Būve

FOTO: Kā pārbūvē Daugavpils apvedceļu un Daugavas tiltu pie Sventes

Zane Atlāce - Bistere, 28.06.2019

Jaunākais izdevums

Uz Daugavpils apvedceļa A14 (Kalkūni–Tilti) posmā no Kalkūniem līdz Sventei (0,06.-8,30. km) turpinās pārbūves darbi.

Trijos kilometros tur jau ir izbūvēta asfalta pamata kārta, pārējā posma daļā tiek būvēts ar reciklēto asfaltu pastiprināts šķembu pamats, kam pievieno arī cementu. Visā posmā tiks ieklātas trīs kārtas asfalta. Sventē notiek arī rotācijas apļa uzbēruma izbūve.

Būvdarbus veic SIA Binders, to līgumcena ir nedaudz virs astoņiem miljoniem eiro (ar PVN), ko sedz valsts budžets. Šos būvdarbus rudenī plānots pabeigt.

Uz Daugavpils apvedceļa turpinās arī tilta pār Daugavu atjaunošanas darbi. Tiltam jau ir pilnībā nomainīta brauktuve un attīrītas no rūsas un nokrāsotas metāla kopņu konstrukcijas, kā arī ieklāta jauna hidroizolācija, tuvojas nobeigumam ietvju izbūve. Atlikušie darbi uz tilta ir konstrukciju pastiprināšana, laiduma apakšējās joslas krāsošana, kā arī par apbraucamo ceļu izmantotā dzelzceļa tilta sakārtošana iepriekšējā stāvoklī.

Tilta garums ir 312,8 m un krāsojamā platība vien ir 12 275 m². Kopš uzbūvēšanas 1967. gadā tiltam ir atjaunots vien asfalta segums. Būvdarbus veic SIA Rīgas tilti, to līgumcena ir 1,38 miljoni eiro (ar PVN), finansējums - no valsts budžeta. Paredzams, ka auto tilta būvdarbi tiks pabeigti augustā, bet darbi uz dzelzceļa tilta vēl turpināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būvniekiem darbs būs un valsts ceļu būvdarbu iepirkumi rit pēc plāna, norāda VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

"Šajā būvdarbu sezonā ceļu būvniekiem darbs būs, valsts ceļu būvdarbu iepirkumi rit pēc plāna, atbilstoši pieejamajam finansējumam. Pateicoties ekonomijai iepirkumos, objektu skaits, kuros šogad uzsāksies darbi, visticamāk, palielināsies. Arī gadījumā, ja krīzes pārvarēšanas plāna ietvaros valdība lems par papildu līdzekļiem ceļu būvniecībai, esam gatavi laist tirgū papildu ceļu remontdarbu projektus, kuri jau ir attiecīgajā gatavības stadijā," norāda LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

"Būvniecība, ieguldījumi infrastruktūrā ir tradicionāls veids, kā "sildīt" ekonomiku krīzes laikā. Tāpēc no savas puses LVC kā pasūtītājs, pirmkārt, dara visu, lai iepirkumu process notiktu bez aizķeršanās, lai visi remontdarbi, kas šogad ieplānoti, tiktu arī uzsākti. Otrkārt, mēs sekosim līdzi tam, lai rēķini par paveiktajiem būvdarbiem tiktu apmaksāti iespējami īsākos termiņos. Arī līdz šim kavējumi ar apmaksu mums nav bijuši raksturīgi, taču saprotam, ka šogad būvniekiem ir īpaši būtiski saņemt maksājumus operatīvi," turpina J. Lange.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoceļu padome iepazinusies ar ministriju paveikto valsts autoceļu sakārtošanas plānošanā un finansēšanā, atbalstot 3 miljardus vērto Latvijas valsts ceļu tīkla attīstības plānu līdz 2040. gadam, kas tālāk tiks nodots vērtēšanai valdībā, vēstī Satiksmes ministrija.

Autoceļu padome iepazinās ar valsts autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanas koncepciju, kas jau saskaņota ministrijās un tālāk tiks iesniegta Ministru kabinetā. Tās mērķis ir samazināt uzturēšanas izmaksas, novērst sezonalitātes darbu ceļu nozarē un radīt kvalitatīvu konkurenci VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs".

"Ja koncepcija gūs valdības atbalstu, iepirkumus paredzēts uzsākt šā gada rudenī, lai ar 2021.gada oktobri izvēlētie pretendenti varētu sākt darbu," teikts ministrijas paziņojumā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits Autoceļu padomes sēdē referēja par 2020. gada ministrijas prioritāti, kas bijusi autoceļi un to sakārtošana, kā arī jomā sasniegto. Pabeigti darbi pie valsts ceļu tīkla plāna līdz 2040. gadam, izstrādāta valsts autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanas koncepcija un papildus panākts ikgadējā valsts finansējuma piešķīrums – 79 miljoni eiro ceļu remontdarbiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) strādā pie 300 miljonu investīciju plāna administratīvi teritoriālās reformas atbalstam, kā arī plaši ceļu remontdarbi plānoti 150 miljonu eiro apmērā no atbalsta finansējuma pašvaldībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

LVC: Patlaban ir ceļu būvdarbu sezonas aktīvākais posms, tāpēc ierobežojumu ir ļoti daudz

LETA, 21.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būvdarbu dēļ autovadītājiem nedēļas izskaņā jārēķinās ar ievērojamiem satiksmes ierobežojumiem uz daudziem galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, aģentūru LETA informēja "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

LVC brīdina, ka nedēļas nogalē, dodoties ārpus Rīgas un citām pilsētām, jārēķinās ar ceļu būvdarbiem, kas visā valstī notiek 121 ceļu posmā. Patlaban esot šīs ceļu būvdarbu sezonas aktīvākais posms, darbi notiek visā valsts teritorijā, tāpēc autobraucēji aicināti savlaicīgi plānot savus braucienus, paredzēt papildu laiku ceļā un ieskatīties ceļu remontdarbu kartē.

Piektdienas pēcpusdienā daudzi dosies ārpus Rīgas, tāpēc jārēķinās, ka Pierīgā satiksme var būt stipri palēnināta, īpaši Jūrmalas un Saulkrastu virzienā. Turklāt uz Tallinas šosejas turpinās remontdarbi Saulkrastu apvedceļa posmā un saglabājas ātruma ierobežojums. Dodoties uz pludmali, LVC aicina izmantot elektrovilcienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Remontdarbu dēļ autovadītājiem vietām jārēķinās pat ar papildu stundu ceļā

LETA, 18.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik plašākie ceļu remontdarbi notiek uz Vidzemes šosejas, kur no Raunas līdz Smiltenei ir septiņi pagaidu luksofori un jārēķinās vismaz ar papildu stundu ceļā, informēja "Latvijas valsts ceļi".

Kopumā ceļu remontdarbi valstī turpinās vairāk nekā 100 autoceļu posmos, tāpēc autobraucējiem arī turpmāk ir jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem un papildu laiku ceļā.

Uz Vidzemes šosejas notiek arī Līgatnes upes caurtekas remonts Augšlīgatnē, kur ir viens luksofors, taču intensīvākas satiksmes laikos veidojās gari sastrēgumi.

Uz Daugavpils šosejas darbi notiek posmā no Salaspils līdz Ikšķilei, kur noteikts ātruma ierobežojums un pārmaiņus tiek slēgta viena no divām joslām uz katras no brauktuvēm, posmā pie Pļaviņām starp abiem rotācijas apļiem ir noteikts ātruma ierobežojums, trīs luksoforu posmi un ceļā var paiet 20 minūtes, posmā no Līvāniem līdz Stūrišķiem ir divi luksoforu posmi, bet uz Daugavpils-Rēzeknes dzelzceļa pārbrauktuves pie Daugavpils satiksme tiek regulēta ar luksoforiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ceļa remontu dēļ daudzviet Latvijā noteikti satiksmes ierobežojumi

Žanete Hāka, 22.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ sākas pārbūves darbi uz autoceļa Ventspils–Kuldīga–Saldus (P108) posmā no Ventspils līdz pagriezienam uz Zirām. Jau šonedēļ tur ir sagaidāmi pieci luksoforu posmi un var būt nepieciešamas 45 minūtes remontposma izbraukšanai, informē Latvijas Valsts ceļi.

Turpinās satiksmes organizācijas pārkārtojumi uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Garkalnes līdz Sēnītes mezglam. Uz brauktuvi Siguldas virzienā jau ir pārslēgts posms no Vangažiem līdz Sēnītes mezglam. Plānots, ka nedēļas vidū satiksmi pārslēgs arī posmā no Garkalnes līdz Vangažiem un no Sēnītes mezgla līdz objekta beigām. Arī pēc satiksmes pārslēgšanas uz Siguldas virziena brauktuvi tā ir organizēta pa vienai joslai katrā virzienā.

Citi patlaban plašākie remontdarbi turpinās uz Jūrmalas šosejas (A10) ar ievērojamiem satiksmes pārkārtojumiem krustojumā ar Rīgas apvedceļu A5. Turpinās arī remontdarbi pie Pāvilostas un posmā no Ēdoles līdz Alsungai. 45 minūtes nepieciešamas lai izbrauktu būvdarbu posmus no Gulbenes Balvu virzienā (P35) līdz Kazupei un no Tērvetes līdz Lietuvas robežai (P95).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» ikdienas uzturēšanas darbus uz valsts autoceļiem, ieskaitot ziemas sezonu, veicis 48 miljonu eiro apmērā.

Bedru remontdarbi uz melnā seguma autoceļiem veikti vairāk nekā 312 tūkstošu m2 apjomā, greiderēšanas darbi uz grants autoceļiem izpildīti teju 82 tūkstoša km apjomā, savukārt dilumkārta jeb greiderējamā kārta atjaunota 10 399 m3 apjomā, bet grants segumu iesēdumu un bedru remontdarbi veikti teju 149 tūkstošu m3 apjomā.

No kopējām izmaksām apjomīgākie ikdienas uzturēšanas darbi ir segumu uzturēšanā, izmaksām sasniedzot vairāk nekā 20,7 miljonus eiro. Šajos darbos ietilpst bedru remonts asfalta ceļiem, virsmas apstrāde, greiderēšana, bedru un iesēdumu remonts grants ceļiem un atputekļošana. Autoceļu kopšanā šogad ieguldīti 7,3 miljoni eiro – darbos ietilpst zāles un krūmu pļaušana, grāvju tīrīšana, nomaļu apauguma noņemšana u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papildu 75 miljoni eiro, kurus valdība 28. aprīlī lēma novirzīt valsts autoceļu sakārtošanai, tiks ieguldīti valsts galveno un reģionālo autoceļu seguma sakārtošanā, kā arī vairākos satiksmes drošības projektos, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".

Par šiem papildu līdzekļiem būvdarbi plānoti 71 valsts ceļu objektā, kā arī atsevišķos satiksmes drošības uzlabošanas projektos. Tiks sakārtoti kopumā 583 kilometri valsts autoceļu un astoņi tilti.

Posmi, kuros tiks veikti remontdarbi, tika atlasīti pēc vairākiem kritērijiem, informē uzņēmumā.

Pirmkārt, tiks uzsākti darbi, kas bija ieplānoti vairākos objektos 2021. gadā, taču to tehniskā dokumentācija jau ir gatava un remontdarbus var uzsākt jau šogad. Ņemot vērā to, ka papildu finansējums 75 miljonu eiro apmērā ir pieejams tikai līdz šā gada 31. decembrim, investīcijas tiks ieguldītas seguma atjaunošanā. Galvenais kritērijs posmu atlasē bija autoceļu tehniskais stāvoklis un satiksmes intensitāte. Seguma atjaunošanu var veikt tajos posmos, kas ir salīdzinoši labā tehniskā stāvoklī, kuru būtiski var uzlabot, atjaunojot segumu. Kā otrs būtisks kritērijs tika ņemta vērā satiksmes intensitāte, lai ieguldījumi varētu kalpot maksimāli lielam ceļu lietotāju skaitam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pagājušā gada labākie ceļu būves darbi Latvijā

Monta Glumane, 04.06.2019

Tiltu pārbūves un jaunu tiltu būvniecības grupā «Gada balvu» saņēma SIA «Viadukts» par veikumu uz tilta pār Aivieksti uz Daugavpils šosejas (A6) ceļa 132,51. km.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau devīto reizi pasniegtas balvas par labākajām pērnā gada ceļu būvēm valsts ceļu tīklā, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Uz gada balvām pretendēja pagājušajā gadā paveiktais tiltu pārbūves un jaunu tiltu būvniecības, segumu atjaunošanas un autoceļu pārbūves grupās.

Tiltu pārbūves un jaunu tiltu būvniecības grupā Gada balvu saņēma SIA Viadukts par veikumu uz tilta pār Aivieksti uz Daugavpils šosejas (A6) ceļa 132,51. km. Būvdarbu laikā tilts ir atjaunots, no iepriekšējās tilta konstrukcijas ir palikušas tikai sijas. Salaboti tilta balsti, atjaunoti konusu nostiprinājumi un izbūvēta jauna tilta brauktuve - sākot ar klātnes betonēšanu, hidroizolāciju, seguma ieklāšanu, kompensācijas šuvēm un beidzot ar gājēju ietvēm. Būvdarbu līgumcena bija 720 tūkstoši eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas novadā reģistrētais būvniecības uzņēmums, kā arī ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumu sniedzējs SIA Viona aizvadītajā gadā kāpinājis apgrozījumu līdz 3,6 miljoniem eiro, bet peļņu – līdz 241,6 tūkstošiem eiro, liecina Lursoft dati.

Pēc apgrozījuma apjoma SIA Viona 2018.gadā starp visiem Bauskas novadā reģistrētajiem uzņēmumiem ierindojusies devītajā vietā. Pagājušā gada rezultāts ir augstākais uzņēmuma pastāvēšanas laikā.

Lielāko daļu no apgrozījuma 2018.gadā SIA Viona nodrošinājuši ceļu uzturēšanas pakalpojumi – 2,9 miljonus eiro. Salīdzinot ar 2017.gadu, pērn ieņēmumi šajā pozīcijā auguši vairāk nekā 20 reizes. 301,1 tūkst.EUR kopējā apgrozījumā uzņēmumam devuši asfaltbetona ceļu remonta darbi, bet 244,1 tūkst.EUR – ielu atjaunošanas darbi un gājēju taciņu remontdarbi.

SIA Viona reģistrēta 1995.gadā un pieder Armēnijas valstspiederīgajiem Araik Baroyan, Hovsep Baroyan.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija neatlaidīgi īsteno savu izstrādāto stratēģiju – eksporta un importa kravas pārkraut savās ostās, savukārt Baltijas valstu ostas atstāt «sausā», pašreizējo tranzītkravu apjomu ostās pēc gadiem varēs uzskatīt par laimi.

To intervijā stāsta Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Viņš atzīst, ka ekonomisko situāciju Latvijā ietekmēs ne tikai iekšpolitiskie lēmumi, bet arī ārvalstīs nolemtais, jo īpaši attiecībā uz tranzītbiznesu.

Fragments no intervijas

Pērn kravu apgrozījums Latvijas ostās bija lielāks nekā 2017. gadā. Vai šī tendence saglabāsies arī šogad?

Neredzu objektīvu pamatu kravu pieaugumam ostās, kaut arī to var koriģēt jau konkrētu eksporta produktu pasaules tirgus cenas un jo īpaši Krievijas ostu kapacitāte, infrastruktūras remontdarbi. Jā, 2018. gadā visās lielajās ostās ir kravu apjoma pieaugums, kas vairāk ir savdabīgs izņēmums nekā likumsakarība. Ogļu apjomi Latvijas ostās pērn bija tāpēc, ka Krievijai savās ostās nebija kapacitātes tik daudz tās pārkraut un arī pasaules tirgus cenas veicināja to piegādes. Jāņem vērā, ka lielākā daļa kravu ir tranzīts no citām valstīm - pārsvarā no Latvijas austrumiem, un loģiski, ka tās ir Krievijas kravas. Latvijai nav pamata perspektīvā cerēt uz Krievijas izcelsmes kravām savās ostās. Ir skaidri jāapzinās, ka šīs valsts kravu apjomi mūsu ostās saruks. Proti, savulaik Krievijā vēl prezidenta Borisa Jeļcina laikā – 90. gadu vidū – tika pieņemta Krievijas flotes atdzimšanas stratēģija, kurā atsevišķa sadaļa bija atvēlēta ostu modernizācijai, attīstības koncepcija, kas paredzēja – šīs valsts kravas orientēsies uz savas valsts ostām. Šī stratēģiskā lēmuma īstenošana tika turpināta arī prezidenta Vladimira Putina laikā. Tādējādi kaimiņvalsts transporta stratēģijā Baltijas valstīm bija atvēlēta baltā plankuma loma – mūsu ostās Krievijas kravu nebūs. Vēlāk, pēc notikumiem Ukrainā, Krievija cenšas atteikties no importa – eksporta kravu pārkraušanas arī Ukrainas ostās. Protams, šo politisko uzstādījumu Krievija nav pilnībā izpildījusi, jo pieprasījums pēc kravu apstrādes Krievijas ostās joprojām pārsniedz piedāvājumu. Ir vēl kāds aspekts – Latvija ir ES dalībvalsts, bet Krievijai ar ES joprojām ir sankciju (liegumu) karš kopš 2014. gada augusta par konkrētu produktu piegādēm, tas arī ietekmē Krievijas un ES tirdzniecību, kas tikai vēl vairāk samazina nepieciešamību izmantot kravu pārkraušanai Latvijas ostas. Jāņem vērā, ka pavisam nesen bija ziņa par to, ka Ļeņingradas apgabala un Krievijas valdība parakstīja dokumentu, kas paredz Somu jūras līcī līdz 2022. gada nogalei izveidot ostu ar pārkraušanas jaudu 70 milj. t gadā. Labi, Krievijā varbūt arī šo 1,2 miljardu eiro vērto projektu neīstenos noteiktajos četros gados, bet piecos vai sešos gados noteikti. Tādējādi, piemēram, 2025. gadā līdzās lielajām Sanktpēterburgas, Primorskas un Ustjlugas ostām strādās vēl viena (780 ha platībā) ar jaudu, kas ir vairāk, nekā visas ostas Latvijā pārkrāva 2018. gadā. Raugoties no pašreizējām pozīcijām, tas nozīmē, ka pēc 2024. gada Baltijas valstu ostas lielā mērā būs «atbrīvotas» no Krievijas kravām. Tad Latvijā 2018. gadā pārkrauto Krievijas kravu apjomi šķitīs kā pasaka. Ir tikai viens nezināmais. Ja Krievijas ekonomika attīstās ar dinamiku 7-8% gadā, tad šīs valsts ostas nespēs nodrošināt visu kravu pārkraušanu, kam šāda scenārija gadījumā būtu jāpieaug aptuveni par 14–16%. Tikai šāda scenārija gadījumā būs nepieciešamība pēc Latvijas dzelzceļa, autotransporta un ostas termināļu pakalpojumiem. Taču jebkurā situācijā Baltijas valstu ostu termināļu vidū konkurence par kravām tikai pieaugs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - FOTO: Ogres skvēra būvdarbi traucē uzņēmējdarbībai

Žanete Hāka, 29.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres centrā, Brīvības ielā, uzsākti skvēra būvdarbi, taču vietējie uzņēmēji sūdzas, ka lielais troksnis un norobežojumi negatīvi ietekmē biznesu.

DB aptaujāja vairākus uzņēmējus, kas atzina, ka par labu biznesam remontdarbi nenāk, un, ja vasarā parasti bija lielākais klientu pieplūdums, tad tagad daļa cilvēku cenšas apiet būvdarbus pa citu ceļu vai steidz ātrāk paiet garām troksnim un putekļiem, kas rodas no darbiem. Tajā pašā laikā kā pozitīvais aspekts tiek minēts tas, ka cilvēku ietvei atvēlētā daļa ir šaura un ved tieši gar veikaliņiem, kas - no otras puses - liek kādam garāmgājējam palūkoties piedāvājumā.

«Veikals viennozīmīgi ir tukšāks nekā ierasti, blakus urbj, braukā traktori, griežas putekļi, tādēļ cilvēki mēģina pēc iespējas ātrāk aiziet garām šim ielas posmam,» atzina kāda veikala vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

KNAB saistībā ar Salu tilta rekonstrukciju rosina apsūdzēt astoņas personas

LETA, 06.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par dažādiem noziegumiem saistībā ar Salu tilta rekonstrukciju rosinājis prokuratūrai apsūdzēt astoņas personas, tostarp bijušo Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonu Uģi Brožu.

KNAB rosina bijušo Būvdarbu vadības nodaļas vadītāju Brožu apsūdzēt par dokumentu viltošanu un izmantošanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, tirgošanos ar ietekmi un nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā. Jau rakstīts, ka Broža apsūdzēts patlaban Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā esošajā krimināllietā par dokumentu viltošanu saistībā ar ceļu seguma atjaunošanu Rīga, Krišjāņa Barona ielā.

Starp astoņiem aizdomās turētajiem, kurus tagad rosināts apsūdzēt, ir arī četri toreizējie uzņēmuma «LNK Industries» darbinieki. Tāpat rosināts apsūdzēt tilta rekonstrukcijā iesaistītu būvuzraugu, projektēšanas vadītāju un būvdarbu vadītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nespējot sastrādāties ar Rīgas domes Satiksmes departamentu un vienoties par konservācijas darbu veikšanu, SIA "Kauno tiltai" draud 2020.gada 1.janvārī slēgt tramvaju satiksmi pār Brasas tiltu.

Jau ziņots, ka pavasarī, sākot Brasas pārvada pārbūvi, atbildīgie ierēdņi konstatēja, ka pārvada atjaunošanas projekts izstrādāts tā, ka pēc remontdarbu veikšanas tilta nestspēja nebūtu pietiekama, lai pār to pārvietotos zemās grīdas tramvaji. Tā rezultātā domes vadībai bija jāizšķiras - tiltu būvēt pilnībā no jauna vai arī papildināt esošo būvprojektu.

Šī gada septembrī pašvaldība un Rīgas dome vienojās, ka tilta pārbūve tiks turpināta esošās būvatļaujas ietvaros, kas nozīmē, ka jauns iepirkums tilta pārbūvei sludināts netiks un darbus turpinās jau nolīgtais būvnieks - lietuviešu uzņēmums "Kauno tiltai".

Tomēr tagad uzņēmuma vadība vērsusies pie Rīgas mēra Oļega Burova (GKR) un SIA "Rīgas satiksme", norādot, ka uzņēmums jau divas reizes iesniedzis departamentam piedāvājumu cenu aptaujai par tilta konservācijas darbiem, taču uzaicinājums slēgt vienošanos joprojām nav saņemts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Lielākie satiksmes ierobežojumi - uz Tallinas un Jelgavas šosejām

Db.lv, 10.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu remontdarbi notiek jau 109 valsts autoceļu posmos, tāpēc šajos daudzās vietās var būt satiksmes ierobežojumi un autovadītājiem ieteicams savlaicīgi plānot savus braucienus, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".

Palēnināta satiksme ir uz Tallinas šosejas (A1) Saulkrastu apvedceļa remontdarbu posmā, tā izbraukšanai var būt nepieciešama pusstunda vai vairāk, jo ir viens luksoforu posms un trīs citi tiek regulēti ar priekšrocības ceļa zīmēm, kā arī ir noteikts ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h.

Uz Jelgavas šosejas (A8) posmā no Jaunolaines līdz tiltam pār Misu satiksme tiek organizēta pa vienu, Jelgavas virziena brauktuvi pa vienai joslai katrā virzienā. Arī šajā ceļa remonta posmā jāplāno papildu laiku, jo sevišķi darbdienu rītos un vakaros ceļā var paiet vairāk par pusstundu.

Būvdarbi turpinās uz Daugavpils šosejas (A6) posmā no Salaspils līdz Ikšķilei, darbu zonā noteikts ātruma ierobežojums 70 km/h un ir slēgta viena no brauktuves joslām Rīgas virzienā. Uz Rīgas virziena brauktuves Salaspilī pirmdien 10. augustā un otrdien 11. augustā darbi notiks naktī, slēdzot vienu braukšanas joslu. Nepieciešamības gadījumā krustojumu zonās tiks piesaistīti satiksmes regulētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas valsts ceļi par piešķirtajiem papildu 75 miljoniem īstenos 84 projektus

LETA, 13.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas valsts ceļi" par piešķirtajiem papildu 75 miljoniem eiro šogad īstenos 84 projektus iepriekš plānoto 70 projektu vietā, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja kompānijas valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums minēto 75 miljonu eiro programmu apgūs pilnībā, tostarp remontdarbi tiks īstenoti vairāk objektos, nekā iepriekš tika plānots. "Laba ziņa ir tā, ka sākotnēji 75 miljonu programmā mēs bijām iekļāvuši 70 objektus, tomēr lielās konkurences dēļ (...) šo 70 objektu vietā mēs šogad realizēsim 84 objektus," sacīja Lazdovskis.

Viņš skaidroja, ka autoceļu būvniecības iepirkumos piedalās aizvien vairāk uzņēmumu, tādējādi piedāvātās cenas ir zemākas, ļaujot palielināt remontējamo objektu skaitu.

Jau vēstīts, ka papildu 75 miljoni eiro, kurus valdība 28.aprīlī lēma novirzīt valsts autoceļu sakārtošanai, tiek ieguldīti valsts galveno un reģionālo autoceļu seguma sakārtošanā, kā arī vairākos satiksmes drošības projektos. Par šiem papildu līdzekļiem būvdarbi sākotnēji bija plānoti apmēram 70 valsts ceļu objektos, kā arī atsevišķos satiksmes drošības uzlabošanas projektos. Sākotnēji tika plānots par papildus piešķirtajiem līdzekļiem sakārtot kopumā 595 kilometrus valsts autoceļu un astoņus tiltus.

Komentāri

Pievienot komentāru