Jaunākais izdevums

Cilvēki kļūst steidzīgāki, mājsaimniecības – mazākas, tāpēc mazumtirdzniecības ķēdēm pievilcīgāks kļūst nelielu veikalu biznesa segments, kas līdzinās ātrās ēdināšanas kafejnīcām, kur pa ceļam paķer kafiju, maizīti un salātus

Tā par tendencēm intervijā DB stāsta pirmās nepieciešamības preču veikaliņu R-Kiosk Estonia AS vadītāja Tīa Ilvesa (Tiia Ilves). Igaunijā, līdzīgi kā Latvijā, mazo veikalu segmentā nesen ienācis Rimi un Statoil.

Igaunijas R-Kiosk un Latvijas Narvesen ir viena un tā pati mātes kompānija: Reitan Convenience Group. Tā ir norvēģu mazumtirdzniecības ķēde, kas strādā ar dažādiem zīmoliem – Igaunijā R-Kiosk, Somijā R-Kioski, Norvēģijā un Latvijā Narvesen, Lietuvā Narvesen un Lietuvos Spauda, Zviedrijā 7 Eleven un Pressbyrån, Dānijā un Norvēģijā – 7 Eleven. «Zīmoli ir dažādi, bet biznesa struktūra ir viena un tā pati, viss par un ap pirmās nepieciešamības precēm,» saka T. Ilvesa.

Pašlaik lielāko daļu R-Kiosk biznesa apgrozījuma veido cigaretes – aptuveni 1/3. «Mēs varam sevi saukt par lielāko mazumtirdzniecības veikalu ķēdi, ja rēķinām pēc veikalu skaita. Mums ir 98 veikali, un tie atrodas visur un ir pa ceļam gan autobraucējiem, gan kājāmgājējiem. Tie ir labās vietās, plaši pārstāvēti, un cilvēki, kuri izvēlas smēķēt, zina, kur tos atrast,» saka T. Ilvesa.

Visu rakstu Citi tikumi, citi veikali lasiet 20. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības SIA Narvesen Baltija pārstāvis Andis Aleksandrovs biznesa portālam db.lv skaidro svaigās pārtikas, kas ietver hotdogus, karstmaizes, salātus un citus produktus, mazumtirdzniecības cenu veidošanos.

A. Aleksandrovs skaidro cenu veidošanās principu, jo «tiklīdz tiek apskatīts kāds konkrēts produkts, tā ir komerciāli sensitīva informācija, kas var nesniegt vispārēju priekšstatu, turklāt produktu cenas atrodas nemitīgā dinamikā (mainās apgrozījums, produkta stratēģiskie mērķi, iepirkumu cenas u.tml.). Līdz ar to ir dažādi iemesli, kas ietekmē cenu veidošanos pat vienas produkta grupas ietvaros».

Svaigās pārtikas mazumtirdzniecības cenu veidošanās galvenie principi Narvesen tīklā:

Pirmkārt, tās ir preces izmaksas jeb cena, par kādu Narvesen no ražotāja vai piegādātāja iepērk sastāvdaļas. «Šobrīd lielākoties sadarbojamies ar Latvijā pazīstamiem un uzticamiem pārtikas ražotājiem, tāpēc loģistikas izmaksas nav tik lielas, kā tas būtu, ja mēs produktus importētu. Vienlaikus tas nozīmē, ka produkta cenu tiešā veidā ietekmē viss, kas skar Latvijas ražotājus, piemēram, izejvielu cenu svārstības nozarē u.tml.,» stāsta A. Aleksandrovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandināvijas kompānija Reitan grupa, tajā skaitā arī Latvijā pārstāvētais Narvesen franšīzes veikalu tīkls, plāno atteikties no sprostos dētu olu izmantošanas tirgotajos produktos, aģentūru LETA informēja Narvesen Baltija valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica.

«Apzināmies, ka šādam lēmumam ir nepieciešams sagatavoties un pie tā strādāt, lai veicinātu sabiedrības izpratni, izglītotu sabiedrību un lai to pieņemtu arī pārtikas ražošanas uzņēmumi - mūsu sadarbības partneri, tādēļ pāreju plānojam īstenot pakāpeniski laikā līdz 2025.gadam,» sacīja Judovica.

