Pārtika

Gada griezumā: Pārtikas nozarē aizvadīts saspringts gads

Sandra Dieziņa, 18.12.2013

Jaunākais izdevums

Izmaksu samazināšana un nodokļu peripetijas – pārtikas nozari raksturojošie procesi šogad.

«Gads ir bijis ļoti saspringts. Ar atbildīgajām amatpersonām esam nemitīgi diskutējuši par dažādām nodokļu iniciatīvām – akcīzes nodoklis dabasgāzei, bezalkoholiskajiem dzērieniem, IIN, PVN pārtikai un citiem. Pēdējais – Veselības ministrijas ierosinājums ieviest akcīzes nodokli neveselīgai pārtikai, kas, mūsuprāt, ir absurds un nav līdz galam pārdomāts solis. Šobrīd šī nodokļa virzību ir izdevies apturēt un diskusija par to ir iegājusi daudz konstruktīvākā gultnē, spriežot un meklējot risinājumus pašai problēmai – sabiedrības veselības problēmām, nevis automātiskai nodokļa ieviešanai, lai papildināti ministrijas budžetu. Par šo jautājumu noteikti notiks diskusijas arī nākamajā gadā,» šogad nozarē notiekošo raksturo Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Jāatgādina, ka Veselības ministrijas iecerētais nodoklis neveselīgai pārtikai izpelnījās lielu sašutumu nozares uzņēmumos, kas to nodēvēja par nozares iznīcināšanu. I. Šure ir gandarīta, ka valdība izlēma nepiemērot akcīzes nodokļa paaugstināto likmi dabasgāzei, kas ražotājiem ir ļoti būtiski. Šogad LPUF turpināja darbu pie likumprojekta Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums izstrādes, un paredzams, ka 2014. gadā to beidzot varētu pieņemt Saeima.

Resursu kāpums

Izaicinājums šogad un arī nākamajā gadā uzņēmējiem ir resursu un izejvielu cenu pieaugums. DB jau vēstījis, ka izejvielu cenu pieauguma dēļ nākamgad, visticamāk, palielināsies piena produktu cenas. Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe prognozēja, ka vidēji piena produkti var sadārdzināties par 5 – 10 %. Pārējos nozares sektoros, visticamāk, gaidāma cenu stabilizācija vai pat neliels kritums. Tiesa, jāņem vērā resursu izmaksu palielinājums, kas var rezultēties ar to, ka cenu kritums var arī nebūt.

Uzņēmumi ir spiesti nepārtraukti domāt un rēķināt, kādā veidā segt šīs pieaugošās izmaksas, līdz šim – galvenokārt no «uzņēmuma kabatas». Arī maizes nozares uzņēmumiem šogad nācās veikt izmaksu revīziju un pārskatīt atsevišķas pozīcijas nolūkā tās samazināt. Piemēram, Hanzas maiznīcas šovasar slēgusi ražošanu savulaik lielākajā uzņēmuma filiālē Rīgā, Ventspils ielā. Hanzas maiznīcu ražošanas vadītājs Tomass Jāņkalns sacīja, ka optimizācijas iemesli – tirgus apjomu samazināšanās un konkurences pieaugums. Bijis jādomā, kā efektivizēt ražošanu, samazinot izmaksas. «Ražošanas izmaksas ir pieaugušas, bet maizei cenu celt nevaram, tāpēc bija jādomā par efektivizāciju,» klāsta T. Jāņkalns. Šobrīd Hanzas maiznīcas ražošanu koncentrējušas divās filiālēs – Rīgā, Pildas ielā, un Rēzeknē, bet ražotne Ventspils ielā slēgta, tur pagaidām atstājot tikai ekspedīcijas pakalpojumus. T. Jāņkalns paredz, ka nākamgad gaidāma sīva konkurences cīņa starp trim lielākajiem maizes ražotājiem, savukārt mazajiem un vidējiem nāksies apvienoties vai paplašināt savu darbu reģionos. To, ka izmaksu optimizācija ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, DB apliecināja arī citu nozaru pārstāvji.

Lai gan ir izstrādāts Nacionālais attīstības plānas, gan kā daudzi citi dokumenti, ir ļoti liela neprognozējamība par valdības lēmumiem, kas var sašūpot jebkuru uzņēmumu. Tieši šos apstākļus uzņēmēji min kā šobrīd visvairāk traucējošus. «Gluži vienkārši – ja budžetā parādās kāds caurums, tad pēkšņi var parādīties ļoti neadekvāti priekšlikumi un arī pieņemti nepamatoti lēmumi. Piemēram, Veselības ministrijas priekšlikums par akcīzes nodokļiem tā saucamajai veselīgajai/neveselīgajai pārtikai, lai gan nekur nav definēts, kas ir veselīga un kas – neveselīga – pārtika. Mēs jau ilgi runājam par to, ka pārnesīsim nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu, taču šis 1% IIN samazinājums neko diži nepalīdz, kaut gan pirms tam bija runāts par krietni lielāku samazinājumu. Vajadzētu skatīt nodokļu jautājumus kontekstā ar mūsu kaimiņvalstīm. Ja Lietuvā vai Igaunijā nodokļu bāze un nodokļu sistēma ir labvēlīgāka nekā Latvijā, tad kopumā investīcijas ies uz turieni, nevis Latviju,» skaidro LPUF vadītāja. Uzņēmumi arvien asāk saskaras ar darbaspēka problēmām, un, visticamāk, nav tālu tas brīdis, kad uzņēmumi būs spiesti ievest darbaspēku no ārvalstīm, un tas attiecas ne tikai uz kvalificēto darbaspēku.

