Jaunākais izdevums

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā samazinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2022.gada oktobri - palielinājās par 2,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 12,3%.

2023.gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,4 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (+10,2%) un svaigiem augļiem (+1,7%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga sviestam (+4,9%), kafijai (+0,9%), augu eļļai (+4,2%), šokolādei (+1,5%), sieram un biezpienam (+0,6%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,5%). Dārgāka bija olīveļļa (+5,7%), saldumi (+4,8%). Savukārt akciju ietekmē lētāka bija žāvēta, salīta vai kūpināta gaļa (-1,6%), cūkgaļa (-0,9%), atspirdzinošie dzērieni (-3,7%). Cenas samazinājās kartupeļiem (-2,9%), kā arī augļu un dārzeņu sulām (-2,4%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis mēneša laikā samazinājās par 0,7%. Tostarp alkoholisko dzērienu cenas saruka par 1%, ko ietekmēja akcijas stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīnam, bet tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis mēneša laikā saglabājās nemainīgs.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis mēneša laikā samazinājās par 2%. Būtiskākais cenu kritums grupā mēneša laikā bija elektroenerģijai (-5,7%) un siltumenerģijai (-3,5%). Savukārt dārgāka bija ūdensapgāde, kanalizācijas pakalpojumi un materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam.

Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi mēneša laikā kļuva lētāki par 0,2%, ko lielākoties ietekmēja pasažieru aviopārvadājumu cenu kritums par 10%. Cenas pieauga degvielai - par 0,2%, galvenokārt palielinoties dīzeļdegvielas cenām - par 1,7%. Auto gāze bija dārgāka par 0,2%, savukārt benzīnam cenas kritās par 1,7%. Dārgākas kļuva rezerves daļas un piederumi personiskajiem transportlīdzekļiem, kā arī personisko transportlīdzekļu apkope un remonts.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas mēneša laikā samazinājās par 3,2%. Galvenokārt akciju ietekmē lētākas bija personīgās higiēnas preces un skaistumkopšanas līdzekļi.

Pārējās patēriņa grupās mēneša laikā nozīmīgākais cenu kritums bija mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, apaviem. Savukārt cenu pieaugums bija apģērbiem, mājokļa mēbelēm, restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem, farmaceitiskajiem produktiem.

Vienlaikus lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2023.gada oktobrī, salīdzinot ar 2022.gada oktobri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,1 procentpunkts), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,5 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,4 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,3 procentpunkti) un ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,4 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 4,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu šajā grupā gada laikā bija maizei (+10,9%), konditorejas izstrādājumiem (+9,2%) un makaronu izstrādājumiem (+10,3%). Dārgāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+6,3%), cūkgaļa (+9%), gaļas izstrādājumi (+6,9%). Cenas pieauga kafijai (+10,6%), svaigiem augļiem (+8,8%), olīveļļai (+31,2%), saldējumam (+13,2%), augļu un dārzeņu sulām (+13,3%), saldumiem (+21,3%), olām (+8,3%), kartupeļiem (+9,3%). Savukārt cenas samazinājās pienam (-16,7%), mājputnu gaļai (-6,1%), sviestam (-15,8%), piena produktiem (-5,3%), svaigiem dārzeņiem (-3,6%), augu eļļai (-11,9%), kā arī sieram un biezpienam (-2,3%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 7,8%. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 8,3%, sadārdzinoties alum, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīnam, savukārt tabakas izstrādājumiem gada laikā cenas palielinājās vidēji par 6,7%.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis gada laikā samazinājās par 6,6%. Gada laikā būtiskākais cenu kritums bija siltumenerģijai (-15,3%). Cenas samazinājās cietajam kurināmajam (-25,5%), dabasgāzei (-25,7%), elektroenerģijai (-2,7%), kanalizācijas pakalpojumiem (-4,9%). Savukārt sadārdzinājās mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi (+7,5%), mājokļa īres maksa (+7,8%), kā arī atkritumu savākšana (+13,6%). Dārgāki bija arī mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam un ūdensapgāde.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā kāpa par 8,4%. Gada laikā dārgāki bija farmaceitiskie produkti, ārstu speciālistu pakalpojumi, kā arī zobārstniecības pakalpojumi.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā samazinājās par 3,3%, ko galvenokārt noteica degvielas cenu kritums par 8,4%. Dīzeļdegviela palika lētāka par 9,9%, benzīns - par 5,2%, bet auto gāze - par 14,5%. Savukārt cenas pieauga pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam un citiem pakalpojumiem personiskajiem transportlīdzekļiem.

Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā pieauga par 6,1%, sadārdzinoties barībai lolojumdzīvniekiem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, ziediem, televīzijas abonēšanas maksai, laikrakstiem un žurnāliem.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums gada laikā bija ēdināšanas pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, telekomunikāciju pakalpojumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, apģērbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācija Latvijas iedzīvotāju labklājību samazina daudz straujāk nekā procentu likmju kāpums, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis un Krista Kalnbērziņa.

