Tehnoloģiju kompānijas Apple akcijas cena aizvadītajā nedēļā saruka par 1,7%, taču tas netraucēja uzņēmumam noturēt šā gada visstraujāk augošās Dow Jones Industrial Average akcijas pozīcijas, raksta 24/7 Wall St.

Kopš jūnija beigām Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība ir augusi par 7,2%, kas ir labāks rezultāts nekā Standard&Poor’s 500, kas audzis par 5,8% un Nasdaq Composite – par 5,3%. Kopš gada sākuma Dow Jones Industrial Average vērtība pakāpusies par 4,4%, Standard&Poor’s 500 – par 6,5%, bet Nasdaq Composite – par 12,8%.

Kopumā no 30 Dow indeksā iekļautajām akcijām vērtība šogad augusi 16 akcijām.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kuru Dow Jones Industrial Average indeksā iekļauto akciju vērtība šogad ir pieaugusi visstraujāk!

Dow šogad strauji bruģējis ceļu uz 30 tūkstošu punktu atzīmes sasniegšanu

Dažas dienas pēc tam, kad ASV Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība pirmo reizi vēsturē pārsniegusi 24 tūkstošu punktu atzīmi, ASV akciju uzpircēji, šķiet, paņēmuši nelielu pauzīti. Kopumā tas gan, šķiet, nav mazinājis pārliecību par to, ka šī indikatora vērtība turpinās aizsniegties līdz arvien jauniem apaļiem līmeņiem. Aiz kalniem Dow indeksam vairs nav 25 tūkst. punktu atzīme – lai to sasniegtu, tam no šā brīža līmeņa būtu jāpieaug vairs tikai par 3,4%. Līdz šā gada beigām tas gan nozīmētu varenu cenu pieaugumu, lai gan šajā tirgū nekas nav neiespējams.

Dow indeksam, lai tas no 23 tūkst. punktu aizsniegtos līdz 24 tūkst. punktu, bija nepieciešamas vien 30 tirdzniecības sesijas. Tas tādējādi bija trešais ātrākais kāpums no vienas apaļas 1000 punktu atzīmes līdz otrai vēsturē. Dow indekss šogad apaļām 1000 punktu atzīmēm spējis pārsoļot pāri veselas piecas reizes. Vēsturiski Dow indeksam kāpumus par 1000 punktu atzīmēm no viena apaļa līmeņa līdz otram gada laikā bija izdevies veikt vien maksimums divas reizes.

Šonedēļ pirmo reizi vēsturē ASV lielas kapitalizācijas uzņēmumu Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība pārsoļoja pāri 33 tūkstošu punktu atzīmei.

Kopš šā gada sākuma minētā indeksa vērtība ir palielinājusies jau par 7,4%, bet kopš pagājušā gada pavasara zemākajiem punktiem – par 80%. Ir gandrīz nepārtraukti spiedumi par to, ka ASV akcijas nebūt vairs nav lētas. Šajā pašā laikā tiek gaidīts straujš ASV ekonomikas uzrāviens, kuru, visticamāk, būs cementējusi jaunā nupat pieņemtā ASV palīdzības "paka" tautsaimniecībai teju divu triljonu ASV dolāru vērtībā.

Izsludinātā summa ir milzīga, un šādi lieli skaitļi akciju tirgiem mēdz patikt. Tāpat akciju cenu virzībai arvien augstāk var palīdzēt tas, ka šie stimuli nozīmēs kārtējo naudas pārskaitījumu no ASV valdības šīs valsts iedzīvotājiem – šoreiz 1400 ASV dolāru vērtībā uz galviņu. Var mēģināt spekulēt, kādu tieši patēriņu balsīs šāda papildu nauda. Tomēr skaidrs ir arī tas, ka daļa no šī summas tiks tērēta to pašu akciju iegādei, kas cenas šajā tirgū var palīdzēt virzīt arvien augstāk.

