Jaunākais izdevums

Francijas dzelzceļa operators SNCF atcēlis plānus realizēt pretrunīgi vērtēto Eiropas noslogotākās dzelzceļa stacijas - Ziemeļu stacija ("Gare du Nord") - paplašināšanu, ņemot vērā būtisku paredzēto izmaksu pieaugumu.

Iecerētie paplašināšanas darbi būtu trīskāršojuši stacijas izmērus pirms Francijā 2023.gadā paredzētā Pasaules kausa regbijā un 2024.gada vasaras olimpiskajām spēlēm.

"Gare du Nord" stacija jau šobrīd apkalpo 700 000 cilvēku dienā.

Taču jūlijā galvenais darbuzņēmējs brīdināja, ka galīgās projekta izmaksas būs trīs reizes lielākas par sākotnēji lēstajiem 500 miljoniem eiro, bet darbus paredzēts pabeigt vien, agrākais, 2025.gadā.

Tikmēr Francijas valdība aicinājusi SNCF izvērtēt iespējas realizēt krietni mazāku projektu aptuveni 50 miljonu eiro apmērā, lai veiktu uzlabojumus un sagatavotos izaicinājumiem, ko varētu radīt 2023. un 2024.gads.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Dzelzceļa gada (2021) pasākumu programmas ietvaros Rīgā ceļā uz Lietuvu 21.septembrī pieturēja “Eiropas savienošanas ekspreša” Baltijas vilciens (Baltijas vilciens).

Ar vilcienu Rīgā ieradās trīs Baltijas valstu satiksmes ministri un Eiropas Komisijas pārstāvji. Viesi iepazinās ar “Rail Baltica” būvniecības darbu progresu un gaidāmajām pārmaiņām Rīgas Centrālajā stacijā. Ministri kopā ar “Rail Baltica” projekta nacionālajiem ieviesējiem sagatavoja laika kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, ko plānots iemūrēt stacijas ēkas pamatos.

Pagājušajā gadā, uzsākot būvniecības darbus Rīgas Centrālajā stacijā, pamatakmens likšanas pasākums tika atlikts uz laiku līdz uzlabosies epidemioloģiskā situācija. Otrdien, pildot doto solījumu, tika sagatavota laika kapsula ar vēstījumu nākotnei, ko plānots ielikt “Rail Baltica” stacijas pamatos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku apvienība BERERIX sākusi dzelzceļa tilta un pārvada būvniecības darbus Lāčplēša ielā.

Pirmā dzelzceļa pārvada izbūve ir nozīmīgs brīdis Rīgas Centrālā multimodālā transporta mezgla attīstībā un vienlaikus turpmākā projekta īstenošanā. Augustā uzsāktie dzelzceļa pārvada būvniecības darbi un daļēja uzbēruma norakšana mainīs pilsētvidi un ļaus īstenot projektēšanas risinājumus, kas uzlabos satiksmes, gājēju un velobraucēju pārvietošanos drošā un ērtā veidā.

"Lai stacijas apkārtni pārveidotu par galvaspilsētas centrālo satiksmes mezglu ar modernu un pieejamu infrastruktūru, būvniecības laikā gaidāmas satiksmes organizācijas izmaiņas, bet aicinām iedzīvotājus pret tām izturēties ar izpratni,” atzīmēja Satiksmes ministrijas Dzelzceļa politikas un infrastruktūras departamenta direktors Kārlis Eņģelis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas 12. novembrī izsludinājis apjomīgāko iepirkumu dzelzceļa trases izbūvei Latvijā.

Konkursa „Rail Baltica pamattrases būvdarbi Latvijā” mērķis ir agrīna būvuzņēmuma iesaiste Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvdarbu nodrošināšanai Latvijā ārpus Rīgas pilsētas robežām.

Izsludināts starptautisks konkurss, kas tiks īstenots divos posmos. Ar konkursa uzvarētāju plānots noslēgt līgumu 2022. gada nogalē, lai 2023. gada pirmajā pusē varētu uzsākt jaunās dzelzceļa līnijas būvdarbus.

Projekts līdz 85% tiek finansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility) līdzekļiem, bet atlikusī daļa – no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

"Šis ir svarīgs nākamais solis Rail Baltica attīstībā, kas apliecina Latvijas gatavību šo projektu īstenot pēc iespējas ātrāk. Jau gadu notiek Rīgas Centrālās stacijas pārbūve un sākusies arī Rail Baltica infrastruktūras izbūve starptautiskajā lidostā “Rīga”. Tagad ejam straujiem un pārliecinošiem soļiem uz priekšu, savlaicīgi sagatavojoties jaunā dzelzceļa pamattrases būvniecībai. To iecerēts realizēt secīgi, atbilstoši trases posmu gatavībai. Tehniski gatavākais ir dienvidu posms līdz Lietuvas robežai. Tādā veidā varam darīt visu iespējamo, lai Latvija būtu savienota ar Eiropas dzelzceļa sistēmu 2026. gadā, kā plānots, un Latvijas iedzīvotāji varētu novērtēt priekšrocības, ko dod jaunā dzelzceļa līnija ērtiem ikdienas braucieniem," komentē satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dzelzceļa pasažieru stacijā ceturtdien vienā no tuneļiem kādai kafejnīcai iegruvuši griesti un no ēkas evakuēti aptuveni 100 cilvēki, noskaidroja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Izsaukums saņemts plkst.14.22. Incidents noticis stacijas ēku kompleksa B tunelī.