Sasniegti griesti

Nozarē strādājošie saredz, ka nākamgad nekādas straujas pārmaiņas nav gaidāmas. Paredzams, ka ekonomika attīstīšoties palēnām. Ja krīzi izdevās pārvarēt, pateicoties straujam eksporta pieaugumam, jau šobrīd ir skaidrs, ka eksports vairs tik strauji neaugs. «Esam faktiski sasnieguši zināmus griestus, un, ja gribam eksporta tirgos iet tālāk, tad ir jāveic būtiskas investīcijas ražošanas jaudu palielināšanā vai arī jārada jauni unikāli nišas produkti. Ļoti svarīgi būs, kā attīstīsies vietējais tirgus – kāds būs vietējais patēriņš. Valstij un vietējiem uzņēmējiem kopā ir jādomā, kā pārdalīt vietējo tirgu par labu pašmāju ražotājiem, izkonkurējot importa produkciju. Protams, valsts tiešs atbalsts ir aizliegts, bet valstis pasaulē izmanto dažādas legālas metodes, lai palīdzētu saviem uzņēmējiem. Mums nevajadzētu baidīties un darīt to pašu,» aicina LPUF vadītāja.

Jāatgādina, ka pēdējos gados vairāki pārtikas ražotāji investējuši miljoniem latu nolūkā palielināt eksporta apjomus. Šogad vienas no lielākajām investīcijām – 4,86 miljonus eiro – ieguldījis a/s Dobeles dzirnavnieks, atverot jaunu spageti ražotni, un ap 90 % no realizētā apjoma veidos eksports. A/s Tukuma piens šogad ieguldījis jaunā ražotnē 3,5 miljonus eiro, kas eksportu ļaus palielināt par 10 %.

Arī a/s Rīgas Piena kombināts un a/s Valmieras piens apvienojošais Food Union plāno eksporta apjomus būtiski palielināt – no pašreizējiem 45% līdz 80% tuvākajos piecos gados.

No valdības un politiķiem nozares uzņēmēji sagaida pārdomātus un nesasteigtus lēmumus attiecībā uz nodokļu politiku un nozari regulējušiem normatīvajiem aktiem, jo neprognozējamība un nekonsekvence ir pats sliktākais, ko politiķi uzņēmējiem var nodarīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tiesa: Valsts ieņēmumu dienests «Dobeles dzirnavnieka» auditā manipulējis ar datiem

LETA, 03.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pirmās instances tiesā zaudējis graudu pārstrādātājam «Dobeles dzirnavnieks» administratīvajā lietā par uzņēmumam pēc audita piemēroto nodokļu uzrēķinu. Tiesa atzinusi, ka VID šajā auditā manipulējis ar datiem jeb tendenciozi atlasījis informāciju, kas ļauj apšaubīt dažus «Dobeles dzirnavnieka» darījumus, bet noslēpis ziņas, kas šos pieņēmumus apgāž, vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga».

Savukārt VID uzskata, ka tiesa nav sapratusi pārkāpumu būtību un spriedumu ir pārsūdzējis. Administratīvā apgabaltiesa 2018. gada 22. janvārī strīdu izskatīs apelācijas instancē.

VID 2016. gada 10. martā veica nodokļu uzrēķinu «Dobeles dzirnavniekam» 1,92 miljoni eiro apmērā. VID vairākus uzņēmuma darījumus ar graudu piegādātājiem uzskatīja par fiktīviem.

«Dobeles dzirnavnieks» uzrēķinu pārsūdzēja VID ģenerāldirektorei Inārai Pētersonei, kas daļu uzrēķina atcēla. Tomēr, kā raidījumam skaidrojis «Dobeles dzirnavnieka» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, nebija saprotams, kāpēc VID ģenerāldirektore atcēla uzrēķinu tikai par darījumiem ar vienu sadarbības partneri, jo pēc būtības tas ne ar ko neatšķīrās no citiem, par kuriem uzrēķins palika spēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Dobeles dzirnavniekam aizdomas par tiesneses un maksātnespējas administratora saskaņotu rīcību parādnieka interesēs

Dienas Bizness, 15.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumam Dobeles dzirnavnieks radušās aizdomas par maksātnespējas administratora un tiesneses darbību saskaņošanu, svētdien ziņoja TV3 raidījums Nekā personīga.

Kāda zemnieku saimniecība palikusi lielajam graudu pārstrādātajam parādā ievērojamus līdzekļus, taču tā vietā, lai parādu atdotu, uzņēmēji izmantojuši shēmu ar valsts amatpersonu līdzdalību, lai nauda nebūtu jāatdod, uzskata Dobeles dzirnavnieks. Par konkrētās tiesneses un maksātnespējas procesa administratoru darbībām arī iepriekš bijušas sūdzības, taču abi turpina savu darbu. Dobeles dzirnavnieks uzskata, ka Tieslietu ministrijai jādara viss iespējamais, lai šādi pakalpojumi vairs nebūtu iespējami, jo tie grauj uzņēmējdarbības vidi.

Vidzemē graudu pārstrādātāja produkciju tirgoja zemnieku saimniecība Zemzari. Sadarbība ilga trīs gadus, taču saimniecība Dobeles dzirnavniekam palika parādā vairāk nekā 163 tūkstošus eiro. Zemzari grasījās sākt ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) un Dobeles dzirnavnieks paļāvās, ka Zemzari parādus nokārtos. Tomēr tagad lielais graudu pārstrādes uzņēmums atklājis, ka ir piemānīts - zemnieku saimniecība iztukšota un nekas no tās nav palicis pāri, bet Dobeles dzirnavnieks, kā arī citi uzņēmumu - Rīgas dzirnavnieks un Saldus labība - palikuši ar garu degunu. Zemzaru īpašnieks Kaspars Liepiņš no uzņēmuma aizgājis, bet vērtīgākā Zemzaru manta dīvainā kārtā nonākusi K. Liepiņa un viņa radinieku firmām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotājs un viens no lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem Baltijā AS "Dobeles dzirnavnieks" aizvadītajā gadā sasniedzis līdz šim lielāko apgrozījumu - 129,6 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 2018. gadā.

