Visvairāk akciju Vācijas lielākajos biržā kotētajos uzņēmumos pieder ārvalstu investoriem, liecina konsultāciju kompānijas EY jaunākais pētījums.

Pēdējā gada laikā 40 uzņēmumos, kuru akcijas iekļautas Frankfurtes biržas indeksā DAX, savu akciju īpatsvaru būtiski palielinājuši investori no Ziemeļamerikas.

Pērn ārvalstu investoriem piederēja 52,6% "DAX 40" akciju, savukārt Vācijas investoriem šajās 40 kompānijās piederēja 33,1% akciju. Pārējo akciju īpašnieku valsti vai reģionu nebija iespējams skaidri noteikt.

31.jūlijā publicētie dati liecina, ka kopš 2010.gada ASV investoru dalība DAX iekļautajos uzņēmumos ir pieaugusi no 17,1% līdz 25,4%. Vienlaikus Eiropas investoru dalība ir samazinājusies no 25,7% līdz 22,9%.

Dati ir par akcijām, kuru īpašnieku informācija bija pieejama par visu pārskata periodu, norādīja EY.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pieauga, neraugoties uz ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumiem par muitas tarifu noteikšanu vairāku valstu precēm.

Tramps agrā trešdienas pēcpusdienā nosūtīja brīdinājuma vēstules par tarifiem vēl septiņām valstīm. Pēc tam vēlā pēcpusdienā viņš paziņoja par plāniem noteikt 50% muitas tarifu Brazīlijas precēm, sākot no 1.augusta, un kritizēja prāvu pret bijušo Brazīlijas prezidentu Žairu Bolsonaru kā "raganu medības".

Tramps, kurš pagājušonedēļ panāca viņa ierosināta fiskālā likumprojekta pieņemšanu Kongresā, šonedēļ atkal atgriezās pie muitas tarifiem.

XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa tomēr trešdien atzina, ka "tirgus netic Trampam uz vārda, kad ir runa par tarifiem, un ietekme uz tirgu līdz šim bijusi ierobežota".

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga līdz jaunam rekordam, un palielinājās arī indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500".

Akciju cenas pasaules biržās trešdien saruka pēc vairāku ASV un Eiropas uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanas, kas radīja vilšanos.

Kritums sekoja ASV elektroautomobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla" paziņojumam, ka tas šī gada otrajā ceturksnī strādājis ar 1,5 miljardu dolāru peļņu, kas ir par 45% mazāka nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada. "Tesla" akcijas cena kritās par vairāk nekā 12,3%.

Volstrītas galvenie indeksi kritās, un indekss indekss "Nasdaq Composite" samazinājās pat par 3,6%.

Interneta tehnoloģiju kompānijas "Google" mātesuzņēmums "Alphabet" pavēstīja, ka šī gada otrajā ceturksnī strādājis ar 23,6 miljardu dolāru peļņu, kas ir par 29% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

"Alphabet" akcijas cena tomēr kritās par 5,0%, jo kompānijas pārskatā bija minēti relatīvi nelieli ieņēmumi no videoapmaiņas vietnes "YouTube".

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās trešdien pieauga, sasniedzot jaunus rekordus, bet Japānas jenas vērtība pret ASV dolāru īslaicīgi kritās līdz 34 gadu zemākajam līmenim.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi palielinājās, un indekss "Standard & Poor's 500" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu.

Investori gaida, kad piektdien tiks publiskots ASV personīgā patēriņa izdevumu (PCE) indekss, kas ir Federālās rezervju sistēmas (FRS) iecienīts inflācijas rādītājs, lai gan ASV akciju tirgi šajā dienā būs slēgti.

Frankfurtes biržas indekss DAX pieauga līdz jaunam rekordam, lai gan vadošie Vācijas ekonomikas institūti pazemināja 2024.gada ekonomikas izaugsmes prognozi līdz 0,1%.

Arī Parīzes biržas indekss CAC 40 noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu, un niecīgs pieaugums bija arī Londonas biržas indeksam FTSE 100.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, tirgum pozitīvi reaģējot uz ziņām, ka bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu skaitam ASV reģistrēts straujāks kritums par prognozēto, bet biržās Āzijā un Eiropā galvenie indeksi piedzīvoja lejupslīdi vai tikai nelielu pieaugumu.

ASV Nodarbinātības ministrijas publiskotie dati liecina, ka pagājušajā nedēļā ASV saņemti 233 000 jaunu bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā saruks tikai līdz 240 000.