Ja procentu likmju pieauguma dēļ finansiāli ievainojamo mājsaimniecību īpatsvars pieaug par tuvu diviem procentpunktiem, tad izdevumu sadārdzinājuma dēļ šādu mājsaimniecību skaits pieaug par teju 10 procentpunktiem, norāda ekonomisti. Tātad pat pašiem kredītņēmējiem ieguvums no inflācijas samazinājuma būs daudz lielāks nekā zaudējumi par papildu izdevumiem augstāku procentu likmju dēļ.

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina palielināt procentu likmes, lai iegrožotu inflāciju, tādējādi cieš arī ekonomikas izaugsme, atzīst Latvijas Bankas ekonomisti. Šobrīd tas izpaužas augstās procentu likmēs, kas aizņemšanos padara neizdevīgāku, taču uzkrāšanu pievilcīgāku. Tādējādi samazinās pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, samazinās naudas aprite ekonomikā un arī inflācija. ECB mērķis ir sasniegt 2% inflāciju vidējā termiņā, tomēr septembrī tā eirozonā bija 4,3%, un jaunākās prognozes paredz, ka vēl līdz pat 2025.gadam inflācija būs virs mērķa līmeņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ekonomika ir pieradināta pie naudas drukāšanas

Db.lv, 21.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Nedod, Dievs, dzīvot pārmaiņu laikos”. Parasti šo izteikumu piedēvē Konfūcijam, bet vai viņš tiešām tā ir teicis, mēs nekad neuzzināsim. Tomēr mēs esam uzzinājuši, kā tas ir – dzīvot pārmaiņu laikos, kad cilvēce vienu pēc otras piedzīvo vēl nebijušas krīzes, ko atnes līdzi Covid-19 epidēmija, Krievijas Federācijas izraisītais karš Ukrainā, enerģētikas un loģistikas traucējumi, kā arī inflācijas kāpums.

Par to, kā šī situācija ietekmē banku sektoru, un kas mūs sagaida tuvākajā nākotnē finanšu tirgos, aprunājāmies ar Sandi Kapitonovu, LPB Bank Resursu departamenta vadītāju.

Kāda ir pašreizējā situācija finanšu tirgos, un vai ir iezīmējušās skaidrākas nākotnes tendences?

Finanšu tirgū galvenā problēma vēl joprojām ir inflācija, arī šogad šī problēma ir tikpat aktuāla kā pagājušogad. Šogad var novērot, ka attīstītajās valstīs inflācija samazinās, bet tik un tā ir pietiekami augsta. Latvijas gada inflācija vēl joprojām ir augstāka nekā citās eirozonas valstīs, un tā radusies galvenokārt augošo energoresursu un ārējo apstākļu ietekmē.

Eirozonas vidējais inflācijas līmenis aprīlī šogad bija 7%, kas ir būtiski mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem, kad šis rādītājs bija tuvu 9%. Gāzes cenas, kas bija galvenais iemesls cenu lēcienam pērn, jau vairākus mēnešus pēc kārtas uzrāda lejupejošu tendenci un ir sasniegušas pirmskara līmeni Eiropā. Tomēr inflācijas samazināšanās, pateicoties ārējo apstākļu ietekmei, Latvijā, visticamāk, būs novērojama tikai šī gada vidū, jo energoresursu un citu ārējo apstākļu ietekme, kas sevišķi saistīta ar cenu samazināšanos, bieži vien tiek novērota novēloti. Nav izslēgts, ka gan Eiropā un tai skatā arī Latvijā, paaugstināta inflācija nepazudīs, un ziemas periodā var atkal uzrādīt pieaugumu, taču vairs ne tik strauju, kā tas bija 2021. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

LETA, 18.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina piektdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Gada inflācija Latvijā jūlijā bijusi 6,6%. Augstāka inflācija pagājušajā mēnesī bijusi Ungārijā (17,5%), Slovākijā un Polijā (abās valstīs 10,3%), Čehijā (10,2%), Rumānijā (8,9%), Horvātijā (8%), Bulgārijā (7,8%), Lietuvā (7,2%) un Austrijā (7%). Igaunijā gada inflācija bija 6,2%.

Zemākā gada inflācija jūlijā bija Beļģijā (1,7%), Luksemburgā (2%) un Spānijā (2,1%).

Jūlijā salīdzinājumā ar 2022.gada septīto mēnesi patēriņa cenu kāpums reģistrēts visās ES dalībvalstīs.