Jautāta, vai Narvesen lūgs sadarbības partneriem, lai tie garantē, ka piegādātajos produktos izmantotās olas nav no sprostos turētām vistām, vai arī iepirks produktus tikai no tādiem ražotājiem, kuri šādas olas neizmanto, Judovica sacīja, ka sadarbības modelis, visticamāk, būs atkarīgs no iesaistīto pušu iespējām, interesēm un vajadzībām. «Sarunas vēl tikai plānojam sākt,» sacīja Judovica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Saieta nams Lāčplēša ielā 71

Zane Atlāce-Bistere, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Saieta namā Lāčplēša ielā 71.

Latvijas Ainavu arhitektu biedrības pārstāve Iveta Grīviņa uzskata, ka Saieta nama jeb Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīcas jaunbūve ir jauns un pamanāms objekts Lāčplēša ielā. Vizuāli tā nerada asociācijas par baznīcu, drīzāk rada ilūziju par atjaunotu senu Rīgas centra mūra īres namu.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Priecē, ka ar cieto segumu segtie laukumi Saieta nama ārtelpā nav tikai automašīnu piebraukšanai un novietošanai, bet padomāts arī par iespēju sportot un citām ārtelpas aktivitātēm. Āra basketbola laukuma gala sienu norobežojums – dekoratīva koka redele - vienlaicīgi ir lielisks ārtelpas dekors. Gaumīgi risināti arī automašīnu stāvvietu iezīmēšana ar bruģa zīmējumu. Īpašs prieks un bauda acīm ir pagalma dekoratīvā daļa, kas vienlaicīgi ir arī ilgtspējīga lietus ūdeņu apsaimniekošanas sistēma. Pagalma stādījumi rada mūsdienīgas un modernas ārtelpas iespaidu, ko pastiprina dizainiski pievilcīgie soliņi un atkritumu urnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehs

Zane Atlāce - Bistere, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – mēbeļu salons Čiekurkalnā

Zane Atlāce - Bistere, 29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats mēbeļu salonā Kate Čiekurkalna 1.līnijā 6/8.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars, vērtējot šo ēku, atzīst, ka skatās uz to ne vien kā arhitekts, bet arī kā blakus apkaimes iedzīvotājs. Mēbeļu salona ēka izveidota bijušā ugunsdzēsības diezgan nošņurkušā depo un veikala vietā. Izpētot arhitektu stāstīto, saprotams problēmu loks un grūtības tā īstenošanā, norāda V.Šlars. Ēka ir daļa no lielāka kompleksa, kas nav pabeigts, jo tā ir bijusi par lielu. Šobrīd salons izvietojies tikai depo telpās, saglabājot arī pa akcentam (tornītis šļūteņu žāvēšanai) fasādes apdares ķieģeļi no iepriekšējās funkcijas. Daļa no ēkas vēl gaida idejas un ieguldījumus.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Narvesen zīmola vēsture

Lelde Petrāne, 26.10.2017

Pirmais Narvesen Latvijā

1997.gadā Narvesen un Linstow Varner nodibina SIA «Narvesen Baltija» un 4.decembrī tobrīd universālveikala «Centrs» telpās Rīgā (tagadējā Galerija Centrs) atvēra pirmo veikalu.


Turpini klikšķināt galeriju, lai uzzinātu vairāk par Narvesen zīmola vēsturi!

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Narvesen ir mazumtirdzniecības franšīzes tīkls ar 252 kioskiem un veikaliem visos Latvijas reģionos. Šogad uzņēmums atzīmē 20 gadu jubileju. Šajā laikā Narvesen franšīzes tīkls piedzīvojis strauju izaugsmi.

LASI ARĪ:

Zīmola Olainfarm vēsture

Zīmola Spilva vēsture

Kā veidojas Narvesen svaigās pārtikas cenas?

Soli pa solim līdz savai Narvesen franšīzei

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Narvesen paziņojis par jaunas grafiskās identitātes ieviešanu gan logotipā, gan jauno veikalu noformējumā.

Narvesen paziņojis par jaunas grafiskās identitātes ieviešanu gan logotipā, gan jauno veikalu noformējumā.

«Mēs redzam, ka tā niša, kas, runājot par pārtiku, kļūst arvien svarīgāka īpaši steidzīgajiem pilsētniekiem, ir kvalitatīvs, svaigs un daudzveidīgs līdzņemamo ēdienu piedāvājums. Tāpēc pērn ieviesām aptuveni 60 jaunus produktus ar zīmolu Fresh & Tasty, un arī šogad turpināsim pie tā strādāt,» uzņēmuma plānus komentē Narvesen Baltija valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica.

«Mūsu jaunā grafiskā identitāte ir stāsts par plūsmu.»

«Par kustību, kurā nav vietas gulēšanai uz pagātnes lauriem vai dīkstāvei, gaidot, ko atnesīs rītdiena. Mēs esam kustībā, lai šodien paši radītu savu rītdienu. Un tieši tāpēc arī logotipa grafiskā izpildījuma un filozofijas pamatā ir izmantots plūsmas princips. Logo ir kļuvis mūsdienīgāks, dinamiskāks gan krāsās, gan formās un pielāgojams dažādiem veikalu formātiem un vidēm, kur darbojas Narvesen. Vienlaikus šajā logotipā viegli atpazīstam Narvesen veikaliem aktuālo lielo N burtu,» skaidro K.Judovica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielo tirgus spēlētāju ienākšana «conveniece store» jeb mazā formāta veikalu sektorā ir likumsakarīga, un saistīta ar pircēju paradumu maiņu, sacīja «Narvesen Baltija» valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica.

Viņa teica, ka mazā formāta veikali, kuros pieejamas aktīvajiem un steidzīgajiem klientiem nepieciešamās lietas, tostarp ēdieni un dzērieni pa ceļam, ir globāla pasaules tendence, kas veiksmīgi attīstās arī Latvijā. «Šajā mazumtirdzniecības sektorā ir vērojama nemitīga attīstība, kuru vērtējam kā «dzīva» tirgus iezīmi, tādēļ arī uz lielo spēlētāju - degvielas uzpildes staciju veikalu, straujo attīstību un «Maxima» un «Rimi» ienākšanu «conveniece store» sektorā raugāmies kā likumsakarīgu,» pauda Judovica.

Pēc viņas minētā, Latvijā jau esošās lielās mazumtirdzniecības veikalu ķēdes raugās mazā formāta veikalu virzienā un attīstībā saistībā ar pircēju paradumu maiņu, ko ietekmējis mūsdienu cilvēku steidzīgais un dinamiskais ikdienas ritms un vajadzības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā plānots atvērt vēl 15 jaunas Narvesen mazumtirdzniecības vietas, rekonstruēt 15 esošās un tā tuvāko divu gadu laikā attīstībā ieguldīt vēl trīs miljonus eiro. Jaunos veikalus uzņēmums plāno atvērt vietās, kuras ir cilvēkiem pa ceļam, tādējādi apmierinot pieprasījumu pēc ēdieniem un dzērieniem, biznesa portālam Db.lv skaidroja SIA Narvesen Baltija personāla un komunikācijas departamenta vadītājs Andis Aleksandrovs.

Jaunās tirdzniecības vietas attīstības kartē iezīmētas gan Rīgā, gan tādās apdzīvotās vietās kā Tukums, Olaine, Ogre, Ķekava un Daugavpils. Šogad trīs jauni veikali jau atvērti Rīgā – Valdemāra Centrā, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā un Kr. Barona ielā. Pašlaik franšīzes tīkls Latvijā darbojas 36 pilsētās.

Rekonstrukciju plānā tuvāko trīs gadu laikā ir veikali Rīgā, Jelgavā, Saldū un Valmierā.

«Vajadzību pēc rekonstrukcijas lielā mērā nosaka mūsu pircēji, balsojot ar savu produktu izvēli. Līdz ar veikalu rekonstrukciju Narvesen nostiprina savas pozīcijas līdzņemamo ēdienu un dzērienu segmentā, izceļot savu arvien pieaugošo fokusu uz mūsdienīga un daudzveidīga pārtikas sortimenta un tirdzniecības vietu attīstību,» norāda A.Aleksandrovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – bijušās viesnīcas Rīga pārbūve

Zane Atlāce - Bistere, 19.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats viesnīcas ēkas pārbūvē Aspazijas bulvārī 22.

Bijušās viesnīcas Rīga pārbūve par starptautiski augstās klases viesnīcu tīkla Kempinski objektu veikta augstā izpildījuma kvalitātē, lietojot augstvērtīgus materiālus atbilstoši šī līmeņa standartiem, uzskata Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Daiga Dzedone.

Pilnībā ir respektēts un saglabāts ēkas ārējais vēsturiskais veidols, pilnveidota un uzlabota konstruktīvā struktūra, veiktas funkcionālā plānojuma izmaiņas un klasiska stila interjera izveide. «Diemžēl, neskatoties uz interjera autoru lielo darbu un, neapšaubāmi, augsto izpildījuma līmeni, interjers kopumā ir bezpersonisks, bez identitātes. Priecē fakts, ka daļa apdares materiālu ir vietējās izcelsmes, tāpat arī pārliecinoši augstās kvalitātes mēbeļu un citu interjera elementu realizācija ir Latvijas ražotāju darbs, taču ne dizaina izveide, kurš tiešā veidā, kaut arī ar saprotamu iemeslu dēļ veiktām izmaiņām, ir kopēts no pasaulē atpazīstamu zīmolu paraugiem (pasūtītāja pārstāvja informācija objekta apskates laikā),» vērtē D.Dzedone. Taču kopumā, viņas ieskatā, objekts ir kvalitatīvs pienesums Rīgas arhitektūrai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – VEF Kultūras pils

Zane Atlāce - Bistere, 25.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Latvijas karoga masts AB dambī

Zane Atlāce - Bistere, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Db.lv viesojas jaunajā CTB uzņēmumu grupas birojā Liepājā

Monta Glumane, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Narvesen privātās preču zīmes Fresh&Tasty salāti

Laura Mazbērziņa, 23.11.2018

Tālāk galerijā - Kā top «Narvesen» privātās preču zīmes «Fresh&Tasty» salāti ar liellopa gaļu un bumbieriem

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls db.lv viesojās uzņēmumā Latvijas Pārtikas ražotājs, vērojot mazumtirgotāja Narvesen liellopa gaļas salātu tapšanas procesu.

Izvairās no e-vielām

Narvesen oktobrī ieviesa liellopa gaļas salātus ar bumbieriem. «Jaunos salātus gatavo mūsu sadarbības partneris Latvijas Pārtikas ražotājs, kas neizmanto garšas pastiprinātājus, konservantus vai E621. Nereti piegādātāji savā produkcijā pievieno iepriekš minētos savienojumus, bet tas tiek darīts ne tādēļ, lai nodarītu kaitējumu patērētājam, bet tādēļ, lai nodrošinātu patērētāja vēlmēm attiecīgu kvalitāti. Iepriekš minētie produktu papildinājumi var būt piegādātāju izejvielās, bet uzņēmums rūpīgi atlasa piegādātājus, lai maksimāli izvairītos no šāda veida piedevām gatavajā produkcijā,» stāsta Linda Sietiņa, Narvesen mārketinga vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2019. gada aprīļa līdzšinējā SIA «Narvesen Baltija» valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica atstās uzņēmuma valdes priekšsēdētājas amatu, bet turpinās darbu kā uzņēmuma padomes locekle.

Jaunā uzņēmuma vadītāja piesaiste notiks līdz 2019.gada aprīlim.

Katrīne Judovica uzņēmumā «Narvesen Baltija» ir strādājusi kopš 1998. gada. Pirmos piecus gadus viņa bija iepirkumu un mārketinga direktore. 2003. gada septembrī viņa tika izvirzīta par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju.

Jau pirmajā gadā Katrīnes Judovicas vadībā uzņēmums spēja uzrādīt pozitīvus finanšu rezultātus. Šajā laikā veiksmīgi noritējusi uzņēmumu «Narvesen» un «Preses Apvienība» apvienošana vienotā struktūrā un izveidota uzņēmuma franšīzes sistēma. Pateicoties veiksmīgai īstenošanai un stratēģiski pareiziem attīstības soļiem, šī apvienošana bruģēja ceļu straujai uzņēmuma izaugsmei. Vērtībās un cilvēkos balstīta uzņēmuma vadības pieeja, kas stiprina franšīzes devēju un atbalsta personāla individuālo potenciālu, ir «Narvesen» sasniegumu pamatā. Uzņēmums plāno 5% izaugsmi arī šogad. Tuvāko divu gadu laikā «Narvesen» attīstībā tiks investēti kopumā 3,5 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pircēju paradumu maiņa, ko ietekmējis mūsdienu ikdienas ritms un vajadzības, arī mazumtirdzniecībā arvien vairāk virza domāt par veselīgākiem ēdieniem un dzērieniem pa ceļam.