Pēc VUGD rīcībā esošās informācijas viens cilvēks pēc incidenta vērsies pie mediķiem.

Notikuma vieta patlaban ir norobežota, un tajā strādā atbildīgie dienesti strādā.

Kā pavēstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, šobrīd notikuma vietā turpina dežurēt divas mediķu brigādes, taču līdz šim mediķu apskate veikta tikai vienai personai.

Tikmēr stacijas ēkas apsaimniekotāja - SIA "Linstow" - pārstāvji aģentūrai apliecināja, ka ceturtdien stacijas B tunelī ir iegruvuši griesti un tas noticis virs kafejnīcas "Sala".

Pašlaik drošības apsvērumu dēļ ir slēgta stacijas A un B tuneļa komercplatības daļa. Detalizētu informāciju par notikušo un tā iemesliem "Linstow" pieprasīs ēkas īpašniekam - VAS "Latvijas dzelzceļš".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) iepirkumam par 48 staciju un pieturas punktu projektēšanu un būvniecību, LDz ir noslēdzis līgumus par projektēšanas un būvniecības darbu veikšanu ar diviem būvniecības uzņēmumiem.

Staciju un pieturas punktu projektēšanu un būvniecību piecās dzelzceļa līnijās (Rīga- Jelgava, Rīga – Tukums II, Rīga – Krustpils, Zemitāni – Skulte (Kalngale – Skulte), veiks pilnsabiedrība “BMGS – FIMA”, savukārt vienā dzelzceļa līnijā (Zemitāni – Skulte (Zemitāni – Vecāķi)) šos darbus veiks “LEONHARD WEISS” OÜ.

VAS “Latvijas dzelzceļš” šo projektu īsteno Eiropas Savienības (ES) Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" 6.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" 6.2.1.2. pasākuma "Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un izbūve" ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) piedāvā iespēju nomāt brīvās telpas Rīgas pasažieru stacijas ēkā, kā arī tirdzniecības vietas dzelzceļa tuneļos, dodot iespēju arī uzņēmējiem veidot un attīstīt pakalpojumus.

Telpas un vietas dzelzceļa tuneļos un stacijas ēkā nomātājiem tiks piešķirtas izsoles kārtībā ar augšupejošu soli.

Kopumā izsolē uz stacijas pārbūves laiku tiks piedāvāts komercplatību kopums, tajā skaitā telpas ar kopējo platību virs 5,6 tūkst.m2 Centrālajā stacijas ēkā, vietas dzelzceļa stacijas tuneļos, kā arī atsevišķas vietas reklāmas stendu, izkārtņu un pakalpojuma ierīču (kafijas vai ūdens automāti, bankomāti u.c.) izvietošanai.

Telpas un atsevišķās vietas dzelzceļa tuneļos paredzētas plašam pakalpojumu vai saimnieciskās darbības veidam, savukārt papildus vietas paredzētas 17 reklāmas stendu un vienas izkārtnes izvietošanai, kā arī deviņu pakalpojuma ierīču uzstādīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" projekta īstenošanai 2022.gada budžeta projektā plānots novirzīt 167,7 miljonus eiro, no tiem 124,3 miljoni eiro ir piesaistītais Eiropas Savienības (ES) finansējums, informē Satiksmes ministrijā (SM).

Nozīmīgākie plānotie darbi nākamajā gadā būs - Rīgas Centrālā multimodālā mezgla būvniecība, "Rail Baltica" savienojuma ar lidostu "Rīga" izveide un pamata trases projektēšana.

"Pašlaik notiek projektēšana visai "Rail Baltica" pamata trasei Latvijā - 263 kilometru garumā. Tiklīdz kāds posms būs pabeigts, nodosim to būvniecībai. Nākamajā gadā paredzam noslēgt būvniecības līgumu posmam Misa-Lietuvas robeža, kas ir tehniski gatavākais. Tajā būvniecības sagatavošanas darbus plānots sākt 2023.gadā," pauž satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Ministrs uzsver, ka svarīgi plānotos darbus veikt paredzētajā termiņā, lai vilcienu kustība šajā virzienā varētu sākties no 2027.gada, tādējādi Latviju savienojot ar Eiropas dzelzceļa sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz oktobra beigām iedzīvotāji, apkaimju biedrības un pašvaldības var iesaistīties balsojumā vietnē "www.edzl.lv", lai palīdzētu rast topošo starptautiskās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" staciju nosaukumus, informē "Rail Baltica" projekta īstenotāja Latvijā, uzņēmuma "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji.

