Dzīvesstils

Fonds Uzņēmēji mieram uzsāk jaunu ziedojumu kampaņu Bez tevis nav uzvaras!

Db.lv, 30.01.2023

Jaunākais izdevums

Fonds “Uzņēmēji mieram” aicina Latvijas uzņēmumus un ikvienu Ukrainas atbalstītāju piedalīties ziedojumu kampaņā “Bez tevis nav uzvaras!”, lai nodrošinātu 500 000 EUR lielu ziedojumu Ukrainas aizsardzības spēku stiprināšanai. Ziedojumi tiks vākti labdarības koncerta “Veltījums Ukrainai” ietvaros.

“Vajadzības Ukrainas aizstāvībai pret Krievijas asiņaino uzbrukumu papildinās un mainās, tāpēc cieši sadarbojoties ar saviem partneriem Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Ārlietu ministriju un citiem, mēs uz tām spējam, iesaistot uzņēmumus un sabiedrību. Šobrīd visvairāk nepieciešams atbalsts tieši Ukrainas aizsardzības spēka stiprināšanai, piegādājot Ukrainai ātrās palīdzības bruņumašīnas jeb tā sauktās mobilās ambulances, nakts redzamības iekārtas, piemēram, binokļus un monokļus, kā arī dronus un kvadrakopterus. Ņemot vērā nepārtrauktos uzbrukumus joprojām liels pieprasījums ir pēc ģeneratoriem, kā arī apvidus automašīnām un pikapiem,” sacīja Laura Skrodele, fonda “Uzņēmēji Mieram” vadītāja.

Jau kopš pirmās kara dienas fonds “Uzņēmēji mieram” kopā ar vairāk nekā 200 Latvijas uzņēmumiem organizējis aktīvu palīdzību, papildus humānajai palīdzībai savācot ziedojumus vairāk nekā 4,5 miljonu eiro apmērā. “Esam neizsakāmi pateicīgi ikvienam ziedotājam par līdz šim sniegto palīdzību. Diemžēl karš nav beidzies un mums jāturpina meklēt veidi un atbalsts, lai atbalstītu Ukrainu, kā arī jācenšas reaģēt uz konkrētā brīža lielākajām Ukrainas vajadzībām,” piebilda Skrodele.

Nacionālo bruņoto spēku vecākais eksperts starptautiskās militāri reliģiskās sadarbības jautājumos Elmārs Pļaviņš, kurš nesen kā atgriezies no Ukrainas uzsver, ka “visas kampaņā iekļautās ziedojumu pozīcijas ir vitāli svarīgas Ukrainas karavīriem, jo tās dos viņiem priekšrocības, lai uzvarētu Krievijas uzsāktajā karā. Latvija ir apzinājusi, ko Ukrainai šobrīd vajag visvairāk, tāpēc ziedojumi palīdzēs noturēt frontes līniju un iet uz priekšu, lai spētu uzvarēt. Kampaņa arvien apliecina, ka Latvija Ukrainai palīdzību neatteiks nekad un vienmēr būs līdzās, sniedzot maksimālu atbalstu.”

64% Latvijas iedzīvotāju gatavi ziedot

Nupat veiktajā Norstat iedzīvotāju aptaujā* noskaidrots, ka 64% iedzīvotāju ir gatavi ziedot Ukrainai. No tiem respondentiem, kuri vēlētos ziedot naudu Ukrainai, vairāk nekā puse (56%) izvēlētos ziedot Ukrainas ģimenēm un civiliedzīvotājiem, kamēr 36% izvēlētos atbalstīt Ukrainu, ziedojot Ukrainas aizsardzībai un militārajiem spēkiem.

“Svarīgi ir sniegt atbalstu Ukrainai, jo tas ir līdzeklis kā mēs varam iestāties par rietumu vērtībām un demokrātiju un nodrošināt, ka mūsu bērni varēs dzīvot mierīgā pārtikušā Eiropā,” sacīja viens no fonda “Uzņēmēji mieram” dibinātājiem un Eco Baltia vadītājs Māris Simanovičs.

Labdarības koncertā 24. februārī turpinās vākt ziedojumus

24. februārī ar savu atbalstu Ukrainai koncertā “Veltījums Ukrainai” dalīsies vairāk nekā 100 Latvijas mūziķi un mākslinieki, tostarp Shipsea, Intars Busulis un Abonementa orķestris, GG Choir, Raimonds Tiguls, Vestards Šimkus, Kaspars Zemītis, Daumants Kalniņš, Latvian Voices, grupa DAGAMBA, The Sound Poets, Tautumeitas, Carnival Youth, Goran Gora, Iļģi, vīru koris “Gaudeamus” u.c. Ukrainas draugi un atbalstītāji.

Koncerts klātienē norisināsies atjaunotajā Rīgas cirka arēnā, bet tiešraidē to translēs Latvijas Televīzija. Sadarbībā ar Ziedot.lv koncerta laikā ikviens skatītājs varēs ziedot Ukrainai, zvanot pa maksas tālruni. Koncerta galvenais mērķis – vākt ziedojumus atbalstam Ukrainai, pērkot biļeti uz koncertu vai uzņēmumiem veicot lielāku ziedojumu un pretī saņemot koncerta ielūgumus. Biļetes uz koncertu pieejamas vietnē www.bezrindas.lv un fonda mājaslapā www.uznemejimieram.lv. Visi koncertā gūtie ziedojumi tiks novirzīti Ukrainas atbalstam.