Dow Jones indekss šonedēļ svin kāpumu par 1000 punktiem līdz apaļajai 22 tūkstošu atzīmei

Viens no senākajiem un slavenākajiem pasaules akciju indeksiem – ASV Dow Jones Industrial Average – par nosēšanos nedomā, un tā vērtība šonedēļ spējusi iekarot nākamo apaļo atzīmi. Akciju cenām ceļojot arvien augstāk, minētais indikators pirmo reizi vēsturē nonācis virs 22 tūkst. punktu atzīmes.

Jānorāda, ka pirmo reizi tirdzniecības sesiju virs 21 tūkst. punktu atzīmes šis indekss spēja noslēgt šā gada marta sākumā. Tādējādi Dow no vienas apaļas atzīmes iekarošanas līdz otrai bija nepieciešamas tikai 106 tirdzniecības sesijas. Tas ir septītais straujākais šāds Dow indeksa pieaugums par 1000 punktiem vēsturē. Ļoti strauji Dow apaļajām atzīmēm izdevies pārlēkt tieši pēdējā laikā. Piemēram, Dow, lai tas no 19 tūkst. punktiem palielinātos līdz 20 tūkst. punktiem, bija nepieciešamas 42 tirdzniecības sesijas. Tikmēr skrējienu no 20 tūkst. punktiem līdz 21 tūkst. punktiem tas paveica 24 tirdzniecības sesijās, kas bija ātrākais šāds pieaugums vēsturē (patiesībā tas gan ir rekorda atkārtojums – arī 1999. gadā Dow indeksam bija nepieciešamas 24 tirdzniecības sesijas, lai tas pieaugtu no 10 tūkst. punktiem līdz 11 tūkst. punktiem). Dow Jones indekss šogad pie jaunām vēsturiskām virsotnēm tirdzniecības sesiju spējis noslēgt 32 reizes.

ASV akciju cena, ja vērtē lielas kapitalizācijas uzņēmumu Dow Jones Industrial Average indeksa izmaiņu, šonedēļ trīs tirdzniecības sesiju laikā (līdz šai piektdienai) palēkusies vairāk nekā par 20%.

Tas tik īsā periodā ir milzīgs kāpums un, ja vērtē plašāk pieņemtas formālas definīcijas, nozīmē, ka jau atkal pienācis jauns tā saucamais buļļu tirgus. Proti, akciju cena kopš saviem nesenajiem zemākajiem punktiem pieaugusi par 20%. Tāpat tas nozīmē, ka aktuālās pandēmijas cenu krituma tendence jeb lāču tirgus (cenu kritums kopš nesenajām augstienēm vismaz par 20%) bijis visīsākais, lai gan šajā pašā laikā - visasākais, šāds krituma periods vēsturē. Sanācis, ka ASV Dow Jones indekss cenu krituma stadijā atradās vien 11 tirdzniecības sesijas. Piemēram, "Northern Trust Wealth Management" eksperti klāsta, ka parasti tirgum, lai tas atkoptos no 20% krituma nepieciešams pusotrs gads.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās piektdien kritās, tirgiem turpinot reaģēt uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) signāliem, ka tā tuvojas stingrākas monetārās politikas noteikšanai.

Galvenie Eiropas biržu indeksi saruka robežās no 1,5% līdz 1,9%, bet Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās par 1,6%, ko noteica enerģētikas un finanšu uzņēmumu akciju cenu samazināšanās. "Dow Jones Industrial Average" nedēļas gaitā krities par 3,4%, kas ir straujākais vienas nedēļas kritums kopš oktobra.

FRS trešdien saglabāja labvēlīgu monetāro politiku, bet paaugstināja inflācijas un izaugsmes prognozes un lika saprast, ka tagad ir gaidāma procentlikmju celšana jau 2023.gadā, nevis 2024.gadā. FRS Sentluisas nodaļas prezidents Džeimss Balards gan prognozēja, ka pirmā procentlikmju pacelšana var notikt jau 2022.gada beigās.

FRS arī sāka diskusijas par obligāciju uzpirkšanas tempa maiņu, kas pašlaik ir 120 miljardi dolāru mēnesī.