Apgrozījumu kāpināt izdevies, pateicoties pārstrādāto graudu un ražošanas apjoma pieaugumam, norāda AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

"Dobeles dzirnavnieks" 2019. gadā pārstrādājis 285 tūkstošus tonnu graudu, kas ir par 30 tūkstošiem tonnu vairāk nekā gadu iepriekš. "Kāpināt pārstrādāto graudu apjomu plānojam arī šogad, sasniedzot 300 tūkstošus tonnu," prognozē K. Amsils.

2019. gadā uzņēmuma attīstībā ieguldīti 11,9 miljoni eiro. "Ik gadu palielinām gan ražošanas, gan graudu uzglabāšanas jaudas, nemitīgi investējam uzņēmuma infrastruktūras un ražošanas tehnoloģisko procesu uzlabošanā un efektivizēšanā," skaidro K. Amsils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dobeles dzirnavnieks: Nepieņemami, ka uzņēmumiem jāmaksā ar nesamērīgu biznesa risku, jo valsts nespēj sakārtot nodokļu iekasēšanu

Žanete Hāka, 11.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieņemami, ka Latvijas uzņēmumiem jāmaksā ar savu reputāciju un nesamērīgu biznesa risku, jo valsts jau vairākus gadus nav spējusi sakārtot nodokļu iekasēšanas kārtību, norāda Dobeles dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

AS Dobeles dzirnavnieks grasās pārsūdzēt VID pieņemto lēmumu un uzsver, ka uzņēmumam nav nodokļu parādu, tie vienmēr maksāti savlaicīgi un pilnā apmērā. Uzņēmums uzskata, ka VID nepamatoti piemērojis papildus pievienotās vērtības nodokļa aprēķinu par atsevišķiem darījumiem, atsaucoties uz uzņēmuma piegādātāju veiktajām darbībām. Tādā veidā valsts nesamērīgi lielu atbildību par piegādātāju un starpnieku darbībām uzliek uz godprātīgo uzņēmumu pleciem.

Tāpat Dobeles dzirnavnieks jau vairāk nekā pirms diviem gadiem rosinājis uzraugošās institūcijas ieviest Latvijā reversā PVN maksājuma principu, lai sakārtotu PVN maksāšanas kārtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dobeles dzirnavnieks: Zemnieki prognozē, ka ražas apjomi šogad būs krietni zemāki nekā pērn

Db.lv, 18.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Dobeles dzirnavnieks», šodien, 18.jūlijā, uzsācis graudu pieņemšanas sezonu, kā pirmos jaunuzceltajos graudu glabāšanas torņos ievedot Zemgalē augušos ziemas kviešus. Kopumā «Dobeles dzirnavnieks» šogad plāno iepirkt vairāk nekā 300 tūkstošus tonnu graudu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Šosezon kulšanas darbi Latvijā sākušies vidēji 2 nedēļas ātrāk kā ierasts. «Kā pirmās pieņēmām ziemas kviešu kravas, bet tuvākajās dienās sagaidām arī kravas ar jaunās ražas rudziem, tritikāli, rapsi un zirņiem,» norāda AS «Dobeles dzirnavnieks» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Lielāku graudu apjoma pieplūdumu «Dobeles dzirnavnieks» prognozē nākamajā nedēļā.

«Izvērtējot pirmo saņemto kravu graudu kvalitāti, tā atbilst pārtikas kvalitātei. Proteīna līmenis graudos svārstās 12,5 – 15 % robežās,» stāsta K.Amsils. «Tomēr jāatzīst, ka mūsu sadarbības partneri – zemnieki prognozē, ka ražas apjomi šogad būs krietni zemāki kā pagājušajā gadā – ražības kritums tiek prognozēts par aptuveni 30% - atkarībā no reģiona.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas un uzkodu ražotājs Orkla Confectionery & Snacks Latvija 2017. gada maijā Ādažu Čipsi ražotnē saražojis par 19% vairāk produkcijas nekā 2016. gada maijā, sasniedzot 598 tonnas. Tas ir lielākais čipsu un sāļo uzkodu ražošanas apjoms mēnesī kopš ražotnes dibināšanas 1979.gadā.

Šāds ražošanas apjoma pieaugums galvenokārt ir saistīts ar sāļo uzkodu un kartupeļu čipsu pieprasījuma pieaugumu Latvijā un eksporta tirgos, kā arī veiktajām investīcijām tehnoloģiskajos uzlabojumos.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija ir lielākais kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotājs Latvijā. Uzņēmuma produkcija ar zīmolu Taffel tiek eksportēta uz Baltijas valstīm, Skandināviju, ASV, Krieviju, Lielbritāniju, Gruziju, Kazahstānu un Azerbaidžānu.

2016. gadā Orkla Confectionery & Snacks Latvija ieguldīja Ādažu Čipsi ražošanas procesos, investējot 320 000 eiro kartupeļu pirmapstrādes līnijā un 60 000 eiro čipsu ražošanā, lai uzsāktu jauna veida vafeļčipsu izgatavošanu un virzīšanu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Dobeles dzirnavnieks šogad plāno apgrozījuma pieaugumu par apmēram 10%

LETA, 23.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudu pārstrādes uzņēmums "Dobeles dzirnavnieks" šogad plāno apgrozījuma pieaugumu par apmēram 10% salīdzinājumā ar pagājušo gadu, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

"Šogad plānojam, ka mūsu pārstrādāto graudu apmērs un apgrozījums varētu pieaugt par apmēram 10%," teica "Dobeles dzirnavnieka" valdes priekšsēdētājs, vienlaikus atzīstot, ka uzņēmuma šā gada rezultātus ir grūti prognozēt, jo nav zināms, kāda šogad būs graudu raža un kādas būs graudu cenas, kas var ietekmēt apgrozījumu.

