Tehnoloģiju kompānijas Apple akcijas cena aizvadītajā nedēļā saruka par 1,7%, taču tas netraucēja uzņēmumam noturēt šā gada visstraujāk augošās Dow Jones Industrial Average akcijas pozīcijas, raksta 24/7 Wall St.

Kopš jūnija beigām Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība ir augusi par 7,2%, kas ir labāks rezultāts nekā Standard&Poor’s 500, kas audzis par 5,8% un Nasdaq Composite – par 5,3%. Kopš gada sākuma Dow Jones Industrial Average vērtība pakāpusies par 4,4%, Standard&Poor’s 500 – par 6,5%, bet Nasdaq Composite – par 12,8%.

Kopumā no 30 Dow indeksā iekļautajām akcijām vērtība šogad augusi 16 akcijām.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kuru Dow Jones Industrial Average indeksā iekļauto akciju vērtība šogad ir pieaugusi visstraujāk!

Dow šogad strauji bruģējis ceļu uz 30 tūkstošu punktu atzīmes sasniegšanu

Dažas dienas pēc tam, kad ASV Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība pirmo reizi vēsturē pārsniegusi 24 tūkstošu punktu atzīmi, ASV akciju uzpircēji, šķiet, paņēmuši nelielu pauzīti. Kopumā tas gan, šķiet, nav mazinājis pārliecību par to, ka šī indikatora vērtība turpinās aizsniegties līdz arvien jauniem apaļiem līmeņiem. Aiz kalniem Dow indeksam vairs nav 25 tūkst. punktu atzīme – lai to sasniegtu, tam no šā brīža līmeņa būtu jāpieaug vairs tikai par 3,4%. Līdz šā gada beigām tas gan nozīmētu varenu cenu pieaugumu, lai gan šajā tirgū nekas nav neiespējams.

Dow indeksam, lai tas no 23 tūkst. punktu aizsniegtos līdz 24 tūkst. punktu, bija nepieciešamas vien 30 tirdzniecības sesijas. Tas tādējādi bija trešais ātrākais kāpums no vienas apaļas 1000 punktu atzīmes līdz otrai vēsturē. Dow indekss šogad apaļām 1000 punktu atzīmēm spējis pārsoļot pāri veselas piecas reizes. Vēsturiski Dow indeksam kāpumus par 1000 punktu atzīmēm no viena apaļa līmeņa līdz otram gada laikā bija izdevies veikt vien maksimums divas reizes.

Šonedēļ pirmo reizi vēsturē ASV lielas kapitalizācijas uzņēmumu Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība pārsoļoja pāri 33 tūkstošu punktu atzīmei.

Kopš šā gada sākuma minētā indeksa vērtība ir palielinājusies jau par 7,4%, bet kopš pagājušā gada pavasara zemākajiem punktiem – par 80%. Ir gandrīz nepārtraukti spiedumi par to, ka ASV akcijas nebūt vairs nav lētas. Šajā pašā laikā tiek gaidīts straujš ASV ekonomikas uzrāviens, kuru, visticamāk, būs cementējusi jaunā nupat pieņemtā ASV palīdzības "paka" tautsaimniecībai teju divu triljonu ASV dolāru vērtībā.

Izsludinātā summa ir milzīga, un šādi lieli skaitļi akciju tirgiem mēdz patikt. Tāpat akciju cenu virzībai arvien augstāk var palīdzēt tas, ka šie stimuli nozīmēs kārtējo naudas pārskaitījumu no ASV valdības šīs valsts iedzīvotājiem – šoreiz 1400 ASV dolāru vērtībā uz galviņu. Var mēģināt spekulēt, kādu tieši patēriņu balsīs šāda papildu nauda. Tomēr skaidrs ir arī tas, ka daļa no šī summas tiks tērēta to pašu akciju iegādei, kas cenas šajā tirgū var palīdzēt virzīt arvien augstāk.