“Uzņēmēji mieram” partneri Latvijā ir Aizsardzības ministrija, Nacionālie bruņotie spēki, Ārlietu ministrija, Ukrainas vēstniecība Latvijā, Ziedot.lv, Twitter konvojs un citas humanitārās palīdzības organizācijas. Savukārt kravu sūtījumu palīdzības saņēmējs ir Ukrainas aizsargi.

*Tiešsaistes aptauja veikta 2023. gada janvārī sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat, kopumā aptaujājot 1011 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada novembrī, pēc padomju laika pieminekļa nojaukšanas, tika uzsākta Uzvaras parka projekta koncepcijas izstrāde, bet gadu vēlāk jau izbūvēta un labiekārtota Uzvaras parka pirmā kārta jeb ainaviskā daļa.

Šogad Uzvaras parka nosaukumam Rīgā aprit 100 gadi. 1923. gadā Pētera parku pārdēvēja par Uzvaras parku – piemiņas vietu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta karaspēku. 1936. gadā bija pieņemts pat īpašs likums par Uzvaras laukuma izbūvi Rīgā, un no šī brīža tas kļuva par šīs vietas oficiālo nosaukumu.

“Uzvaras parkam nosaukums tieši pirms simts gadiem piešķirts par godu uzvarai pār bermontiešiem. Mēs plānojam turpināt stiprināt parka vēsturisko nozīmi, jo Latvijas vēsture ir jāzina un no tās nav jākaunas ne Latvijā, ne Eiropā un citviet pasaulē. Šis ir viens no lielākajiem būtiskākajiem pašvaldības īstenotajiem projektiem šogad, turklāt darbi paveikti ļoti īsā laikā – mazāk nekā pusgada laikā. Parks būs atvērts ikvienam visu gadu – vasarā šeit varēs skrituļot, ziemā slēpot. Arī nākamgad turpināsim parka attīstību, veidojot aktīvās atpūtas zonu, par kurā iekļaujamajām aktivitātēm iedzīvotājiem jau pavisam drīz būs iespējams izteikt savu viedokli. Parka atklāšanu un tā simtgadi svinēsim pozitīvā atmosfērā, vienojoties latvju spēka dziesmā šā gada 11. novembrī. Es vēlos, lai šādu notikumu Rīgā būtu arvien vairāk. Kopējiem spēkiem esam nonākuši pie ļoti laba rezultāta un es ceru, ka tas iepriecinās arī pārējos,” Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalsta likuma grozījumus, ar kuriem plāno stingrāk kontrolēt lielo valsts kapitālsabiedrību tiesības ziedot daļu peļņas kultūrai un sportam.

Komisija trešdien atbalstīja pēdējos labojumus pirms trešā lasījuma attiecīgajos Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma grozījumos. Grozījumi paredz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību ziedošanas tiesības ierobežot, nosakot ziedojumu griestus - līdz 1,5% no pārskata gada peļņas līdzšinējo 20% vietā.

Trešajā lasījumā likumā plānots ieviest labojumus likuma 11.pantā, saskaņā ar kuriem ar Ministru kabineta (MK) rīkojumu veidos valsts kapitālsabiedrību sarakstu, kurām būs tiesības veikt ziedojumu tikai ar valdības atļauju. Tāpat pašvaldībām būs tiesības noteikt šādu ierobežojumu savām kapitālsabiedrībām.

Pašlaik ziedojumus no uzņēmumu peļņas akceptē kapitāldaļu turētājs, kas valsts uzņēmumos ir valsts sekretārs, bet pašvaldību uzņēmumos - pašvaldības izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēloties atbalstīt Ukrainu, domubiedru grupa sadarbībā ar Ziedot.lv un Ukrainas vēstniecību Latvijā radījusi ziedojumu straumēšanas straumēšanas platformu Stopify.

Tā paredzēta nelieliem, bet regulāriem ziedojumiem ikmēneša abonementa formātā, lai palīdzētu nodrošināt Ukrainas armijas akūtās ikdienas vajadzības skarbajos ziemas apstākļos un palīdzētu tiem ātrāk izbeigt Krievijas uzsākto karu.

Platformas darbības pirmajās divās dienās pieteikušies 1405 abonenti un saziedoti vairāk nekā 16 332 eiro no 27 valstīm.

Novērots, ka ziedojumu un palīdzības entuziasms sabiedrībā kopš pavasara ir apsīcis, lai gan atbalsts šobrīd ir svarīgāks nekā jebkad. “Prātojot, kā varētu aktivizēt ziedojumus un atkal raisīt par tiem interesi, nonācu pie ļoti vienkāršas idejas. Mūsdienās ir pašsaprotami abonēt dažādus straumēšanas servisus seriālu un filmu baudīšanai par pāris kafijas tašu cenu mēnesī. Kā būtu, ja varētu abonēt mūsu kontinenta brīvību un nākotni, kas šobrīd reāli izšķiras tur, kaujaslaukā? Pēc vairāku mēnešu brīvprātīga darba kopā lielisku, nesavtīgu komandu – digitālo aģentūru Cube un citiem radošajiem profesionāļiem, esam radījuši Stopify – servisu, kas ļaus straumēt nelielu ikmēneša ziedojumu Ukrainas Bruņotajiem spēkiem, palīdzot tiem ātrāk izbeigt šo neprātīgo karu,” stāsta idejas autors un iniciators Māris Upenieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Uzvaras parkā vēlas redzēt kafejnīcu zonu, spēka trenažierus un košumkrūmus

Db.lv, 29.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptauju par Uzvaras parka otrās kārtas projekta vēlamajām aktivitātēm aizpildīja vairāk nekā 7600 respondenti. Visvairāk balsu ieguva: kafejnīcu zona - 3353; spēka trenažieri - 1950; apzaļumošana, papildus dekoratīvas ziedu un košumkrūmu dobes - 1924, informē Rīgas dome.