Šie dati palīdzējuši kliedēt bažas par ASV ekonomikas recesiju, kas pirmdien izraisīja strauju akciju cenu kritumu. Galvenie Volstrītas indeksi pirmdien samazinājās par vairāk nekā 2,5%. Šīs bažas izraisīja nelabvēlīgie ASV nodarbinātības un rūpnieciskās ražošanas dati, kas tika publiskoti aizvadītās darba nedēļas izskaņā.

Liela ietekme uz akciju cenu kritumu bija arī jenas vērtības pieaugumam, kas izjauca ierasto tirdzniecības stratēģiju - aizņemties līdzekļus ar zemām procentlikmēm Japānā un ieguldīt citviet augsti ienesīgos aktīvos, piemēram, ASV tehnoloģiju uzņēmumu akcijās.

Eiropas un ASV biržās otrdien palielinājās akciju cenas, pieauga arī eiro kurss.

ASV biržu indeksu kāpumu veicināja uzņēmumu labie peļņas rādītāji, norāda analītiķi.

Indeksi palielinājās arī Eiropā. Frankfurtes biržas indekss DAX pieauga par 2,7%, valdot cerībām, ka Krievija, kā paredzēts, ceturtdien pēc plānotās tehniskās apkopes atsāks gāzes piegādi pa cauruļvadu "Nord Stream".

Tikmēr eiro kurss kāpa, jo Eiropas Centrālā banka ceturtdien plāno palielināt bāzes procentlikmi. ASV Federālās rezervju sistēmai agresīvi palielinot bāzes procentlikmi, pēdējā laikā pieaudzis dolāra kurss, savukārt eiro pagājušajā nedēļā pirmo reizi divdesmit gadu laikā uz brīdi kļuva mazāk vērtīgs par dolāru.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 2,4% līdz 31 827,05 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 2,8% līdz 3936,69 punktiem un indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 3,1% līdz 11 713,15 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā pieauga, tirgiem izvērtējot cerības uz Ķīnas ekonomikas stimuliem, politisko saspīlējumu Francijā un ASV procentlikmju samazināšanas perspektīvu.

Frankfurtes biržas indekss DAX pirmoreiz pārsniedza 20 000 punktus. Arī Parīzes biržas indekss CAC 40 pieauga, neraugoties uz Francijas gatavošanos jaunai politiskai krīzei.

Volstrītā indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās.

Naftas cenas pieauga par vairāk nekā 2% pēc ziņām, ka jēlnaftas eksportētāji ir tuvu jaunas vienošanās noslēgšanai par ieguves ierobežojumu pagarināšanu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien kritās par 0,2% līdz 44 705,53 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" pieauga par 0,1% līdz 6049,88 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,4% līdz 19 480,91 punktam.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien mainījās dažādos virzienos, bet Eiropas biržās pieauga, tirgu dalībniekiem gaidot ASV inflācijas datu publiskošanu bažās par iespējamu procentlikmju paaugstināšanu nākamajā mēnesī.

Vairāki ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumu pieņēmēji pēdējā laikā ir brīdinājuši, ka var būt vajadzīga jauna procentlikmju paaugstināšana, lai iegrožotu inflāciju.

Otrdien tiks publiskots ASV patēriņa cenu indekss (CPI), kas ir svarīgs inflācijas indikators un parādīs FRS progresu cīņā pret augsto inflāciju. Lai gan CPI ir ievērojami samazinājies salīdzinājumā ar pērn sasniegto virsotni - vairāk nekā 9%, tas vēl arvien ir paaugstināts.

"Es domāju, ka visi gaida inflācijas ziņojumu," sacīja "Cresset Capital" analītiķis Džeks Ablins.

Naftas cenas pieauga pēc OPEC ikmēneša ziņojuma par oktobri, kurā bija prognozēts "veselīgs" jēlnaftas pieprasījums visu nākamo gadu.

Akciju cenas Eiropas biržās trešdien mainījās dažādos virzienos, bet Volstrītā pieauga cerībās uz vienošanos par ASV parāda defolta novēršanu.

Lai gan ASV prezidenta Džo Baidena un Kongresa sarunās vēl nav panākts kompromiss par valsts parāda griestu pacelšanu, Baidens bija "pārliecināts", ka parāda defolts nenotiks, savukārt Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs sacīja, ka ir "optimistiski noskaņots par mūsu spēju strādāt kopā".