Dow Jones indekss šonedēļ svin kāpumu par 1000 punktiem līdz apaļajai 22 tūkstošu atzīmei

Viens no senākajiem un slavenākajiem pasaules akciju indeksiem – ASV Dow Jones Industrial Average – par nosēšanos nedomā, un tā vērtība šonedēļ spējusi iekarot nākamo apaļo atzīmi. Akciju cenām ceļojot arvien augstāk, minētais indikators pirmo reizi vēsturē nonācis virs 22 tūkst. punktu atzīmes.

Jānorāda, ka pirmo reizi tirdzniecības sesiju virs 21 tūkst. punktu atzīmes šis indekss spēja noslēgt šā gada marta sākumā. Tādējādi Dow no vienas apaļas atzīmes iekarošanas līdz otrai bija nepieciešamas tikai 106 tirdzniecības sesijas. Tas ir septītais straujākais šāds Dow indeksa pieaugums par 1000 punktiem vēsturē. Ļoti strauji Dow apaļajām atzīmēm izdevies pārlēkt tieši pēdējā laikā. Piemēram, Dow, lai tas no 19 tūkst. punktiem palielinātos līdz 20 tūkst. punktiem, bija nepieciešamas 42 tirdzniecības sesijas. Tikmēr skrējienu no 20 tūkst. punktiem līdz 21 tūkst. punktiem tas paveica 24 tirdzniecības sesijās, kas bija ātrākais šāds pieaugums vēsturē (patiesībā tas gan ir rekorda atkārtojums – arī 1999. gadā Dow indeksam bija nepieciešamas 24 tirdzniecības sesijas, lai tas pieaugtu no 10 tūkst. punktiem līdz 11 tūkst. punktiem). Dow Jones indekss šogad pie jaunām vēsturiskām virsotnēm tirdzniecības sesiju spējis noslēgt 32 reizes.

ASV akciju cena, ja vērtē lielas kapitalizācijas uzņēmumu Dow Jones Industrial Average indeksa izmaiņu, šonedēļ trīs tirdzniecības sesiju laikā (līdz šai piektdienai) palēkusies vairāk nekā par 20%.

Tas tik īsā periodā ir milzīgs kāpums un, ja vērtē plašāk pieņemtas formālas definīcijas, nozīmē, ka jau atkal pienācis jauns tā saucamais buļļu tirgus. Proti, akciju cena kopš saviem nesenajiem zemākajiem punktiem pieaugusi par 20%. Tāpat tas nozīmē, ka aktuālās pandēmijas cenu krituma tendence jeb lāču tirgus (cenu kritums kopš nesenajām augstienēm vismaz par 20%) bijis visīsākais, lai gan šajā pašā laikā - visasākais, šāds krituma periods vēsturē. Sanācis, ka ASV Dow Jones indekss cenu krituma stadijā atradās vien 11 tirdzniecības sesijas. Piemēram, "Northern Trust Wealth Management" eksperti klāsta, ka parasti tirgum, lai tas atkoptos no 20% krituma nepieciešams pusotrs gads.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās piektdien kritās, tirgiem turpinot reaģēt uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) signāliem, ka tā tuvojas stingrākas monetārās politikas noteikšanai.

Galvenie Eiropas biržu indeksi saruka robežās no 1,5% līdz 1,9%, bet Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās par 1,6%, ko noteica enerģētikas un finanšu uzņēmumu akciju cenu samazināšanās. "Dow Jones Industrial Average" nedēļas gaitā krities par 3,4%, kas ir straujākais vienas nedēļas kritums kopš oktobra.

FRS trešdien saglabāja labvēlīgu monetāro politiku, bet paaugstināja inflācijas un izaugsmes prognozes un lika saprast, ka tagad ir gaidāma procentlikmju celšana jau 2023.gadā, nevis 2024.gadā. FRS Sentluisas nodaļas prezidents Džeimss Balards gan prognozēja, ka pirmā procentlikmju pacelšana var notikt jau 2022.gada beigās.

FRS arī sāka diskusijas par obligāciju uzpirkšanas tempa maiņu, kas pašlaik ir 120 miljardi dolāru mēnesī.