ES vidēji gada inflācija jūlijā bija 6,1%, bet eirozonā tā veidoja 5,3%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi – jūniju – patēriņa cenas jūlijā ES saglabājušās nemainīgas, bet eirozonā samazinājušās par 0,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka vidējā inflācija 2024.gadā būs 2-2,5% līmenī, aģentūru LETA informēja FM pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka šogad inflāciju paaugstinošie faktori galvenokārt būs saistīti ar iekšējiem ekonomikas procesiem, ko ietekmēs darba tirgus attīstība, it īpaši pakalpojumu nozarēs.

Savukārt ārējiem faktoriem drīzāk būs pazeminoša ietekme, jo gāzes un naftas cenas šogad visticamāk būs zemākas nekā pērn, prognozē FM. Neliela inflāciju paaugstinoša ietekme būs no akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas, jo no šī gada marta būs palielināta akcīzes nodokļa likme tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

FM pārstāvji norāda, ka pagājušajā gadā inflācijai bija pievērsta pastiprināta uzmanība gan Latvijā, gan arī citās pasaules valstīs, jo straujais patēriņa cenu pieaugums, kas aizsākās vēl 2022.gadā, būtiski ietekmēja pasaules ekonomikas attīstību, mazinot iedzīvotāju pirktspēju. 2023.gadā, visa gada garumā Latvijā bija vērojama lejupvērsta inflācijas dinamika. Ja pērnā gada sākumā inflācija Latvijā bija augstākā eirozonā, tad gada beigās tā bija viena no zemākajām. Atbilstoši Centrālas statistikas pārvaldes datiem 2023.gada decembrī patēriņa cena palielinājās vien par 0,6%, salīdzinot ar 2022.gada decembri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās – 2023. gada septembra – makroekonomiskās prognozes.

Gaidāms, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šogad būs zemāks par jūnijā prognozēto (septembra prognoze 2023. gada ekonomikas izaugsmei – 0.6 %), savukārt gada inflācija būs augstāka (septembra prognoze – 9.0 %). Jaunākās prognozes izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos.

Eirozonā un Latvijā inflācija samazinās, tomēr pasaules vadošās centrālās bankas ir uzsvērušas, ka inflācija saglabāsies augstāka par mērķa līmeni ilgāku laika periodu:

  • inflācijas prognozes eirozonai septembrī koriģētas augšupvērsti 2023. un 2024. gadam, un tikai 2025. gadam lejupvērsti – pēdējā prognožu gadā sasniedzot vidējo līmeni 2.1 %;

  • lai nodrošinātu inflācijas atgriešanos 2 % mērķa līmenī vidējā termiņā, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome turpināja paaugstināt procentu likmes. Septembra sēdē tika nolemts celt procentu likmes vēl par 25 bāzes punktiem, noguldījumu iespējas uz nakti likmei sasniedzot 4 %;

  • ECB Padome uzskata, ka tās galvenās procentu likmes sasniegušas līmeni, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās inflācijas savlaicīgu atgriešanos monetārās politikas mērķa līmenī (2 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada jūlijā sarukušas pārtikas un rūpniecības preču cenas, tomēr patērētāji droši vien vairāk ievērojuši nevis lētāku ikdienas pārtikas preču grozu, bet krietni lielākus rēķinus par elektrību.

Gada laikā cenas pieaugušas par 6.4%, bet mēneša laikā patēriņa cenu līmenis ir pieaudzis par 0.7%. Saskaņā ar Latvijas Bankas novērtējumu, izmaiņas elektroenerģijas pārvades un sadales pakalpojumu tarifos inflāciju Latvijā jūlijā palielināja par 0.9 procentu punktiem. Bez šādām izmaiņām inflācija Latvijā jau būtu ļoti tuva eiro zonas vidējam inflācijas līmenim, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane.

Gada inflācija jūlijā Latvijā samazinājusies līdz 6,4% 

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 0,7%, bet...

Turklāt jāņem vērā, ka šī ir samērā neelastīga izdevumu pozīcija, kas skar visas mājsaimniecības. Šādu tarifu pieauguma ietekme uz iedzīvotājiem ar zemākajiem ienākumiem ir salīdzinoši sāpīgāka, jo, lai gan rēķinu var mazināt, meklējot atbilstošos pieslēgumus, tomēr nav iespējams atrast veidu, kā šajā jomā ietaupīt būtiski.

Kopējā inflācijas izmaiņu tendence gan Latvijā, gan eiro zonā ir lejupejoša. Samazinājušās globālās enerģijas un pārtikas cenas, tomēr pamatinflācija, ko vairāk ietekmē atalgojuma izmaiņas un iedzīvotāju pirktspēja, joprojām ir noturīga. Turklāt jāatceras, ka tas, ka inflācija mazinās, nenozīmē, ka visās jomās atgriezīsimies pie cenu līmeņa, kāds bija ierasts pirms šī augstās inflācijas perioda. Zemāka inflācija jūlijā ar pozitīvu mēneša pieauguma tempu nozīmē, ka cenas vidēji turpina pieaugt, vien lēnāk nekā pērn, komentē I.Opmane.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka šobrīd maksa par mājokli nav galveno aktualitāšu topā, kaut pēc pāris mēnešiem tā atkal tur nokļūs, jo aktualizēsies jautājumi par un ap siltumenerģijas tarifiem. Daudziem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem cenas vairs nemazināsies, tomēr attiecībā uz siltumenerģijas tarifiem ir pamats gaidīt vismaz nelielu samazinājumu. Elektroenerģijas cenas ir normalizējušās, kas nozīmē, ka to ietekme uz inflācijas kritumu pastiprināsies. Ja ziema neizrādīsies pārmēru auksta, tad lieliem sarežģījumiem attiecībā uz mājokļa rēķinu nomaksu rasties nevajadzētu.

