Ņujorkā otrdien sākusies nelaiķa baņķiera Deivida Rokfellera mākslas darbu kolekcijas izsole un tajā Kloda Monē un Anrī Matisa darbi pārdoti par izsoļu rekordcenām, pavēstīja izsoļu nams «Christie's».

Monē «Nympheas en fleur», kas ir viens no franču impresionista ūdensrožu cikla darbiem, otrdienas vakarā pārdots par 84,69 miljoniem dolāru (71,35 miljoniem eiro).

Līdzšinējais Monē darbu izsoļu cenas rekords bija 81,4 miljoni dolāri, kas «Christie's» izsolē tika iegūti par gleznu «Meule» - vienu no Monē slavenā siena kaudžu cikla darbiem.

Otrdienas izsolē uzstādīts jauns izsoļu rekords Anrī Matisam, kura 1923.gada darbs «Odalisque couchee aux magnolias» tika pārdots par 80,75 miljoniem dolāru. Iepriekšējais Matisa darbu cenas rekords bija 49 miljoni dolāru.

Tomēr par visaugstāko cenu vakara izsolē tika pārdots Pablo Pikaso 1905.gada meistardarbs «Fillette a la corbeille fleurie», kas tika izsolīts par 115 miljoniem dolāru.

Pirms vairāk nekā desmit gadiem Parīzē nozagta spāņu mākslinieka Pablo Pikaso glezna atrasta Ņujorkā un nodota Francijas valdībai, ceturtdien paziņoja ASV pārstāvji.

Pagājušā gada decembrī glezna tika nosūtīta no Beļģijas uz ASV. Tā tika deklarēta kā paštaisīta Ziemassvētku dāvana 30 eiro vērtībā.

Patiesībā glezna La Coiffeuse (Friziere) ir vairākus miljonus dolāru vērta, norāda ASV prokuratūra.

Darbu pārķēra muita, un vēlāk to konfiscēja drošības dienesti. «Atrasts pazudis dārgums,» sacīja Ņujorkas advokāte Loreta Linča. «Klajās kontrabandas dēļ glezna konfiscēta. Gleznas konfiskācija izņems to no zagto mākslas darbu melnā tirgus, lai to varētu atdot patiesajam īpašniekam.»

1911.gadā radītā eļļas glezna ir 46 centimetrus augsta un 33 centimetrus plata. Tā atradās Parīzes Nacionālā modernās mākslas muzeja kolekcijā, taču pēdējoreiz publiski tika izstādīta Minhenē.

Latviešu modes zīmols ZIB* izveidojis jaunu rudens kolekciju, kas tapusi, rodot iedvesmu pasaulē pazīstamu mākslinieku daiļradē, informē uzņēmumā.

Krāsu sprakšķi, ekspresīvas kompozīcijas - mūsdienu elpa visiem pazīstamai klasikai. Kolekcijā atrodami tādu pasaulē pazīstamu mākslinieku gleznu motīvi, kā Salvadora Dalī, Kloda Monē, Pablo Pikaso, Žana Ogista Dominika Engra, Frīdas Kalo un Anrī Matisa.

Jaunās rudens kolekcijas idejas pamatā ir doma par mākslas nebeidzamo ciklu un tā nemitīgu atdzimšanu. Mākslas darba būtība nebeidz dzīvot brīdī, kad tas ticis ierāmēts un rotā kāda slavena muzeja sienas. Tas turpina dzīvot savu dzīvi, tas pārveidojas un kustās līdzi cilvēkiem un laikam, kurā tie dzīvo, ideju pamato ZIB* dizaineres.

No dzīvokļa Madridē nozagtas piecas britu gleznotāja Frānsisa Bēkona gleznas, kuru kopējā vērtība ir 30 miljoni eiro.