Volstrītas indeksi «Standard & Poor's 500» un «Nasdaq Composite» trešdien pieauga līdz jauniem rekordiem, bet indekss «Dow Jones Industrial Average» samazinājās, savukārt eiro vērtība turpināja kristies pirms Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmes.

Investorus maz uztrauca paziņojums par ASV pretmonopola izmeklēšanas uzsākšanu pret lielajām tiešsaistes platformām un bijušā īpašā prokurora Roberta Millera liecība Kongresā.

«Tā ir pazīme, ka tirgus vienkārši turpina atrast iemeslus kāpumam, jo to atbalsta zemākas procentlikmes,» sacīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs.

Kompāniju akciju cenu ievērojamās palielināšanās pēc labas peļņas atspoguļoja pārliecību, kas robežojas ar pašapmierinātību, teica O'Hērs.

«Nasdaq Composite» jaunais rekords bija sevišķi uzkrītošs pēc ASV Tieslietu ministrijas paziņojuma, ka tā sāks pretmonopola izmeklēšanu pret lielajām tiešsaistes platformām, vai tās nav ierobežojušas konkurenci.

#Salīdzinājumi ar dziļiem finanšu krahiem pagaidām šķiet nevietā.

Salīdzinājumi ar dziļiem finanšu krahiem pagaidām šķiet nevietā

Pasaules lielākajos akciju tirgos janvāra beigas un februāra sākums atnesis pamatīgu cenu kritumu. Tas noticis pēc visai ilga piezemētu cenu svārstību perioda, kas daudziem šo izpārdošanu licis salīdzināt pat ar 1987. gada oktobra vienas dienas akciju vērtību sabrukumu. Piemēram, ziņu virsrakstos tika teikts, ka ASV akciju tirgus Dow Jones Industrial Average vērtība punktu ziņā sarukusi visvairāk vēsturē, kas tā arī bija. Tiesa gan, jāņem vērā, ka Dow indeksam kāds kritums vai kāpums par 1000 punktiem vairs nekādā ziņā nav tas pats kas agrāk, un tādējādi kādi salīdzinājumi ar slaveno 1987. gada finanšu tirgu «melno pirmdienu» izskatās nevietā.

Pasaules finanšu tirgos pēdējās dienas, maigi sakot, bijušas vētrainas. No alas beidzot iznāca un pilnībā sevi parādīja lācis.

Proti, faktiski visu vadošo pasaules akciju tirgu galveno cenu indikatoru vērtība kopš iepriekšējām augstienēm nu ir sarukusi vismaz par 20%, kas pēc mūsdienās daudzu pieņemtās definīcijas raksturo tā saucamā lāču tirgus atnākšanu (cenu krituma stadijas iestāšanos).

Turklāt šis dzīvnieks pēc rekordilgās tā hibernācijas izskatās ļoti dusmīgs un izsalcis – ceturtdien vien no ASV akcijām (ja vērtē Dow Jones Industrial Average indeksa izmaiņu) tas nokoda 10%, kas vienas sesijas laikā bija visvairāk kopš 1987. gada cenu kraha. Kopumā – šī nedēļa finanšu tirgus vēsturē ieies kā viena no pašām asiņainākajām. Tagad to pašu ASV akciju cena atrodas aptuveni turpat, kur tā bija 2017. gada vidū.

Novembra otrā puse pasaules finanšu tirgos vēsturē ieies ar to, ka pirmo reizi leģendārā ASV akciju indeksa Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība uz brīdī pārsoļoja pāri apaļajai 30 tūkst. punktu atzīmei.

Nozīmīgu psiholoģisko barjeru pārsniegšana parasti nozīmē lērumu jaunus skaļus ziņu virsrakstus, kas var raisīt pat vēl papildu interesi un naudas plūdināšanu vērtspapīru virzienā. Investoru spekulācijas uz vakcīnu fona par drīzāku atgriešanos pie “normālā”, šķiet, iet uz urā.

