FOTO: Tartu Aparaaditehas apvieno biznesu, radošumu un izklaidi 

Radošie kvartāli rada auglīgu vidi un infrastruktūru kopienas attīstībai, no kā iegūst gan vietējie iedzīvotāji, gan tajos iesaistītie uzņēmēji

Anda Asere, 2019. gada 16. aprīlis plkst. 8:18

«Aparaaditehas mērķis ir radīt universālu vidi, kas apvieno biznesu, radošumu un izklaidi. Šādā ceļā tiek attīstīts viss reģions – gan tuvākā apkaime, gan visa Tartu pilsēta, turklāt pilsētas centrs atgūst dzīvīgumu, cilvēkiem atgriežoties no iepirkšanās «mekām» un piepilsētas,» stāsta Erki Prūls (Erki Pruul), Tartu radošā kvartāla Aparaaditehas vadītājs. Tartu aparātu ražotnes Aparaaditehas atdzimšana sākās 2014. gadā, kad nekustamā īpašuma attīstītājs ABC Kinnisvarateenuste OÜ, kas šo īpašumu bija iegādājies jau 2006. gadā, nolēma to pārvērst par «kultūras fabriku». Viņiem bija līdzekļi un arī pieredze, attīstot Telliskivi radošo kvartālu Tallinā, un vietējā vadība tika izvēlēta no bezpeļņas organizācijām un Igaunijas drukas muzeja, kas jau iepriekš Tartu testēja kultūras biznesa iespējas. «Īpašnieki saprata, ka, radot auglīgu vidi un infrastruktūru, ir ieguvums gan vietējiem iedzīvotājiem, gan investoriem,» viņš teic. Kopējās investīcijas projektā ir teju astoņi miljoni eiro.

«Aparaaditehas attīstība ir bijusi patiesi strauja,» uzskata E. Prūls. Ēkas platība ir 14 tūkstoši m2, un četros gados par 11 tūkstošiem m2 ir noslēgti nomas līgumi. Taču renovācija ir notikusi stāvu pa stāvam, reaģējot uz tirgus prasībām.

Šobrīd Aparaaditehas ir 120 nomnieku, vairākus birojus dala vairāki uzņēmēji vai mākslinieki, tāpēc kopējais skaits ir vēl lielāks. Gandrīz visa platība, ko ir bijis iespējams izmantot, ir iznomāta, un pieprasījums ir augstāks, nekā organizācija spēj piedāvāt. E. Prūls piebilst, ka kultūras fabrikas formāts nosaka to, ka tā nekad nebūs «pabeigta». Visu laiku ir nepārtraukta attīstība – daži uzņēmumi beidz savu darbību, citi attīstās, mākslinieki visu laiku lūkojas pēc iedvesmas, meklējot jaunas darba telpas. «Tas nozīmē, ka par spīti pastāvīgam pilna laika darbam visu laiku notiek nepārtraukta jaunu nomnieku meklēšana, atlase un pārvietošana,» viņš skaidro. Vaicāts, kā tiek izvēlēti nomnieki, lai šīs telpas nebūtu kārtējā biroju ēka, E. Prūls uzsver, ka šādas kultūras fabrikas vadībā līdzsvara atrašana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem. Jaunu nomnieku izvēle ir uzskatāma drīzāk par mārketinga darbību, nevis administratīvu pārvaldību. «Lai Aparaaditehas varētu saukt par kultūras fabriku, te nepieciešams īstu mākslinieku klasteris, viņiem ir jāstrādā, lai viņu darbi tiktu izstādīti galerijās un pārdoti mūsu veikalā Made in Aparaaditehas. Tāpat ir ar t.s. komerciālo pusi – šai videi ir jāatbalsta radoši uzņēmēji, lai, piemēram, tiem blakus durvīs nebūtu kāda, kas dara to pašu. Tāpēc ir daudz izaicinājumu saistībā ar telpu platību, sinerģiju, atbalstu, dažādu pilnīgi atšķirīgu aktivitāšu kombinēšanu. Tā kā esam ieinteresēti savā nākotnē, jāatrod arī vieta jauniešiem. Šobrīd mūsu telpās ir mākslas skola, hobiju skola un jauniešu kora studija. Mans darbs ir ļoti svarīgs, bet vienlaikus arī ļoti aizraujošs,» viņš saka.

