Eksperti

Finanšu tirgos februārī - kā sporta laukumā

AFI Investīcijas padomes priekšsēdētājs Deniss Pospelovs, 06.03.2019

Jaunākais izdevums

Futbola un hokeja fani zina, ka ir tādas spēles, kurās to skatītājs jūt iekšēju spriedzi, iekšējo spēles nervu, kad jebkurā brīdī iespējama dramatiska situācijas maiņa uz laukuma, taču spēles laiks iet, bet rezultāta nav, jo vārti netiek gūti vai tādu ir ļoti maz.

Ja kāds, kurš nav sekojis līdzi spēles gaitai, apskata spēles rezultātu, viņš teiks, ka nekas interesants nav noticis un diez vai vēlēsies atkārtojumā šo spēli skatīties. Bet tas, kurš rūpīgi vēroja spēles gaitu, var atrast daudz slēptu, bet interesantu un svarīgu aspektu spēlētāju rīcībā. Februāris finanšu tirgos bija tieši šāds.

Kā jau minēju iepriekšējā pārskatā, februāris solījās būt ļoti neparasts mēnesis, jo tika plānoti vairāki nozīmīgi politiski notikumi: Trampa un ASV opozīcijas nevienprātība jautājumā par sienas būvniecības finansēšanu uz ASV un Meksikas robežas, kas noveda pie ASV valdības darba apturēšanas, ASV lēmums par nodokļu paaugstināšanu Ķīnas precēm, Brexit situācijas attīstība, kā arī valdības krīze Venecuēlā.

Tirgus dalībnieki ar nepacietību gaidīja Eiropas Savienības un ASV centrālo banku vadītāju runas, kurās bija jāizskan skaidrākiem izteikumiem par turpmāko kursu 2019.gadā. Un, protams, galu galā, ikviens, kas nodarbojas ar tehnisko analīzi, sagaidīja nozīmīgu brīdi, kad ASV akciju tirgus augšupejošā līkne saskārās ar spēcīgu pretestības līmeni, pie kura pārtrūka trīs iepriekšējie izaugsmes viļņi. Visi šie procesi un notikumi ir attīstījušies, turot tirgu pastāvīgā saspīlējumā, taču tajā pašā laikā maz ietekmējuši spēles (tirgus) rezultātu. Kā ierasts sporta reportāžās, es sākotnēji sniegšu sausus mēneša rezultātu ciparus, bet pēc tam sīkāk izstāstīšu par tām iekšējām intrigām, ko neatspoguļo skaitļi. Dažādu valstu finanšu tirgus rezultāti pretēji janvārim, kad tie bija līdzīgi, februārī atšķīrās. Lielākais tirgus – ASV – turpināja augšupejošu tendenci, kaut arī vairs ne tik strauji kā janvārī – pieaugums bija aptuveni 4% (indeksu rādītāji nedaudz atšķīrās). Neliels pieaugums bija vērojams kontinentālās Eiropas un Japānas tirgos. Interesanti, ka izaugsme bija vienmērīga visa mēneša laikā, un nekādas straujas kustības netika novērotas. Savukārt Lielbritānijas tirgus praktiski neauga, un mēneša vidū tas piedzīvoja pat nelielu kritumu.

Samērā atšķirīga dinamika bija vērojama jaunattīstības tirgos. Ļoti strauji pieauga Ķīnas indeksi, un Shanghai Composite palielinājās par vairāk nekā 10%, kļūstot par vienīgo finanšu rādītāju, kas februārī uzrādīja vērā ņemamu kustību. Dienvidamerikas indeksi nedaudz samazinājās.

Preču tirgi, kas janvārī nedaudz auga (tāpat kā akciju tirgi), neuzrādīja vienotu dinamiku. Industriālo metālu cenas gandrīz nemainījās (izņemot vara cenu, kas pieauga par 6%). Arī zelta, sudraba un platīna cena gandrīz nemainījās. Atkal pieauga pallādija cena, taču šis tirgus dzīvo pats savu dzīvi, par kuru es runāšu atsevišķi kādā no saviem pārskatiem. Kviešu cena ir nedaudz samazinājusies, savukārt naftas cena – nedaudz palielinājusies.

