Ražošana

FOTO: Atklāta 16 miljonus eiro vērtā Latvijas Finiera ražotne Kuldīgas fabrika

Db.lv, 17.06.2024

Jaunākais izdevums

Koncernam "Latvijas Finieris" turpinot īstenot attīstības stratēģiju un investīcijas ražošanas jaudu palielināšanā, Kuldīgā atklāta jauna finieru ražotne "Kuldīgas fabrika", kas aprīkota ar pasaules mērogā unikālu tehnoloģiju, dodot iespēju no katra bērza apaļkoka iegūt maksimālo iespējamo finiera iznākumu.

Ražošanas ēkā, iekārtās, tehnoloģijās un teritorijas labiekārtošanā investēti ap 16 miljoniem eiro.

AS "Latvijas Finieris" valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems: "Ražotne ar unikālo iekārtu ir nozīmīgs pagrieziena punkts ne tikai koksnes pārstrādē, bet arī mežsaimniecības darbu plānošanā. Pasaulē pirmā, "Latvijas Finiera" vajadzībām tapusī iekārta - hibrīdlobmašīna -, dod iespēju eksperimentēt ar tievāka diametra apaļkoku sortimentiem, kas iepriekš pārsvarā novirzīti eksportam vai pārstrādāti zemākas pievienotās vērtības produktos. Mēs palielinām sev izmantojamo un pieejamo resursu apjomu, savukārt meža īpašnieki iegūst augstāku produktivitāti no katra zemes hektāra, kas tiek izmantots mērķtiecīgai mežsaimniecībai."

Nodrošinot tievkoksnes lobīšanu, "Latvijas Finieris" iepērk papildu bērza apaļkoku jaunā - C - kvalitātes šķirā. Mazāka diametra un zemākas kvalitātes bērza apaļkoku lobīšanas pie pašreizējā mežizstrādes apjoma Latvijā nozīmē iespēju saplākšņa ražošanai novirzīt papildu 300 000 m3 bērza koksnes gadā.

AS "Latvijas Finiera" Bērza lietkoksnes nodrošinājuma dienesta direktors Artis Podnieks: "Tievāku koku izmantošana ražošanā ir iespēja meža īpašniekiem un apsaimniekotājiem novirzīt vairāk bērza koksnes saplākšņa produktu ražošanai. Uzskatām, ka labās bērza audzēs varēs saražot līdz pat 60% finierkluču. Esam pārliecināti, ka finierklučus varēs iegūt jau kopšanas cirtēs, tādējādi palielinot mežaudzes vērtību. Ticam, ka kopīgiem spēkiem savos mežos varam saimniekot vēl labāk un produktīvāk."

Kuldīgas ražotnes vajadzībām izgatavota unikāla hibrīdlobmašīna, kas apvieno divas tradicionāli finieru lobīšanā izmantotās tehnoloģijas - vārpstas un bezvārpstas, dodot iespēju nolobīt finierklučus līdz pat 25 mm serdenim.

AS "Latvijas Finieris" Iekārtu rūpnīcas direktors Māris Bumbieris: "Šis projekts "Latvijas Finiera" Iekārtu rūpnīcai bija jauna veida izaicinājums. Mēs ne tikai projektējām un izgatavojām finierkluču padeves un koksnes blakusproduktu līnijas, bet sadarbībā ar piegādātāju izgatavojām arī vairākus mezglus jaunajai hibrīdlobmašīnas līnijai. "Kuldīgas fabrikā" uzstādīta arī kompakta finierkluču hidrotermiskās apstrādes kamera, kur baļķi tiek termiski sagatavoti lobīšanai, izmantojot tvaika metodi. Šāda sistēma uzņēmumam nav jaunums, jo līdzīga darbojas finieru rūpnīcā "Likmere" Lietuvā, taču Latvijā šāda tehnoloģija ir pie mums pirmajiem. Pateicoties recirkulācijai, tā nodrošina ievērojami zemāku ūdens patēriņu, tādējādi priekšattīrīšanas iekārtās un centralizētajā notekūdeņu savākšanas sistēmā nokļūs pavisam neliela daļa apstrādes procesā izmantotā ūdens."

Ilgtspējīga pieeja īstenota arī ražotnes ēkas būvniecības procesā, izmantojot līmētās koka konstrukcijas, kas akumulē CO2. Lai uzlabotu energoefektivitāti, uz ēkas jumta uzstādīti saules paneļi.

"Ir patīkami vērot, ka katra nākamā jaunā finieru ražošanas līnija uzlabo darba apstākļus strādājošajiem. Piemēram, Kuldīgas ražotnē lobnazi vairs nemaina ar rokām, bet to precīzi, kontrolēti, droši izdara robota roka. Automatizācija ir tādā līmenī, ka iekārtas operators gandrīz visu procesu kontrolē no komandcentra," turpina M. Bumbieris.