D.Gašpuitis atzīst, ka augstās pārtikas cenas joprojām ir problēma. Latvijas pārtikas cenu pieaugums ir bijis ļoti straujš. Ja 2021. gadā vidējais pārtikas cenu līmenis Latvijā bija 94.9% no ES27 vidējā, tad pērnā laikā tas ir jau ir pārsniedzis vidējo un sasniedzis 102.8%. Turklāt, neskatoties un pārtikas cenu līmeņa kritumu jūlijā, salīdzinājumā ar jūniju par 1.2%, gada pieauguma temps ir 11.2%. Graudu, piena cenas pēdējos mēnešos ir bijušas salīdzinoši zemas. Ja cenas noturēsies šajā līmenī, izejvielu cenu kritums arvien vairāk sāks sasniegt galapatērētāju, lai arī jau šobrīd ir pamanāms akciju piedāvātais cenu samazinājums. Tomēr nesenās dabas stihijas ir radījušas jaunus izaicinājumus, tai skaitā Baltijā un Ziemeļvalstīs. Dažādām kultūrām gan ražu, gan kvalitāti ietekmē nelabvēlīgie laikapstākļi. Sausums un salnas pavasarī un vasaras sākumā jau radīja problēmas, taču ražas novākšana daudzviet ir ne tikai jāpārtrauc, tā ir iznīcināta, bet ilgstoši spēcīgais lietus periods arī apdraud graudu dīgšanu un veido piedāvājuma problēmas, kas acīmredzami vairākās grupās nozīmēs cenu pieauguma risku.

Tikmēr cenu kāpums arī pārējās grupās, īpaši pakalpojumos, saglabājas. Vēl paies vairāki mēneši, līdz inflācija sasniegs daudz maz saprātīgu līmeni. Daudz vairāk laika prasīs, lai iedzīvotājos stabilizētos inflācijas uztvere un sāks atjaunoties pirktspēja. Pat zema inflācija nozīmē to, ka cenas turpinās pieaugt. Un, lai arī darba samaksas pieaugums šobrīd arvien pārliecinošāk apsteigs inflācijas kāpumu, starp dažādām sabiedrības grupām pirktspēja atjaunosies nevienmērīgi un ar aizturi. Tādēļ vēl tuvākos ceturkšņus augstās inflācijas ietekme atspoguļosies patēriņā, prognozē SEB bankas ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Inflācija Eiropā krīt, ASV mājokļu tirgū – panīkums

Simona Striževska, Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management ekonomiste, 03.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties septembrim, eirozonā turpina kristies inflācijas rādītāji, savukārt ASV mājsaimniecību patēriņš saglabājas pārsteidzoši spēcīgs.

Kādas ir jaunākās prognozes par inflācijas rādītājiem eirozonā, un kā aktuālo ekonomisko situāciju pārcieš ASV mājokļu tirgus?

Inflācija Eiropā turpina kristies

Septembrī eirozonas gada inflācija ir strauji pazeminājusies – no vairāk nekā 5 % vasaras mēnešos līdz 4,3 %. Būtiska nozīme inflācijas tempu bremzēšanā septembrī bija labvēlīgai salīdzinājuma bāzei – tieši pirms gada strauji pieauga elektroenerģijas un gāzes tarifi Eiropā. Septembrī no inflācijas cipariem izkrita arī atsevišķo inflācijas mazināšanas pasākumu ietekme. Pamatinflācija septembrī samazinājās līdz 4,5 % (iepriekš augustā – 5,3 %).

Inflācijas palēnināšanas virzienā turpināja darboties arī pārtikas cenas. Ņemot vērā strauju naftas cenu pieaugumu finanšu tirgos pēdējo trīs mēnešu laikā, “Bloomberg” aptaujātie analītiķi paredz, ka inflācija tuvākajos ceturkšņos saglabāsies nedaudz augstāka nekā sākotnēji prognozēts. Patlaban tiek sagaidīts, ka gada izskaņā inflācija eirozonā būs ap 3,3 %, un nākamgad gada vidējā inflācija varētu pazemināties līdz 2,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2023. gada pirmais pusgads mazinājis pērno stresu finanšu tirgos

Jānis Rozenfelds, SEB Investment Management valdes priekšsēdētājs, 13.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gads bija straujš un izaicinājumiem bagāts – tā laikā akciju un obligāciju likmes savu vērtību zaudēja pat tādos apjomos, kas rakstāmi ar divciparu skaitļiem.