Taču kopumā var teikt, ka kustības preču tirgū nebija. Vēl mazāka kustība bija vērojama valūtas tirgos. Eiro vēl vienu mēnesi pavadīja piecu procentu koridorā (pagarinot stabilitātes rekordu par vēl vienu mēnesi), jena un mārciņa arī gandrīz nemainījās, turklāt mārciņas svārstības, neskatoties uz Brexit procesa attīstību, mēneša laikā nepārsniedza 3-4%. Kopumā, ja neņem vērā Ķīnas tirgu, svārstības vai pēkšņas kustības tirgū nebija vērojamas. Tātad saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem aizvadītais mēnesis bija ļoti mierīgs. Tomēr ir vērts pievērst uzmanību tiem procesiem, kas risinājās tirgus iekšienē, jo bez šī aspekta mēs nevarēsim prognozēt turpmākās tirgus kustības.

Vienkāršs ieskats par to, kas noticis šajā mēnesī, lai saprastu, kādēļ es tik lielu uzmanību pievēršu notiekošajam. ASV prezidents Tramps piekāpās opozīcijai, kas ļāva atsākt valdības darbu, taču uzreiz pēc tam paziņoja par karastāvokļa izsludināšanu un savām tiesībām saistībā ar to vienpusēji lemt par nepieciešamo līdzekļu piešķiršanu sienas būvniecībai uz robežas ar Meksiku (taču skaidrs, ka nekāda reāla karastāvokļa nav, tiesības un brīvības nav ierobežotas, taču Tramps oficiāli rīkojas likuma ietvaros). Šis triks nav slikts, taču situācija acīmredzot nav stabilizējusies, un tiesā tiks iesniegtas prasības par notiekošajām nelikumībām, un, iespējams, tiks sperti jauni, drastiski soļi gan no ASV prezidenta, gan opozīcijas puses.

Lielbritānijā vara faktiski ir paralizēta, un nākamā mēneša laikā parlaments pieņems vairākas savstarpēji izslēdzošas rezolūcijas. Eiropas Savienība sākotnēji uzstāj, lai strikti tiktu ievērots Brexit termiņš (acīmredzot, cerot uz to, ka šāda stingra pozīcija palīdzēs Lielbritānijas premjerministrei panākt vienošanos par izstāšanos), taču pēc tam piekāpjas (saprotot, ka reāls ir arī vissliktākais variants – Brexit bez vienošanās).

Situācija aizvien ir saspringta un nestabila. FRS, uzstājoties ASV Kongresā, neko īpaši nepaskaidro, pieturoties pie janvārī izteiktās frāzes par «elastību», pieņemot lēmumus. Atkal nenoteiktība tiek pārcelta uz FRS marta sanāksmi. Un jau, neskatoties uz šiem mēneša notikumiem, ziema beidzās ar skandalozi pārtraukto ASV un Ziemeļkorejas līderu tikšanos, kuras vidū ASV prezidents piecēlās un aizgāja. ASV puse izdarīja labu gājienu un preses konferencē atstāja iespēju turpināt dialogu, taču ievērojami pieauga konfrontācijas iespēja (piemēram, jauna Ziemeļkorejas raķešu palaišana).

Ar visiem šiem notikumiem būtu gana, lai tirgū radītu spriedzi, taču to nozīme zuda uz mēneša galvenā notikuma fona. Par galveno un vissvarīgāko februāra notikumu visiem tirgiem kļuva ASV un Ķīnas tirdzniecības kara attīstība. Ziņas par sarunu gaitu, kas notika diezgan augstā līmenī, pastāvīgi turpinājās, taču lielā mērā tās bija nekonkrētas un pretrunīgas. Tramps regulāri deva signālus, ka viss ir labi un puses virzās uz vienošanos, taču viņa ierēdņi ne vienmēr apstiprināja sava priekšnieka optimismu, bet no ķīniešu puses bija klusums. No vissliktākā scenārija (nodokļu piemērošanas) izdevās izvairīties, bet nenoteiktība neizzuda, tieši pretēji – tā tikai pastiprinājās. Spriežot pēc Ķīnas akciju tirgus pieauguma, dalībnieku vidū dominē optimisms un pārliecība, ka vienošanās tiks panākta, taču, ja tā nenotiks, tad kritums varētu būt ievērojams. Taču izaugsmes potenciāls arī vēl nav izsmelts. Tādējādi kopumā februāris ne tikai neatrisināja janvārī radušās problēmas un pretrunas, bet gluži pretēji – sarežģīja tās un radīja jaunas.