"Kuldīgas fabrika" atrodas Kuldīgā, Ganību ielā 12 - teritorijā, kur jau vairākus gadus darbojas "Latvijas Finiera" koklaukums. Jaunā ražotne strādās divās maiņās, kopumā ar laiku dodot darbu līdz pat 30 speciālistiem, kā arī virknei dažādu vietējo ārpakalpojumu sniedzēju.

Kuldīga kā attīstības un investīciju galamērķis nav izvēlēts nejauši. Kurzemes reģiona ekonomiskās izaugsmes potenciāls un kokrūpniecības spēcīgās tradīcijas, kā arī resursu pieejamība, pamatoja uzņēmuma izvēli savulaik izveidot finierkluču pieņemšanas laukumu, vienlaikus jau plānojot nākotnes attīstības scenārijus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 16 milj. eiro Kuldīgā darbu uzsākusi a/s Latvijas Finieris jaunā ražotne, kura finieri ražos no papīrmalkas sortimenta.

Pagaidām testa režīmā strādājošā jaunā finieru ražotne aprīkota ar unikālu tehnoloģiju, kas dod iespēju no katra bērza apaļkoka iegūt maksimālo iespējamo finiera iznākumu. “Kuldīgas ražotne ar unikālo iekārtu ir nozīmīgs pagrieziena punkts koksnes pārstrādē.

Nodrošinot tievkoksnes lobīšanu, tagad iepērkam papildu bērza apaļkoku jaunā – C – kvalitātes šķirā,” stāsta “Latvijas Finiera” Bērza lietkoksnes nodrošinājuma dienesta direktors Artis Podnieks. Mazāka diametra un zemākas kvalitātes bērza apaļkoku lobīšanas pie pašreizējā mežizstrādes apjoma Latvijā nozīmē iespēju saplākšņa ražošanai novirzīt papildu 300 000 m3 bērza koksnes gadā. Iepriekš šādi kokmateriāli tika eksportēti uz Skandināviju celulozes ražošanai, vai pārstrādāti zemākas pievienotās vērtības produktos. “No resursu sagādes viedokļa – Kuldīga ir reģiona centrs ar augstu potenciālu. Tomēr investīcijas un attīstība kopskatā ar reģiona izaugsmi liek uzdot arī nākotnes jautājumus par Latvijas ekonomikai un tautsaimniecības attīstībai pieejamiem resursiem ilgtermiņā. Ar saimnieka gādību, rūpību un atbildību izmantot katru Latvijas meža resursu kubikmetru ir svarīgi gan ikvienam meža īpašniekam, gan tautsaimniecībai kopumā.” tā A. Podnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atjaunots kriminālprocess Kurzemes finiera pārņemšanas lietā

Jānis Goldbergs, 28.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju 10 gadus pēc Kurzemes finiera pārņemšanas tā bijušajam valdes priekšsēdētājam Dzintaram Odiņam ir izdevies panākt kriminālprocesa atjaunošanu. Viņš savā iesniegumā policijai apsūdz Stiga RM īpašnieku Andri Ramoliņu reiderismā, bet Dienas Biznesa pamatinterese šajā lietā ir par iespējamu PVN shēmu, maksātnespējas administratora, Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) un VID amatpersonu iesaisti pasākumā, kas, iespējams, noved pie valsts līdzekļu zaudēšanas.

Vairāk nekā gads Dz. Odiņa dzīvē ir aizvadīts gaidot uz izmeklētāju rīcību, tomēr šī gada sākumā izrādās, ka process tiek izbeigts un tiek pasludināts par nepārsūdzamu. Odiņam to izdodas pārsūdzēt un kriminālprocesu lietā atjauno, tomēr tas patiesībā ir stāsta noslēgums. Stāsts par to, kādēļ izmeklēšana notiek sākas pirms 10 gadiem.

Reiderisms par valsts naudu? 

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms!...

Rakstu sērijas vēsture

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju “No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem” ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis uzņēmumā notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām bija stāsts par divu uzņēmēju strīdu, kurā no medija viedokļa ir interese par diviem sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem. Pirmkārt, bija reiderisma fakts vai nē? Otrkārt, vai aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu un iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību ir pamats? Trīs gadi kopš intervijas ir pagājuši un skaidrības tik un tā nav. Dienas Biznesa izziņas iespējas bija izsmeltas un visas atbildes saturēja norādi uz kaut kādiem noslēpumiem. Proti, atbildes no visām instancēm nesniedza skaidrību vai lieta ir tīra un pēc būtības norādīja, ka “rakties” jābeidz. Ja pats Dz. Odiņš neturpinātu cīņu par savu taisnību, visticamāk, ka cerības gūt skaidrību tā arī nerastos. Par to pēc Gazeles sāgas.

Gazeles sāga – zudušie kredīti

Mūsu nezūdošās intereses pamats ir fakts, ka Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā. Līdz Dz. Odiņa intervijai Dienas Biznesam 2021. gadā, kopš 2014. gada, publiskajā telpā figurēja vien A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un vēl, ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Detalizēti šis viedoklis atrodams Kuldīgas pašvaldības interneta vietnē.

Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas pēc viņa domām ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum), gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai, utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties, varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā iepriekš intervijā Dz. Odiņš. Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū viņš saprata, ka jāmeklē investors ar “dziļākām kabatām”. Izskatot dažādus piedāvājumus viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretīmnākšanu un sapratni”. Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis.

“Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu 2021. gadā noslēdza Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas un nu jau 10 gadus vecu notikumu pārbaudei ir nepieciešami dokumenti un izmeklēšanas. Fakts, ka pēc vēstules par maksātnespēju 2014. gada oktobra vidū viss notika ļoti ātri, to pasludināja 15. novembrī. Ieradies maksātnespējas administrators - Andris Bērziņš un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku. Uzreiz pēc maksātnespējas, jau 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM Dz. Odiņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas visticamāk ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl desmit gadus vēlāk turpina cīnīties par savu taisnību. Parāds izrādījies gan bankai, gan juristam Mārtiņam Krūmam. No visa šī saīsinātā stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi. Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir vienkārši piemānījis vai tomēr uzņēmuma pārņemšana būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka pārdodot cesijas bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot paliek arī viena nepārdota cesija un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Jācīnās ir pašam

Visi Dienas Biznesa jautājumi gan Altum, gan Finanšu ministrijai kā pārveidotās bankas pārraugam, gan citiem beidzās ar faktisku atrunāšanos, ko piesedza ar komercnoslēpumu un attaisnoja ar tiesībām izvēlēties valstij lētāko risinājumu. Arī atbildes uz jautājumiem Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā īpašu skaidrību nevieš un nav skaidrs vai viss pasākums summā Latvijas valstij tiešām bijis izdevīgs, nerunājot par iespējamiem likumpārkāpumiem. Aptuveni gadu pēc intervijas, Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai Kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Policija pieņēma izskatīšanai Dz. Odiņa norādītos faktus. Proti, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt, pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā. Pirmkārt, par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID. Faktiski forma – ieskaita veidā nozīmē, ka STIGA RM neveicot pirkuma maksājumus kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtojis maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata, ka starp A. Bērziņu un VID amatpersonām visticamāk pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kuru vērtība pārsniedz 3 miljonus eiro. Tas, ka Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai jau padara lietu saistošu, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantiem un 2023. gada 17. aprīlī tiek ierosināts kriminālprocess. Visi citi Dz. Odiņa centieni vai sūdzības KNAB, Finanšu ministrijā nesasniedza viņa cerēto mērķi atklāt kādus ar lietu saistītus faktus gluži tāpat kā tas neveicās Dienas Biznesam. VID solīja veikt pārbaudi. Pēc procesa ierosināšanas Dienas Bizness pārtrauca saziņu ar Dz. Odiņu, jo norit policijas izmeklēšana un nav jēgas mēģināt uzzināt to, ko nevar uzzināt.

Kriminālprocesu izbeidz un atjauno

Pusotrs gads Dz. Odiņa dzīvē ir pagājis gaidot uz aktīvu izmeklēšanu, kas ir izrādījusies ļoti neaktīva. Proti, līdz 2023. gada 23. novembrim aktīvā lietā faktiski nekas nav darīts un beigās, tā liecina atbildes Odiņam un viņa advokātam, kriminālprocess tiek izbeigts pat īsti nepaskaidrojot kādēļ. Visā sarakstē ar izmeklētājiem un prokuroriem, interesantākā ir Ziemeļkurzemes prokuratūras prokurora E. Kristovska atbilde Dz. Odiņa advokātam par kriminālprocesa izbeigšanu 2024. gada 16. janvārī. Proti, sūdzētājs nemaz nav jāinformē par iemesliem, kādēļ process izbeigts. Turklāt tas viss vairs nav pārsūdzams. Kristovska vēstules galvenā jēga ir uzrakstāma dažos vārdos, kā, piemēram, “process ir izbeigts, Odiņu par to nebija jāinformē, lēmums nav pārsūdzams,” lai arī prokurors bija aprakstījis to divās A4 formāta lapās. Cita starpā minētais prokurors bija pamanījies saputrot par ko īsti runā, vienā vēstulē domājamā Odiņa vietā rakstot Ramoliņš, lai arī pēdējā pieminēšana saziņā, kopsakarībās lūkojot, izskatās absolūti nevietā. Kopumā gadu ilgo izmeklēšanu un uzraugošā prokurora atzinumu var vērtēt kā īpaši paviršu, jo nav nekādu liecību, ka izmeklēšanas darbības vispār būtu veiktas. Dz. Odiņš tomēr ir saņēmies un pārsūdzējis lēmumu Kurzemes tiesu apgabala prokuratūrā un kā izrādās nepārsūdzamais lēmums tomēr tiek atcelts. “Šajā atbildē ietvertais nolēmums, atzīt uzraugošā prokurora atbildi par nepamatotu, kā arī uzdot kriminālprocesa izbeigšanas pamatotības pārbaudi, nav pārsūdzams,” 2024. gada 15. februārī Dz. Odiņa advokātam raksta apgabala prokurore E. Nelma. Jau šā gada 21. martā policijas izmeklētājas Līgas Zemes izbeigtais kriminālprocess ir atjaunots un to turpinās tajā pašā Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirknī, bet cita izmeklētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas finieris" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 404,8 miljoni eiro, kas ir par 15,6% vairāk nekā 2022.gadā, savukārt koncerna peļņa pieauga līdz 55,6 miljoniem eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Apgrozījuma kāpumu veicināja gan lielāks saražotās un realizētās produkcijas daudzums, gan straujais patēriņa cenu kāpums, skaidrots "Latvijas finiera" Ilgtspējas pārskatā.