Vietām, kur pieturēs "Rail Baltica" reģionālie vilcieni, izstrādāti staciju nosaukumu pamata varianti. Tos izstrādājuši pieredzējuši eksperti, ņemot vērā vēstures, ģeogrāfijas un lingvistikas aspektus.

Stacijām, kas atradīsies Rīgas robežās, sabiedrības vērtējumam tiek piedāvāti nosaukumu varianti, kuros iekļauts tuvējās apkaimes vēsturiskais nosaukumus vai tuvumā esošais populārākais objekts. Pēc līdzīga principa veidoti arī staciju nosaukumi ārpus galvaspilsētas.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) informēja, ka tuvākajos gados iedzīvotāji iegūs daudzas jaunas dzelzceļa pieturas un stacijas, kas palīdzēs stiprināt vilcienu pārvadājumus kā sabiedriskā transporta mugurkaulu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāts Rail Baltica stacijas un infrastruktūras būvlaukums lidostā Rīga, informē Eiropas Dzelzceļa līnija.

"Rail Baltica stacija lidostā Rīga stiprinās Rīgas kā Baltijas un Ziemeļvalstu aviācijas centra lomu. Tā uzlabos lidostas savienojamību ar mūsu kaimiņvalstīm un Latvijas reģioniem, dos iespēju Rīgas lidostas apkaimei kļūt par ērtu, mūsdienīgu, multimodālu transporta un biznesa centru," komentē satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Jaunās stacijas būvniecības atklāšana ir vēl viens nozīmīgs solis, kas apliecina Rail Baltica projekta progresu un briedumu visās trīs Baltijas valstīs. Jau tagad redzam, ka ​Rail Baltica starptautiskās stacijas, tai skaitā starptautiskajā lidostā Rīga, rada pievienoto vērtību nākotnei – gan veicinot ērta un multimodāla sabiedriskā transporta mezgla izveidi, gan liekot spēcīgu pamatu jaunu investīciju piesaistei, partnerību izveidei un pakalpojumu attīstībai. Mārupes teritorijā, Jaunmārupē, plānota arī Rail Balti​ca reģionālā stacija un vilcienu ritošā sastāva depo, tādēļ, lai pilnvērtīgi izmantotu šī projekta sniegtās iespējas, jāturpina jau uzsāktā sadarbība valsts mērogā, ar Mārupes pašvaldību, lidostu, kā arī ar kaimiņu novadiem – Rīgu un Olaini. Visbeidzot, neraugoties uz sarežģīto situāciju pandēmijas laikā, mēs esam pārliecināti, ka nākotnē šī stacija dos pienesumu starptautiskās lidostas Rīga attīstībai," pauž RB Rail valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palangas lidosta kopš 6.septembra slēgta uz vismaz 45 dienu rekonstrukciju, kuras laikā notiks lidlauka pacelšanās un nolaišanās ceļa, manevrēšana ceļa un lidaparātu stāvvietu rekonstrukcija, kā arī tiks atjaunotas inženiertehniskās un apgaismes sistēmas, paziņojis Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skodis.

Galvenos lidostas skrejceļu būvdarbus par 13 676 799,79 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) veiks Latvijas būvniecības un rekonstrukcijas uzņēmumu grupa “A.C.B.”

Sistemātiski izvērtējot visu Lietuvas lidostu prioritātes, šī gada aprīlī tika uzsākti sagatavošanās darbi rekonstrukcijai Palangas lidostā. “A.C.B.” līdz šim uzņēmums ir veiksmīgi veicis arī Viļņas lidostas rekonstrukciju, tādēļ uzņēmuma izpilddirektors Armands Sviķis pauž pārliecību, ka arī Palangas lidostas pacelšanās un nolaišanās ceļa rekonstrukcijas norisināsies raiti.

“Palangas lidostas darbs tiek apturēts uz īsāko iespējamo laiku — 45 dienām —, no 6. septembra līdz 20. oktobrim. Šajā būvdarbu aktīvajā periodā darbi notiks bez apstājas — 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā, tāpēc lidosta būs slēgta un lidojumi nenotiks. Oktobrī, kad būs beigušies rekonstrukcijas darbi, Palangas lidosta darbu atjaunos, bet visi lidojumi notiks ierastajā režīmā. Atlikušie rekonstrukcijas darbi notiks līdz 2021. gada 2. decembrim — visi procesi notiks, lidostai darbojoties. Kaut arī ir paredzami plaša apjoma būvniecības darbi, kas ar lielu jaudu turpināsies visu diennakti, iedzīvotāji izjutīs minimālu rekonstrukcijas darbu ietekmi. Tāpat Palangas lidostas rekonstrukcija ir ieplānota tā, lai neapdraudētu apkārtējo vidi un netraucētu apkārtnē esošo iedzīvotāju mieru – ir paredzēti obligātie pasākumi trokšņu un putekļu samazināšanai – zemes uzbērumi, regulāra irdeno materiālu laistīšana ar ūdeni un citi,” stāsta A. Sviķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Diversificēt alternatīvas fosilajai degvielai, nevis tās pretnostatīt

