Jaunākais izdevums

Turpmākie izaicinājumi siltumapgādes jomā saistīti ar klimata pārmaiņām, ikgadējā Dienas Biznesa rīkotajā siltumapgādes nozares forumā «Siltuma ražošanas ekonomika ilgtspējīgā valstī» atzina eksperti.

Siltuma apgādes uzņēmumi ir jaunu izaicinājumu priekšā – kā saglabāt un attīstīt esošās centralizētās siltuma apgādes sistēmas infrastruktūru straujas tehnoloģiju attīstības un patērētāju uzvedības apstākļos. Izaicinājumi ir vairāki – augošas aktivitātes efektivitātes paaugstināšanā patērētāju pusē, politikas un likumdošanas neskaidrība ar siltumapgādes uzņēmu pienākumu panākt primārās enerģijas samazinājumu un pārspīlēti neelastīgais regulēšanas režīms.

«Darbs pie efektīvākas pārvaldības un izmaksu samazināšanas turpināsies, un no pilsētu puses redzam to kā vienu no galvenajām prioritātēm pašvaldību darbības nodrošināšanai,» sacīja Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis.

Nākotnes izaicinājumi ir saistīti ar paaugstinātu efektivitāti, samazinātām emisijām un palielinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu, uzskaitīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks.

Tajā pašā laikā Rīgas Tehniskās Universitātes profesore, Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore Dagnija Blumberga uzsvēra, ka uzņēmumiem ir jāveido stratēģija līdz 2030.gadam un nevis tādu, kuru pēc tam iemet plauktā, bet kurā izanalizē visas iespējas, ieskaitot māju sienu, jumtu aprēķinus, un citus, jo, lai saprastu, kā tālāk attīstīt procesus, ir viss jāapzina. Tādējādi būs gan vieglāk pašvaldībām, gan pašam uzņēmumam ir garantēta nākotne.

Savukārt V. Vītoliņš uzsvēra, ka svarīgākais ir galapatērētājs un viņa izpratnes veidošana, ne vienmēr lētākais risinājums ir labākais klimata problēmu risināšanai. Klimats līdz 2050.gadam ir pāri visam, viņš piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Profesore: Brīnumus enerģētikā negaidiet un nemēģiniet turpināt shēmot

Db.lv, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzināmies, ka nākotnē brīnumu nebūs, brīnumus nepiedzīvojām ar OIK, tādēļ neticiet brīnumiem un nemēģiniet turpināt shēmot, savā prezentācijā, iezīmējot centralizētās siltumapgādes nākotni, Dienas Biznesa rīkotajā ikgadējā siltumapgādes nozares forumā Siltuma ražošanas ekonomika ilgtspējīgā valstī sacīja Rīgas Tehniskās Universitātes profesore, Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore Dagnija Blumberga.

Pilnīgi skaidrs, ka klimats mainās, un enerģētiķi ir atbildīgi par to, kas notiek ar klimata pārmaiņām.

Tāpēc galvenais jautājums ir par to, kas ir šī brīža enerģētikas politikas trilemma. Tas ir jautājums par to, kādas oglekļa emisijas veidojas, ir energoapgādes drošums, kas ir pilnīgi citādāks nekā pirms 5-10 gadiem, galvenais jautājums ir energoefektivitāte un enerģijas izmaksas.

Ir pilnīgi skaidrs, ka, lai klimata pārmaiņas mazinātu, tiks ieviesti dažādi politiski instrumenti, un tiem, kas izraisa klimata pārmaiņas raisošās gāzes, būs jāmaksā. Klimats mainās, jau ka esam zem 2 grādiem vidējās globālās temperatūras pieaugumā, nevaram atļauties lielāku, tādēļ ir noteikti mērķi 2030.gadam. Tas ir globāls mērķis, tādēļ Latvija nevar teikt, ka tā ir maza valsts un to nekas neskar.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

FOTO: Siltumapgādes tālākai attīstībai nepieciešama analīze un inovācijas

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzņēmumi nākotnē spētu sasniegt visus noteiktos enerģētikas sektora mērķus, nepieciešama padziļināta analīze, inovācijas tehnoloģijās un valsts instrumentu ieviešana, DB rīkotajā ikgadējā siltumapgādes nozares forumā «Siltuma ražošanas ekonomika ilgtspējīgā valstī» atzina eksperti, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā patlaban ir uzsākts darbs ir uzsākts pie nacionālā enerģijas un klimata plāna no 2021.-2030.gadam un bāzes scenārija analīze patlaban top, informē Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks. Šis plāns ir politikas plānošanas dokuments, ar kuru tiks noteikti Latvijas mērķi un to izpildes pasākumi tādās jomās kā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums un CO2 piesaistes palielinājums, atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielinājums, energoefektivitātes uzlabošana, enerģētiskās drošības nodrošināšana, enerģijas tirgu infrastruktūras uzturēšana un uzlabošana, kā arī inovāciju, pētniecības un konkurētspējas uzlabošana.

Komentāri

Pievienot komentāru