Tajā arī minēts, ka Krievijas īstenotais brutālais karš Ukrainā turpināja būtiski ietekmēt visa veida resursu cenas un līdz ar to arī procesus pasaules un, jo īpaši, Eiropas ekonomikā, tāpēc situācija bērza saplākšņa tirgos vērtējama kā sarežģīta, ar ļoti augstu nenoteiktību.

Koncerna EBITDA jeb peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem 2023.gadā bija 78,1 miljons eiro pretstatā 55,5 miljoniem eiro 2022.gadā.

80,5% no saražotajiem bērza saplākšņa produktiem ir nonākuši pie industriālajiem klientiem Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmierā atklāta Somijā bāzētā aizsardzības un tehnoloģiju uzņēmuma PATRIA grupas uzņēmuma “Defence Partnership Latvia” militārās tehnikas ražotne, kurā ražos bruņumašīnas PATRIA 6x6.

Valmieras Industriālā parka teritorijā uzbūvētajā PATRIA grupas uzņēmuma “Defence Partnership Latvia” ražotnē iebrauca vairākas 6x6 bruņumašīnas un simboliski tika pārgriezta lenta, oficiāli atklājot bruņumašīnu ražotni Latvijā. PATRIA bruņumašīnu ražotne Valmierā ir pirmā un pagaidām vienīgā Baltijā. Ar šo notikumu tiek uzsākta pilna cikla 6x6 bruņumašīnu ražošana Latvijā.

Parakstot līgumu ar Somijas valdību un uzņēmumu PATRIA 2021. gadā, Latvija ir pasūtījusi vairāk nekā 200 PATRIA 6x6 bruņumašīnu, kuru piegāde ir paredzēta līdz 2029. gadam. Šis sadarbības līgums stiprina gan Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spējas, gan Latvijas industriju un ekonomiku kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas koksnes plātņu ražotāju federācijas kopsapulcē, kas no šodienas līdz 21.jūnijam norisināsies Rīgā, tiks diskutēts par Ziemeļaustrumeiropas reģiona lomu saplākšņa ražošanā, liecina AS "Latvijas finieris" tīmekļvietnē publiskotā informācija.

Pasākuma dalībniekiem būs iespēja gūt ieskatu nozares aktualitātēs un tendencēs, kā arī apmeklēt "Latvijas Finiera" kokaudzētavu "Zābaki" un iepazīties ar jaunākajām investīcijām audzētavas paplašināšanā.

Pasākumā piedalīsies delegāti no 100 uzņēmumiem un 16 valstīm.

Jau ziņots, ka "Latvijas finiera" apgrozījums 2022.gadā bija 351,25 miljoni eiro, kas ir par 38,8% vairāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas peļņa palielinājās 2,5 reizes un bija 29,7 miljoni eiro. Finanšu dati par 2023.gadu vēl nav publiskoti.

Kompānija "Latvijas finieris" reģistrēta 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir 134 465 271 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas pamatdarbība ir bērza saplākšņa ražošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: 1a.lv

Kopts zāliens izdaiļo jebkuras mājas pagalmu un ir katra mājas saimnieka lepnums. Taču kopta, zaļojoša zāliena uzturēšana var būt nogurdinošs un laikietilpīgs darbiņš, īpaši, ja regulāri jāpļauj plašas zāliena teritorijas. Turklāt ar papildu izaicinājumiem jāsaskaras arī tiem, kuriem pagalma reljefs ir nelīdzens un grūti pļaujams. Tieši tāpēc kvalitatīvs un jaudīgs zāles pļāvējs ievērojami atvieglos pļaušanas darbus, nodrošinot ne tikai skaisti koptu zālienu, bet arī ērtu pļaušanu pat sarežģītos apstākļos.