Kopš tā saucamajiem Helovīniem minētā ASV lielas kapitalizācijas uzņēmumu akciju indikatora vērtība palēkusies par 13%, kas ir visa gada cienīgs sniegums. Atsevišķu kompāniju vērtību pieaugums uz pandēmijas fona ir gluži vai kosmisks. Piemēram, Tesla akcijas cena šogad palielinājusies par 550%.

Nevar noliegt, ka kopš 2009.gada marta pārdošanas viļņa akciju tirgos piedzīvots straujš kāpums, raksta portāls 24/7 Wall St.

Eksperti apkopojuši informāciju par Dow Jones Industrial Average iekļautajām akcijām kopš 2009.gada 9. marta lūzuma punkta. Tā diena un dažas dienas pirms šī datuma bija ārkārtīgi trakas, un dažiem tirgus dalībniekiem atmiņā atsauc sliktus laikus.

Savukārt tiem, kas riskēja, saņēma vērā ņemamu peļņu.

Investoriem jāņem vērā, ka Dow Jones Industrial Average 30 iekļauto akciju sastāvs laika gaitā mainās, un daudzas no akcijām, kas uzrāda labāko ienesīgumu, vēl nemaz 2009.gada martā nebija iekļautas šajā indeksā. Kopš 2009.gada jūnija no Dow indeksa izslēgtas tādas akcijas kā Citigroup, GM, Kraft, Alcoa, BofA, H-P, AT&T.

Akciju cenas Volstrītā otrdien atkal pieauga, un divi no Volstrītas indeksiem sasniedza jaunus rekordus, savukārt Eiropas biržās akciju cenas mainījās dažādos virzienos pēc datu publicēšanas par eirozonas deflāciju augustā un ražošanas aktivitātes vājināšanos.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, un kāpa arī indekss "Dow Jones Industrial Average".

Lai gan ASV bezdarba līmenis ir pieaudzis un vairākos ekonomikas sektoros turpinās problēmas, analītiķi paredz, ka Vašingtonas atbalsta veicinātā ekonomikas atveseļošanās drīz novedīs pie spēcīga uzņēmumu peļņas kāpuma.

Tirgus gaida rekordlielu peļņu 2021.gada 4.ceturksnī, sacīja "S&P Dow Jones Indices" vecākais analītiķis Hovards Silverblats.

Eiropā Londonas biržas indekss krasi saruka, bet Frankfurtes biržas indekss pieauga un Parīzes biržas indekss nedaudz samazinājās.

Eirozonā augustā bijusi 0,2% gada deflācija, salīdzinot ar 0,4% inflāciju jūlijā, liecina otrdien publiskotās Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" sākotnējās aplēses.

Divi no trim ASV biržu indeksiem ceturtdien pieauga līdz jauniem rekordiem, valdot optimismam par ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju samazināšanu, kas gaidāma šomēnes.

Indekss «Dow Jones Industrial Average» pirmoreiz noslēdza tirdzniecības sesiju virs 27 000 punktu atzīmes, un jaunu rekordu sasniedza arī indekss «Standard & Poor»s 500", tomēr nedaudz samazinājās indekss «Nasdaq Composite», kas bija pieaudzis līdz jaunam rekordam trešdien.

FRS vadītājs Džeroms Pauels noslēdza sava pusgada ziņojuma ASV Kongresam otro dienu, kurā viņš uzsvēra ekonomiskos riskus izteikumos, kas tika plaši interpretēti kā signāls par gaidāmu procentlikmju pazemināšanu.

Jaunos rekordus atzinīgi novērtēja ASV prezidents Donalds Tramps, kurš bija atkārtoti kritizējis Pauelu par viņa monetāro politiku. ««Dow» nupat pirmo reizi sasniedza 27 000!» tviterī rakstīja Tramps.

Šogad līdz šim Rietumvalstu akciju sniegums bijis izcils. Kopš janvāra sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība palēkusies jau vairāk nekā par ceturto daļu.