Volstrītas indeksi «Standard & Poor's 500» un «Nasdaq Composite» trešdien pieauga līdz jauniem rekordiem, bet indekss «Dow Jones Industrial Average» samazinājās, savukārt eiro vērtība turpināja kristies pirms Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmes.

Investorus maz uztrauca paziņojums par ASV pretmonopola izmeklēšanas uzsākšanu pret lielajām tiešsaistes platformām un bijušā īpašā prokurora Roberta Millera liecība Kongresā.

«Tā ir pazīme, ka tirgus vienkārši turpina atrast iemeslus kāpumam, jo to atbalsta zemākas procentlikmes,» sacīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs.

Kompāniju akciju cenu ievērojamās palielināšanās pēc labas peļņas atspoguļoja pārliecību, kas robežojas ar pašapmierinātību, teica O'Hērs.

«Nasdaq Composite» jaunais rekords bija sevišķi uzkrītošs pēc ASV Tieslietu ministrijas paziņojuma, ka tā sāks pretmonopola izmeklēšanu pret lielajām tiešsaistes platformām, vai tās nav ierobežojušas konkurenci.

#Salīdzinājumi ar dziļiem finanšu krahiem pagaidām šķiet nevietā.

Salīdzinājumi ar dziļiem finanšu krahiem pagaidām šķiet nevietā

Pasaules lielākajos akciju tirgos janvāra beigas un februāra sākums atnesis pamatīgu cenu kritumu. Tas noticis pēc visai ilga piezemētu cenu svārstību perioda, kas daudziem šo izpārdošanu licis salīdzināt pat ar 1987. gada oktobra vienas dienas akciju vērtību sabrukumu. Piemēram, ziņu virsrakstos tika teikts, ka ASV akciju tirgus Dow Jones Industrial Average vērtība punktu ziņā sarukusi visvairāk vēsturē, kas tā arī bija. Tiesa gan, jāņem vērā, ka Dow indeksam kāds kritums vai kāpums par 1000 punktiem vairs nekādā ziņā nav tas pats kas agrāk, un tādējādi kādi salīdzinājumi ar slaveno 1987. gada finanšu tirgu «melno pirmdienu» izskatās nevietā.

Pasaules finanšu tirgos pēdējās dienas, maigi sakot, bijušas vētrainas. No alas beidzot iznāca un pilnībā sevi parādīja lācis.

Proti, faktiski visu vadošo pasaules akciju tirgu galveno cenu indikatoru vērtība kopš iepriekšējām augstienēm nu ir sarukusi vismaz par 20%, kas pēc mūsdienās daudzu pieņemtās definīcijas raksturo tā saucamā lāču tirgus atnākšanu (cenu krituma stadijas iestāšanos).

Turklāt šis dzīvnieks pēc rekordilgās tā hibernācijas izskatās ļoti dusmīgs un izsalcis – ceturtdien vien no ASV akcijām (ja vērtē Dow Jones Industrial Average indeksa izmaiņu) tas nokoda 10%, kas vienas sesijas laikā bija visvairāk kopš 1987. gada cenu kraha. Kopumā – šī nedēļa finanšu tirgus vēsturē ieies kā viena no pašām asiņainākajām. Tagad to pašu ASV akciju cena atrodas aptuveni turpat, kur tā bija 2017. gada vidū.

Novembra otrā puse pasaules finanšu tirgos vēsturē ieies ar to, ka pirmo reizi leģendārā ASV akciju indeksa Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība uz brīdī pārsoļoja pāri apaļajai 30 tūkst. punktu atzīmei.

Nozīmīgu psiholoģisko barjeru pārsniegšana parasti nozīmē lērumu jaunus skaļus ziņu virsrakstus, kas var raisīt pat vēl papildu interesi un naudas plūdināšanu vērtspapīru virzienā. Investoru spekulācijas uz vakcīnu fona par drīzāku atgriešanos pie “normālā”, šķiet, iet uz urā.

Kopš tā saucamajiem Helovīniem minētā ASV lielas kapitalizācijas uzņēmumu akciju indikatora vērtība palēkusies par 13%, kas ir visa gada cienīgs sniegums. Atsevišķu kompāniju vērtību pieaugums uz pandēmijas fona ir gluži vai kosmisks. Piemēram, Tesla akcijas cena šogad palielinājusies par 550%.