Savukārt 2023. gads finanšu tirgos sākās ar cerību par situācijas stabilizēšanos, un pirmais pusgads tik tiešām ir aizvadīts pozitīvi – vērtējot no gada sākuma, ASV un Eiropas akciju indeksi uzrāda izaugsmi, un no pērnā gada krituma atgūstas arī pensiju plāni Latvijā. Pagājušā gada radītais stress finanšu tirgos ir mazinājies. Kādi tam ir cēloņi?

Atbildi uz šo jautājumu varētu noformulēt pavisam īsi – kad finanšu tirgu rezultāti iet uz augšu, stress – uz leju. Šo hipotēzi apstiprina VIX indekss, kas atspoguļo sagaidāmo svārstīgumu ASV akciju tirgū un parāda akciju investoru stresa līmeni. Jūnija otrajā pusē, jūlija sākumā VIX nokritās līdz līmenim, kādu neesam redzējuši kopš 2020. gada sākuma un svārstījās robežās no 12 līdz 14,5. Zemais indekss liecina, ka daudzi investori par iespējamiem satricinājumiem finanšu tirgū šobrīd īpaši nesatraucas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Eiropas Centrālā banka (ECB) tuvākajos mēnešos cels bāzes likmes, palielinājums būs neliels, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" prognozēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka straujākais ECB procentu likmju kāpums šobrīd ir jau aiz muguras, jo inflācija sāk samazināties visā eirozonā.

Kazāks atzīmēja, ka inflācijas kāpums bija negaidīti straujš, kā arī inflācija bija ļoti augsta, negatīvi ietekmējot pilnīgi visus iedzīvotājus. "Galvenais uzdevums ir šo inflāciju ļoti strauji samazināt, jo, ja šī slimība tiek ielaista, sāpes ir krietni, krietni lielākas. Labā ziņa ir, ka inflācija tiešām sāk samazināties visā eirozonā, tostarp arī Latvijā," sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Viņš uzsvēra, ka tādējādi arī procentu likmju pusē lielākais kāpums ir aiz muguras. "Ja vēl kāds procentu likmju kāpums būs, tad tie būs ļoti nelieli palielinājumi. Līdz ar to diezgan droši var teikt, ka galvenais ir aiz muguras," sacīja Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eiropā ievērojami sarukusi reālā darba alga, "līderos" arī Latvija

LETA--EURONEWS, 23.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reālā darba alga lielākajā daļā Eiropas valstu ir sarukusi, rekordaugstajai inflācijai "noēdot" nominālo darba samaksas pieaugumu, un viens no visstraujākajiem kritumiem reģistrēts Latvijā.

2022. gadā inflācija Eiropas Savienībā (ES) sasniedza četras desmitgades nepieredzētu līmeni. Laikā no 1997. gada līdz 2021. gada beigām augstākā gada inflācija, kāda tikusi reģistrēta ES, bija tikai 4,4 %. Tas notika 2008. gada jūlijā.

Savukārt 2022. gada oktobrī inflācija sasniedza 11,5 %. Pēc šī maksimuma inflācija sāka samazināties, tomēr 2023. gada jūnijā tā joprojām bija 6,4% līmenī.

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumu "Nodarbinātības izredzes 2023.gadā: Mākslīgais intelekts un darba tirgus", Covid-19 krīzei sekoja ievērojams cenu kāpums.

Cenas sāka pieaugt jau 2021. gadā, sākoties straujai atlabšanai pēc pandēmijas un pateicoties ar to saistītajiem traucējumiem piegādes ķēdēs. Jaunu inflācijas vilni izsauca enerģijas cenu kāpums, kuru 2022.gadā radīja Krievijas agresija pret Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Inflācijas sarukums ļauj nedaudz ievilkt elpu

Ieva Opmane, Latvijas Bankas ekonomiste, 09.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Latvijā inflācija jau ir zem eirozonas vidējā līmeņa. Septembrī inflācija Latvijā samazinājusies līdz 3.3 %, mēneša laikā cenu līmenim sarūkot par 0.4 %.

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, sarukums vērojams galvenokārt ar enerģiju saistītām cenām, nedaudz arī pārtikai un atsevišķiem pakalpojumiem.

Inflācijas samazinājumu septembrī veicināja valdības atbalsts daļējai elektroenerģijas sadales tarifu kompensēšanai mājsaimniecībām. Papildus tam atsevišķās apdzīvotās vietās jau ir stājušies spēkā zemāki centralizētās siltumapgādes tarifi, vairākās citās – zemāki tarifi gaidāmi tuvāko mēnešu laikā. Lai gan, salīdzinot ar augustu, degvielas cena ir pieaugusi, tā ir zemāka nekā pirms gada. Šādas tendences liecina, ka energocenu krīzes lielākie saspīlējumi nu ir pārvarēti.