Rīgas pašvaldība aicināja iedzīvotājus no 2. līdz 19.janvārim iesaistīties Uzvaras parka projekta otrās kārtas risinājumu izvēlē, norādot trīs sev tīkamākos projekta risinājumus.

Nākamie labiekārtojuma elementi, kas ieguvuši lielāko balsu skaitu, ir strūklaka ūdenstilpē (1887), tīklu parka (1712) un ūdens elementi bērniem (1664) skrejceļš apkārt teritorijai (1587), suņu pastaigas laukums (1520), ielu basketbols (1442), pludmales volejbola laukums (1137), velotrase (1061), šķēršļu josla ( 836), moduļu tipa dušas (691), saules pulkstenis (635).

Nākamos trīs mēnešus Uzvaras parka labiekārtošanas projekta darba grupa strādās pie tā, lai trīs visvairāk atbalstītās aktivitātes integrētu Uzvaras parka otrās kārtas projektā. Projekta otrās kārtas obligātās aktivitātes, kuras projektā jau ir paredzētas, ir sekojošas: jāizbūvē basketbola laukums; jāsasaista celiņu tīkls ar 1. kārtā izbūvēto celiņu tīklu; jānomaina apgaismojums; jāuzbūvē tualete; jāuzstāda brīvkrāni; jāizveido irdena seguma celiņš gar Uzvaras bulvāri; bollardu (šķēršļi autotransportam) izvietošana pie galvenās ieejas parkā; jāizbūvē "Āgenskalna betona baseina skeitparks", kas tika atbalstīts Rīgas pilsētas līdzdalības budžeta ideju konkursā 2021.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien lēma piešķirt 3,1 miljonu eiro Ukrainas rekonstrukcijai, pārdalot finansējumu budžeta resora programmām.

Ārlietu ministrija norāda, ka Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā ir balstīta Ukrainas vajadzībās, kā arī ņemot vērā Latvijas iespējas, esošās iestrādnes un attīstības sadarbības prioritāros virzienus.

Kopš 2022.gada 24.februāra Krievijas sāktās agresijas proporcionāli Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām - Latvijas kopējais atbalsts pārsniedz 1,24% no iekšzemes kopprodukta.

Ukrainai nodarītie zaudējumi ir mērāmi miljardos un turpina pieaugt - pēc Pasaules bankas izvērtējuma, Ukrainas zaudējumi sasniedz 135 miljardus ASV dolāru. Ukrainai nepieciešams ātrs un adekvāts starptautisko partneru atbalsts.

Kopš Krievijas agresijas Ukrainā sākuma Čerņihivas apgabalā ir izpostīti vairāk nekā 20 000 objektu, no kuriem vairāk nekā puse ir mājokļi. Tāpat ievērojami postījumi nodarīti kritiskajai infrastruktūrai un sociālajai infrastruktūrai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ievērojami samazina peļņas daļu, no kuras publiskās kapitālsabiedrības var ziedot

LETA, 06.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, ar kuriem no nākamā gada ievērojami tiks samazināta peļņas daļu, no kuras publiskās kapitālsabiedrības varēs ziedot.

Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību ziedošanas tiesības ierobežotas, nosakot krietni mazākus ziedojumu griestus - līdz 1,5% no pārskata gada peļņas līdzšinējo 20% vietā.

Ar šīm izmaiņām plānots stingrāk kontrolēt lielo valsts kapitālsabiedrību tiesības ziedot daļu peļņas kultūrai un sportam.

Tāpat nolemts, ka ar Ministru kabineta (MK) rīkojumu tiks veidots valsts kapitālsabiedrību saraksts, nosakot, kurām būs tiesības veikt ziedojumu tikai ar valdības atļauju. Un arī pašvaldībām būs tiesības noteikt šādu ierobežojumu savām kapitālsabiedrībām.

Pašlaik ziedojumus no uzņēmumu peļņas akceptē kapitāldaļu turētājs, kas valsts uzņēmumos ir valsts sekretārs, bet pašvaldību uzņēmumos - pašvaldības izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attēls: ID Mēbeles

Mūsdienās mājīgs interjers nav iedomājams bez ērtām mīkstajām mēbelēm, kas nodrošina mums tik ļoti svarīgo - komfortu. Atnākot mājās, mēs apsēžamies dīvānā, lai skatītos TV vai lasītu aizraujošu grāmatu. Baudam savu naktsmieru ērtā gultā vai izvelkamā dīvānā. Kā izvēlēties labāko variantu Jūsu interjeram, lai pirkums nesagādā vilšanos? Tā, lai tas spētu pildīt ne tikai savas funkcijas, bet perfekti iekļauties mājokļa stilā? Šajā rakstā aicinam iepazīties ar kritērijiem , kurus ņemt vērā pirms mīksto mēbeļu iegādes.