Atgriežoties pie sporta, izskatās, ka mums tiks piešķirts papildlaiks. Uzmanība jāpievērš visiem līdzšinējiem faktoriem – tiesām pret Trampa lēmumiem ASV, FRS sanāksmei, Brexit, un jaunajiem aspektiem – Ziemeļkorejai un galvenais, ASV un Ķīnas attiecībām. Spriedze pastāv un tā noteikti atrisināsies ar asu kustību. Arī tehniskā analīze paredz strauju kustību – ASV akciju tirgi ir sasnieguši spēcīgu pretestības līmeni un vai nu atkāpsies, pārtraucot divu mēnešu izaugsmi vai arī izlauzīsies cauri šim līmenim un strauji pieaugs. Es ieteiktu akciju tirgus investoriem ierobežot daļu risku, piemēram, iegādājoties opcijas. Vai, ja peļņa ir pietiekami liela, tikai īslaicīgi aizvērt pozīcijas, lai atkal akcijas nopirktu tad, ja vienošanās starp ASV un Ķīnu tiks panākta. Kopumā esiet uzmanīgi un veiksmīgi tirdzniecībā.

Un es izmantošu iespēju un sporta tēmu, lai apsveiktu Latvijas komandu ar iegūto 2.vietu Eiropas bridža čempionātā (un iesaku šo gudro spēli ikvienam, kuram apnikusi šaušana vai skriešana datoros). Bet tiem, kuri vienkārši vēlas atpūsties, varu ieteikt paskatīties kādu filmu par sporta tēmu. Vai arī ne par sporta tēmu. Piemēram, biogrāfisko «Pasaulē ātrākais indiānis» - filmas sižets par to, kā cilvēks var sasniegt savu mērķi, nebija jāizgudro.

Veiksmīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma attīstītāji aicina jauno valdību uzlabot investīciju vidi nozarē

Zane Atlāce - Bistere, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA) ir nosūtījusi vēstuli jaunās valdības veidotājiem - Ministru prezidenta kandidātam Krišjānim Kariņam un ekonomikas ministra kandidātam Didzim Šmitam -, aicinot uzlabot investīciju vidi nekustamo īpašumu jomā, informē NNĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Lai gan līdz ar vispārējo ekonomikas izaugsmi ir vērojamas atsevišķas pozitīvas tendences arī jauna nekustamā īpašuma attīstībā, joprojām saglabājas ievērojama Latvijas atpalicība no Lietuvas un Igaunijas būtiskākajos nekustamā īpašuma segmentos, norāda asociācijā.

Rīgā uz vienu iedzīvotāju ir divreiz mazāka biroju platība, nekā Tallinā, un ievērojami mazāka, nekā Viļņā. Pat īstenojot visus tos biroju projektus, kas patlaban Rīgā ir plānošanas vai celtniecības stadijā, saglabāsies tikpat ievērojama mūsu galvaspilsētas atpalicība biroju pieejamībā, jo kopš krīzes Lietuvā ir uzbūvēti 338 000 m2 jaunu biroju platību, Igaunijā - 316 000 m2 jaunu biroju platību, bet Latvijā - tikai 158 000 m2 jaunu biroju platību (Colliers dati). Ņemot vērā, ka biroju telpas pakalpojumu ekonomikā ir uzskatāmas par uzņēmējdarbības infrastruktūru, šāda Latvijas atpalicība atstāj ļoti negatīvu iespaidu uz iespējām piesaisīt starptautiskus uzņēmumus un vietējo uzņēmumu izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru