaksas ir pārāk lielas vai ir neskaidra situācija,» sacīja finanšu ministrs.

Ministrs atzina, ka, Latvijai esot eirozonā, mūsu valsts reitingos būs krietni labāk novērtēta un mums būtu iespēja lētāk aizņemties. «Redzam Igaunijas likmes un mūsu,» Igaunijas priekšrocības, atrodoties eirozonā, raksturoja Vilks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ir jāmazina līdz 20%, bet nav teikts, ka tam jānotiek divu gadu laikā, jo nevaram paņemt 100 miljonus latu prom no valsts budžeta un cerēt, ka pietiks naudas visam, kam nauda nepieciešama,» finanšu ministrs Andris Vilks norādīja intervijā laikrakstam Diena.

«Ja virzāmies uz IIN samazināšanu līdz 20%, tad neredzu iespēju paralēli neko nedarīt ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) vai nekustamā īpašuma nodokli (NĪN),» pauda A. Vilks.

Finanšu ministrs ir pārliecināts, ka diskusijas par to, vai 2014. gadā IIN tiks samazināts no 24% uz 22% būs ilgas un asas, bet galvenais ir vienoties - ne tikai politiķu vidū, bet arī sabiedrībā -, ka darbaspēka nodokļu mazināšana tiek īstenota līdz ar sociālās nevienlīdzības mazināšanu un atbalstu demogrāfijai.

Ziņots, ka ienākumu nevienlīdzības mazināšanai partija Vienotība 2014. gada budžeta kontekstā piedāvā samazināt IIN nevis par plānotajiem diviem procentpunktiem, bet - vienu, liekot akcentu uz neapliekamā minimuma un ar IIN neapliekamās summas par apgādājamo palielināšanu. Savukārt, piemēram, uzņēmēji tam nepiekrīt, iebilstot, ka pērn pieņemtais likums par virzību uz IIN samazinājumu 2014. gadā par diviem procentpunktiem un 2015. gadā - līdz 20%, tomēr ir jāpilda.

Komentāri

Pievienot komentāru