1. Telpas izmērs un mēbeļu funkcijas

Jaunu mēbeļu iegādi vēlams ir sākt ar skaidru vīziju – vai jūs vēlaties mainīt visu guļamistabas stilu, vai tikai atsvaidzināt esošo interjeru? Vispirms izveidojiet sarakstu ar mēbelēm un mēbeļu komplektiem, kurus vēlaties mainīt. Kad zināsiet, no kā vēlaties atbrīvoties, tad vieglāk būs saprast, kādas mēbeles tiešām jums ir nepieciešamas.Mēbeļu skaitu un dizainu var noteikt tādi faktori kā jūsu dzīvesveids un ģimenes stāvoklis. Kad iegādājaties guļamistabas mēbeles, tad noteikti ņemiet vērā funkcionalitāti un citu istabas iemītnieku vēlmes. Cilvēki nereti mēdz krist kārdinājumā brīžos, kad ierauga skaista dizaina mēbeli, taču līdz galam nepadomā par šīs mēbeles iegādes praktisko pusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ar vienu kāju hop, ar otru kāju stop: tekstila apsaimniekošanas sistēmas ieviešanas līkloči

Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs, 02.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēdz teikt, ka ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem. Diemžēl Latvijā netrūkst piemēru, kur tieši šis teiciens vislabāk raksturo izveidojušos situāciju. Labi nodomi un pat iestrādnes, bet neizpildītie mājasdarbi neizbēgami bruģē ceļu uz elli. Viens pavisam svaigs piemērs ir tekstila dalītās vākšanas sistēmas izveide Latvijā – obligāta no 2023.gada, bet līdz sakārtotai sistēmai ar skaidrām atbildām un noteikumiem vēl tālu.

Nav šaubu, ka ikviens, kurš tā vai citādi ir iesaistīts tekstilatkritumu dalītas savākšanas sistēmas izveidē Latvijā, to dara ar vislabākajiem nodomiem. Bet, ja nu ir piemērs, kur labi nodomi un skaidra nepieciešamība ir iesprūdusi valdības un atsevišķu ministriju gaiteņos, tad šis būs īstais.

Gan 2021. gada janvārī Ministru kabinetā (MK) pieņemtajā “Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.–2028. gadam”, gan MK noteikumos nr. 712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” paredzēts, ka līdz 2023. gada 1. janvārim sadarbībā ar pašvaldībām Latvijā jāizveido dalītas savākšanas sistēma tekstilmateriāliem, un no 2023. gada tekstilmateriāliem un tekstilizstrādājumi jāiekļauj ražotāju atbildības sistēmā (RAS), lai samazinātu atkritumu poligonos apglabāšanai nodoto tekstilmateriālu un arī paši tekstila izstrādājumu tirgotāji būtu spiesti apzināties, ka stils, ko viņi tirgo, ļoti īsā laikā var kļūt par tekstila atkritumiem poligonā. Tiktāl viss ir labi. Kāpēc tomēr ar to nepietiek? Tāpēc, ka RAS tekstila apsaimniekošanai joprojām nepastāv un nav arī pieņemts nekāds normatīvais regulējums, kā šī sistēma vispār funkcionēs, kas to veido, uztur un kādi mērķi tai jāsasniedz. Tā kā likums nosaka, ka par atkritumu dalītu vākšanu savā teritorijā ir atbildīgas pašvaldības, tad šobrīd bez resursiem un darbības principiem sistēmas ieviešana atstāta pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju pārziņā. Kā mākat, tā kuļaties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Okupācijas pieminekļa vietā taps parks

Db.lv, 05.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldība iepazīstinājusi ar ieceri pērn demontētā okupācijas pieminekļa vietā labiekārtot parku.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks, runājot par Uzvaras parka labiekārtošanu uzsver: “Jau brīdī, kad Rīgas dome lēma par okupācijas pieminekļa nojaukšanu, izskanēja dažādi viedokļi par to, kam šajā vietā jāatrodas pēc demontāžas. Publiski izskanējušas dažādas idejas par apjomīgu publisko būvju celtniecību parkā. Taču ir skaidrs, ka šai vietai ir nepieciešams “atpūsties” pēc pieminekļa nojaukšanas un jākļūst par atvērtu telpu, kura ir pieejama un izmantojama visiem rīdziniekiem. Uzvaras parkam nosaukums tieši pirms simts gadiem piešķirts par godu uzvarai pār bermontiešiem. Vēsturiski Latvijas pirmās neatkarības laikā šajā parkā notikušas militāras parādes un dažādi nozīmīgi pasākumi. Mēs plānojam atgriezties pie šī koncepta un turpināt stiprināt parka vēsturisko nozīmi, vienlaikus turpinot to attīstīt par rekreācijas zonu rīdziniekiem ar dažādām sporta un atpūtas iespējām.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērnu slimnīcas fonds oktobrī saņēmis otro šī gada ziedojumu no SIA Mikrotīkls 500 tūkstošu eiro apmērā - kopējā uzņēmuma šogad ziedotā summa sasniedz jau 1 miljonu eiro.