Līdzīgi strauji palielinājusies arī cita ASV akciju tirgus - 30 gigantiskas kapitalizācijas kompāniju Dow Jones Industrial Average - indeksa vērtība. Tā novembrī pārsoļoja pāri 28 tūkst. punktu atzīmei. Tādējādi aiz kalniem šim indikatoram vairs nav arī apaļā 30 tūkstošu punktu atzīme. Lai Dow indekss to sasniegtu, tam no pagājušās nedēļas beigu līmeņa būtu jāpieaug vien par 6,5%. Ņemot vērā to, ka ASV akcijas gandrīz katru jaunu dienu nu aizsniedzas līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam, šāds scenārijs izskatās visai ticams.

Katrā ziņā šā brīža akciju cenu pieaugums neliecina par to, ka vērtspapīru mijēji būtu pievērsuši lielu uzmanību runām par ekonomikas bremzēšanos. Zināms pamats tam ir, jo vadošo tautsaimniecību dati pēdējās nedēļās bijuši nedaudz labāki nekā pirms tam gaidīts (tas attālinājis kādas neizbēgamas recesijas iespējamību). Tāpat pārsvarā aktuālas cerības uz tirdzniecības kariņu pamieru un to, ka aktīvi ekonomiku stutēs ietekmīgās centrālās bankas.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, tirgiem izvērtējot atentāta mēģinājuma pret Donaldu Trampu ietekmi. Eiropas biržās akciju cenas kritās, ko izraisīja luksusa preču sektora vājums un Ķīnas ekonomikas dati, kuri radīja vilšanos.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" noslēdza tirdzniecības sesiju 40 211,72 punktu līmenī, kas bija pirmais šī indeksa rekords kopš maija vidus.

Galvenie ASV biržu indeksi palielinājās pēc runām, ka atentāta mēģinājums uzlabojis Trampa izredzes uzvarēt ASV prezidenta vēlēšanās.

"Saistība ar tirgu ir tāda, ka daudzi uzskata bijušo prezidentu Trampu par tirgum draudzīgāku kandidātu, ko daļēji izskaidro viņa centieni panākt regulējuma samazināšanu un samazināt uzņēmumu nodokļa likmi," sacīja "Briefing.com" galvenais tirgus analītiķis Patriks O'Hērs.

"Citi tomēr uztraucas, ka viņa cenšanās palielināt [muitas] tarifus var arī novest pie augstākas inflācijas."

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien lielākoties kritās, kamēr tirgu dalībnieki gaidīja ziņas no ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām un Volstrītu skāra negatīva ziņa par ASV mazumtirdzniecības apjoma negaidītu samazināšanos decembrī.

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, pateicoties britu mārciņas vērtības kritumam, kas veicina citās valūtās pelnošo multinacionālo uzņēmumu pelņas palielināšanos. Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi samazinājās.

ASV biržu indeksi pārsvarā saruka pēc ASV Tirdzniecības ministrijas ziņojuma, ka mazumtirdzniecības apjoms ASV pērn decembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, negaidīti samazinājies par 1,2%. Šis kritums pārsteidza analītiķus, kuri bija prognozējuši, ka mazumtirdzniecība pieaugs par 0,2%. Šis bija straujākais kritums mēneša izteiksmē kopš 2009.gada septembra.

Tirdzniecības ministrijas ziņojums vedināja uzskatīt, ka amerikāņu patērētāji bija atturīgi brīvdienu iepirkšanās sezonā, kas laika ziņā sakrita ar kritumu akciju tirgū.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, tirgu dalībniekiem gatavojoties jauniem patēriņa inflācijas datiem, kas var dot jaunu skaidrību par ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) cīņu pret inflāciju.

ASV un Eiropas biržās akciju cenas kopš gada sākuma ir krasi pieaugušas, ko veicināja entuziasms iegādāties ar mākslīgo intelektu saistītu uzņēmumu akcijas, bet šis kāpums apsīka pagājušajā nedēļā.