Alīna Safronova, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētniece, 01.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija valstīm devusi brīvību izvēlēties, kā panākt būtisku emisiju samazinājumu transporta sektorā. Var vērot dažādu industriju centienus vilkt segu uz savu pusi, tomēr stratēģiskāk būtu diversificēt šo sektoru, paturot prātā mērķi – mazemisiju transports.

Eiropas Komisija transporta nozarē nospraudusi ambiciozu klimata mērķi – līdz 2050. gadam par 90% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) apjomu. Latvijā transports rada ap 30% visu emisiju. Lai virzītos pretim dekarbonizācijai, ir jāsamazina patēriņš un no fosilām izejvielām iegūtā degviela jāaizvieto ar alternatīvām. To ir samērā daudz, piemēram, elektrība, biodegviela, sintētiskās un parafīna degviela, ūdeņradis, dabasgāze, tai skaitā, biometāns.

Šoruden lielākajā elektrotransporta forumā Eiropā “Nordic Electric Vehicle Summit”, kas pulcēja nozīmīgākos industrijas pārstāvjus, skanēja nepārprotama, pat agresīva pārliecība, ka elektrotransports ir pārvietošanās nākotne, iekšdedzes dzinēji jau ir uzskatāmi par pagātni un citas alternatīvas īsti nebūs. Samits notika Norvēģijā, kas, pateicoties stratēģiskai valsts politikai, aizsteigusies priekšā citām valstīm elektromobilitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc kādas sievietes nāves traģiskā negadījumā Parīze draud aizliegt elektriskos skrejriteņus, ja to operatori nenodrošinās, ka tiek ievēroti ātruma ierobežojumi un citi drošas braukšanas noteikumi.

Parīzes policija sestdien apsūdzēja slepkavībā medmāsu, kas šomēnes, braucot ar elektrisko skrejriteni, notrieca 32 gadus vecu itālieti, kura dzīvoja Parīzē. Medmāsa un vēl viens cilvēks, kas bija viņas pasažieris, no notikuma vietas aizbēga un tika notverti tikai pēc desmit dienām. Itāliete no gūtajiem ievainojumiem nomira.

Sievietes nāve atdzīvināja debates par elektrisko skrejriteņu izmantošanu Parīzē, kur kopš 2019.gada negadījumos, kuros iesaistīti šie pārvietošanās līdzekļi, gājuši bojā vismaz trīs cilvēki, itālieti ieskaitot.

Francijas galvaspilsētā iznomāšanai pieejami aptuveni 15 000 elektrisko skrejriteņu, kuru atļautais maksimālais braukšanas ātrums ir 20 kilometri stundā. Parīzē ar vienu skrejriteni atļauts braukt tikai vienam cilvēkam un jābrauc pa veloceliņiem. Taču šie noteikumi bieži tiek pārkāpti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijā no pirmdienas cilvēkiem, kas vēlas iekļūt restorānos un kafejnīcās un doties iekšzemes ceļojumos, nepieciešams uzrādīt "Covid pasi".

"Covid pase" jau kopš 21.jūlija ir nepieciešama, lai apmeklētu kinoteātrus, teātrus, muzejus un citas kultūras iestādes, bet no pirmdienas tā būs nepieciešama arī daudzās citās vietās.

Jauno prasību mērķis ir pamudināt vairāk cilvēku vakcinēties pret Covid-19 un palēnināt koronavīrusa izplatību. Pašreiz Francijā lielāko daļu Covid-19 gadījumu izraisa koronavīrusa delta paveids.

Francijā pret Covid-19 pilnībā vakcinēti vairāk nekā 36 miljoni cilvēku jeb vairāk nekā 54% no iedzīvotāju kopskaita.

"Covid pasi" Francijā var saņemt cilvēki, kas ir vakcinējušies pret Covid-19, to pārslimojuši vai nesen veikuši Covid-19 testu un tā rezultāts bijis negatīvs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica projekta ietvarā notiks jauna ceļa izbūve aptuveni 2 kilometru apjomā pie lidostas. Tas sāksies no Ziemeļu ielas un ceļa P133 krustojuma un vedīs līdz ieejai lidostas "Rīga" terminālī.