Ziedojums paredzēts Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) ārstniecības pakalpojumu uzlabošanai, darbinieku tālākizglītībai, kā arī speciālistu piesaistei no ārvalstīm.

SIA Mikrotīkls atbalsta Bērnu slimnīcu jau no 2015.gada, kad Bērnu slimnīcas fonds saņēma pirmo ziedojumu 1 miljona eiro apmērā - tas bija paredzēts BKUS Hematoonkoloģijas nodaļai un nodaļas pacientu vajadzībām. Kopumā līdz šim ziedojumos no uzņēmuma saņemti jau vairāk nekā 4 miljoni eiro, kas ļāvuši Bērnu slimnīcai īstenot virkni nozīmīgu projektu ne vien onkoloģijas, bet arī citu ārstniecības pakalpojumu uzlabošanai, vides un infrastruktūras attīstībai, kā arī palīdzējuši Bērnu slimnīcas medicīnas personālam papildināt zināšanas ārvalstīs un piesaistīt ārvalstu speciālistus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmuma SIA "Nordes būve" valdē darbu uzsāk Juris Frīdmanis, informē uzņēmums.

J.Frīdmanis ir pieredzējis vadītājs, kurš kā privātā partnera AS “Kekava ABT” pārstāvis ir atbildīgs par Baltijas valstīs pirmā vērienīgā publiskās un privātās partnerības projekta ceļu nozarē – Ķekavas apvedceļa realizāciju. J.Frīdmanis iepriekš bijis ceļu būves firmas SIA "Binders" finanšu un attīstības direktors, kā arī AS "Diena" finanšu direktors.

“Esmu gandarīts par iespēju ienākt “Nordes būve” komandā brīdī, kad uzņēmums kāpina savu kapacitāti un uzsāk jaunu attīstības posmu. Drīzumā tiks noslēgti valsts mērogā nozīmīgi līgumi – atklātā konkursa “Dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizācija un attīstība: būvniecība” rezultātā iegūtas tiesības veikt dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizāciju, kā arī VAS “Valsts nekustamie īpašumi” rīkotajā iepirkuma procedūrā par žoga izbūvi uz Krievijas – Latvijas robežas iegūtas tiesības veikt darbus vairākos robežas posmos. Šo projektu kvalitatīva un savlaicīga realizācija būs starp manām prioritātēm,” uzsver J.Frīdmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs, 31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Raft Capital piesaista 50 miljonus eiro ieguldījumiem Baltijas uzņēmumu izaugsmē

Db.lv, 11.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā kapitāla fondu pārvaldnieka „Raft Capital Management” nodibinātais ieguldījumu fonds „Raft Capital Baltic Equity Fund” ir piesaistījis ieguldījumus 50 miljonu eiro apmērā un plāno tos ieguldīt strauji augošos uzņēmumos Lietuvā un abās pārējās Baltijas valstīs.

Nākotnē tas meklēs iespējamos pirkumus arī ziemeļvalstīs un Polijā.„Raft Capital Management”, ko Lietuvas Banka ir licencējusi veikt ieguldījumu darbību, vadības grupai ir pieredze darbā ziemeļvalstu finansiālajās un pasaules profesionālajās iestādēs.

Dalībnieku grupā ietilpst Artūrs Gegužis, Andrejs Boicovs, Ģintauts Galvanausks un Imre Vise (Igaunija, Tallina).

„Raft Capital Management” partneris Andrejs Boicovs pastāstīja, ka izveidotajai grupai ir specializētas un unikālas zināšanas par šejienes tirgu, plaša pieredze ieguldījumu īstenošanā un pārvaldībā, kā arī zināšanas par mērķtirgiem. „Trīs no četriem partneriem ir kopā strādājuši SEB ieguldījumu bankas darījumu un riska kapitāla uzņēmumos, un mēs visi kopā esam strādājuši pie sarežģītiem finansiālajiem projektiem. Apvienošanos noteica kopīgas intereses, tirgus iespējas un pārliecība, ka mēs varam palīdzēt uzņēmumiem kļūt par līderiem starptautiskajā uzņēmējdarbībā ne tikai Baltijas valstīs, bet arī pasaules tirgū,” sacīja A. Boicovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

INVL Baltic Sea Growth Fund un Eco Baltia vēlas iegādāties Polijas lielāko PVC logu pārstrādātāju

LETA, 01.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā kapitāla fonds Baltijas valstīs "INVL Baltic Sea Growth Fund" kopā ar sava portfeļa uzņēmumu - Baltijā lielāko vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupu "Eco Baltia" - vienojās iegādāties 70% Polijas lielākā PVC logu pārstrādātāja "Metal-Plast" akciju, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījuma noslēgšana plānota 2023.gada ceturtajā ceturksnī, pēc tam, kad būs saņemta Polijas Konkurences un patērētāju aizsardzības biroja atļauja un izpildīti citi nosacījumi.

"Metal-Plast" dibinātājs Sebastians Fedorovičs saglabās 30% uzņēmuma akciju. "30 gadu darbības laikā "Metal-Plast" ir kļuvis par Polijas PVC pārstrādes tirgus līderi - stratēģiskā partnerība ar "Eco Baltia" un "INVL Baltic Sea Growth Fund" ļaus uzņēmumam turpināt izaugsmi," norāda Fedorovičs.