Zemākas energoresursu cenas mazina arī spiedienu uz pārtikas cenu pieaugumu. Tomēr maize netiek ražota no elektrības vai gāzes vien, tāpēc vēl neizjūtam tik strauju pārtikas cenu samazinājumu. Šajā gadījumā svarīgu lomu spēlē arī laika apstākļu ietekme uz ražu, piegādes ķēžu procesi un daudzi citi faktori, no kuriem vēlētos izcelt atalgojumu nodarbinātajiem. Lai arī, piemēram, lauksaimniecībā, pārtikas produktu ražošanā un tirdzniecībā nodarbināto atalgojums Latvijā ir zem valsts vidējā līmeņa, gada laikā, tostarp minimālās algas paaugstināšanas ietekmē, tas ir pieaudzis straujāk nekā vidējais atalgojums Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu

LETA, 30.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja ir pārliecināta, ka bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies.

Šajās un citās domās viņa padalījās intervijā Dienas Biznesam.

Kas ir lielākās banku problēmas šobrīd Latvijā?

Banku sektoru lielā mērā ietekmē tas pats, kas ekonomiku kopumā: darbaspēka trūkums, inflācija, augstas procentu likmes, birokrātiskais slogs. Jo, tēlaini runājot, bankās atspoguļojas visas to klientu problēmas. Kopumā Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus šobrīd ietekmē vienlaicīgi daudzi izaicinājumi – līdzīgi, kā tas ir citviet Eiropā. Tomēr Latvijā diemžēl ir arī specifiskas, tieši mūsu tautsaimniecībai raksturīgas problēmas, piemēram, augstas procentu likmes, kuras mēs nevaram ietekmēt, jo monetārā politika tiek veidota Eiropas līmenī. Bet realitātē dažādas valstis tā ietekmē dažādi un tieši Latviju – ļoti negatīvi, jo mūsu valstī vairums kredītu tika izsniegti ar mainīgo likmi. Piemēram, pēc Eiropas Centrālās bankas statistikas Latvijā ar mainīgajām likmēm izsniegts ap 90% visu hipotekāro kredītu, savukārt Spānijā – 25%, Vācijā – 16%, Beļģijā – 8%, Francijā – 3,5%, tātad visiem pārējiem kredītiem ir fiksēta likme. Ko tas nozīmē? Kredītņēmējiem ar fiksētu likmi nav maksājumu pieauguma, bet tiem, kuriem likme ir mainīga, tie ir būtiski palielinājušies. Rezultātā uz mūsu uzņēmumiem gulstas liels slogs, viņu ieņēmumi samazinās, viņi neiesaistās jaunos projektos, un netiek radīta jauna ekonomiskā vērtība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācija eirozonā joprojām ir pārāk augsta, un Eiropas Centrālā banka (ECB) turpinās palielināt procentu likmes, taču ne tik strauji, ceturtdien paziņoja ECB prezidente Kristīne Lagarda.

"Mēs mazliet pietuvojamies mūsu kreisēšanas augstumam, taču vēl neesam tur nonākuši, un tas nozīmē, ka mums jāturpina celties, bet ne tik strauji," Hannoverē notiekošajā banku nozares konferencē sacīja Lagarda.

Jaunākie dati liecina, ka gada inflācija eirozonā maijā samazinājās līdz 6,1% salīdzinājumā ar 7% aprīlī, pateicoties enerģijas cenu kritumam. Taču inflācija joprojām krietni pārsniedz ECB noteikto 2% mērķi.

"Inflācija joprojām ir pārāk augsta," norāda Lagarda.

ECB maijā galveno bāzes procentlikmi paaugstināja par 0,25 procentpunktiem līdz 3,75%, to palielinot septīto sanāksmi pēc kārtas.

"Šobrīd aktuāls jautājums, cik augstu mums ir jādodas? Lidmašīnai nepieciešams pacelties pietiekami augstu, lai sasniegtu savu galamērķi, taču ne pārāk augstu, lai tam nepalidotu garām," skaidro Lagarda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Privātā patēriņa krīze Vācijā draud negatīvi ietekmēt Latvijas biznesu

Db.lv, 02.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas trešajā lielākajā eksporta tirgū Vācijā fiksēta tehniskā recesija – IKP šajā valstī ir samazinājies divus ceturkšņus pēc kārtas.