Mākslas darbi pagājušā gada jūnijā tika nozagti no Bēkona drauga mājas Madridē. Zagļi atvienoja signalizāciju, kamēr mājas īpašnieks bija prom, un paņēma vērtīgās gleznas, vēsta laikraksts El Pais.

Spānijas policija atteikusies komentēt notikušo un to, kāpēc informācija par zādzību tikai tagad nonākusi atklātībā.

Eksperti norāda, ka zagļiem būšot grūti gleznas pārdot.

Bēkons tika ierindots starp labākajiem mūsdienu māksliniekiem no Lielbritānijas. Viņa darbi piederēja ekspresionisma un sirreālisma novirzieniem.

2013.gadā Bēkona triptihs Luciāna Freida trīs studijas tika izsolīts par 100 miljoniem sterliņu mārciņu (129 miljoniem eiro), kļūstot par dārgāko mākslas darbu, kas pārdots publiskā izsolē.

Šā gada pirmajā pusgadā izsoļu nama Christie’s pārdošanas apjomi ir ievērojami samazinājušies – par 28%, raksta Bloomberg.

Kritumu veicināja nestabilitāte finanšu tirgos un neskaidrība saistībā ar Lielbritānijas referendumu par izstāšanos no Eiropas Savienības.

Kopējie mākslas darbu pārdošanas apjomi sasniedza 2,1 miljardus mārciņu, kas ir ievērojami mazāk nekā gadu iepriekš, kad tie bija 2,9 miljardi mārciņu.

Šajā periodā vērtīgākie izsolītie mākslas darbi bijuši Žana-Mišela Baskvā glezna, kas tika pārdota par 57,2 miljoniem dolāru, Pablo Pikaso darbs Les Femmes d’Alger (Version ‘O’), kas pārdots par 179,4 miljoniem dolāru un Alberto Džakometi bronzas skulptūra, kas pārdota par 141,3 miljoniem dolāru.

Gleznu tirdzniecības automātu uzņēmuma SIA PaintingVending Inc. īpašnieks Jevgenijs Roščins plāno, ka vienā aparātā varētu pārdot piecas gleznas dienā.

Jevgenijs pirms kāda laika bija ceļojumā Kiprā, un viņam iepatikās gleznas viesnīcā. «To autors nebija nekāds Pikaso, taču tie bija jauki, pozitīvi darbi. Gribēju nopirkt ko līdzīgu, lai atvestu uz mājām. Sāku staigāt pa pilsētu, meklēju, kur var iegādāties vietējo mākslinieku darbus. Satiku daudzus ielu māksliniekus, kuru lielākais mīnuss ir tas, ka viņi bieži vien glezno uz nekvalitatīva papīra vai arī grib pārdot savu darbu dārgāk un tāpēc piedāvā liela formāta gleznas. Izmēram ir nozīme, jo tūrists darbus, visdrīzāk, uz mājām vedīs rokas bagāžā. Tāpat uz robežas mēdz pārbaudīt mantas un vajadzīgs apliecinājums, ka glezna nav valsts vēsturiskais mantojums, nav zagta,» stāsta uzņēmējs. Tā kā viņš iepriekš ilgus gadus strādājis ar tirdzniecības aparātiem, Jevgenijam radās ideja par tādiem, kuros varētu nopirkt vietējo mākslinieku gleznas.

Par slavenām statujām un gleznām bagātnieki gatavi atdot desmitiem miljonu

Pasaules lielākajos akciju tirgos pēdējo dienu laikā vērojama pamatīgāka šūpošanās, un cenas atkāpušās no virsotnēm. Šajā pašā laikā uz branga viļņa «brauc» mākslas tirgus.