Šajā rakstā apskatīsim dažus no labākajiem zāles pļāvējiem, kas ir īpaši piemēroti plašiem pagalmiem ar nelīdzenu reljefu, tāpēc, ja šobrīd esi jauna zāles pļāvēja meklējumos, turpini lasīt!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos trijos mēnešos iekasēti 3,325 miljardi eiro, kas ir par 40,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos trijos mēnešos bija par 109,2 miljoniem eiro jeb 3,4% lielāki nekā 2023.gada pirmajos trijos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos trijos mēnešos veidoja 3,126 miljardus eiro, kas ir par 35,6 miljoniem eiro jeb 1,1% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem trim mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 91,4 miljoniem eiro jeb 3%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 2,58 miljardus eiro, kas ir par 65,4 miljoniem eiro jeb 2,5% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 545,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 29,8 miljoniem eiro jeb 5,8% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos četros mēnešos iekasēti 4,54 miljardi eiro, kas ir par 31,8 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos četros mēnešos bija par 213,7 miljoniem eiro jeb 4,9% lielāki nekā 2023.gada pirmajos četros mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos veidoja 4,27 miljardus eiro, kas ir par 30,4 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem četriem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 190,5 miljoniem eiro jeb 4,7%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 3,552 miljardus eiro, kas ir par 77,9 miljoniem eiro jeb 2,1% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 718,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 47,6 miljoniem eiro jeb 7,1% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļā reforma radīs desmitiem miljardu eiro lielus zaudējumus mežsaimniecībai un valsts bagātībai.

Pēdējā laikā Latvijā, neņemot vērā ievērojamo kopējo meža platību pieaugumu, ir raksturīga izteikta tendence strauji palielināt mežu platības, kurās tiek aizliegta mežsaimnieciskā darbība. 2021. gadā 107,9 tūkstošu hektāru lielās meža platībās bija pilnībā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, bet 2022. gadā – jau 143,1 tūkstoša hektāru lielā platībā.

Šogad 5. martā Rīgā notika otrie vērienīgākie protesti pēc 2023. gada 24. aprīļa skolotāju streika gājiena. Latvijas mežsaimnieki protestēja pret valdības iecerēm liegt saimniecisko darbību simtos tūkstošu hektāru lielās meža platībās. Turklāt šie aizliegumi iecerēti bez jebkādām ieplānotām kompensācijām mežu īpašniekiem un nozarē nodarbinātajiem. Marta beigās tikai nedaudzi mediji un visai pieklusinātos toņos atainoja viena no Latvijas ietekmīgākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem AS Latvijas finieris padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa viedokli par centieniem izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai Latvijā iznīcinātu mežsaimniecību un kokrūpniecību gan kā saimniecības, gan kā eksporta nozari.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izsludināts konkurss uz Latvijas pasta valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem

LETA, 14.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas pasts" padome izsludinājusi konkursu uz "Latvijas pasta" valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatu, liecina informācija "Latvijas pasta" mājaslapā.

Mēneša atalgojums valdes priekšsēdētājam paredzēts 10 225 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet valdes loceklim 9202 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Pretendenti aicināti pieteikties konkursam līdz 2024.gada 5.jūlijam ieskaitot.

Atlases konkursā tiek meklēts valdes priekšsēdētājs (CEO), kura pārraudzībā būs uzņēmuma un komandas vadība, kā arī iesaistīto pušu, informācijas tehnoloģiju (IT) un operacionālā vadība, un valdes loceklis ar atbildību biznesa attīstības jomā (CCO), kura pārraudzībā būs kapitālsabiedrības ieņēmumi, produktu un pakalpojumu pārdošanas rādītāji.

"Latvijas pasta" padomes priekšsēdētājs Kaspars Rokens norāda, ka pasta un loģistikas nozare gan Latvijā, gan pasaulē pēdējo gadu laikā piedzīvo straujas pārmaiņas, ko veicina gan sīvā konkurence, gan ģeopolitiskie faktori. "Latvijas pasts" ir sācis vairākus projektus digitalizācijas un tehnoloģiskās attīstības jomā, kas būs jāturpina, koncentrējoties uz klientu pieredzi, ilgtermiņa perspektīvu un ilgtspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos divos mēnešos iekasēti 2,389 miljardi eiro, kas ir par 40,5 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos divos mēnešos bija par 85,5 miljoniem eiro jeb 3,7% lielāki nekā 2023.gada pirmajos divos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos veidoja 2,257 miljardus eiro, kas ir par 34,5 miljoniem eiro jeb 1,5% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem diviem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 73,5 miljoniem eiro jeb 3,4%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 1,82 miljardus eiro, kas ir par 63,5 miljoniem eiro jeb 3,4% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 436,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 29 miljoniem eiro jeb 7,1% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēti 5,741 miljards eiro, kas ir par 14,4 miljoniem eiro jeb 0,2% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos piecos mēnešos bija par 353,8 miljoniem eiro jeb 6,6% lielāki nekā 2023.gada pirmajos piecos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos piecos mēnešos veidoja 5,401 miljardu eiro, kas ir par 6,1 miljonu eiro jeb 0,1% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem pieciem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 322,9 miljoniem eiro jeb 6,4%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 4,486 miljardus eiro, kas ir par 72,9 miljoniem eiro jeb 1,6% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 915 miljonu eiro apmērā, kas ir par 66,8 miljoniem eiro jeb 7,9% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lielgabarīta stiklšķiedras konstrukciju ražotnē Liepājā investē 2,5 miljonus eiro

Db.lv, 26.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā, LSEZ AS Norplast Piemare jaunās ražotnes pamatos iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Tajā tiks ražotas lielgabarīta stiklšķiedras konstrukcijas un tā ir vēl viena rūpnīca Liepājas SEZ teritorijā un vēl viena ražotne Liepājas ostā.