Nevar noliegt, ka kopš 2009.gada marta pārdošanas viļņa akciju tirgos piedzīvots straujš kāpums, raksta portāls 24/7 Wall St.

Eksperti apkopojuši informāciju par Dow Jones Industrial Average iekļautajām akcijām kopš 2009.gada 9. marta lūzuma punkta. Tā diena un dažas dienas pirms šī datuma bija ārkārtīgi trakas, un dažiem tirgus dalībniekiem atmiņā atsauc sliktus laikus.

Savukārt tiem, kas riskēja, saņēma vērā ņemamu peļņu.

Investoriem jāņem vērā, ka Dow Jones Industrial Average 30 iekļauto akciju sastāvs laika gaitā mainās, un daudzas no akcijām, kas uzrāda labāko ienesīgumu, vēl nemaz 2009.gada martā nebija iekļautas šajā indeksā. Kopš 2009.gada jūnija no Dow indeksa izslēgtas tādas akcijas kā Citigroup, GM, Kraft, Alcoa, BofA, H-P, AT&T.

Akciju cenas Volstrītā otrdien atkal pieauga, un divi no Volstrītas indeksiem sasniedza jaunus rekordus, savukārt Eiropas biržās akciju cenas mainījās dažādos virzienos pēc datu publicēšanas par eirozonas deflāciju augustā un ražošanas aktivitātes vājināšanos.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, un kāpa arī indekss "Dow Jones Industrial Average".

Lai gan ASV bezdarba līmenis ir pieaudzis un vairākos ekonomikas sektoros turpinās problēmas, analītiķi paredz, ka Vašingtonas atbalsta veicinātā ekonomikas atveseļošanās drīz novedīs pie spēcīga uzņēmumu peļņas kāpuma.

Tirgus gaida rekordlielu peļņu 2021.gada 4.ceturksnī, sacīja "S&P Dow Jones Indices" vecākais analītiķis Hovards Silverblats.

Eiropā Londonas biržas indekss krasi saruka, bet Frankfurtes biržas indekss pieauga un Parīzes biržas indekss nedaudz samazinājās.

Eirozonā augustā bijusi 0,2% gada deflācija, salīdzinot ar 0,4% inflāciju jūlijā, liecina otrdien publiskotās Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" sākotnējās aplēses.

Divi no trim ASV biržu indeksiem ceturtdien pieauga līdz jauniem rekordiem, valdot optimismam par ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju samazināšanu, kas gaidāma šomēnes.

Indekss «Dow Jones Industrial Average» pirmoreiz noslēdza tirdzniecības sesiju virs 27 000 punktu atzīmes, un jaunu rekordu sasniedza arī indekss «Standard & Poor»s 500", tomēr nedaudz samazinājās indekss «Nasdaq Composite», kas bija pieaudzis līdz jaunam rekordam trešdien.

FRS vadītājs Džeroms Pauels noslēdza sava pusgada ziņojuma ASV Kongresam otro dienu, kurā viņš uzsvēra ekonomiskos riskus izteikumos, kas tika plaši interpretēti kā signāls par gaidāmu procentlikmju pazemināšanu.

Jaunos rekordus atzinīgi novērtēja ASV prezidents Donalds Tramps, kurš bija atkārtoti kritizējis Pauelu par viņa monetāro politiku. ««Dow» nupat pirmo reizi sasniedza 27 000!» tviterī rakstīja Tramps.

Šogad līdz šim Rietumvalstu akciju sniegums bijis izcils. Kopš janvāra sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība palēkusies jau vairāk nekā par ceturto daļu.