Tāpat viņš piebilda, ka uzņēmums šogad ļoti cer arī uz lielāku peļņu nekā pērn.

Amsils pastāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" plāns šogad ir no jaunās ražas pieņemt graudus vismaz 350 000 tonnu apmērā, kas ir tuvu pērn pieņemtajam apmēram.

Komentējot potenciālo jaunās labības ražas apmēru, viņš atzina, ka uz to pašlaik skatās piesardzīgi optimistiski. "Uz laukiem ražas potenciāls ir liels, un pašlaik rūpīgi monitorējam laika apstākļu prognozes. Ir redzams, ka ir lauki, kuri ir cietuši no lielajiem lietiem kombinācijā ar vēju, un labība ir sagāzta veldrē," atzina Amsils, piebilstot, ka, piemēram, Zemgalē salīdzinoši mazs īpatsvars labības ir sagāzta veldrē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VID vēršas pret Dobeles dzirnavnieku; uzņēmums VID lēmumu pārsūdzēs

LETA, 10.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) nodokļu parādu dēļ pieņēmis lēmumu par izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu graudu pārstrādes uzņēmumam AS Dobeles dzirnavnieks. Uzņēmums nepiekrīt VID lēmumam un sola to pārsūdzēt.

Kā teikts VID lēmumā, nodokļu audita rezultātā aprēķināts, ka uzņēmumam budžetā jāmaksā 1,92 miljoni eiro, tajā skaitā papildu aprēķinātā summas pievienotās vērtības nodoklī ir 592 602 eiro, soda nauda 533 006 eiro, nokavējuma nauda 123 146 eiro, papildu aprēķinātā summa uzņēmumu ienākumu nodoklī ir 527 871 eiro, soda nauda 79 181 eiro, nokavējuma nauda 66 248 eiro. Samazināta no budžeta atmaksājamā pievienotās vērtības nodokļa summa 492 546 eiro apmērā.

VID pieņēmis lēmumu par nodokļa audita rezultātu izpildes nodrošināšanu. VID nolēmis uzlikt atsavināšanas aizliegumu Dobeles dzirnavnieka transportlīdzekļiem, ierakstīt zemesgrāmatā ķīlas tiesības atzīmi uz nekustamajiem īpašumiem, uzlikt atsavināšanas liegumu Dobeles dzirnavnieka traktortehnikai un reģistrēt aizliegumu komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 18 miljonus eiro, AS «Dobeles dzirnavnieks» uzsācis Baltijā pirmās bioloģisko graudu pilna realizācijas cikla infrastruktūras izveidi. Projektu paredzēts īstenot līdz 2020. gada beigām, informē uzņēmumā.

Plānots, ka piecu gadu laikā pēc tā īstenošanas bioloģisko graudu pārstrādes apjomi uzņēmumā pieaugs līdz 40 tūkstošiem tonnu, palielinoties aptuveni četras reizes.

Topošajā Baltijā lielākajā bioloģisko graudu pilnas pārstrādes cikla infrastruktūrā tiks ietverta laboratorija, bioloģisko graudu pieņemšanas, priekšattīrīšanas, pirmapstrādes tehnoloģijas un uzglabāšanas torņi, kā arī atsevišķa bioloģisko graudaugu pārslu ražotne. Paredzams, ka 95% produkcijas tiks eksportēta.

«Latvijā ik gadu pieaug bioloģiski sertificēto saimniecību skaits un saražoto graudaugu apjoms, taču līdz šim nozares attīstību lielā mērā kavējis infrastruktūras trūkums bioloģisko graudu pirmapstrādes un pārstrādes jomā,» saka AS «Dobeles dzirnavnieks» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, papildinot: «Mūsu realizētais projekts var nospēlēt izšķirošu lomu Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības ilgtermiņa izaugsmes iekustināšanai. Tas ir arī būtisks signāls vietējiem zemkopjiem, ka bioloģiski graudi ir nākotnes prece un to audzēšanā ir vērts ieguldīt. Patlaban no mūsu valstī saražotajiem graudiem tikai 3,2% ir bioloģiski, tāpēc šai jomai ir liels potenciāls attīstīties un būtiski kāpināt īpatsvaru kopējā apjomā».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dobeles dzirnavnieks uzsācis daudzmiljonu BIO projekta 2.kārtu

Lelde Petrāne, 21.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saspringtā situācija valstī, ko izraisījusi vīrusa Covid-19 izplatība, nav ietekmējusi Latvijas lielākā pārtikas ražotāja AS "Dobeles dzirnavnieks" ilgtspējīgas attīstības plānus - uzņēmums noslēdzis Baltijā lielākās bioloģisko graudu pilna cikla pirmapstrādes un pārstrādes infrastruktūras būvniecības 1.kārtu.

"Kopējās projekta investīcijas pārsniedz 18,7 miljonus eiro, un šobrīd esam uzsākuši projekta attīstības otro kārtu," informē AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Paredzams, ka vairāk nekā 95% uzņēmumā saražoto bioloģisko graudaugu pārslu tiks eksportētas, tādējādi būtiski veicinot un kāpinot augstas pievienotās vērtības produktu eksportu un sniedzot iespēju Latvijai ieņemt konkurētspējīgu pozīciju pasaules bioloģisko produktu tirgū.