Septembra beigās tiks uzsākti sagatavošanās darbi ceļa izbūvei - veikta veco inženiertīklu demontāža un jauno (elektrības, ūdensvada un gāzes vada) izbūve. Jaunais ceļš nomainīs līdzšinējo un nodrošinās piekļuvi lidostai gan Rail Baltica izbūves laikā, gan pēc tās. Savukārt līdzšinējais ceļš tiks izmantots būvniecības vajadzībām. Visu darbu izpildes laiku Rail Baltica stacijas lidostā "Rīga" apkaimē satiksmes dalībniekiem tiks nodrošināta nepārtraukta un droša satiksmes organizācija.

Kopš Rail Baltica būvlaukuma atklāšanas lidostā "Rīga" norit testa pāļu urbšanas un noslogošanas pārbaudes. Tās tiek veiktas slogojot ar 18 soļos pieaugošu slodzes vērtību, kas maksimālajā punktā sasniegs 1240 tonnas. Gan slogošanas, gan atslogošanas laikā tiks mērītas pāļa struktūras deformācijas, lai pārliecinātos par pāļu noturību un nestspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Apstiprināts drošības novērtēšanas pakalpojumu sniedzējs visai Rail Baltica pamattrasei

Db.lv, 12.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica globālā projekta koordinators un kopuzņēmums RB Rail AS kopā ar projekta nacionālajiem ieviesējiem SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas”, Rail Baltic Estonia OÜ un AB “LTG Infra” parakstījuši līgumu 4 543 292 eiro apmērā ar uzņēmumu Certifer SA kā vienīgo drošības novērtēšanas pakalpojumu sniedzēju (AsBo – novērtēšanas institūcija) visai Rail Baltica pamattrasei projektēšanas, būvniecības un integrācijas fāzēs globālā projekta īstenošanas laikā.

AsBo (novērtēšanas institūcijas) galvenais pienākums ir sniegt galīgos drošības novērtējuma ziņojumus, lai izpildītu nacionālo drošības iestāžu obligātās prasības un saņemtu nepieciešamās atļaujas, tādejādi nodrošinot Rail Baltica pamata trases nodošanu ekspluatācijā.

“Viens no priekšnosacījumiem veiksmīgai Rail Baltica megaprojekta īstenošanai ir vienotu standartu un procedūru nodrošināšana visā projektā, īpaši domājot par projekta drošuma aspektiem,” skaidro Marks Filips El Bezs, RB Rail AS Tehniskais direktors un valdes loceklis.

“Novērtēšanas institūcijas iesaiste jau agrā projekta īstenošanas stadijā ir svarīgs solis, lai Rail Baltica infrastruktūra, elektrības, kontroles un signalizācijas apakšsistēmas darbotos droši un uzticami.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra sākumā uzsāktā Palangas lidostas lidlauka modernizācija jau ir sasniegusi savu pēdējo posmu: ir pabeigti visi lielākie darbi, nomainīti tūkstošiem kvadrātmetru dažādu lidlauka segumu, atjaunotas citas lidlauka daļas, uzstādītas virszemes notekūdeņu savākšanas sistēmas un pazemes elektroapgādes iekārtas lidmašīnām.

Pēc nepieciešamajām pārbaudes procedūrām Palangas lidosta darbību atsāks 21.oktobrī.

Jau iepriekš vēstīts, ka septembra sākumā Palangas lidosta tika slēgta uz 45 dienu ilgu rekonstrukciju, kuras galvenos būvdarbus veic Latvijas būvuzņēmums “A.C.B.”. Rekonstrukcijas ietvaros ļoti īsā laikā notika lidlauka pacelšanās un nolaišanās ceļa, manevrēšana ceļa un lidaparātu stāvvietu rekonstrukcija, kā arī tika atjaunotas inženiertehniskās un apgaismes sistēmas.

Šobrīd ir pabeigts viens no nozīmīgākajiem Palangas lidostas rekonstrukcijas darbiem – gandrīz 2,3 kilometrus garā un 45 metrus plata skrejceļa atjaunošana. Nomainīta ir lielākā daļa augšējā asfalta seguma, bet kopumā noasfaltēti aptuveni 470 tūkstoši kvadrātmetru. A.C.B. speciālisti ir nodrošinājuši veikto darbu testēšanu atbilstoši avio drošības prasībām, lai šonedēļ atklātu lidostu pasažieriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virkne uzņēmēju atklātā vēstulē Saeimas deputātiem un Ministru Kabinetam aicina nekavējoties apturēt atjaunojamo energoresursu staciju slēgšanu.