Līdzīgi strauji palielinājusies arī cita ASV akciju tirgus - 30 gigantiskas kapitalizācijas kompāniju Dow Jones Industrial Average - indeksa vērtība. Tā novembrī pārsoļoja pāri 28 tūkst. punktu atzīmei. Tādējādi aiz kalniem šim indikatoram vairs nav arī apaļā 30 tūkstošu punktu atzīme. Lai Dow indekss to sasniegtu, tam no pagājušās nedēļas beigu līmeņa būtu jāpieaug vien par 6,5%. Ņemot vērā to, ka ASV akcijas gandrīz katru jaunu dienu nu aizsniedzas līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam, šāds scenārijs izskatās visai ticams.

Katrā ziņā šā brīža akciju cenu pieaugums neliecina par to, ka vērtspapīru mijēji būtu pievērsuši lielu uzmanību runām par ekonomikas bremzēšanos. Zināms pamats tam ir, jo vadošo tautsaimniecību dati pēdējās nedēļās bijuši nedaudz labāki nekā pirms tam gaidīts (tas attālinājis kādas neizbēgamas recesijas iespējamību). Tāpat pārsvarā aktuālas cerības uz tirdzniecības kariņu pamieru un to, ka aktīvi ekonomiku stutēs ietekmīgās centrālās bankas.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pieauga un zelta cena sasniedza jaunu rekordu pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un Eiropas Centrālā banka (ECB) norādīja uz procentlikmju pazemināšanu šogad.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, un palielinājās arī indekss "Dow Jones Industrial Average".

"Mēs redzam spēcīgas izaugsmes turpināšanos, spēcīgu darbaspēka tirgu un progresa turpināšanos inflācijas samazināšanā," FRS vadītājs Džeroms Pauels paziņoja ASV Senāta Banku komitejai, otro dienu liecinot ASV Kongresā.

FRS šī gada gaitā var un sāks samazināt procentlikmes, "ja ekonomika attīstīsies pa šo ceļu", sacīja Pauels.

"Tirgus tiešām uztvēra Pauela izteikumus pozitīvi," sacīja "Cresset Capital" analītiķis Džeks Ablins. Viņš piebilda, ka FRS ir gatava procentlikmju pazemināšanai un varētu to sākt gada vidū.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās, investoriem bažījoties par recesiju ASV ekonomikā, savukārt zelta cenas bija tuvu visu laiku augstākajam līmenim.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz pieauga, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" saruka, jauniem ASV ekonomikas datiem pastiprinot bažas par recesiju.

Eiropā Londonas biržas indekss pieauga, bet Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi samazinājās saīsinātā pirmssvētku nedēļā. Āzijas biržu indeksi saruka.

"Tirgi dreifē, kamēr investoru domas sāk pievērsties situācijas nopietnībai, jo palielinās recesijas iespējamība ASV ekonomikā šogad," sacīja tirdzniecības firmas "Interactive Investor" tirgu vadītājs Ričards Hanters.

Investori uzskata recesiju par ticamāku pēc vairāku ASV ekonomikas datu publicēšanas, tostarp par to, ka ASV privātajā sektorā martā radīti 145 000 jaunu darbavietu, tādējādi reģistrēts mazāks kāpums par prognozēto, un par ASV pakalpojumu sektora aktivitātes samazināšanos.

ASV un Eiropas biržu indeksi otrdien pieauga, reaģējot uz labiem Vācijas un Lielbritānijas ekonomikas datiem un ASV uzņēmumu peļņas rādītājiem.

Eiropas biržu indeksi kāpa, Frankfurtes biržas indekss – pat par 0,7%. Volstrītas indeksu pieaugums bija mērenāks, bet uzņēmuma «Johnson & Johnson» labi peļņas rādītāji sekmēja indeksa «Dow Jones Industrial Average» kāpumu.

Vācijas investoru pārliecības līmeni atspoguļojošais ZEW indekss šā gada aprīlī palielinājies līdz 3,1 punktam salīdzinājumā ar mīnus 3,6 punktiem martā, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš pērnā gada marta, teikts otrdien izplatītajā ekonomikas izpētes institūta ZEW paziņojumā.

Šī palielināšanās «pirmām kārtām balstās uz cerību, ka globālās ekonomikas konteksts attīstīsies ne tik slikti, kā iepriekš tika uzskatīts,» paziņoja ZEW vadītājs Ahims Vambahs.