Šonedēļ Sotheby’s izsolē par 110,7 miljoniem ASV dolāru pārdota Kloda Monē glezna Siena gubas. Vēl kazino magnāta Stīva Vinna mākslas investīciju uzņēmums Wynn Fine Art par 55 miljoniem dolāru iegādājās Pablo Pikaso veikumu Sieviete ar suni, un kopumā Sotheby’s informē, ka 56 izsoles priekšmeti jau pašā nedēļas sākumā bija nosolīti par 350 miljoniem ASV dolāru. Turklāt šīs nav vienīgās gigantiskās summas, ko šajā pavasarī kāds atlicis mākslas darbu iegādei. Nupat Ņujorkā ar otra lielā izsoļu nama Christie’s starpniecību par 59,3 miljoniem ASV dolāru tika pārdots Pola Sezana darbs Bouilloire et Fruits un par 40 miljoniem dolāru – Vinsenta van Goga darbs Arbres dans le jardin de l’asile. Izskatās, ka šādas summas birst kā no pārpilnības raga, – šo trešdien ASV laikmetīgā mākslinieka Džefa Kūna statuja zaķis, ierēķinot visas saistītās izmaksas, tika pārdota par 91 miljonu ASV dolāru (solīšana sākusies pie 40 miljoniem ASV dolāru; un vēl bija vairāki citi multimiljonu darījumi).

Ziņu virsraksti liecina, ka pēdējos gados pasaules turīgākie iedzīvotāji gatavi izdot milzu summas par kādiem atpazīstamiem mākslas darbiem. Dažādas luksusa preces, mākslas darbi un kolekcijas priekšmeti dažkārt var būt zināma alternatīva, lai sabalansētu savus ieguldījumus.

Raksta galerijā skatāmi TOP 16 pasaulē oficiāli visdārgāk pārdotie mākslas darbi!

Mazsvarīgi nav tas, ka šādi ieguldījumi sniedz arī emocionālo atdevi un iespēju palielīties ar reālu lietu, ko savukārt grūtāk ir nodrošināt finanšu vērtspapīru tirgiem. Var iegādāties gleznu vai kādu vērtīgu pastmarku ar domu, ka tā vērtība nākotnē palielināsies, bet pieprasījums pēc tiem būs no attiecīgās jomas interesentu un bagātnieku puses.

Art Basel un Šveices bankas UBS aprēķini liecina, ka 2018. gadā pasaulē mākslas tirgus apmēri sasnieguši 67,4 miljardus ASV dolārus, kas ir par 6% vairāk nekā vēl iepriekšējā gadā. Dažkārt gan tiek norādīts, ka skaļas daudzmiljonu summas patiesībā gatavs maksāt vien visai ierobežots cilvēku loks par vēl ierobežotāku skaitu ar mākslinieku mākslas darbiem (esot deficīta sajūta). Tādējādi skaļie rekordi šo tirgu kopumā atspoguļo vien daļēji. Proti, nav garanta, ka stabili par pievilcīgām summām pārdoti tiks arī mazāk atpazīstamu mākslinieku veikumi.

Pasaules bagātnieku turībai augot, pēdējos gados periodiski var dzirdēt par gigantisku naudas summu plūšanu mākslas tirgus virzienā

Parasti skaļāk izskan tas, ka turīgie sacenšas par kāda autora darbu visatpazīstamāko izsoļu namu rīkotajos pasākumos. Tiesa gan, šādi darbi savus īpašniekus maina arī nosacīti klusāk – kolekcionāriem savā starpā vienojoties par kādu konkrētu summu. Kopumā mākslas darbu iegāde var ļaut ne tikai izcelties uz pārējo fona un gūt emocionālu gandarījumu, bet arī sabalansēt savus ieguldījumus. DB jau rakstījis – milzīgas daudzmiljonu summas patiesībā gatavs maksāt vien visai ierobežots cilvēku loks par vēl ierobežotāku skaitu mākslinieku mākslas darbu (tādējādi ir deficīta sajūta). Šie rekordi minēto tirgu atspoguļo vien daļēji. Proti, nav garantijas, ka stabili par pievilcīgām summām tiks pārdoti arī mazāk atpazīstamu mākslinieku veikumi.