Akciju tirgi turpināja vērot šīs sarunas. "Mēs to esam redzējuši daudzas reizes iepriekš, tas vienmēr tiek atrisināts. Bet nezināmais faktors ir republikāņu kongresmeņu politika," sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

Baidenam bija paredzēts piedalīties G7 samitā Japānā, bet viņš ir atcēlis pēc tam plānotos apmeklējumus Papua-Jaungvinejā un Austrālijā un svētdien atgriezīsies Vašingtonā, jo ir atlicis maz laika vienošanās panākšanai par valsts parāda griestiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien kritās, investoriem sekojot inflācijas kāpumam, bet naftas cenas pieauga, neraugoties uz ASV prezidenta Džo Baidena paziņojumu par naftas laišanu tirgū no stratēģiskajām rezervēm.

ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīgums pieauga virs 4% pēc Lielbritānijas publicētiem datiem, ka gada inflācija Lielbritānijā septembrī atkal pieaugusi un sasniegusi 10,1%.

"Nav nekā, kas ļautu pieņemt, ka inflācija virzīsies pareizajā virzienā," sacīja "Ventura Wealth Management" analītiķis Toms Keihils.

Jēlnaftas cenas pieauga pēc tam, kad tika publicēti dati par ASV stratēģisko naftas rezervju negaidītu samazināšanos.

Baidens trešdien paziņoja, ka laidīs tirgū vēl 15 miljonus barelu no ASV stratēģiskajām naftas rezervēm, kas jau ir izmantotas rekordlielā līmenī. Viņš arī aicināja ASV naftas industriju palielināt naftas ieguvi.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 0,3% līdz 30 423,81 punktam, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,7% līdz 3695,16 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,9% līdz 10 680,51 punktam.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pārsvarā pieauga un Volstrītā sasniedza jaunus rekordus cerībās uz ASV monetārās politikas mīkstināšanu, investoriem pievēršot maz uzmanības politiskajām krīzēm Dienvidkorejā un Francijā.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi pieauga līdz jauniem rekordiem. Indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmoreiz noslēdza tirdzniecības sesiju virs 45 000 punktu atzīmes, bet indekss "Nasdaq Composite" sasniedza jaunu rekordu trešo tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

"Tirgus šobrīd meklē attaisnojumus kāpumam, un tiešām nav nekā, kas varētu darboties pret šo naratīvu," sacīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks.

Eiropā Parīzes biržas indekss pieauga, neraugoties uz Francijas valdības krišanu parlamenta neuzticības balsojumā. Palielinājās arī Frankfurtes biržas indekss, bet Londonas biržas indekss samazinājās.

Naftas cenas trešdien kritās pēc otrdien pieredzētā kāpuma par aptuveni 2,5%.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien kritās, bet naftas cenas pieauga pēc ziņām, ka ASV varētu aizliegt Krievijas jēlnaftas importu tās iebrukuma Ukrainā dēļ.

Volstrītas galvenie indeksi kritās par 2,4-3,6%.

"Šķiet, ka fundamentāla pārmaiņa Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ ir tāda, ka inflācijas spiediens paliks paaugstināts daudz ilgāk, nekā bija gaidāms, un ekonomikā sāksies recesija kaut kad nākamo 24 mēnešu laikā," atzīmēja OANDA analītiķis Edvards Moja.

"Šķiet, ka mēs varētu pāriet uz nākamo stadiju, kad valstis pieņemtu noteikumus nepirkt naftu un citas preces no Krievijas, kas savukārt samazinātu tās finansējumu karam," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Moulds.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens svētdien paziņoja, ka Baltais nams un sabiedrotie risina sarunas par naftas importa no Krievijas aizliegšanu.

Eiropas un ASV biržās pirmdien akciju cenas lielākoties pieauga.

Pagājušajā nedēļā Eiropas biržas negatīvi ietekmēja galēji labējo panākumi Eiropas Parlamenta vēlēšanās Francijā, taču, pēc visa spriežot, tagad Francijas vēlēšanu rezultātu radītās bažas ir pārvarētas, norāda analītiķi.

Savukārt Volstrītā optimismu vairoja cerības par mākslīgā intelekta attīstības pozitīvo ietekmi uz tehnoloģiju uzņēmumu akciju vērtību.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien palielinājās par 0,5% līdz 38 778,10 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,8% līdz 5473,23 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" pieauga par 1% līdz 17 902,25 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 0,1% līdz 8142,15 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 pieauga par 0,9% līdz 7571,57 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX palielinājās par 0,4% līdz 18 068,21 punktam.