Jaunā ražotne atradīsies Liepājas ostas 64. Piestātnē, Atslēdznieku ielā 37, Liepājā. Jaunās ražotnes platība ir 1935 m² un šajā projektā kopumā plānots investēt 2,5 milj. eiro.

LSEZ AS Norplast Piemare ir EnTEC Group uzņēmums ar Norvēģijas kapitālu un Liepājā ienāca pirms vairākiem gadiem, bet līdz šim strādāja kā stividorkompānija, kas nodrošināja Saldū saražoto lielgabarīta konstrukciju eksportu.

”Jaunās ražotnes būvniecība ir būtisks solis Entec Grupā ietilpstošā uzņēmuma BRIMER attīstībā Latvijā, jo tas ļaus dubultot ražošanas jaudas Latvijā, un ražot ļoti liela izmēra kompozītmateriālu izstrādājumus naftas ieguves nozarei, kuru ražošana līdz šim Latvijā nebija iespējama. Ražotnes atrašanās tiešā ostas piestātnes tuvumā sniedz loģistikas priekšrocības un atvieglo kravas nosūtīšanu klientiem ,” savā uzrunā pauda Norplast Piemare valdes loceklis Gatis Ginters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

VK: Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla izbūvei iztrūkst 570,857 miljoni eiro

LETA, 12.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Centrālās pasažieru dzelzceļa stacijas mezgla izmaksas "Rail Baltica" projektā varētu sasniegt 888 miljonus eiro, no kuriem kopumā patlaban iztrūkst 570,857 miljoni eiro, secināts Valsts kontroles (VK) ziņojumā par "Rail Baltica" Latvijas posma tvēruma izmaiņu pieņemšanas gaitu.

Patlaban ir noslēgts līgums ar izmaiņām par Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla izbūvi 565,148 miljonu eiro vērtībā, pieejamais finansējums ir 317,143 miljoni eiro, kamēr kopējais finansējuma iztrūkums ir 570,857 miljoni eiro, bet finansējuma iztrūkums noslēgtā līguma ietvaros - 248,005 miljoni eiro.

Pēc Satiksmes ministrijā (SM) minētā, patlaban no pieejamā finansējuma Centrālās stacijas mezgla izbūvei iztērēti aptuveni 106 miljoni eiro.

No kopējā pieejamā finansējuma 317,143 miljonu eiro apmērā, 263,508 miljoni eiro ir Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējums, kamēr 53,635 miljoni eiro ir Latvijas finansējums.

VK norāda, ka SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) pasažieru stacijas kopējās izmaksas varētu sasniegt 258,5 miljonus eiro, Rīgas Centrālās pasažieru stacijas pamattrases, tostarp dzelzceļa tilta - 557,9 miljonus eiro, projektēšanas - 34,5 miljonus eiro, bet uzraudzības izmaksas varētu veidot 37,1 miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas teritorijā dažādos laika posmos ir bijis vairāk nekā 1800 dažādu muižu, bet liela daļa to vēl gaida, kad kāds tās atjaunos. Viena no muižām, kuras atjaunošanas nākamā posma veikšanai rasta Latvijā vēl nebijusi pieeja, ir Padures muiža. Tās īpašnieks Jānis Lazdāns sadarbībā pūļa finansēšanas platformu CrowdedHero uzsācis investīciju piesaistes kampaņu, kuras ietvaros ikvienam ir iespēja kļūt par "līdzmuižnieku".

Iniciatīva paredz muižas restaurēšanu un pārbūvēšanu ar mērķi izveidot gardēžu viesnīcu un norises vietu īpašiem svētkiem (kāzām, uzņēmumu pasākumiem u.c.). Kungu mājas atjaunošanas kopējās izmaksas pārsniedz miljonu eiro, bet šajā posmā plānots savākt 180 tūkstošus eiro ūdensvada, kanalizācijas, elektrības un apkures sistēmas izbūvei. Tas uzlabos komforta līmeni un ļaus muižu efektīvāk izmantot gada aukstajā sezonā, kā arī būs pamats tālākai muižas atjaunošanai.

“Mēs dodam iespēju atrast investorus dažādu profila biznesa vīzijām – šis projekts ir spilgts tā apliecinājums, jo finanšu piesaiste tiek apvienota ar komūnas veidošanu. Par muižas līdzīpašnieku kļūt un iegūt virkni priekšrocību var ikviens, ieguldot relatīvi nelielu naudas summu. Bez tam, kopā ar saviem starptautiska līmeņa vēstnešiem un speciālistiem katram projektam veicam rūpīgu izaugsmes potenciāla novērtējumu. Arī šajā gadījumā redzam investīciju atdeves potenciālu ilgtermiņā,” norāda Crowdedhero vadītājs Jānis Blaževičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atklāj pirmās ar ES Atveseļošanas fonda līdzfinansējumu izbūvētās elektroauto uzlādes stacijas

Db.lv, 12.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī 12.jūlijā atklātas Latvijā pirmās ar Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzfinansējumu izbūvētās elektroauto uzlādes stacijas.

