Jaunākais izdevums

Finanšu tehnoloģiju uzņēmums "Sun Finance” saņēmis Pasaules dabas fonda (PDF) piešķirto programmas “Zaļais birojs” sertifikātu, informē uzņēmumā.

Iegūtais apliecinājums norāda, ka uzņēmums biznesa darbībā samazina ekoloģiskās pēdas nospiedumu un ietekmi uz vidi.

“Zaļais birojs” ir PDF programma, kas izveidota ar mērķi pielāgot klimatam neitrālākus darba apstākļus, tādējādi mazinot dabas resursu izšķērdību. Šāda vides pārvaldības sistēma motivē uzņēmumus īstenot “zaļu dzīvesveidu”, ko nosaka vairākas praktiskas iniciatīvas darba vietā, tajā skaitā ilgtspējīgu un energoefektīvu risinājumu ieviešana.

“Eiropas, tostarp arī Latvijas, mērķis līdz 2050. gadam ir panākt klimatneitralitāti, kas nozīmē samazināt emisijas, atjaunot dabu un atbalstīt pilnīgāku aprites ekonomiku. Izdevumi klimata pasākumiem tuvākajā laikā noteiks gan investoru, gan sabiedrības viedokli par mūsdienīgu biznesa pieeju. Apzinoties atbildību kopējā ekosistēmā, ieviestie soļi ļauj mums kļūt par pirmo finanšu nozares spēlētāju, kas veido ilgtspējīgu biznesa centru Skanstes apkārtnē,” uzsver “Sun Finance” vadītājs un dibinātājs Toms Jurjevs.

Saņemot sertifikātu, “Sun Finance” galvenajā birojā, kas atrodas Rīgā, izvirza trīs būtiskas prioritātes – efektīvāku elektroenerģijas izmantošanu, dažādu atkritumu veidu šķirošanu un regulāru komunikāciju ar darbiniekiem, informējot par starptautiskām aktivitātēm, kas saistītas ar atbildīgu rīcību pret vidi.

“Svarīgi, ka uzņēmēji Latvijā seko starptautisko tiesisko regulējumu attīstībai vides jomā, izprot to nozīmību, gatavi pat apsteigt notikumus un virzīties praksē straujāk. Sevišķi svarīgi, ka iniciatīva notiek finanšu nozarē. Pasaules Dabas Fonds ir gandarīts, ka “Zaļā biroja” programma ir kļuvusi par svarīgu un praktisku rīku, lai uzņēmums var uzlabot savu sniegumu vides jomā, kas izpaužas kā progresīva vizītkarte biznesa nozarē,” pauž PDF Latvijas direktors Jānis Rozītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs Latvijas uzņēmumi - "IKTK", "Rodentia" un "Igate Būve" īstenojuši inovatīvu "zaļo risinājumu", no līmētā koka ražojot un uzbūvējot elektroauto uzlādes staciju Dānijā.

Stacija būvēta pēc Dānijas elektroauto uzlādes staciju un mobilitātes risinājumu kompānijas "CLEVER" pasūtījuma un to projektējis Dānijas arhitektu birojs "Cobe". Projekts paredz pēc vienota "zaļā" dizaina koncepta uzbūvēt ātrās uzlādes staciju tīklu visā Skandināvijā.

Elektroauto uzlādes staciju Orhusas ostā pie pasažieru prāmju piestātnes izgatavoja un uzbūvēja trīs Latvijas uzņēmumi, kas specializējas līmētā koka konstrukciju projektēšanā, ražošanā un būvniecībā. Līmētā koka konstrukciju projektēšanas birojs "Rodentia" konsultēja dāņu pasūtītāju un izstrādāja detalizācijas un ražošanas rasējumus, ražotājs "IKTK" Ozolnieku novadā no egles koksnes ražoja galvenās konstrukcijas, bet līmētā koka būvniecībā specializētā būvkompānija "Igate Būve" veica pārējo ražošanu, piegādi un gandrīz piecu metru augstās konstrukcijas būvniecību Dānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā un Latvijā tuvākajos 10 gados koka izmantošana būvniecībā, it īpaši publiskajās koka ēkās infrastruktūras objektos, pieaugs, un pašmāju ražotājiem pavērsies lielākas iespējas.

Dienas Biznesam stāsta lielizmēra līmēto koka konstrukciju ražošanas SIA IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns. Viņš norāda, ka cenas ziņā koka ēku piedāvājums kļūs arvien pievilcīgāks, jo konkurentmateriāliem – betonam, blokiem, metālam – būs jārēķinās ar to ražošanā patērēto CO2 daudzumu, par kuru būs jāmaksā nodeva.

Fragments no intervijas

Vai koronavīrusa pandēmija ir ietekmējusi koka objektu ražošanu un būvniecību?