Nesen veiktā «Narvesen» aptaujā 74% iedzīvotāju norādīja, ka ikdienā cenšas ievērot veselīga dzīvesveida paradumus. «To redzam arī ikdienā – ja vēl pirms pāris gadiem ēst pa ceļam nozīmēja paķert hotdogu, tad šodien cilvēki, īpaši steidzīgie pilsētnieki, aizvien biežāk dod priekšroku veselīgākām alternatīvām. Padziļinoties zināšanām un interesei par veselīgu dzīvesveidu, aizvien vairāk uzmanības veltām savai labsajūtai, tostarp izvēloties veselīgu ēdienu – pat ja tās ir ātrās uzkodas,» saka Ilze Dumceva, «Narvesen» mārketinga vadītāja.

Viņa stāsta, ka pircēji aizvien biežāk izvēlas svaigus augļus, dārzeņus un jogurta desertus. 2018. gadā pieprasījums pēc gatavajiem salātiem ir audzis par 35%, bet svaigi spiesto sulu pieprasījums ir audzis pat uz pusi. Joprojām vieni no vispopulārākajiem ēdieniem kompānijas sortimentā ir hotdogi un topmaizes, sviestmaizes un karstmaizes. Tiem nesen pievienojusies arī tortilja ar veģetāru pildījumu, kā arī pildīti kruasāni un gaļas iesmiņi – šie ēdieni tiek sagatavoti uz vietas, tāpēc klients jūtas drošs, ka saņems svaigu produktu. Mēs piedāvājam aizvien plašāku svaigo salātu klāstu un dažādas uzkodas, tā sacīt, «tīrā veidā» – svaigi sagrieztus augļus glāzēs, bet kā alternatīvu tradicionālajai baltmaizei sviestmaizēs piedāvājam melnos burgerus, sēklu maizes un kraukšķīgas bagetes,» teic I. Dumceva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai kafijas pauze atstātu mazāku ietekmi uz apkārtējo vidi, mazumtirdzniecības tīkls «Narvesen» ieviesis dabiskas, 100% pārstrādājamas līdzi ņemamās kafijas krūzes.

«Huhtamaki» Future Smart papīra krūzēs netiek izmantoti tādi materiāli, kas iegūti no naftas ķimikālijām, un tajās iestrādāts bioloģisks mitruma aizsargslānis. No augiem izstrādātās krūzes ir solis uz priekšu ilgtspējīgā karsto dzērienu baudīšanā pa ceļam.

«Nav noslēpums, ka cilvēki aizvien vairāk cenšas savā ikdienā ieviest videi draudzīgas dzīvošanas principus – šķiro atkritumus, iet uz veikalu iepirkties, līdzi ņemot maisiņu, vai izvēlas divriteni auto vietā. Arī «Narvesen» mērķtiecīgi attīsta ilgtspējīgu iepakojumu politiku – jau šovasar visās tirdzniecības vietās ieviestas pirmās krūzītes, kas ražotas no augiem un ir 100% otrreiz pārstrādājamas un dabiskas. Tas ir būtisks solis, gatavojoties Eiropas Parlamenta regulai, kas līdz 2021. gadam paredz vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu aizliegumu,» skaidro Ineta Legzdiņa, «Narvesen Baltija» Iepirkumu direktore, norādot, ka «Narvesen» šobrīd aktīvi strādā pie alternatīvu risinājumu apzināšanas un ieviešanas. Kopumā tirdzniecības vietās tos plānots ieviest jau līdz 2021. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Mazajos veikalos cilvēki vēlas pavadīt ne vairāk par 3 minūtēm

Lelde Petrāne, 04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazo veikalu attīstībā vērojama sīva konkurence, turklāt novērojumi liecina, ka šādos veikalos cilvēki vēlas pavadīt ne vairāk par 3 minūtēm.

Pērn mazumtirdzniecības franšīzes tīkla Narvesen pārvaldošais uzņēmums Narvesen Baltija strādājis ar 1,6 miljonu eiro pelņu, un tā apgrozījums sasniedzis 64 miljonus eiro, kas ir par 3,5 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Būtiskas izmaiņas, domājot par turpmāko attīstību, saistītas ar produktu iepakojumu un norēķinu sistēmu Narvesen tirdzniecības vietās.