Tās izvietotas pie sešiem sabiedriskiem pilsētas objektiem: koncertzāles "Latvija" (Lielajā laukumā 1), Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas (Inženieru ielā 60), Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas (Kuldīgas ielā 1), Jaunpilsētas laukuma (Kuldīgas ielā 49), netālu no Ventspils Piedzīvojumu parka (Krustkalna ielā 3) un pie teātra nama "Jūras vārti", Ostas ielas promenādes pusē (Kr. Valdemāra ielā 45).

Ieguldot ES Atveseļošanas fonda finansējumu, AS "Sadales tīkls" izbūvēja nepieciešamo elektroapgādes infrastruktūru, savukārt atbilstoši projekta noteikumiem teritoriju staciju izbūvei nodrošināja Ventspils valstspilsētas pašvaldība, un, iegūstot tiesības publiskā izsolē, uzlādes stacijas nodrošināja un uzstādīja Elektrum Drive.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

SIF nav privāta bode: fonda lēmumu apstrīd tiesā

Db.lv, 16.07.2024

"SIF atbalsts ir mediju izdzīvošanas jautājums, un tā nedrīkst izlemt mediju likteņus. Es cienu katru kolēģu projektu, kurš guvis SIF atbalstu, tostarp 132 tūkstošus eiro ieguvušo TV raidījumu ciklu Zilonis studijā, taču šāds nosaukums labāk piestāvētu Zaigas Pūces vadīšanas laikam SIF. Uzskatām radušos situāciju par neatbilstošu šim laikam, kad nepieciešams stiprināt kvalitāti mediju vidē, piedāvāt analītiku domājošam lasītājam, tostarp tai lasītāju grupai, kas saturu patērē papīra formā," vēstulē akcentē G. Madžiņš.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mediju konkursa rezultāti izraisa, kā minimums, neizpratni.

Izdevniecības Dienas Mediji, Dienas Bizness un Dienas Žurnāli administratīvajā tiesā ir pārsūdzējušas Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) lēmumus, ar kuriem tika noraidīti visi seši izdevniecību iesniegtie projektu pieteikumi SIF izsludinātajā Mediju atbalsta fonda (MAF) konkursā Atbalsts nacionāla mēroga preses izdevumiem.

Izdevniecību un laikraksta Diena galvenais redaktors, SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Izdevniecība Dienas žurnāli valdes loceklis Gatis Madžiņš norāda, ka izdevniecības attiecīgos SIF lēmumus uzskata par nepamatotiem, tādēļ nolemts tos apstrīdēt, lai tiesas ceļā panāktu taisnīgu un likumīgu situācijas noregulējumu, atceļot prettiesiskos lēmumus un novēršot SIF prettiesisko lēmumu sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zviedrijas uzņēmums Care of Sweden atver ražotni Liepājā

Db.lv, 14.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot aptuveni 2 miljonus eiro, atklāta Zviedrijas uzņēmuma “Care of Sweden” jaunā ražotne Liepājā, Vecās Ostmalas Biznesa parkā.

Zviedrijas uzņēmums “Care of Sweden” jau divdesmit piecu gadus nodarbojas ar divu veida matraču ražošanu - medicīniski profilaktiskie matrači un elektroniski vadāmie medicīniskie matrači. Lai ražotne būtu tuvāk izejmateriālu ražotājiem un piegādātājiem tika pieņemts lēmums veidot ražotni Baltijas valstīs, bet pēc rūpīgas izpētes, par tās atrašanās vietu tika izraudzīta Liepāja.

Zviedrijas uzņēmums “Care of Sweden” 2023. gada pavasarī nodibināja meitas uzņēmumu Latvijā, un noslēdza līgumu par 3000 kvadrātmetru lielu telpu nomu Liepājas Vecās Ostas Biznesa parkā, kuras īpaši uzņēmuma vajadzībām tika uzbūvētas nepilna gada laikā.

Vecās ostmalas biznesa parks atrodas Liepājas Speciālās ekonomikas zonas teritorijā salīdzinoši netālu no pilsētas centra un šobrīd tajā strādā jau vairāk nekā 20 nomnieki – Latvijas un ārvalstu investoru uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot savu darbību, viens no Latvijas lielākajiem stikloto būvkonstrukciju projektēšanas un ražošanas uzņēmumiem SIA "Uppe" sācis jaunas stikloto elementu fasāžu ražotnes būvniecību Brankās.

Kopējās projekta investīcijas ir 350 000 eiro, no kuriem publiskais līdzfinansējums ir 120 000 eiro. Jaunā ražotne būs vairāk kā 1000 m2 liela un tajā ražos stikloto elementu fasādes.

Ražotnes būvniecību plānots pabeigt līdz 2024.gada beigām.

Projektu līdzfinansē Lauku atbalsta dienests.