Pavisam drīz – martā – būs gads, kopš Covid-19 izplatības noteiktie ierobežojumi mainīja daudzas sfēras ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē. Lai arī pirmajās nedēļās bija liela neskaidrība par to, kas un kā būs, pakāpeniski visi gan Latvijā, gan ārzemēs atskārta, ko un kā darīt šajos apstākļos. Ja raugāmies uz Eiropu, tad pieprasījums pēc dažādām koka būvēm – dzīvojamām ģimeņu mājām, daudzstāvu dzīvojamām ēkām, biroju ēkām, arī bibliotēkām, skolām, bērnudārziem, koncertzālēm, sporta būvēm, tiltiem, degvielas uzpildes stacijām un pat elektroauto uzlādes punktiem – nav sarucis, bet tas pat ir pieaudzis. Ļoti lielas iespējas kokam būvniecībā paver arī ES Zaļais kurss. Būvniecībā līmētais koks turpina vēl plašāku uzvaras gājienu Kanādā, Austrijā, Vācijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Lielbritānijā, kā arī tik tālās zemēs kā, piemēram, Singapūra, Filipīnas, Malaizija. Pēdējā laikā ļoti strauji pieprasījums pēc koka būvniecībā aug ASV. Savukārt Latvijā koka ēku būvniecībā 2020. gadā turpinājās lēna evolūcija. Proti, publisko koka ēku projektēšanā un būvniecībā Latvijā pēdējos gados ir novērota pozitīva tendence, un tādējādi Salaspilī top jauna pirmsskolas bērnu iestāde, bet Salaspilī – publiskā bibliotēka. Būtībā tās ir pirmās Latvijā un sava veida izņēmums, kaut ārzemēs šāda tipa koka konstrukciju publisko ēku projektu īstenošana ir ikdienišķs pasākums. Lai arī par savdabīgu lūzuma punktu tiek minēts 2017. gada 1. maijs, kad spēkā stājās normatīvo aktu izmaiņas, kas Latvijā ļauj būvēt koka konstrukciju ēkas līdz pat sešu stāvu jeb 18 metru augstumam, tomēr pagaidām šādu ēku būvniecība vēl nav uzsākta. Pozitīvs signāls ir ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga ierosinājums noteikt koka īpatsvaru 20% apmērā publisko ēku projektos. Ceru, ka tam sekos konkrēti darbi – lēmumi. 20% Latvijas apstākļos ir daudz, bet, piemēram, Francijā no 2022. gada paredzēts ieviest prasību, ka publisko ēku būvniecībā koka īpatsvars nedrīkst būt mazāks par 50%. Bez tam bērnudārza un bibliotēkas, kas iecerētas no koka, būvnieku izvēle notika nevis tik daudz pēc to rīcībā piesaistīto speciālistu, bet gan pēc zemākās cenas kritērija. Tomēr IKTK koka konstrukciju ražošanas un montāžas pieredze liecina, ka zemākā cena var atspēlēties uz kvalitāti. Tāpat Viršu degvielas uzpildes staciju tīkls ir papildinājies ar vairākām jaunām stacijām, kuras radītas no koka konstrukcijām. Arī SIA IKTK jaunais birojs būvēts tikai un vienīgi no koka konstrukcijām. Nenoliedzami, ka Latvijā pandēmijas dēļ privātpersonu interese un arīdzan aktivitāte saistībā ar koka ēku būvniecību ir samazinājusies, taču juridisko personu interese par tām nebūt nav sarukusi. Proti, Eiropas Savienība ir pasludinājusi Zaļo kursu, kas nozīmē klimata neitralitātes sasniegšanu un CO2 izmešu samazināšanu, un kokam kā materiālam tā ir lieliska iespēja pret tādiem konkurentiem kā metāls, betons, kuru ieguves procesā nav iespējams iztikt bez CO2 emisijām, kamēr augošs koks ir tas, kurš piesaista CO2 un izdala skābekli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs "Lidl Latvija" gada sākumā Dreiliņos atklāja savu loģistikas centru, kura celtniecībā investēti vairāk nekā 55 miljoni eiro. Daļa no šī centra ir uzņēmuma jaunā biroja telpas, kuras novērtējis arī Pasaules Dabas fonds, piešķirot "Zaļā biroja" sertifikātu.

Uzņēmuma birojā strādā vairāk nekā 200 darbinieku. Lai gan šobrīd daudziem darbs noris attālināti un esošās koptelpas skāruši distances ietekmēti pārkārtojumi, uzņēmumā cer, ka epidemioloģiskā situācija iespējami drīz ļaus atgriezties birojā telpās pilnā sastāvā. Esošais plānojums birojā ļauj ievērot nepieciešamo 2 metru distanci.

"Koncepta izstrādes posmā telpu dizainus veidojām, salāgojot dažādu departamentu vēlmes un funkcijas. Lai gan process bija izaicinošs, tomēr no bezpersoniskām biroja telpām spējām sasniegt veiksmīgu rezultātu – modernu un energoefektīvu darba vidi, kur dominē zaļās iniciatīvas un vienota dizaina filozofija," komentē "Lidl Latvija" biroja iekārtošanas projekta vadītāja Baiba Kauliņa – Pakalna.

Komentāri

Pievienot komentāru