Vācijai piedzīvojot kopš 1991.gada lielāko ekonomikas lejupslīdi, starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" eksperti, kā galvenos tās iemeslus min privātā patēriņa samazināšanos un augsto inflāciju, un Vācijas ekonomikai prognozē stagnāciju. Latvijas rūpniecībai, kam Vācija ir nozīmīgs eksporta tirgus, šie ir satraucoši signāli, kas neprognozē ātru atveseļošanos.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, 2023.gada pirmajā ceturksnī Vācijas IKP samazinājies par 0,3 procentiem salīdzinājumā ar situāciju 2022.gada ceturtajā ceturksnī, kad arī reģistrēts IKP kritums 0,5 procentu apmērā. Izņemot 2020. gadu, kad ekonomiskos procesus visā Eiropā ietekmēja pandēmijas ierobežojumi, šī ir pirmā tehniskā lejupslīde Vācijā kopš 2012.–2013. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad un kā varētu samazināties Euribor?

Pēteris Strautiņš, Luminor bankas galvenais ekonomists, 23.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto divu gadu laikā Latvijas iedzīvotāji ir piedzīvojuši gan gandrīz trīsdesmit gadu laikā augstāko inflāciju, gan uz iepriekšējās desmitgades fona neparasti augstas procentu likmes.

Šie notikumi bija saistīti – Eiropas Centrālā banka likmes paaugstināja, lai mazinātu inflāciju. Tagad jau var teikt, ka inflācija ir normalizējusies, tā no 22,5% pirms gada samazinājās līdz 3,3% šī gada septembrī, nav šaubu, ka oktobrī tā ir vēl zemāka. Vai tas nozīmē, ka samazināsies arī procentu likmes?

Vienkāršākā atbilde būtu – jāskatās, ko saka finanšu tirgi. Finanšu instrumentos iecenotās prognozes vēsta, ka vēl viena likmju kāpuma varbūtība ir maza, ap 10%. Savukārt varbūtība, ka likmes martā samazināsies šobrīd ir divreiz lielāka, pēc tam likmju samazināšanās ticamība arvien aug ar katru mēnesi, līdz nākamā gada septembrim varētu būt sperti viens vai divi likmju samazinājuma standarta soļi (0,25 procentpunkti). Tirgi arī domā, ka šo soļu tomēr nebūs daudz, ilgākā laikā likmes varētu samazināties apmēram 3% līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") samazinājusi Igaunijas ilgtermiņa reitingu no "AA-" līdz "A+", nosakot tam stabilu nākotnes vērtējumu.

"Fitch" norāda, ka kredītreitinga samazinājums atspoguļo valsts finanšu stāvokļa pasliktināšanos.

Aģentūra prognozē, ka vispārējās valdības parāds 2023.gada beigās pieaugs līdz 21,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vidējā termiņā turpinās palielināties, neraugoties uz jūnijā ieviestajiem fiskālās konsolidācijas pasākumiem.

Lai gan parāda attiecība pret IKP saglabāsies zema salīdzinājumā ar salīdzinošo valstu vidējo rādītāju, kas ir 54%, tā ir vairāk nekā divas reizes augstāka nekā 8,2%, kad "Fitch" 2018.gadā paaugstināja Igaunijas kredītreitingu līdz "AA-" un prognozēja, ka parāda attiecība pret IKP būs stabila. Tas atspoguļo vēsturiski stingrās fiskālās nostājas pavājināšanos, ko vēl vairāk saasina kara Ukrainā un pandēmijas radītās sekas, norāda aģentūra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas un ASV biržās trešdien pieauga pēc datu publicēšanas, kas parādīja, ka inflācija ASV jūnijā samazinājusies vairāk, nekā bija gaidīts.

Šie dati vairoja cerības, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz varētu izbeigt procentlikmju paaugstināšanas ciklu.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgām valūtām kritās.

Naftas cenas pieauga, un "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā pārsniedza 80 dolārus par barelu.

FRS un citas centrālās bankas ir cēlušas procentlikmes, cenšoties samazināt patēriņa cenas, kas ir kāpušas, valstīm izejot no Covid-19 pandēmijas, un tālāk pieaugušas pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā.

ASV Nodarbinātības ministrijas trešdien publiskoti dati liecina, ka gada inflācija ASV jūnijā samazinājusies līdz 3,0% salīdzinājumā ar 4,0% maijā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada marta. Analītiķi bija prognozējuši, ka gada inflācija jūnijā samazināsies līdz 3,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas otrdien pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas biržās, savukārt publiskoti ASV novembra inflācijas dati veicināja naftas cenu samazināšanos.

Galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju augstākajos līmeņos kopš 2022.gada sākumā, lai gan sākotnēji svārstījās pēc ASV patēriņa cenu indeksa (CPI) publiskošanas par novembri.

Saskaņā ar šiem datiem gada inflācija ASV novembrī samazinājusies līdz 3,1% salīdzinājumā ar 3,2% oktobrī, un šis kritums saskanējis ar analītiķu prognozēm.

Toties, neietverot pārtikas produktu un enerģijas cenas, gada inflācija ASV novembrī veidojusi 4%, bet mēneša inflācija bijusi 0,3% līmenī.