"2019. gadā "Dobeles dzirnavnieks" pārstrādāja par 40% vairāk bioloģiski audzētu graudu nekā gadu iepriekš – tas apliecina, ka bioloģiski audzētu produktu ražošana ir pasaulē strauji augoša un daudzviet vēl neaptverta niša. Tā ir Latvijas zemnieku un uzņēmēju iespēja iekarot savu vietu globālajā tirgū," skaidro K. Amsils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Dobeles dzirnavnieks pārslu ražotnes jaudas palielināšanā investē 1,5 miljonus eiro

Rūta Lapiņa, 16.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Dobeles dzirnavnieks» investējis 1,5 miljonus eiro aizvadītajā gadā atklātās pārslu ražotnes jaudas palielināšanā. Turpmāk tajā varēs pārstrādāt 50 000 tonnas graudu gadā - gandrīz divas reizes vairāk kā sākotnēji, informē AS «Dobeles dzirnavnieks» sabiedrisko attiecību konsultante Evita Bille.

Patlaban šajā ražošanas līnijā top 14 dažādi graudaugu pārslu produkti.

«Redzot pārslu panākumus gan vietējā, gan arī eksporta tirgos, šī gada sākumā pieņēmām lēmumu par ražotnes jaudas palielināšanu. Nepieciešamās papildu iekārtas ir uzstādītas un jau nākamā gada sākumā ražošanas apjomus šajā līnijā dubultosim,» saka AS «Dobeles dzirnavnieks» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, papildinot, ka «graudaugu pārslas ir nākotnes produkts – veselīgas, ātri un ērti pagatavojamas, ideāli piemērotas mūsdienu steidzīgajam laika ritumam un cilvēku vajadzībām.»

Patlaban no realizētā pārslu apjoma aptuveni 80% veido eksports. Pārslas tiek eksportētas uz 25 valstīm. Galvenie pārslu eksporta tirgi ir Skandināvijas valstis, Vācija, Polija, Ēģipte, Nīderlande u.c. Līdz ar pārslu ražotnes jaudas palielināšanu, sagaidāms, ka nākamajā gadā eksporta valstu skaits palielināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Top jauna graudaugu pārslu un musli ražotne, kurā investēs 5,3 miljonus eiro

Kristīne Stepiņa, 05.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar nākamo gadu, a/s Dobeles dzirnavnieks piedāvās arī plašu graudaugu pārslu un musli produktu sortimentu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau trīs gadus a/s Dobeles dzirnavnieks ražo makaronus, savukārt šogad ir veiktas vērienīgas investīcijas, lai jau gada beigās sāktu graudaugu pārslu un musli ražošanu (līdz šim a/s Dobeles dzirnavnieks ražoja tikai auzu pārslas). Tāpat tiks palielinātas arī graudaugu pieņemšanas un uzglabāšanas jaudas.

Top jaudīga ražotne

Šobrīd tapšanas procesā ir jauna graudaugu pārslu un musli ražotne, kurā tiks investēti 5,3 miljoni eiro, stāsta a/s Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. 2,1 miljons eiro ir ES fondu līdzfinansējums. Jaunajā ražotnē tiks ražots pilns graudaugu pārslu sortiments – auzu, kviešu, miežu, rudzu, rīsu, griķu u.c. pārslas, kā arī jauns produkts – musli. «Pieteiksim sevi kā nopietnu spēlētāju jaunā produktu segmentā, jau nākamā gada sākumā pārslas un musli nonāks veikalu plauktos,» stāsta K. Amsils. Līdz ar jaunās ražotnes darbības uzsākšanu, a/s Dobeles dzirnavnieks būs septiņas jaunas darba vietas. Šobrīd uzņēmuma tehnologi strādā pie pārslu un musli receptūrām, notiek iepakojuma dizaina izstrādāšana. Ražošanas jaudas būs līdz divām tonnām gatavās produkcijas stundā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna komercķīla reģistrēta pārtikas ražošanas uzņēmumam AS “Dobeles dzirnavnieks”, liecina Lursoft dati.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 11,55 milj.EUR un par labu AS “Swedbank” uzņēmums ieķīlājis akcijas un obligācijas, uzņēmumu kā lietu kopību, krājumus, nemateriālos ieguldījumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus, kā arī prasījuma tiesības.

Šogad šī ir otrā AS “Dobeles dzirnavnieks” reģistrētā komercķīla.

AS “Dobeles dzirnavnieks” konsolidētais apgrozījums 2018. gadā sasniedzis 121,40 miljonus eiro, kas bija par 4,3% jeb 4,96 miljoniem eiro vairāk nekā 2017. gadā, ziņo “Lursoft” Klientu portfelis, savukārt koncerna peļņa samazinājusies par 6,2%, sarūkot līdz 4,2 milj.EUR.

“AS “Dobeles dzirnavnieks” mātes uzņēmums pērn apgrozījis 117,35 miljonus eiro un nopelnījis 3,77 milj.EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

VIDEO: Āfrikā reklamē Dobeles dzirnavnieka mannu

Monta Glumane, 06.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ražotāju produkcija ir novērtēta arī Āfrikā. Tā, piemēram, Gambijas televīzijā tiek demonstrēts atraktīvs reklāmas klips, kurā popularizē AS «Dobeles dzirnavnieks» mannu.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja AS «Dobeles dzirnavnieks» mārketinga vadītāja Zanda Lūse, uzņēmums ar šo klientu - mazumtirgotāju - sadarbojas salīdzinoši nesen. Interesanti, ka Āfrikā atšķiras mannas pielietojums, piemēram, Gambijā no tās vāra ne tikai putras, bet pagatavo arī nacionālos ēdienus, kas redzami reklāmas klipā.

Video attēlo, kā divi Gambijas iedzīvotāji priecājas, lielveikala plauktā ieraugot «Dobeles dzirnavnieka» mannu. Tomēr mums paliek noslēpums, ko viņi savā starpā runā, jo, tā kā šī ir vietējā klienta iniciatīva, reklāmas tulkojums nav pieejams pat pašam «Dobeles dzirnavniekam».