ASV biržu indeksi otrdien saruka, ko noteica naftas cenu ievērojama samazināšanās un uzņēmuma «Boeing» akcijas cenas kritums, bet Eiropas biržu indeksi pieauga, neraugoties uz Breksita sarunām un Itālijas budžeta problēmu.

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga pirms tam, kad Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) sarunvedēji «tehniskā līmenī» vienojās par «Breksita» līguma nosacījumiem. Vairāk pieauga Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi.

Ņujorkas biržā WTI markas jēlnaftas cena piedzīvoja lielāko kritumu kopš 2015.gada, samazinoties 12.tirdzniecības dienu pēc kārtas. Šis kritums ietekmēja naftas kompāniju «Chevron» un «Exxon Mobil» akciju cenas un novilka uz leju Ņujorkas biržas indeksu «Dow Jones Industrial Average».

Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) otrdien pazemināja globālā naftas pieprasījuma pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam, kamēr Saūda Arābija mēģina samazināt jēlnaftas ieguvi, lai atbalstītu naftas cenas.

ASV un Eiropas akciju cenas ceturtdien pieauga, Eiropas Centrālajai bankai (ECB) nolemjot saglabāt nemainīgu obligāciju ārkārtas uzpirkšanas programmu un ASV prezidentam Džo Baidenam parakstot 1,9 triljonus dolāru vērto ekonomikas atbalsta plānu.

Baidens cer pēc iespējas ātrāk realizēt tā galvenos punktus, tostarp piešķirt vairumam amerikāņu līdz 1400 ASV dolāriem lielu finansiālu atbalstu, paplašināt atbalstu bezdarba gadījumā, palielināt resursus skolu ātrai atvēršanai un atbalstu uzņēmumiem un kopienām, ko smagi skārusi jaunā koronavīrusa pandēmija.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem, un kāpa arī indekss "Nasdaq Composite".

Frankfurtes biržas indekss sasniedza jaunu rekordu, bet Parīzes biržas indekss pieauga līdz viena gada augstākajam līmenim. Palielinājās arī Londonas biržas indekss.

Daži ekonomisti bažījas, ka ASV federālās valdības dāsnums būs katalizators lielam inflācijas lēcienam, kas varētu likt Federālo rezervju sistēmai (FRS) pēkšņi mainīt savu politiku.

Otrdien ASV akciju tirgos tirdzniecības sesijas sākumā bija vērojams kritums, taču pēc tam zaudējumi tika dzēsti un indeksi pieauga pozitīvajā teritorijā, liecina MarketWatch dati.

Lai arī aptaujas liecina, ka abu kandidātu uzvara ir iespējama, eksperti uzsver, ka tirgus lielākoties ir iecenojis Hilarojas Klintones uzvaru.

Standard&Poor’s 500 akciju tirgus indekss pakāpās par 0,54%, Dow Jones Industrial Average – par 0,58%, bet Nasdaq Composite indekss – par 0,66%.

«Patlaban mēs esam politiskajā vakuumā, aizvien tirgū valda liela neskaidrība, ne tikai saistībā ar Balto namu, bet arī ar Senātu. Tirgi vēlas skaidrību,» norāda Prudential Financial eksperts Kvinsijs Krosbijs. Viņš uzsver, ka tirgus patlaban rēķinās ar Klintones uzvaru.

Pirmdien visi trīs indeksi aizvadīja labāko dienu kopš marta. Tas notika, reaģējot uz FIB ziņojuma, ka jaunākais ziņojums saistībā ar Klintones epastiem liecina, ka sodi netiks piemēroti. Rezultātā Standard&Poor’s 500 indekss un Dow Jones Industrial Average palielinājās par vairāk nekā 2%.

Akciju cenas pasaulē pirmdien pārsvarā kritās, tirgu dalībniekiem reaģējot uz satraukumu par ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās izredzēm, nemieru atjaunošanos Honkongā, mārciņas vērtības kāpumu un politisko strupceļu Spānijā.