Vēstules saturs turpinājumā:

"Jau trīs gadus – iesākumā Ekonomikas ministrijas, bet tagad Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vadībā – Latvijā notiek mērķtiecīga atjaunojamo energoresursu staciju slēgšana, dēvējot to par cīņu pret OIK maksājumiem, taču realitātē samazinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru valsts energobilancē. Vienlaikus Latvija ir pārņēmusi un ieviesusi savos normatīvajos aktos Eiropas Savienības (ES) direktīvas atjaunojamo energoresursu jomā, kamēr Eiropas Komisija nākusi klajā ar rīcības programmu “Fit-for-55”, kas paredz dalībvalstu enerģētikas attīstību tieši atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanas virzienā un atkarības no fosilajiem energoresursiem jeb Krievijas gāzes mazināšanu. Jāatzīst, ka šīs Latvijas savstarpēji pretrunīgās darbības padara Latvijai izvirzīto jauno mērķu izpildi enerģētikā par neizpildāmām fantāzijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas izsludinājis iepirkumu, lai izvēlētos uzņēmumu, kas nodrošinās Rail Baltica 17 Latvijas reģionālo mobilitātes punktu ēku un pasažieru infrastruktūras projektēšanu un veiks autoruzraudzību, t.sk., veicot visus projektēšanai nepieciešamos priekšdarbus.

Uz Rail Baltica pamatlīnijas Latvijā projektēšanas darbu ietvaros plānoti 16 reģionālie mobilitātes punkti (Salacgrīvā, Tūjā, Skultē, Vangažos, Sauriešos, Rīgā pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, kā arī Jaunmārupē, Olainē, Ķekavā, Salaspilī, Baldonē, Iecavā un Bauskā) un viena jauna pieturvieta Rīgā, Āgenskalnā pie P. Stradiņa slimnīcas uz esošā sliežu ceļa.

Papildus vairāku reģionālo mobilitātes punktu iespējamās vietas tiek izskatītas īstenošanai tālākā nākotnē.

Paredzēts, ka reģionālajos mobilitātes punktos jeb multimodālās vietās satiksies dažādi transporta veidi – valsts un pašvaldību autobusi, privātās automašīnas un elektrotransports, skrejriteņi, velosipēdi un visi citi mikromobilitātes rīki, kā arī tiks attīstīti dažādi pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies 40 laidumu konstrukciju sekciju betonēšana vērienīgajā infrastruktūras objektā Sarkandaugavā - satiksmes pārvadā pār dzelzceļa sliežu ceļiem “Rīga – Skulte”.

Pārvada būvniecība norit atbilstoši noteiktajiem termiņiem un to plānots pabeigt nākamā gada vasarā. Būvdarbus veic pilnsabiedrība “Personu apvienība OTC”.

Pārvads sastāv no deviņām atsevišķām konstrukcijām, kur garākais laidums starp balstiem ir 32,5 m. Laidumu konstrukciju sekciju betonēšana tika uzsāka šī gada janvārī, izlietojot kopā 5860 m3 betona. Pārvada garums (bez nobrauktuvēm) ir 454,4 m, savukārt tā brauktuves platība ir 7838 m2. Paralēli tika veikta laidumu sagatavošana hidroizolācijai, asfaltbetona ieklāšana, kā arī betona barjeru un skaņas sienu montāža uz pārvada konstrukcijām.

“Šis ir ne tikai viens no apjomīgākajiem infrastruktūras objektiem, kas patlaban tiek būvēts Rīgā, bet arī viens no sarežģītākajiem. Būvdarbi tiek veikti pār Viestura prospektu, dzelzceļa sliežu ceļu “Rīga-Skulte” un tramvaja sliežu ceļiem blakus dzelzceļam. Lai atbrīvotu vietu pārvada konstrukcijām, pārbūvēti 110 kV augstsprieguma tīkli un vidēja spiediena gāzes vads Tvaika ielā, kā arī 10 kV elektrotīkli un tramvaja, dzelzceļa kontakttīkli, tāpat arī lietus ūdens kanalizācija un elektronisko sakaru tīkli. Īpaši gribētu uzsvērt, ka Skultes pārvada būvniecība norit blakus unikālam dzelzceļa un tramvaja sliežu krustojumam, kur pielietojot inženiertehniskus risinājumus, vilcienu un tramvaju kustības nodrošināšana norit bez traucējumiem,” savu gandarījumu par būvdarbu gaitu pauž AS “LNK Industries” projektu vadītājs Edgars Vaivods.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Latvijā reģistrētas 292 automašīnas, kas kā degvielu izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG); tas ir astoņas reizes vairāk nekā 2017. gadā, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati.

2021. gada oktobrī Latvijā kopumā bija reģistrēti teju 860 tūkstoši transporta līdzekļu, 68% no tiem darbināmi ar dīzeļdegvielu, bet 26,4% – ar benzīnu. Lai gan CNG auto skaits pašlaik neveido pat vienu procentu no kopējā Latvijas auto tirgus, eksperti uzsver, ka interese par šo degvielas veidu palielinās.

To apliecina arī CSDD dati – šobrīd Latvijā reģistrētas 154 kravas automašīnas, 131 vieglā mašīna un septiņi autobusi, kas kā degvielu izmanto CNG. 2017. gadā šie cipari bija ievērojami mazāki – reģistrētas bija vien 8 kravas un 28 vieglās automašīnas.