«Ar Gambiju un citām Āfrikas valstīm strādājam jau vairāku gadu garumā, eksportējot ne tikai mannu, bet arī citus mūsu produktus – makaronus, miltus un graudaugu pārslas,» biznesa portālam db.lv sacīja AS «Dobeles dzirnavnieks» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

VID pieņēmis lēmumu par izpildes nodrošinājuma līdzekļu atcelšanu Dobeles dzirnavniekam

Lelde Petrāne, 17.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 17. martā, Dobeles dzirnavnieks saņēmis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu, ar kuru pilnā apjomā tiek atcelta izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošana, t.i. – noņemts liegums Dobeles dzirnavnieka mantai, informēja uzņēmumā.

Patlaban Dobeles dzirnavnieks turpina darbu pie pārsūdzības dokumentu sagatavošanas par VID audita rezultātā uzņēmumam veikto uzrēķinu.

«Vēlos vēlreiz uzsvērt, ka Dobeles dzirnavniekam nav nodokļa parādu, uzņēmums vienmēr ir laikus un noteiktajā apjomā veicis nodokļu maksājumus. Par to var pārliecināties arī VID publiskojamo datu bāzē. VID lēmums ir saistīts nevis ar Dobeles dzirnavnieka, bet gan uzņēmuma piegādātāju iespējamām negodprātīgām darbībām,» norāda Kristaps Amsils, Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs.

Šis gadījums esot izraisījis plašas diskusijas gan sadarbības partneru, gan citu nozares pārstāvju vidū, kas «arī ir pauduši neizpratni par godprātīgajiem nodokļu maksātājiem uzlikto nesamērīgo atbildību piegādātāju ķēdes kontrolēšanā», uzsver K. Amsils. «Savā ziņā esmu gandarīts un ceru, ka pēdējā laika notikumi būs kā katalizators, lai valstī beidzot tiktu sakārtota nodokļu iekasēšanas sistēma un ieviesta reversā PVN maksāšanas kārtība graudaugu iepirkumos, par ko aktīvi esam iestājušies jau pāris gadus. Tomēr nožēlojams ir fakts, ka uzņēmumam jāmaksā ar savu reputāciju un jāpatērē tik daudz darba un enerģijas situācijas risināšanā,» piebilst uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētāju Kristapu Amsilu

Lelde Petrāne, 05.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir visa veida kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, makaronu, graudaugu pārslu, musli, putraimu un dzīvnieku barības ražošana.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/ nozarē?

Kā uzņēmumu, tā nozari uzskatu par perspektīvu. Pārtika ir pamatpatēriņa prece, līdz ar to tā ir viena no stabilākajām nozarēm, jo pārtiku cilvēki lietos kā ekonomiskās izaugsmes, tā arī lejupslīdes laikos. Darbs šajā uzņēmumā ir dinamisks, līdz ar to arī aizraujošs. Šo uzņēmumu jūtu kā savējo gan produktu, gan lokācijas ziņā. Gandarī, ka tas ir spēcīgs Latvijas zīmols, ko ar gadiem izdodas celt un stiprināt, kā arī vest ārpus Latvijas. Mani profesionālie mērķi saistās tieši ar Dobeles dzirnavnieku. Vēlos, lai uzņēmums attīstās, ļaujot to dēvēt ne tikai par vienu no vadošajiem graudu pārstrādātājiem Baltijā, bet par vadošo arī Eiropā. Protams, tas ir ambiciozs mērķis, bet bez ambīcijām nebūs izaugsmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dobeles dzirnavnieks ražošanas attīstībā ieguldīs 30 miljonus eiro

Laura Mazbērziņa, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Dobeles dzirnavnieks uzsācis vērienīgu attīstības projektu realizēšanu, paredzot investīcijas 30 miljonu eiro apmērā. Tuvāko gadu laikā pārtikas ražotājs plāno kļūt par Baltijā lielāko bioloģisko graudu pilna pārstrādes cikla uzņēmumu un nostiprināt savu lielākā makaronu ražotāja pozīciju Ziemeļeiropā, atklājot jaunu, inovatīvu pastas ražotni.

«Šo projektu realizēšanas uzsākšana iezīmē jauna attīstības posma sākumu, kas pavērs nebijušas iespējas gan Dobeles dzirnavniekam un mūsu darbiniekiem, gan Latvijas pārtikas pārstrādes nozarei kopumā. Mūsu mērķis ir iezīmēt Latviju pasaules kartē kā vietu, kur tiek ražoti īpaši kvalitatīvi pārtikas produkti ar augstu pievienoto vērtību,» norāda Kristaps Amsils, AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs.

«Bioloģiskā lauksaimniecība ir Latvijas zemnieku un uzņēmēju iespēja iekarot savu vietu globālajā tirgū, jo šī ir strauji augoša un vēl neaptverta niša,» uzskata K. Amsils. «BIO graudu nozares attīstība un ražošanas pieaugums ievērojami palielinās nozares ilgtermiņa ienesīgumu un pozitīvi ietekmēs arī pārējās bioloģiskās lauksaimniecības apakšnozares, piemēram, BIO lopkopību un BIO piensaimniecību, kuru izaugsmi līdz šim kavējusi sertificētas bioloģiskās barības nepietiekamā pieejamība.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā top? Dobeles dzirnavnieka EKO pilngraudu auzu pārslas

Monta Glumane, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas ZS «Bormaņi» un AS «Dobeles dzirnavnieks», vērojot auzu audzēšanas, pārstrādes un ražošanas procesu.