"Eco Baltia" vides pakalpojumu sektora vadītājs Jānis Aizbalts atzīmē, ka "Eco Baltia" turpina paplašināties ne tikai Baltijas, bet arī starptautiskā mērogā, un "Metal-Plast" ļoti labi iekļaujas uzņēmuma stratēģijā. "Mēs plānojam paplašināt "Metal-Plast" pārstrādes jaudu 1,5 reizes - līdz 45 000 tonnu gadā, tādējādi palielinot savu ieguldījumu aprites ekonomikā."

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lai sodītu DEPO ar 3,7 miljoniem eiro, Konkurences padomei un tiesai pierādījumi ir lieki

Andris Kozlovskis, SIA DEPO DIY valdes priekšsēdētājs, 26.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diemžēl arī tiesas turpina iet pa Konkurences padomes (KP) iemīto taku un turpina vērsties pret to uzņēmumu, kas nepakļāvās kartelim, pret kuru šis kartelis bija vērsts.

2024. gada 25. janvārī esam saņēmuši Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta spriedumu, saskaņā ar kuru DEPO piemērotais naudas sods 3,7 milj. EUR apmērā stājas spēkā. Mēs, DEPO, esam ļoti vīlušies, ka pēc 7 gadiem, kuru laikā tiesas pārbaudīja KP lēmuma tiesiskumu, tā arī nav izdevies nonākt pie objektīva un taisnīga rezultāta pēc būtības. DEPO ieskatā tiesvedības ietvaros nav vērtēti uzņēmuma iesniegtie nepārprotamie pierādījumi, ka mēs nebijām un nevarējām būt aizliegtas vienošanās starp būvmateriālu ražotājiem un tirgotājiem par ilgstošu būvmateriālu cenu noteikšanu veikalu plauktos dalībnieks.

Pēc iepazīšanās ar saņemto spriedumu DEPO rodas pārliecība, ka tiesu sistēmas darbībā un tieši konkurences tiesību piemērošanā ir nepieciešami būtiski uzlabojumi, jo šobrīd tas tiek darīts akli un jau pēc noklusējuma uzskatot katru uzņēmēju par pārkāpēju un noziedznieku. Tiesas, acīmredzot, ir pārliecinātas savās zināšanās par konkurences tiesībām tādā mērā, ka šos noteikumus var piemērot bez jebkādām konsultācijām ar Eiropas Savienības Tiesu, tas ir, neuzdodot prejudiciālos jautājumus (jautājums par Eiropas Savienības tiesību normu pareizu un atbilstošu interpretāciju, bez kura iepriekšējas atrisināšanas nav iespējams tiesā izspriest attiecīgu lietu), kad tas ir acīmredzami jādara. Turklāt šajā gadījumā tiesas sprieduma pamatojumā tiek izmantota tiesību normu interpretācija, kas attīstījusies vairākus gadus pēc lietā iztirzātajiem notikumiem un ko šobrīd joprojām turpina attīstīt un skaidrot Eiropas Komisija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VEON un Kyivstar vadība Kijivā paziņo par 600 miljonu ASV dolāru investīcijām

Db.lv, 13.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VEON un “Kyivstar” vadība Kijivā paziņo par 600 miljonu ASV dolāru investīcijām. Nākotnes plānos investīciju palielināšana līdz vienam miljardam.

Globālais digitālais operators VEON, kura daļējs īpašnieks ir arī Latvijas pilsonis Pēteris Avens, kopā ar Ukrainas telekomunikāciju uzņēmumu “Kyivstar” paziņojuši par 600 miljonu ASV dolāru investīcijām 2024.-2026. gada periodā Ukrainas atjaunošanai, ziņo Ukrainas medijs РБК-Україна, atsaucoties uz uzņēmuma vadības vizīti Kijivā.

Ukrainas lielākais telekomunikāciju uzņēmums un viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem “Kyivstar” 2023. gadā kapitālieguldījumos ieguldīja aptuveni 174 miljonus ASV dolāru, un nākotnē, ja tirgus apstākļi to ļaus, plāno paplašināt savu investīciju apjomu no 600 miljoniem ASV dolāru trīs gadu laikā līdz 1 miljardam ASV dolāru piecu gadu laikā. VEON apņemšanās investēt Ukrainā bija uzmanības centrā augsta līmeņa delegācijas vizītes laikā 5.februārī Kijivā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Latvijā izmantotajiem liftiem ap 2500 ir ražoti Baltkrievijā, tāpēc pilnīga importa aizliegšana no šīs valsts sarežģītu šo liftu uzturēšanu, šāda informācija šodien izskanēja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē.

Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvis sēdē atsaucās uz SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" sniegto informāciju, ka jau pašlaik esot problēmas ar šo liftu uzturēšanu, kas stingrāku ierobežojumu gadījumā kļūtu vēl sarežģītāka.

Kopā Latvijā ir ap 8300 lifti, no kuriem 3500 ir ražoti bijušās PSRS valstīs, tajā skaitā ap 2500 - Baltkrievijā, klāstīja ministrijas pārstāvis.

EM turpinot apkopot saņemto informāciju no pašvaldībām, kuras bija aicinātas norādīt, vai un kādas problēmas var radīt atteikšanās no preču importa no Krievijas un Baltkrievijas.