FRS mēnešiem ilgi ir saglabājusi bāzes procentlikmi 23 gadu augstākajā līmenī, plānojot samazināt inflāciju līdz 2%.

Otrdien gaidāmie ASV patēriņa inflācijas dati tiks rūpīgi izvērtēti, meklējot pazīmes par to, vai inflācijas pieaugums janvārī ir vienreizēja vai ilgstoša parādība.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" samazinājās.

Kriptovalūtas ""Bitcoin" vērtība pirmdien pieauga līdz vairāk nekā 72 700 ASV dolāriem, un pieauga arī zelta cenas.

Akciju cenas ASV un Eiropā otrdien pieauga, ko sekmēja ASV politiskās neskaidrības samazināšanās, Džo Baidenam uzsākot ASV prezidentūras pārejas procesu.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmoreiz pakāpās virs 30 000 punktu atzīmes un noslēdza tirdzniecības sesiju 30 046,24 punktu līmenī. Arī indekss "Standard & Poor's 500" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu.

Eiropas un Āzijas biržās akciju cenas lielākoties pieauga, un palielinājās arī naftas cenas.

"Kustības pazīmes ASV politiskajā strupceļā ir apvienojušās ar stabilo ziņu pieplūdumu par Covid-19 vakcīnām, atbalstot" akciju cenas, komentēja tirdzniecības grupas IG galvenais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

Investori tagad jūtas vairāk pārliecināti, ka ASV var izvairīties no konstitucionālas krīzes saistībā ar varas pāreju pēc ASV prezidenta vēlēšanām, kurās Džo Baidens sakāva prezidentu Donaldu Trampu.

Pasaules akciju cenas ceturtdien dramatiski saruka, dažām biržām piedzīvojot vairākos gadu desmitos straujāko kritumu, jo centrālo banku ārkārtas pasākumi nemazināja bailes par jaunā koronavīrusa uzliesmojuma aizvien smagāko ietekmi uz ekonomiku.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" saruka par 10,0% jeb aptuveni 2350 punktiem līdz 21 200,62 punktiem, piedzīvojot ļaunāko tirdzniecības sesiju kopš 1987.gada.

Londonas biržas indekss FTSE 100 kritās par 10,9%, piedzīvojot savu sliktāko dienu kopš 1987.gada.

Frankfurtes biržas indekss DAX dienu noslēdza ar 12,24% kritumu, un tas bija straujākais šī indeksa kritums, kāds reģistrēts kopš 1989.gada.

Parīzes biržas indekss "CAC 40" kritās par 12,28%, kas ir lielākais šī indeksa vienas dienas kritums tā vēsturē.

Milānas biržas indeks FTSE MIB saruka par 16,9% līdz 14 894, 44 punktiem, un tas ir sliktākais rādītājs kopš šī indeksa ieviešanas 1998.gadā.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien mainījās bez vienotas tendences, investoriem rīkojoties piesardzīgi pirms gaidāmās ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju samazināšanas, kas notiks pirmoreiz kopš 2020.gada.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga līdz jaunam rekordam, un arī indekss "Standard & Poor's 500" palielinājās, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās.

Eiropā Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās.

ASV dolāra vērtība samazinājās pirms trešdien gaidāmā FRS paziņojuma par procentlikmēm, savukārt zelta kā droša investīciju objekta cena sasniedza jaunu rekordu.

FRS amatpersonas jau ir devušas signālus par trešdien gaidāmo procentlikmju samazināšanu, bet vēl tiek debatēts par to, vai procentlikmes tiks samazinātas par 25 vai 50 bāzes punktiem.

Investoru noskaņojumu ietekmēja arī bažas par Ķīnas ekonomikas stāvokli.

Britu mārciņas vērtība otrdien kritās, ko noteica saspīlējums jautājumā par «Breksita» vienošanos, bet ASV un Eiropas pasaules biržu indeksi lielākoties pieauga.

Lielbritānijas parlaments otrdienas vakarā atkārtoti noraidīja premjerministres Terēzas Mejas panākto «Breksita» vienošanos.