Zemnieku saimniecība «Bormaņi» Kokneses novadā ar bioloģisko auzu audzēšanu nodarbojas jau kopš 2000.gada un trīs gadus sadarbojas ar AS «Dobeles dzirnavnieks». Kopumā saimniecības pārraudzībā ir ap 1000 hektāriem lauksaimniecības zemes, bet 590 hektāros aug auzas, kuras vēlāk tiek pārstrādātas dažādos produktos. «Man šķiet, ka esam vieni no lielākajiem auzu audzētājiem Latvijā, ja ne pat vislielākie,» saka lauksaimnieks Jānis Miezītis.

Saimnieks sadarbību ar «Dobeles dzirnavnieks» vērtē kā pozitīvu. Viņaprāt, arī cenas šajā nozarē ir sakārtojušās: «Agrāk bija problēma, ka darbu bija nepieciešams ieguldīt vairāk, bet cena bija zema. Tagad cena ir augstāka. Agrāk graudaugus atdevām lopiem kā barību, bet, tā kā lopiem vairs nav nepieciešams tik liels apjoms, tad nodarbojamies arī ar graudaugu tirdzniecību.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Piejūra Energy un Dobeles dzirnavnieks vienojas par maksātnespējas procesa pieteikuma atcelšanu

Lelde Petrāne, 26.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā bija iesniegts SIA Piejūra Energy maksātnespējas pieteikums, liecināja ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā. Šodien abas puses biznesa portālam db.lv apstiprināja, ka vienojušās par maksātnespējas procesa pieteikuma atcelšanu.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās AS Dobeles dzirnavnieks. Maksātnespējas procesa lieta tika ierosināta 23.augustā.

«Uz šo brīdi parādsaistības pret AS Dobeles Dzirnavnieks ir nokārtotas pilnā apmērā, kā arī puses ir vienojušās par maksātnespējas procesa pieteikuma atcelšanu. Situācija ar apmaksas kavēšanos radās komunikācijas problēmu dēļ, kā arī uzņēmuma organizatoriskās struktūras izmaiņu rezultātā,» informēja uzņēmumā.

Arī Kristaps Amsils, AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs, informēja: «Varam apstiprināt, ka šodien ir nokārtotas visas parādsaistības un Dobeles dzirnavniekam vairs prasību pret Piejūra Energy nav.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

FOTO: AS Dobeles dzirnavnieks spēj saražot līdz pat 150 tonnām makaronu dienā

Elīna Pankovska, 13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos pāris gadus graudaugu nozare piedzīvojusi dažādus izaicinājumus, tomēr, neskatoties uz visu, AS Dobeles dzirnavnieks spējis palielināt pārstrādāto graudu apjomu un saražotās produkcijas apjomu, norāda uzņēmuma vadītājs Kristaps Amsils.

Viens no uzņēmuma ražotajiem produktiem ir dažādu veidu makaroni, kas tiek arī eksportēti. AS Dobeles dzirnavnieks spēj saražot ik dienu līdz 150 tonnam spageti un īsās formas makaronu. Makaronu ražošanas līnijas kapacitāte ir līdz pat trīs tonnām makaronu stundā Kopumā uzņēmums diennaktī spēj pārstrādāt vairāk nekā tūkstoti tonnas graudu.

Produktu ražošana ir izkārtota pamīšus pa stāviem, kur tiek apstrādātas gan pārslas, gan arī makaroni. Ražošana ir iekārtota tā, ka sākas augšējā stāvā un tad virzās līdz pat pirmajam stāvam. Kā norāda uzņēmuma pārstāvji, tas darīts tāpēc, lai efektivizētu darbu.

Makaronus AS Dobeles dzirnavnieks sāka ražot 2012. gadā, kad tika atklāta īsformu makaronu ražotne, savukārt 2013. gadā - spageti ražotne. Joprojām makaronu realizācijā vērojams pieaugums. Ja 2016. gadā tās bija 25,8 tūkst. tonnu, tad pagājušajā gadā - jau 30 tūkst. tonnu. Līdz ar to uzņēmums kļuvis par lielāko makaronu ražotāju Ziemeļeiropā. Lielākā daļa no saražotā gan tiek eksportēta uz citām valstīm. Piemēram, no kopējā saražotā spageti apjoma aptuveni 95% tiek eksportēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dobeles Eko saņem 9 miljonus eiro aizdevumu koģenerācijas stacijas izveidei

Dienas Bizness, 04.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Dobeles dzirnavnieks meitas uzņēmums SIA Dobeles Eko parakstījis līgumu ar Swedbank AS par finansējuma saņemšanu 9,35 miljonu eiro apmērā. Kredīts tiks izmantots koģenerācijas stacijas izveidei. Kopējais investīciju apjoms projektā – 11 miljoni eiro, informē uzņēmumā.

Koģenerācijas stacija ražos elektrību no Latvijā pieejamā atjaunojamā energoresursa – šķeldas –, vienlaikus apgādājot AS Dobeles dzirnavnieks ar nepieciešamo siltumenerģiju ražošanas procesu vajadzībām, kā arī graudu kaltēšanai, tādējādi pilnībā nodrošinot neatkarīgu alternatīvās enerģijas (zaļās enerģijas) izmantošanu AS Dobeles dzirnavnieks ražošanas procesos.

«Šī projekta realizāciju uzsākām jau 2014. gadā un plānojam to pabeigt līdz nākamā gada vasarai. Jaunās stacijas izbūve ilgtermiņā padarīs mūs neatkarīgākus un vēl konkurētspējīgākus, ļaujot samazināt pirmapstrādes un ražošanas izmaksas,» saka AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs, SIA Dobeles Eko valdes loceklis Kristaps Amsils.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Dobeles dzirnavnieks» iesniedzis projektu arī Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma saņemšanai.