Akciju cenas ASV un Eiropā pirmdien pārsvarā pieauga, sākoties nedēļai, kurā paredzētas ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) un OPEC sanāksmes un ASV uzņēmumu peļņas rādītāju publicēšana.

Naftas cenas kritās satraukumā par jēlnaftas pieprasījumu pēc Covid-19 gadījumu skaita strauja kāpuma Indijā, kas ir nozīmīga jēlnaftas patērētāja, un pirms OPEC un tās sabiedroto trešdienas sanāksmes.

Eiropas biržu indeksi pieauga. Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" palielinājās, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās.

"National Securities" galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans raksturoja pirmdienas tirdzniecības sesiju kā "nogaidošu" pirms saspringtas nedēļas ar daudzām ekonomikai svarīgām ziņām.

"Šī darbība atspoguļoja to, ka visi katalizatori vēl ir priekšā un neviens no tiem nav šodien," sacīja Hogans.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās gada pirmajā tirdzniecības dienā, tirgu dalībniekiem bažījoties, ka akciju cenu kāpums 2023.gada pēdējās darba dienās bijis pārāk optimistisks.

Cenas akciju tirgos Ņujorkā, Frankfurtē, Parīzē un Tokijā pērnā gada pēdējos mēnešos bija augušas līdz jauniem rekordiem, investoriem gaidot procentlikmju pazemināšanas šogad.

Neraugoties uz optimistiskajām prognozēm par procentlikmēm, Honkongas un Šanhajas biržās turpinājās pērnā gada kritums. Tirgus nepārliecināja Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina runā teiktais, ka Ķīnas ekonomika kļuvusi "izturīgāka un dinamiskāka".

Tokijas birža otrdien bija slēgta, bet investori pievērš uzmanību notikumiem Japānā pēc pirmdienas postošās zemestrīces.

Naftas cenas kritās pēc īslaicīga kāpuma, kuru bija izraisījušas bažas par jēlnaftas piegādēm pēc tam, kad Irāna nosūtīja karakuģi uz Sarkano jūru, atbildot uz trīs Jemenas hutiešu nemiernieku kuģu iznīcināšanu ASV karaflotes uzbrukumā.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās pēc Ķīnas procentlikmju samazināšanas, kas bija mazāka par prognozēto.

Āzijas biržu indeksi pārsvarā saruka, un samazinājās arī Eiropas un ASV biržu indeksi.

"Notikumu attīstība Ķīnā, kur centrālā banka samazināja atsauces procentlikmi par 10 bāzes punktiem, turpina norādīt uz pasaules otras lielākās ekonomikas atkopšanos pēc pandēmijas lēnākā tempā, nekā bija prognozēts," sacīja "ActivTrades" analītiķis Rikardo Evandželista.

Ķīnas Tautas banka otrdien piecu gadu aizdevumu likmi, kas tiek izmantota hipotekāro aizdevumu likmju noteikšanai, samazināja no 4,3% līdz 4,2%, lai gan tika gaidīts samazinājums par 15 bāzes punktiem. Viena gada aizdevumu likme, kas kalpo kā atsauce korporatīvajiem aizdevumiem, tika samazināta no 3,65% līdz 3,55%.

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās, bet Eiropas biržās pārsvarā pieauga, investoriem sekojot tirdzniecības sarunām pirms šonedēļ gaidāmiem ASV muitas tarifu kāpumiem.

ASV prezidents Donalds Tramps intervijā telekanālam CNBC paziņoja, ka plāno jaunus ievedmuitas tarifus medikamentiem un pusvadītājiem. Viņš arī sacīja, ka "tuvākajās 24 stundās ļoti būtiski" varētu paaugstināt ievedmuitas tarifu importam no Indijas, jo šī valsts iepērk Krievijas naftu.

7.augustā stāsies spēkā paaugstināti ASV muitas tarifi vairākiem desmitiem valstu. Šveices amatpersonas otrdien devās uz Vašingtonu, lai pēdējā brīdī mēģinātu panākt vienošanos, kas novērstu augstu tarifu Šveices precēm.

Investori arī izvērtēja ASV pakalpojumu aktivitātes indeksu, kas bija 50,1%, uzrādot nelielu pieaugumu.