Samazina degvielas izmaksas

Viens no plašākajiem CNG auto parkiem pašlaik ir AS Gaso īpašumā. Uzņēmuma Ekspluatācijas un tehnikas departamenta pārstāvis Arturs Pencis stāsta, ka Gaso šobrīd ir 242 dažāda tipa automašīnas, tajā skaita 88, kas kā pamatdegvielu izmanto CNG. “Sabiedriskā, municipālā un komunālā transporta gazifikācijas plusi ir nenoliedzami, jo īpaši pilsētās un citās apdzīvotās vietās. Pašvaldību uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem ar CNG automašīnām aprīkots autoparks sniedz vairākas priekšrocības, tajā skaitā zemākas degvielas izmaksas. 12 gadu laikā CNG autoparka uzturēšanas izmaksas mūsu gadījumā ir bijušas pat par 32% mazākas nekā tad, ja tiktu turpināts izmantot dīzeļa un benzīna transportlīdzekļus. Nedrīkst arī aizmirst, ka CNG transportlīdzekļi izdala par 30% mazāk kaitīgo izmešu nekā iekšdedzes dzinēju auto,” atgādina A. Pencis, piebilstot, ka CNG Latvijā gan nav nekāds jaunums, jo pirmā šāda veida uzpildes stacija mūsu valstī tika izbūvēta jau 1986. gadā, bet līdz 1990. gadam Latvijā bija jau četras CNG stacijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju degvielas un alternatīvo enerģijas avotu tirgotājs “Virši” uzpildes stacijā Brocēnos uzstādījis saules paneļus, kas pārvērtīs saules starojumu elektroenerģijā.

Kopējā pirmās “Virši” saules elektrostācijas jauda ir gandrīz 20 kW, tādējādi, saules paneļiem dienas vidū sasniedzot maksimālo ražību, tiks nosegts viss stacijas elektroenerģijas patēriņš.

Atbalstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, tuvākajā nākotnē “Virši” plāno ieguldīt saules enerģijas apgūšanā un pakāpeniski aprīkot ar saules paneļiem vairākas citas tīkla stacijas. Uzņēmuma aprēķini liecina, ka saules elektrostaciju uzstādīšana vismaz pusē “Virši” stacijās nodrošinās ap 0,5 MW lielu jaudu.

““Virši” degvielas uzpildes stacijas ir izcila vieta saules enerģijas izmantošanai, jo mūsu stacijās elektroenerģijas patēriņš ir stabils visu diennakti, kā arī varēsim nodrošināt tiešās piegādes sava iekšējā tīkla ietvaros no saules paneļiem līdz elektroauto lādētājiem. Tas nozīmē, ka lielu daļu no klientu elektroauto uzlādes elektroenerģijas garantēsim pilnībā no atjaunīgajiem energoresuriem. Tāpēc “Virši” Brocēnos ir pirmā, bet nebūt ne pēdējā mūsu stacija, kas spēs sevi nodrošināt ar šo atjaunojamo un ilgtspējīgo enerģijas avotu. Mums ir skaidra vīzija un plāns saules enerģijas risinājumu aktīvai ieviešanai arī 2022. gadā,” uzsver Jānis Bethers, “Virši” biznesa attīstības vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāze saglabās savu lomu tirgū

Armanda Vilciņa, 20.07.2021

Konferences dalībnieki pauda bažas par to, ka, vienpusēji ieviešot pasākumus oglekļa emisiju samazināšanai, Eiropa pasliktina savu konkurētspēju pasaulē, jo daudzās citās valstīs ražotājiem nav jāmaksā par emisiju kvotām.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) ambiciozajiem klimata mērķiem, dabasgāze nākamajās desmitgadēs joprojām veidos Latvijas enerģētikas mugurkaulu.

To DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņam piekrīt arī citi nozares pārstāvji, norādot, ka pārejas periodā dabasgāzes stacijām būs liela nozīme Baltijas elektrotīklu drošības un energosistēmas stabilitātes saglabāšanā.

Mainīsies raksturs

Skaidrs, ka mēs nevaram apgalvot, ka dabasgāze ir nākamās simtgades resurss, bet es nešaubos, ka līdz 2050. gadam tā būs, iespējams, vienīgā fosilā degviela, kas joprojām tiks izmantota, uzskata A.Kalvītis. “Ar citu resursu gāzi, visticamāk, aizvietot tuvākajā laikā nebūs iespējams, jo tas ir videi draudzīgākais fosilais resurss, kas ir arī ļoti efektīvs un viegli pielietojams. Kopumā jautājums par to, kādi resursi nākotnē tiks izmantoti enerģijas ražošanai, ir ļoti aktuāls. Es šaubos, ka šobrīd ir izdomāta gatava recepte. Cilvēki, kas veido enerģētikas politiku, vairāk balstās uz politiskiem lozungiem, taču šajā gadījumā būtiskāki ir ekonomiskie aspekti. Kamēr nebūs iespējams iegūt kādu citu alternatīvu resursu, es redzu, ka dabasgāze enerģētikā joprojām būs nozīmīga. Protams, ka plaši tiks izmantoti arī pieejamie atjaunojamie energoresursi (AER), zināmas perspektīvas ir arī ūdeņradim. Šajā gadījumā gan precīzu atbilžu nav, jo ūdeņraža izmantošana un ražošana šobrīd ir neskaidra,” pauž A.Kalvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Abpusēji vienojoties, 19.augustā parakstīts pirkuma līgums 8,282 miljonu eiro vērtībā par zemes vienības un uz tās esošās daudzstāvu autostāvvietas iegūšanu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvju izbūvei vietā, kur pašlaik atrodas arī tirdzniecības centrs "Titāniks".