Pēc ievērojamiem kritumiem Āzijas biržās saruka arī akciju cenas Eiropā, un Londonas biržas indekss samazinājās par 0,4%. Arī Volstrītas indeksi lielākoties saruka, atkāpjoties no pagājušajā nedēļā sasniegtajiem rekordiem, bet «Dow Jones Industrial Average» nedaudz pieauga, pateicoties pozitīvām ziņām no uzņēmuma «Boeing».

«Akciju tirgi pārsvarā nonākuši zemākā līmeni, jo tirgu dalībnieki ir uztraukti par ASV-ĶĪnas tirdzniecības attiecībām, kā arī par vardarbību Honkongā,» sacīja «CMC Markets UK» analītiķis Deivids Madens. Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pieauga, palielinot ārējo spiedienu uz Londonas biržas indeksu, kura veidošanā piedalās vairākas daudznacionālās kompānijas ar peļņu dolāros.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās dažādos virzienos šī gada priekšpēdējā tirdzniecības dienā, bet naftas cenas kritās, mazinoties bažām par traucētiem kravu pārvadājumiem Sarkanajā jūrā.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu, bet indeksam "Standard & Poor's 500" nedaudz pietrūka līdz jauna rekorda sasniegšanai, savukārt indekss "Nasdaq Composite" nedaudz samazinājās.

ASV akciju cenas kopš oktobra beigām pārsvarā ir kāpušas, tirgum reaģējot uz mērenāku inflācijas tempu un spēcīgu darba tirgu ticībā, ka ASV ekonomika var izvairīties no recesijas.

ASV Nodarbinātības ministrijas apkopoti dati ceturtdien liecināja, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaitam ASV pagājušajā nedēļā bijis lielāks kāpums par prognozēto, tomēr tas vēl arvien ir vēsturiski zemā līmenī.

ASV un Eiropas biržu indeksu dinamikā pirmdien bija dažādas tendences, turpinoties kompāniju peļņas rādītāju publicēšanas sezonai, kurā pirmdien tika ziņots par lielo banku peļņas kāpumu 2.ceturksnī.

Tirgi pievērsa uzmanību ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina samitam Helsinkos. Lai gan Trampa atturēšanās no Putina kritikas šajā samitā izraisīja asus politiķu pārmetumus, tas maz ietekmēja fondu tirgus, konstatēja Briefing.com.

Eiropas akciju tirgos Londonas un Parīzes biržu indeksi kritās, bet Frankfurtes biržas indekss pieauga. ASV biržās nedaudz pieauga indekss «Dow Jones Industrial Average», bet abi pārējie indeksi samazinājās.

«Bank of America» ziņoja, ka tās peļņa 2.ceturksnī bijusi labāka par gaidīto, pateicoties kreditēšanas pieaugumam un zemākiem nodokļiem, un šīs bankas akcijas cena pirmdien pieauga par 4,3%. Arī «JPMorgan Chase» un «Citigroup» akciju cenas pieauga par apmēram 4%, lai gan piektdien bija kritušās.

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien lielākoties kritās, kamēr tirgu dalībnieki gaidīja ziņas no ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām un Volstrītu skāra negatīva ziņa par ASV mazumtirdzniecības apjoma negaidītu samazināšanos decembrī.

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, pateicoties britu mārciņas vērtības kritumam, kas veicina citās valūtās pelnošo multinacionālo uzņēmumu pelņas palielināšanos. Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi samazinājās.

ASV biržu indeksi pārsvarā saruka pēc ASV Tirdzniecības ministrijas ziņojuma, ka mazumtirdzniecības apjoms ASV pērn decembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, negaidīti samazinājies par 1,2%. Šis kritums pārsteidza analītiķus, kuri bija prognozējuši, ka mazumtirdzniecība pieaugs par 0,2%. Šis bija straujākais kritums mēneša izteiksmē kopš 2009.gada septembra.

Tirdzniecības ministrijas ziņojums vedināja uzskatīt, ka amerikāņu patērētāji bija atturīgi brīvdienu iepirkšanās sezonā, kas laika ziņā sakrita ar kritumu akciju tirgū.