Pagājušonedēļ tika publicēti ASV nodarbinātības dati, kas norādīja uz darba tirgus izaugsmes palēnināšanos. "Vājāka ekonomika var nozīmēt jaunas Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšanas," sacīja "50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās dažādos virzienos, investoriem Eiropā un ASV saglabājot piesardzību pirms svarīgu ASV ekonomikas datu publicēšanas un trešdien gaidāmas ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela uzrunas.

Āzijas biržās akciju cenas pieauga, jo Ķīnā otrdien tika novērsti protesti pret Covid-19 ierobežojumiem, bet šī tendence neizraisīja līdzīgu reakciju Eiropas biržās un Volstrītā.

Pauela uzruna Brukingsa Institūtā paredzēta laikā, kad tirgi gaida ASV centrālās bankas drīzu pāreju uz mērenāku politiku procentlikmju celšanā, kas ir vērsta pret augošo inflāciju.

"Tirgiem ir iespēja rīt pieredzēt augstākas akciju cenas, ja vien viņš nesagādās kādu pārsteigumu," sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

Piektdien ir gaidāma ASV nodarbinātības datu publicēšana, kas var ietekmēt FRS monetārās politikas plānus.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien nemainījās un bija 33 852,53 punkti, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,2% līdz 3957,63 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,6% līdz 10 983,78 punktiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pieauga, investoriem reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa solījumu samazināt uzņēmumu nodokļus.

Tramps, ceturtdien attālināti uzrunājot Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) dalībniekus Davosā, mudināja pazemināt procentlikmes un solīja samazināt nodokļus kompānijām, kas investē Savienotajās Valstīs, bet pacelt muitas tarifus tām, kas to nedara.

Tramps arī aicināja Saūda Arābiju un OPEC pazemināt naftas cenas, un šis aicinājums veicināja jēlnaftas cenu krišanos.

Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" tirdzniecības sesijas sākumā kritās, bet vēlāk pieauga un noslēdza sesiju 6118,71 punkta līmenī, kas ir jauns rekords.

"Noteikti visi saprot vēstījumu par tarifiem, un tagad mēs dzirdam vairāk par nodokļu stimuliem," sacīja "Cresset Capital" analītiķis Džeks Ablins.

Akciju cenas Eiropas biržās trešdien pieauga, investoriem sekojot uzņēmumu peļņai un notikumu attīstībai Ukrainas konfliktā, savukārt Volstrītā akciju cenas mainījās dažādos virzienos.

Naftas cenas nedaudz pieauga pēc tam, kad iepriekšējā dienā tās bija kritušās bažās par jēlnaftas pieprasījuma perspektīvām.

"Pacilātais tirgus noskaņojums, kas vakar palīdzēja Volstrītai noslēgt tirdzniecības sesiju ar stingru pieaugumu, ir turpinājies Eiropā," sacīja "City Index" vecākā tirgus analītiķe Fiona Sinkota.

Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga pēc ziņām, ka februārī atjaunojies eirozonas rūpnieciskās izlaides pieaugums.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" saruka par 1,2%, ko noteica straumēšanas kompānijas "Netflix" akcijas cenas kritums par vairāk nekā 35% pēc ziņām par abonentu skaita samazināšanos.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien pieauga par 0,7% līdz 35 160,79 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kritās par 0,1% līdz 4459,45 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,2% līdz 13 453,07 punktiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās, bažām par pastiprinātu tirdzniecības saspīlējumu ar Ķīnu negatīvi ietekmējot tehnoloģiju uzņēmumu akcijas.

Lai gan Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" trešo dienu pēc kārtas pieauga līdz jaunam rekordam, indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" samazinājās, investoriem bažījoties par atjaunojušos tirdzniecības saspīlējumu ar Ķīnu.

"[Aģentūras] "Bloomberg" ziņa, ka [ASV prezidenta Džo] Baidena administrācija apspriež stingrākus ierobežojumus pusvadītāju un pusvadītāju aprīkojuma eksportam uz Ķīnu, ir izraisījusi apjukumu," sacīja "Briefing.com" tirgus analītiķis Patriks O'Hērs.

Mākslīgā intelekta mikroshēmu ražotāja "Nvidia" akcijas cena kritās par 6,6%, bet datoru mikroshēmu ražošanas aprīkojuma ražotāja ASML akcijas cena saruka par 12,7%.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga, atkopjoties pēc pagājušās nedēļas kritumiem, bet kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība saruka pēc ziņām par Ķīnas vēršanos pret šīs kriptovalūtas rakšanas industriju.