19.martā, klātesot Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniecei Ilzei Vītolai un Tūrisma un uzņēmējdarbības nodaļas vadītājai Ilzei Matusai, kā arī SIA “Uppe” vadībai un kolektīvam, topošās ražošanas ēkas pamatā tika iemūrēta laika kapsula. Kapsulā ievietotais vēstījums atklāj uzņēmuma stāstu - caur stiklotajām ēkām padarīt apkārtējiem pasauli par nedaudz labāku vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ķīmisko produktu ražotājs “CrossChem” atklāj divas jaunas AdBlue® ražotnes Centrāleiropā – vienu Čehijā, ar jaudu 1,5 miljoni litri mēnesī, kā arī otro ražotni Polijā ar jaudu 5 miljoni litru mēnesī.

“Jaunajās ražotnēs esam ieguldījuši nedaudz vairāk kā vienu miljonu eiro, un šīs investīcijas tikai pastiprina “CrossChem” līdera pozīcijas AdBlue® tirgū,” stāsta CrossChem valdes priekšsēdētājs Ričards Andersons.

Ražotne Polijā tika atklāta 30.maijā un tā kļuvusi par stipru atbalsta punktu “CrossChem” Polijas spēkiem, kuri jau tagad ieņem ievērojamu daļu Polijas AdBlue® tirgus. Kopumā abu “CrossChem” Polijas ražotņu jauda sasniedz 13 milj. litru mēnesī, un tajās ikdienā strādā desmit darbinieki.

Savukārt, Čehijas ražotnes montāžas darbi tika pabeigti šī gada 27.maijā un jau jūlijā tā uzsāks VDA sertificēta AdBlue® ražošanu. Ražotnes jauda ir 1.5 milj. litri mēnesī un šī ir jau 14. šāda standarta ražotne “CrossChem” tīklā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvenergo koncerna ieņēmumi 2023. gadā sasniedza 2 034,4 miljonus eiro, kas ir par 192,6 miljoniem eiro jeb 10 % vairāk nekā gadu iepriekš, liecina kompānijas publiskotie finanšu rezultāti par 2023. gadu.

Latvenergo koncerna EBITDA ir par 241,6 miljoniem eiro jeb 67% lielāka nekā 2022. gadā, un tā sasniedza 601,8 miljonus eiro. Koncerna peļņa sasniedza 350,9 miljonus eiro, kas nodrošinās aptuveni 200 miljonus eiro dividendēs un aptuveni 50 miljonus eiro kā uzņēmumu ienākuma nodokli.

Latvenergo koncernā 2023. gads ir bijis izcils elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības gads. Pērn saražota 5,1 TWh elektroenerģijas, kas ir par trešdaļu vairāk nekā gadu iepriekš un kas ir 75 % no Latvijas patēriņa. Atjaunīgās enerģijas jomā 2023. gadā Daugavas HES izstrādāts lielākais elektroenerģijas apjoms kopš 2017. gada, kas ir arī otrs lielākais apjoms pēdējo 25 gadu laikā – 3,7 TWh. Tas ir par 39 % vairāk nekā 2022. gadā un vienlaikus veido 54 % no Latvijas patēriņa. 2023. gads izcēlās ar augstu pieteci Daugavā – vidēji 789 m3/s, bet gadu iepriekš tā bija 506 m3/s (LVĢMC dati).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Bucher Municipal turpinās augt Ventspilī

Māris Ķirsons, 21.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairākus miljonus eiro jaunas, 5000 m2 plašas ražotnes izveidē, ielu tīrāmo mašīnu ražošanas uzņēmums SIA Bucher Municipal radīs pamatu izaugsmei nākotnē.

Jaunās ražotnes ēkas būvniecība ir sākusies. Tā nodrošinās loģistikas procesu optimizēšanu un efektīvāku ražošanas darbību, ļaujot realizēt nākotnē gaidāmos projektus, tostarp jaunu produktu ieviešanu.

Izmanto tirgus piebremzēšanos

“Pašlaik ir stratēģiski pareizs laiks spert nākamo soli uzņēmuma attīstībā saistībā ar stratēģiskiem projektiem un arī tādēļ, ka komunālo mašīnu pasūtījumu tirgū ir klusāks laiks nekā iepriekšējos gados,” to, kāpēc pašlaik tiek uzsākta vērienīga uzņēmuma paplašināšanās, skaidro SIA Bucher Municipal ražotnes vadītājs Mikus Brakanskis.

Viņš norāda, ka līdztekus jaunās ražošanas ēkas izveidei uzmanības degpunktā būs darba ražīguma un efektivitātes paaugstināšana, kas prasa pārkārtot uzņēmuma iekšējos procesus atbilstoši šodienas vajadzībām. “Komunālās mašīnas bija un būs nepieciešamas, tāpēc uzņēmums savlaicīgi gatavojas, lai spētu apmierināt šīs tehnikas potenciālo pircēju (dažādu valstu) pilsētu pieprasījumu perspektīvā,” skaidro M. Brakanskis. Viņš piebilst, ka uzņēmumam ir viena komunālo mašīnu montāžas līnija, uz kuras tiek montēti gan auto ar iekšdedzes dzinēju, gan arī elektroauto.

Komentāri

Pievienot komentāru