Kalnciema kvartāla un Āgenskalna tirgus attīstības vadītājas Unas Meibergas skatījumā, Aparaaditehas ir veiksmīgs piemērs ar to, ka uzņēmējiem ir integrēts skatījums, kas paredz, ka daļa telpu tiek iznomātas par salīdzinoši augstu maksu, bet daļa tiek dota māksliniekiem teju par pašizmaksu, tāpat tur tiek aicināti īpaši mākslinieki. Tādējādi tiek izlīdzināta iespēja nopelnīt un piesaistīt papildu apmeklētājus, kas savukārt nodrošina veiksmīgu biznesu kvartālā esošajiem ēdinātājiem un veikaliņiem.

Aparaaditehas ietilpst Trans Europe Halles tīklā, kurā ir simtiem dažādu kultūras centru. «Redzot, kā šāda veida centri attīstās, ir skaidrs, ka tas vairs nav izņēmums, bet gan likumsakarība. Bieži vien šādu radošo kvartālu ietekme pilsētās ir ievērojami plašāka nekā jebkuram universālveikalam vai biroju ēkai. Gan Aparaaditehas, gan Telliskivi radošās pilsētas piemērs parāda, kā tā ietekmē visu pilsētu. Šīs industriālās ēkas savā laikā tika plānotas ar citu mērķi, kas nozīmē, ka, piemēram, tās neieskauj milzīgi automašīnu stāvlaukumi klientiem, tāpēc cilvēki atkal staigā kājām vai brauc ar velosipēdu. Un visiem šiem aspektiem ir tikai pozitīvs iespaids uz pilsētvidi,» uzskata E. Prūls.


Visu rakstu lasiet 15. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 28. marts plkst. 7:59

Igaunijas 2005. gadā izveidotā dzērienu iepakojumu depozītu sistēma pēc uzbūves ir tuva...

2019. gada 25. marts plkst. 6:45

Izklaides internetā konkurē ar grāmatu lasīšanu, tomēr grāmatnīcu internetveikali palīdz piekļūt...

2019. gada 05. februāris plkst. 9:41

Dalībnieki no daudzām pasaules valstīm drosmīgi stājušies pretī aukstumam un karstumam, piedaloties...

2019. gada 18. janvāris plkst. 18:38

Igaunijas bērnu pabalsti noveduši līdz finansiālai krīzei Valku, jo daudzi valcēnieši lielākas...

2019. gada 04. janvāris plkst. 11:29

Igaunijas vidienes pilsētā Raplā ceturtdienas vakarā no veikala «Rimi» evakuēti cilvēki, jo...

Nepalaid garām

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Lietuvas...

Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka...

Mazumtirdzniecības tīkls Rimi pirmdien prezentēja pirmo veikalu Latvijā ar pašapkalpošanās skeneriem....

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs...

No šīs sadaļas
2019. gada 15. aprīlis plkst. 13:26

Mēs ļoti fokusējamies uz augstāko izglītību - ka mums vajag inženierus, un...

2019. gada 15. aprīlis plkst. 13:25

Dienas Bizness tikko atzīmējis savu 27 gadu jubileju....

2019. gada 12. aprīlis plkst. 8:40

«Latvija vēl nebija neatkarīga, kad nopelnīju pirmo miljonu. Savukārt 1991. gadā Vācijas...

2019. gada 08. aprīlis plkst. 20:30

Arī par Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāju ieceltais Einārs Giels, kurš iepriekš...

2019. gada 04. aprīlis plkst. 11:20

No šā gada 7. marta dalīto pakalpojumu centru «Tele2 Shared Service Center»...

2019. gada 04. aprīlis plkst. 8:31

Bagātākās valstīs cilvēki ir vidēji laimīgāki; vienlaikus ir svarīgi izvērtēt, kā turība...

2019. gada 02. aprīlis plkst. 9:06

Līdz 1. maijam interesenti, kuri savu nākotni vēlas saistīt ar aviāciju un...

2019. gada 27. marts plkst. 11:29

Visi trīs Liepājas Biznesa inkubatora darbinieki – vadītājs Gints Reķēns, vecākais projektu...

2019. gada 27. marts plkst. 9:57

Darbaspēka nepietiekamību turpmākajos gados saasinās neatbilstības starp darba tirgū pieprasītām...

2019. gada 27. marts plkst. 9:15

Nolūkā neapslāpēt radošo dzirksti Repute birojā interjers veidots kā mājoklis, nevis bezpersonisks...