Lai uzlabotu Latvijas zemnieku izaudzēto graudu pieņemšanu, uzglabāšanu un pārstrādi, 2018. gadā «Dobeles dzirnavnieks» īstenos vērienīgu projektu 15 jaunu graudu uzglabāšanas torņu būvniecībai un kaltes izveidei.

Uzņēmumā pašlaik ir divi elevatori un pieci graudu uzglabāšanas torņi ar kopējo kapacitāti 160 tūkstoši tonnu. Plānotais projekts paredz 12 jaunu graudu torņu būvniecību, kuru kopējā uzglabāšanas jauda būs 54 tūkstoši tonnu, trīs mitro graudu torņu būvniecību, kuru kopējā uzglabāšanas jauda būs 10 tūkstoši tonnu, kā arī jaunas graudu kaltes izbūvi. Projekta rezultātā ievērojami tiks palielināta ne tikai graudu uzglabāšanas jauda, bet arī par aptuveni 30% efektivizēts graudu pieņemšanas process, kas aktīvākajā kulšanas sezonā nozīmē mazākas rindas un ātrāku izbēršanos zemniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (ESFA) laidusi klajā pētījumu par pesticīdu atliekvielām Eiropā nopērkamajos pārtikas produktos. Pētījums parāda, ka pesticīdu atliekvielas konstatējamas gandrīz pusē – 45% no produktiem, kuri tika pārbaudīti.

Latvijā pētījuma ietvaros analizēti 249 nopērkamās pārtikas paraugi, 53% no tiem – vietējā pārtika, 41.8% ES ražotā pārtika, un 5,2% no trešajām valstīm importētā. Latvijā pesticīdu atliekvielas ESFA noteiktās pieļaujamās normas robežās atklātas ābolu paraugos, galviņkāpostos, puravos, zemenēs, auzās, rudzos. Pārsniegta pieļaujamā pesticīdu norma atklāta atsevišķos pārbaudītajo ābolu paraugos. Pesticīdu atliekvielas neuzrādījās Latvijā pārbaudītājos salātos, govs pienā un cūkgaļā.

Lai arī ESFA uzskata, ka šie atliekvielu apjomi ir droši, Eiropas Vides birojs paziņojis, ka tomēr šie rezultāti ir satraucoši, jo netika pārbaudīta ietekme, kuru rada vairāk kā viena pesticīda atliekvielas. Šādas vairāku pesticīdu atliekvielas tika atrastas 27.3% pārbaudītās pārtikas. ESFA uzskata, ka vienas pesticīdu atliekvielas klātbūtne pārtikas produktā visdrīzāk neradīs nopietnu kaitējumu patērētāju veselībai, tomēr vairāku atliekvielu “kokteiļefekta” ietekme nav pārbaudīta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Ārvalstu kapitāla uzņēmumi iznīcina vietējo ražotāju

Kaspars Liepiņš, zemnieku saimniecības <i>Zemzari</i> īpašnieks, 15.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mores pagasta zemnieku saimniecībai Zemzari ir aizdomas, ka divi ārvalstu kapitāla uzņēmumi - Dobeles dzirnavnieks un Rīgas dzirnavnieks - ar sagrozītu informāciju mēģina iznīcināt vietējo uzņēmumu Zemzari, kas nodarbojas ar graudu, miltu izstrādājumu un lopbarības ražošanu, ar mērķi iegūt laiku kreditoru saistību nokārtošanai sastādīja un iesniedza tiesā ārpus tiesiskās tiesiskās aizsardzības plānu (ĀTAP), kas ar tiesas lēmumu arī tika apstiprināts.

Dobeles dzirnavnieks un Rīgas dzirnavnieks savtīgu apsvērumu dēļ, ignorējot ĀTAP plānā noteikto kreditoru prasījumu pakāpenisku dzēšanas kārtību, Cēsu rajona tiesā ir iesnieguši un prettiesiski panākuši zemnieku saimniecības Zemzari un ar tās īpašnieku saistīto uzņēmumu aktīvu arestu, kas pilnībā izslēdz iespēju minētā ĀTAP plāna izpildi, jo bez saimniecības aktīvas saimnieciskās darbības un papildus līdzfinansējuma piesaistes tas nav iespējams.

Šobrīd Cēsu rajona tiesas lēmumi ir pārsūdzēti, taču to izskatīšana prasa zināmu laiku.

Dēļ minēto aktīvu aresta ĀTAP pildīšana vairs nav iespējama un piespiedu kārtā ir panākta saimniecības pasludināšana par maksātnespējīgu, kas var novest pie uzņēmuma likvidācijas, kas varbūt arī ir divu Latvijas graudu biznesa lielāko monopolistu interesēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2010. gada AS Dobeles dzirnavnieks eksporta valstu skaits no 17 ir pieaudzis līdz 61; 52% produkcijas noieta ārvalstīs nodrošina attīstības valstis

Dobeles dzirnavnieks ir viens no lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem Baltijas valstīs un ar katru gadu iezīmē aizvien augstākas pozīcijas arī Eiropas ražotāju saimē. Nozīmīgākās eksporta valstis Eiropā ir Lietuva, Igaunija, Zviedrija, Dānija, Somija, Polija, Nīderlande, Vācija, Čehija u.c. Uzņēmums eksportē arī uz vairākām attīstības valstīm, tostarp Angolu, Kongo, Gambiju, Dienvidāfriku, Ēģipti, Sjerraleoni, Maroku u.c.

2010. gadā 98% eksporta apjoma veidoja Eiropa un 2% – t.s. trešās valstis, bet 2015. gadā 48% eksporta apjoma nodrošināja Eiropa, bet 52% – trešās valstis. «2015. gadā 20 milj. eiro jeb 33% no kopēja eksporta apjoma veidoja jaunie produkti – īsformu makaroni, spageti un cieto kviešu manna,» atklāj AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Komentāri

Pievienot komentāru