Britu mārciņas vērtība pirms tam otrdien kritās, kad valdības augstākais tieslietu padomnieks Džefrijs Kokss paziņoja, ka Mejas pirmdien panāktas «Breksita» vienošanās izmaiņas nav mainījušas juridisko risku, ka Lielbritānija «uz nenoteiktu laiku un nebrīvprātīgi» iestrēgtu tā sauktajā pagaidu risinājumā Īrijas robežas jautājumā.

«Sterliņu mārciņa strauji kritās pēc Koksa paziņojuma,» sacīja «ThinkMarkets» analītiķis Naīms Aslams.

«Viņa viedoklis bija vissvarīgākais; tagad, kad viņš licis saprast, ka jaunākais darījums ir maznozīmīgs, durvis ir plati atvērtas sterliņu mārciņas kritumam.»

Akciju cenas Volstrītā otrdien pārsvarā pieauga pirms ASV inflācijas datu publikošanas, kuriem var būt svarīga loma ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumos par monetāro politiku. Eiropas biržās akciju cenas kritās.

Investori gaida jaunu ASV patēriņa cenu datu publiskošanu trešdien pēc tam, kad divos iepriekšējos ziņojumos ASV inflācija izrādījās lielāka par gaidīto, liekot daudziem tirgus vērotājiem atlikt prognozes par FRS procentlikmju pazemināšanu.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" nedaudz pieauga, bet indeksam "Dow Jones Industrial Average" bija niecīgs kritums.

ASV patēriņa cenu indeksa (CPI) dati par martu var dot norādi par to, vai nelabvēlīgie inflācijas dati gada sākumā izskaidrojami ar sezonāliem faktoriem un cik liela ir iespējamība, ka FRS varētu sākt procentlikmju pazemināšanu jūnijā.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien kritās par mazāk nekā 0,1% līdz 38 883,67 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,1% līdz 5209,91 punktam, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,3% līdz 16 306,64 punktiem.

Akciju cenas Eiropas un ASV biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, tirgiem atzinīgi novērtējot "Tesla" gūto peļņu un samazinoties ASV obligāciju ienesīgumam, savukārt naftas cenas kritās.

"Tesla" akcijas cena pieauga par aptuveni 22% pēc ziņām, ka uzņēmums šogad trešajā ceturksnī strādājis ar 2,17 miljardu dolāru peļņu, kas ir par 17,3% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada.

"Deutsche Bank" nosauca "Tesla" peļņu par "iespaidīgu", piebilstot, ka investorus iedrošināja arī Īlona Maska komentārs par apgrozījumu 2025.gadā.

Lai gan "Tesla" labais sniegums veicināja Volstrītas indeksu "Nasdaq Composite" un "Standard & Poor's 500" palielināšanos, indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās, jo investori jutās vīlušies par IBM un "Honeywell" darbības rezultātiem.

"Boeing" akcijas cena saruka par 1,2% pēc tam, kad uzņēmuma darbinieki Sietlas reģionā trešdien noraidīja kompānijas jaunāko piedāvājumu algu palielināšanai un paziņoja par streika turpināšanu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pārsvarā kritās, investoriem bažījoties par ASV inflācijas datiem, kuru publicēšana gaidāma šonedēļ.

Tirgu dalībnieki nervozē kopš ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) pagājušonedēļ dotiem signāliem, ka tā ir gatava pacelt procentlikmes ātrāk, nekā bija gaidāms, lai cīnītos pret inflāciju.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" kritās, bet indekss "Nasdaq Composite" nedaudz pieauga. Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi saruka.

FRS amatpersonām ir jāpadara stingrāka monetārā politika, lai iegrožotu inflāciju, bet vienlaikus jāizvairās no kaitēšanas ekonomikas atveseļošanai un no panikas izraisīšanas tirgos.

Naftas cenas kritās pēc pazīmēm par situācijas stabilizēšanos Kazahstānā un pēc naftas ieguves daļējas atjaunošanas Lībijā.