Nekustamais īpašums

FOTO: Ilgtspējīgas būvniecības konkursam pieteiktās ēkas un projekti

Db.lv, 16.08.2021

Nominācija: Ēkas. Atjaunotā Kocēnu muiža, kur šobrīd atrodas pamatskola. Atjaunošana notikusi pirms gandrīz 10 gadiem, bet vizuālā estētika un funkcionalitāte saglabājusi sākotnējo spožumu. Fasādes atjaunošanā izmantots CAPAROL produkts Sylitol Finish, kas apliecinājis, ka noturību nav ietekmējis ne laiks, laika apstākļi.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Latvijā kā vienīgajā no Baltijas valstīm tiek organizēts ilgtspējīgai būvniecībai, arhitektūrai un dizainam veltītais konkurss Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2020, kurā arī šogad ir pieteikti nozīmīgi objekti, projekti un dizaina idejas, kuras vērtē starptautiska žūrija.

Nākamgad konkurss tiks paplašināts un tajā tiks aicināti piedalīties Lietuvas un Igaunijas vērtīgākie objekti, tā popularizējot ilgtspējas ideju iemiesošanu objektos un dizainā Baltijas kontekstā.

Konkursam pieteiktos darbus skatiet galerijā!

Konkursa mērķis ir popularizēt esošus un nākotnes objektus un idejas, kuru sākotnējā vērtība ilgtermiņā nemazinās, kuru funkcionalitāte un struktūra ir vērsta uz nevainojamu kalpošanu sabiedrības labā desmitiem gadu vai arī ir veikta pārdomāta esošu objektu atjaunošana. Tāpat vērtīgas ir privātmājas, kuru projektu konceptā iestrādāti ne vien ilgtspējīgi materiāli, bet arī rūpīgi izkalkulēti kvalitatīvi risinājumi ēkas uzturēšanai, pietuvinot tos pēc iespējas zemām izmaksām ekspluatācijas laikā. Ilgtspējības principu ievērošana rada nozīmīgu ekonomisko izdevīgumu, ko atzinušas valsts institūcijas un vērienīgu objektu pasūtītāji visā pasaulē.

Konkursa Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2020 rezultāti tiks paziņoti 2.septembrī jaunajā un jau popularitāti ieguvušajā Ogres bibliotēkā.

Konkursu organizē biedrība Building Design and Construction council, patroni Ekonomikas ministrija, Būvniecības valsts kontroles birojs.

Konkursa žūrija: Ilgtspējīgas būvniecības eksperts Hadley Barret ar starptautiskas darbības pieredzi, Rimants Giedraitis, Giedraitis & architektai vadītājs, daudzu starptautiski godalgotu projektu autors, Igors Golubevs, Schneider Electric vadītājs, publiciste Agrita Lūse, arhitekts Uldis Balodis, arhitekte Līga Rutka, sertificēta BREEAM vērtētāja, Sandris Celmiņš, BVKB Būvdarbu kontroles nodaļas vadītājs, Edgars Krasņikovs, būvuzraugs, BREEAM sertificēts vērtētājs, Gintars Dardets, BREEAM sertificēto ēku būvnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā laikrakstā Diena saruna ar arhitektu, biroja Sīlis, Zābers un Kļava vadītāju Andi Sīli.

Publiski tiek apgalvots, ka arhitektu vidū esot panākta vienošanās par Kongresu nama pārbūvi par akustisko koncertzāli. Jūs esat Kultūras ministrijas izveidotajā koncertzāles projekta darba grupā. Vai tiešām ir tā, ka visi vienprātīgi ir sajūsmā par Kongresu namu kā akustiskās koncertzāles vietu?

Tā tas noteikti nav. Arhitekti parasti ne par ko nespēj vienoties. Un tas ir labi – arhitektu vidū ir jābūt dažādiem viedokļiem, citādi mēs dzīvotu vienveidīgās ēkās un vidēs. Runājot par Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar arhitektūru vai no šīs jomas kaut ko saprot, vairums no viņiem uzskata, ka Kongresu nams nepavisam nav tā labākā vieta akustiskajai koncertzālei. Lielāks konsenss, tieši pretēji, ir par Andrejsalu. Jo skaidrs, ka Andrejsala ir vieta ar pietiekami lielu potenciālu, koncertzāles funkcija tur ietilpst ideāli. Kongresu nams varbūt arī nebūtu slikta vieta, ja mūsu kultūras pieminekļu speciālisti teiktu – labi, Dievs ar to, jaucam gandrīz pilnībā nost un būvējam kaut ko jaunu tajā vietā. Bet finansiāli tas nebūtu prātīgs lēmums. Jāņem arī vērā, ka tur jau kāds miljons ir iztērēts, projektējot ēkas pārbūvi par mākslīgi apskaņotu koncertzāli, kas arī Rīgai ir nepieciešama. Tā tur diezgan labi ietilpst, un šis projekts ir visai racionāls un viegli realizējams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lursoft datu bāzē pieejama informācija par 2451 februārī reģistrētu nekustamā īpašuma darījumu, liecina apkopotie dati. Vairāk nekā puse, t.i., 55%, no visiem darījumiem ir ar telpu grupām, proti, telpām vai dzīvokļiem.

Analizējot nekustamo īpašumu darījumu datus, redzams, ka februārī jauni darījumi reģistrēti visu Latvijas pašvaldību teritorijās. Lursoft izpētījis, ka 36% no visiem nekustamo īpašumu darījumiem aizvadītajā mēnesī reģistrēti Rīgā, aiz kuras darījumu skaita ziņā seko Daugavpils un Liepāja.

Pašvaldības, kuru teritorijā februārī reģistrēti visvairāk nekustamo īpašumu darījumi:

  • Rīga: 888 darījumi;
  • Daugavpils: 96 darījumi;
  • Liepāja: 79 darījumi;
  • Jūrmala: 71 darījums;
  • Ropažu novads: 65 darījumi;
  • Rēzeknes novads: 59 darījumi;
  • Dienvidkurzemes novads: 57 darījumi;
  • Mārupes novads: 56 darījumi;
  • Cēsu novads: 53 darījumi;
  • Jēkabpils novads: 53 darījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Vērtīgākās Baltijas ēkas un projekti 2023

Db.lv, 08.09.2023

Nominācija Ilgtspējīgākā ēka – dzīvojamā ēka. 1. vieta Cedar House, Lietuva.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies ikgadējais konkurss Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā, kas norit jau 9. gadu, pēdējos divus gadus aptverot ne vien Latvijas, bet arī Baltijas valstu vērtīgākās ēkas un objektus.

Šogad konkursam saņemti pieteikumi no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas.

Konkursa uzvarētājus skatiet galerijā!

Konkursa organizators ir biedrība Building Design and Construction Council (BDCC, www.buvniekupadome.lv), sadarbības partneris Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB).

Komentāri

Pievienot komentāru