Dzelzceļa projekta ieviesēja SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāve Rita Voronkova informē, ka īpašuma atsavināšanas procesu ievērojami sarežģīja apstāklis, ka īpašumā Prāgas ielā 2 izvērsta komercdarbība.

Puses vienojās, ka īpašnieks SIA "Spēks - R" varēs pieteikt iespējamos zaudējumus pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas un komercdarbības pārtraukšanas, kas saistīti ar spēkā esošo nomas līgumu pirmstermiņa izbeigšanu, iesniedzot iesniegumu un pierādījumus, kas pamato zaudējuma esamību un apmēru.

"Eiropas dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris skaidroja, ka šis līgums ir apliecinājums, ka arī īpaši sarežģītu objektu atsavināšanas laikā, sadarbojoties un aktīvi iesaistot īpašnieku, var rast taisnīgu risinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzot, ka decembrī saistībā ar Eiropas Savienības un ASV sankcijām pret Baltkrievijas uzņēmumu "Belarusjkaļij" apstāsies tā ražoto minerālmēslu transports caur Lietuvu, valsts dzelzceļa kompānija "Lietuvos geležinkeliai" uz laiku apturējusi svarīgas dzelzceļa līnijas posma attīstības projektu gandrīz 60 miljonu eiro vērtībā.

"Ģeopolitiskā situācija saistībā ar ES un ASV sankcijām pret Baltkrieviju liek mums pārskatīt dažu projektu investīciju atdevi," skaidrojis "Lietuvos geležinkeliai" uzņēmuma "LTG Infra" ģenerāldirektors Karolis Sankovskis, norādot, ka runa ir par otra sliežu ceļa būvdarbiem posmā Pluņģe-Šateiķi dzelzceļa līnijā, kas Viļņu caur Šauļiem savieno ar Klaipēdu.

Pēc viņa teiktā, prognozēts, ka sankcijas var negatīvi ietekmēt uzņēmuma ieņēmumus, jo saruks kravu un pasažieru plūsma.

"Izvērtējot iespējamos riskus, uz laiku apturam 60 miljonus eiro vērta projekta īstenošanu," norādījis Sankovskis, piebilzdams, ka iespējas atsākt projekta īstenošanu tiks vērtētas, izstrādājot dzelzceļa jaudu palielināšanas plānu nākamajam gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Saulkalnes pār Daugavu plānots būvēt apvienoto dzelzceļa un autotransporta tiltu, kura izmaksas varētu būt apmēram 200 miljonus eiro, liecina valdībā zināšanai pieņemtais Satiksmes ministrijas (SM) informatīvais ziņojums "Par apvienoto tiltu pār Daugavu".

Atbilstoši dzelzceļa projektam "Rail Baltica" šajā vietā pār Daugavu plānots "Rail Baltica" pamattrases šķērsojums. SM uzsver, ka apvienotā tilta pār Daugavu būvniecība nodrošinās valsts Rīgas apvedceļa posma A4 Baltezers-Saulkalne pārbūvi un Rīgas apvedceļa posma A5 Salaspils-Babīte pilnvērtīgu savienojumu, kā arī sniegs pozitīvu pienesumu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" multimodalitātei un dos ieguldījumu Latvijas transporta sistēmas pilnveidei kopumā.

Ziņojumā skaidrots, ka tāpat izskatīta iespēja būvēt arī divus atsevišķus tiltus - vienu dzelzceļam un vienu autotransportam -, tomēr, ja tiktu būvēti divi atsevišķi tilti, to aptuvenās kopējās izmaksas būtu 240 miljonus eiro, no kurām aptuvenās dzelzceļa tilta izmaksas veidotu 110 miljonus eiro, bet autoceļa tilta izmaksas - 130 miljonus eiro. Veicot apvienotā tilta būvniecību, izmaksas veidotu aptuveni 199 milj. eiro, no kurām aptuvenās autoceļu daļas izmaksas sastādītu 89 milj. eiro. Apvienotā tilta būvniecības līdzfinansēšanai plānots piesaistīt 2021.-2027.gada Eiropas Savienības daudzgadu budžeta Militārās Mobilitātes programmu.

Komentāri

Pievienot komentāru