Lielākajai daļai pašvaldību darījumu ar abām agresorvalstīm nav, bet atsevišķas pašvaldības izmanto Baltkrievijā ražotu traktortehniku vai sabiedrisko transportu. Problēmas ar rezerves daļu sagādi apgrūtinātu šīs tehnikas uzturēšanu, norādīja EM pārstāvis, atsaucoties uz attiecīgo vietvaru sniegtajām ziņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tiešsaistes aizdevumu kompānija "Sun Finance Group" gatavojas aiziešanai no Vjetnamas tirgus, komentējot "Sun Finance Group" pārstāvja Aigara Plivča aizturēšanu Vjetnamā, sacīja "Sun Finance Group" investoru attiecību vadītāja Zanda Apine.

Viņa skaidroja, ka "Sun Finance Group" vienmēr ir darbojusies vietējās likumdošanas ietvaros, tajā skaitā Vjetnamā. Vjetnamas medija "Saigon News" izplatītā informācija par "Sun Finance Group" Vjetnamā piemērotajām gada procentu likmēm neatbilst patiesībai, uzsvēra Apine.

Viņa norādīja, ka "Sun Finance Group" darbības pamatā vienmēr ir bijis atbildīgs un godīgs darbs vietējās likumdošanas ietvaros. Uzņēmumam nav informācijas, ka Plivčs būtu rīkojies pretēji šiem uzņēmuma darbības pamatprincipiem.

Apine atzīmēja, ka "Sun Finance Group" Vjetnamā ir licencēts pakalpojuma sniedzējs.

Līdz 2022.gada izskaņai uzņēmumam un nozarei kopumā bijusi konstruktīva sadarbība ar vietējām uzraugošajām institūcijām. Tās bija iepazinušās ar visiem "Sun Finance Group" procesiem, produkta parametriem un uzņēmējdarbības modeli, kas to ieskatā bija pilnībā atbilstošs likumdošanai, norādīja Apine.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) padome apstiprinājusi uzņēmuma 2024. gada budžetu.

Koksnes produktu tirgus cenu samazinājuma ietekmē tiek plānots, ka LVM ienākumi 2024. gadā būs zemāki par 2023. gada ieņēmumiem un sasniegs 525,3 miljonus eiro, savukārt peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas – 105,1 miljonu eiro. No uzņēmuma ienākumiem 95 % jeb 499,9 miljonus eiro plānots gūt no koksnes – apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas – pārdošanas.

2024. gadā kopumā plānots realizēt 7,52 miljonus kubikmetru koksnes, tai skaitā nodrošināt apaļkoksnes sortimentu piegādes klientiem 7,35 miljonu kubikmetru apjomā. Šķeldas realizācijas apjoms plānots 706 tūkstošu MWh apmērā.

“Neskatoties uz nenoteiktību Latvijā un pasaulē – ekonomiskās aktivitātes bremzēšanos, koksnes cenu kritumu un augsto inflāciju – AS “Latvijas valsts meži” 2024. gadā plāno sasniegt vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītos ekonomiskos, vides un sociālos mērķus. Prognozes par privāto meža īpašnieku koksnes piegādēm ir neskaidras, jo pēc rekorda aktivitātes 2022. gadā ir vērojams būtisks aktivitātes samazinājums 2023. gadā. Ja krituma tendences turpināsies arī 2024. gadā, tirgū var izveidoties piedāvājuma deficīts un apaļkoksnes produktu nepietiekamība ražotājiem. Lai nodrošinātu stabilitāti Latvijas kokrūpniecības sektorā, plānots palielināt apaļkoksnes sortimentu piegāžu apjomu,” skaidro LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas Dizaina gada balvas finālam izvirzīti 20 darbi

Db.lv, 23.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Dizaina gada balvas finālam izvirzīti 20 darbi, informē Latvijas Dizaina centra vadītāja Dita Danosa.

Fināla žūrija izvērtējusi nominantu darbus konkursa otrajā kārtā un noteikusi labākos dizaina jomas pārstāvjus produktu, komunikācijas, vides, digitālo risinājumu un pakalpojumu dizaina kategorijās.

No 58 pieteikumiem finālā iekļuvuši 19 darbi: pieci komunikācijas, produktu un vides dizaina darbi, četri pakalpojumu dizaina darbi un viens digitālais risinājums. Katras kategorijas uzvarētājs, kā arī "Grand Prix" ieguvējs tiks paziņoti apbalvošanas ceremonijā 24.maijā plkst.19 Rīgas cirkā.

Latvijas Dizaina gada balvai kopumā tika iesniegti 127 darbi no kuriem dalībai konkursa otrajā kārtā atlases žūrija bija izvirzījusi izvirzīja 58 darbus, kurus fināla žūrijas locekļi spraigās diskusijās vērtēja, klātienē tiekoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Radošo industriju pārstāvniecības telpās 21.maijā un 22.maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu uzsācis Swedbank dibinātais “Fonds AUGT”, kura mērķis ir veicināt Latvijas sabiedrības izglītības kvalitāti, finanšu pratību un prasmes mācīties mūža garumā.

“Fonds AUGT” sniegs praktisku atbalstu izglītības iniciatīvām - gan finansiāli, gan ar savām zināšanām, sadarbības tīklu un kontaktu loku. Tā sākotnējās prioritātes būs atbalstīt izglītības sektora organizācijas, pētījumus izglītības jomā, kā arī organizēt starpnozaru domapmaiņu dažādu jaunu iniciatīvu sekmēšanai.