Akciju cenu kāpuma līderi pirmdien bija finanšu, rūpniecības un enerģētikas uzņēmumi, kuru akciju cenas pagājušonedēļ bija kritušās.

"Tirgus koriģē pagājušās nedēļas pārmērīgo korekciju," sacīja "Tower Bridge Advisors" analītiķe Marisa Oga.

Ņujorkas Federālo rezervju bankas vadītājs Džons Viljamss pirmdienas sanāksmē pauda uzskatu, ka inflācijas kāpumu lielākoties nosaka faktori, kas saistīti ar ekonomikas atkalatvēršanu. Laika gaitā inflācijas kāpumam vajadzētu mazināties, tomēr Federālo rezervju sistēma (FRS) turpinās novērot ienākošos datus, sacīja Viljamss.

Pasaules populārākās kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība saruka par apmēram 9% līdz 32 642 ASV dolāriem pēc tam, kad Ķīna pastiprināja pasākumus pret tirgošanos ar šo valūtu un tās rakšanas operācijām.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pieauga, investoriem reaģējot uz labiem uzņēmumu peļņas rādītājiem un Ķīnas paziņojumu par pasākumiem ekonomikas atbalstīšanai.

Mūzikas straumēšanas kompānijas "Spotify" akcijas cena pieauga par 3,9% pēc tam, kad tās peļņa pārspēja prognozes un analītiķi uzlaboja tās akciju novērtējumu.

Globālie investori vēl turpināja samierināties ar perspektīvu, ka ASV procentllikmes saglabāsies augstā līmenī ilgāk, nekā bija cerēts.

Lai gan inflācija turpina samazināties, ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) amatpersonas neizrāda vēlmi pazemināt procentlikmes jau nākamajā sanāksmē martā.

FRS Klīvlendas nodaļas prezidente Loreta Mestera otrdien atzina, ka būtu "kļūda" FRS pārāk ātri sākt procentlikmju pazemināšanu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,4% līdz 38 521,36 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,2% līdz 4954,23 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,1% līdz 15 609,00 punktiem.

Akciju cenas ceturtdien pieauga Eiropas biržās, bet kritās Volstrītā, ko noteica investoru bažas par procentlikmju turpmākas paaugstināšanas iespējamību.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien paaugstināja galvenās procentlikmes par 0,25 procentpunktiem, kas jau bija gaidāms. ECB padome palielināja procentlikmes devīto sanāksmi pēc kārtas.

ECB prezidente Kristīne Lagarda preses konferencē pēc padomes sēdes norādīja, ka turpmākie lēmumi par likmju paaugstināšanu vai nepaaugstināšanu būs atkarīgi no ekonomikas datiem.

Frankfurtes biržas indekss pieauga līdz jaunam rekordlīmenim, un palielinājās arī Parīzes un Londonas biržu indeksi.

"Mēs esam redzējuši spēcīgu [tirdzniecības] sesiju (..) jo investori aizvien vairāk pieņem uzskatu, ka centrālās bankas varētu izbeigt tālāku procentlikmju paaugstināšanu," sacīja "CMC Markets" analītiķis Maikls Hjūsons.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā pieauga, norimstot globālai obligāciju izpārdošanai un "Google" māteskompānijas "Alphabet" akcijas cenai palielinoties pēc labvēlīga tiesa sprieduma.

Zelta cena sasniedza jaunu rekordu, investoriem turpinot bažīties par augošu valdības parādu. Japānas obligāciju ienesīgums sasniedza jaunu augstāko līmeni.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga par 1,0% pēc tam, kad ASV federālais tiesnesis otrdien noraidīja valdības prasību tehnoloģiju uzņēmumam "Google" pārdot plaši izmantoto interneta pārlūkprogrammu "Chrome".

"Alphabet" akcijas cena pieauga par aptuveni 9%, bet "Apple" akcijas cena kāpa par apmēram 4%.

"Investori kopumā uzskatīja šo [tiesas] iznākumu kā lielos tehnoloģiju uzņēmumus atbalstošu, kas parāda, ka, lai gan regulācija turpinās, galveno spēlētāju biznesa modeļi lielākoties paliek neskarti," sacīja finanšu pakalpojumu sniedzēja "Trade Nation" vecākais tirgus analītiķsi Deivids Morisons.