Aizvadītā gada 6% apgrozījuma pieaugumu galvenokārt veicinājusi straujā Narvesen paplašināšanās pārtikas veikalu sektorā. Convenience store jeb mazā formāta veikali, kuros pieejams viss nepieciešamais steidzīgai ikdienai, tostarp ēdieni un dzērieni pa ceļam, ir globāla tendence, kas veiksmīgi attīstās arī Latvijā, norāda uzņēmumā. «Šajā mazumtirdzniecības sektorā esam stabilā līderpozīcijā, taču tas ir pievilcīgs segments arī citiem lielajiem spēlētājiem. Tāpēc mazo veikalu attīstībā vērojama sīva konkurence, kas mudina mūs neapstāties pie sasniegtā,» teic «Narvesen Baltija» valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākts reorganizācijas process, kurā kompānijai SIA «Narvesen Baltija» pievienos kompāniju SIA «Coffee Inn», kurai pieder kafejnīcu tīkls «Caffeine Roasters» («Caffeine»), liecina pirmdien publicētais paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Kreditori prasījumus var pieteikt mēneša laikā no publikācijas.

Konkurences padome 2018.gada decembrī atļāva «Narvesen Baltija» īpašniekam Nīderlandes «Reitan Convenience» iegādāties «Coffee Inn».

Izvērtējot uzņēmumu sniegto un Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju, Konkurences padome secināja, ka apvienošanās rezultātā nemazināsies konkurence un neradīsies un nenostiprināsies dominējošais stāvoklis nevienā no tirgiem Latvijā, kur darbojas apvienošanās dalībnieki. Tāpēc apvienošanās darījums ir atļaujams.

«Reitan Conveniece» kafejnīcu ķēdi «Caffeine Roasters» iegādājās no investīciju kompānijas «BaltCap» investīciju fonda «Lithuania SME Fund», kam piederēja 70,5% «Caffeine Roasters» akciju, kā arī no Lietuvas «Keturi kambariai», kurai piederēja atlikušie 29,5% akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Ne tikai prese, e-talons un loterijas

Anda Asere, 21.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dace Dovidena

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Mazā formāta veikali ir aktuāli daudzviet, un šobrīd šī tendence Latvijā ir sasniegusi virsotni, norāda SIA "Narvesen Baltija" valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Pērn atvērtas astoņas jaunas "Narvesen" tirdzniecības vietas, un arī šogad paredzēts atvērt vēl astoņas.

Tendence skaidrojama ar to, ka cilvēki ātri pierod pie ērtībām un dzīves temps kļūst aizvien steidzīgāks – viņi vēlas nopirkt kafiju un lietošanai gatavu ēdienu pa ceļam, negaidot, kad to kāds pagatavos.

Vienlaikus aktualizējas jautājums par atkritumiem, tāpēc kompānija izmanto papīra krūzītes no pilnībā pārstrādājama papīra, strādā pie risinājuma, lai kafijas krūzīšu vāciņi būtu dabai draudzīgāki, kā arī aicina pircējus pēc kafijas ierasties ar saviem traukiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tagad žurnālu "Dienas Bizness" var nopirkt arī ar "Bolt Food" piegādi no "Narvesen".

Kopš "Narseven" ir sācis sadarbību ar "Bolt Food", tiek piegādāti arī preses izdevumi, starp kuriem ir žurnāls "Dienas Bizness".

Žurnāls "Dienas Bizness" iznāk katru otrdienu un ir nopērkams visu nedēļu.

Db.lv jau rakstīja, ka mazumtirdzniecības tīkls "Narvesen" sadarbībā ar ēdiena piegādes servisu "Bolt Food" ieviesis iespēju klientiem iegādāties gatavās maltītes un preces ar piegādi uz mājām.

Pasūtījuma minimālā summa ir seši eiro.

Žurnāls "Dienas Bizness" pieejams ar "Bolt Food" piegādi šajās "Narvesen" tirdzniecības vietās: "Origo", "Valdemāra", "Strēlnieku", "Sakta", "Brīvības", "Grēcinieku", "Barona", kā arī Liepājā un Jelgavā.

Komentāri

Pievienot komentāru