“Pārmaiņas izglītības sektorā Latvijā iespējamas vien tad, ja visas iesaistītās puses skaidri apzinās mērķi un kopīgi vienojas par ceļa karti, kā to sasniegt. Tāpēc, turpinot Swedbank ilgstošo ieguldījumu Latvijas zināšanu sabiedrības stiprināšanā, vēlamies dot paliekošu un būtisku pienesumu labu pārmaiņu īstenošanai izglītības jomā,” uzsver Lauris Mencis, Swedbank Latvija valdes priekšsēdētājs. Fonda dibināšanai novirzītā sākotnējā investīcija būs 10 miljoni eiro, kas to padara par vienu no nozīmīgākajām privātā sektora iniciatīvām izglītības sabiedrības stiprināšanai mūsdienu Latvijas vēsturē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par troksni regulējoša Naktsmiera likuma ieviešanu.

Kā iniciatīvas pārstāve norādīta Maija Krastiņa. Viņa skaidro, ka Rīgas pašvaldības policija 2022.gadā saņēma 10 077 iedzīvotāju iesniegumus par trokšņošanu, tomēr problēma ir aktuāla arī citās pilsētās.

Iedzīvotāju naktsmieru traucē "izklaides vietas, kas ducina basus līdz rītausmai, terases, kuru skandas skan visu nakti, pasākumi un koncerti bez skaņas un laika ierobežojumiem, motocikli, kas dārdina savus izpūtējus, un visādi citi trokšņi, kas traucē naktsmieru", uzskaita Krastiņa. Ja dažādu saimniecisko un citu troksni kaut cik regulē likums, tad šāda veida izklaides trokšņus neierobežo gandrīz nekas, un iedzīvotājiem nav pietiekamas aizsardzības pret troksni naktī, apgalvots iniciatīvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā kapitāla fondu pārvaldnieks Baltijā BaltCap noslēdz Infrastruktūras fonda II (BInF II) pirmo investīciju piesaistes posmu, kura mērķis ir 200 miljonu eiro liela kapitāla piesaiste. Jaunais Infrastruktūras fonds aktīvi darbosies nākamo 20 gadu laikā, fokusējoties uz atjaunīgās enerģijas ražošanu, enerģijas pieprasījuma mazināšanu un ieguldījumiem kā sociālajā, tā transporta infrastruktūrā Baltijā un Polijā.

Jaunais Infrastruktūras fonds turpinās iepriekšējā fonda pārbaudīto stratēģiju. Tā mērķis ir finansēt infrastruktūras projektus, kas atstāj pozitīvu ietekmi uz vidi un sabiedrību. BInF II galvenokārt koncentrēsies uz ieguldījumiem atjaunīgās enerģijas projektos, piemēram, vēja un saules enerģijas parku, biomasas un biogmetāna ražotņu attīstību. Tas arī atbalstīs vietējās pašvaldības ēku energoefektivitātes celšanas projektos, kā arī palīdzēs nodrošināt būtiskus pakalpojumus, tostarp skolu, publisko ēku un citu sociālo infrastruktūru vienību izveidošanu un atjaunošanu.

Saskaņā ar privātā kapitāla investora BaltCap aprēķiniem Latvijai līdz 2030. gadam infrastruktūras saglabāšanai un attīstībai būs nepieciešami ~33,8 miljardi EUR, taču finansējums no valsts budžeta varētu aprobežoties ar 4,5 miljardi EUR, radot iztrūkumu aptuveni 29,3 miljardi EUR apmērā. Lietuvā un Igaunijā investīciju iztrūkums infrastruktūras vajadzībām ir gandrīz uz pusi mazāks –14,3 miljardi EUR un 11 miljardi EUR. Latvijai, tāpat arī pārējām Baltijas valstīm, ir steidzami jāmeklē jauna pieeja daudzo infrastruktūras vajadzību finansēšanai. Lai šo deficītu mazinātu, viens no risinājumiem ir tieši privātās investīcijas un daudz aktīvāka publiskās un privātās partnerības projektu (PPP) projektu īstenošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riska kapitāla fonds "Firstpick" šogad ieguldījis 1,73 miljonus eiro 14 jaunuzņēmumos, informē fonda pārstāvji.

"Firstpick" fonda vadošā partnere Jone Vaitulevičūte informē, ka fonds līdz šim organizējis divas 16 nedēļu akselerācijas programmas un divas septiņu nedēļu pirmsakselerācijas programmas.

Kopā 22 jaunuzņēmumu komandas ar 63 dalībniekiem piedalījās programmās, lai īstenotu iecerētās idejas, uzlabotu produktus, attīstītu pārdošanas prasmes un komandas sadarbību.

Fonds ir ieguldījis trijos tehnoloģiju jaunuzņēmumos - "Amlyze", "Softloans", "Finfra", divos e-komercijas jaunuzņēmumis - "Furnisystems" un "Doohoo", kā arī uz biotehnoloģijām un veselību ("Psylink" un "Samphire Neuroscience"), izglītību ("Three Cubes") un citām nozarēm vērstiem jaunuzņēmumiem - "Ama care", "Beesure", "Stackflows", "Tractorparts", "MBito" un "Swotzy".

Komentāri

Pievienot komentāru