Šiem datiem "vajadzētu likt ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) iepauzēt ar procentlikmju pazemināšanu tuvākajā laikā," atzina "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs īsi pēc šo datu publiskošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas krītas pēc FRS vadītāja brīdinājuma par tālāku procentlikmju celšanu

LETA--AFP, 22.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā trešdien kritās pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela brīdinājuma par tālākām procentlikmju paaugstināšanām. Akciju cenas Eiropas biržās saruka pēc nemainīgas inflācijas Lielbritānijā.

Pauels ASV Kongresa sanāksmē paziņoja, ka inflācija vēl arvien ir ievērojami augstāka par FRS izvirzīto 2% mērķa rādītāju. Viņš sacīja, ka procentlikmes būs jāpaaugstina arī turpmāk, bet mērenākā tempā.

FRS pagājušajā nedēļā nemainīja procentlikmes, kuras pirms tam bija paaugstinājusi 10 reizes pēc kārtas, bet lika saprast, ka procentlikmju paaugstināšana tiks turpināta, lai ierobežotu inflāciju.

Londonas un eirozonas biržu indeksi samazinājās pēc datu publicēšanas, ka gada inflācija Lielbritānijā maijā bijusi 8,7%, tādējādi tā saglabājusies nemainīgā līmenī salīdzinājumā ar aprīli. Analītiķi bija prognozējuši, ka inflācija saruks līdz 8,4%.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien bija kritušās pēc Ķīnas procentlikmju samazināšanas, kas bija mazāka par prognozēto. Tas norādīja, ka pasaules otrā lielākā ekonomika pēc pandēmijas atkopjas lēnākā tempā, nekā bija prognozēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bruto darba algu saņēmēju, kuri valsts sektorā saņem 6000 eiro un vairāk mēnesī un kas ir maksimālā algu grupa Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datos, skaits 2012. gadā bija 324 cilvēki, bet 2023. gada novembrī – jau 3004 cilvēki. Privātajā sektorā 2012. gadā algu virs 6000 eiro saņēma 1202 cilvēki, bet 2023. gada novembrī tādu bija 6773. Acīmredzami, ka lielo algu saņēmēji valsts sektorā aug daudz straujāk nekā privātajā sektorā.

Pētījumu par dažādu algu izaugsmes tendencēm veicām, neņemot vērā 2023. gadu, jo līdz 2022. gada beigām algu inflācija nebija sākusies. Līdz ar to atklājas, ka lielo algu pieauguma tendence valsts sektorā ir ilgstoša un augoša. 2023. gada beigās algu inflācija jau sākusies, kas arī ļauj sociālā tīkla X lietotājam Jānim Vinteram pamanīt tendenci, tomēr pagājušā gada algu datos jau ir nepieciešamība izdalīt algas, kas ir diapazonā no 6000 līdz 8000 eiro, līdz 10 tūkstošiem eiro un virs 10 tūkstošiem eiro, bet šāda dalījuma CSP vēl nav. Laikā no 2012. līdz 2022. gadam lielāko algu grupā virs 6000 eiro darbinieku skaita pieaugums valsts sektorā bijis 5,66 reizes, bet privātajā sektorā – tikai 4,72 reizes. Labi redzams, ka straujais uzrāviens pērn ir vien ilgstošas politikas sekas, kas mērenas inflācijas apstākļos bija vāji pamanāmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ašeradens: Latvijā nodokļi netiks celti kamēr inflācija nebūs nostabilizējusies

Db.lv, 07.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nodokļi netiks celti kamēr inflācija nebūs nostabilizējusies, intervijā Latvijas Radio teica finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

"Kamēr inflācija nenostabilizēsies, mēs nevaram runāt par nodokļu celšanu," teica ministrs.

Ašeradens teica, ka nodokļu palielināšana nav gaidāma nākamajā gadā: "Tas noteikti nebūs nākamajā gadā, tādēļ, ka inflācija šobrīd ir pietiekami augsta".

Viņš atzīmēja, ka nodokļu politikai šobrīd ir ļoti komplicēts brīdis - ir gan spēcīgi ģeopolitiskie pretvēji, gan arī ekonomiskie šoki.

Vienlaikus Ašeradens arī sacīja, ka nevar apgalvot, ka nodokļi tiešām tiks palielināti. "Šajā brīdī apgalvot, ka pilnīgi noteikti nodokļi celsies, nevaru," teica ministrs, piebilstot, ka nodokļu politikas izmaiņām ir sagatavoti četri scenāriji, tostarp viens no scenārijiem paredz saglabāt esošo nodokļu politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Eiropas Centrālajai bankai (ECB), bet arī eirozonas valstu valdībām ir jāturpina strādāt, lai samazinātu inflāciju, intervijā sacīja Eirogrupas, kas apvieno eirozonas valstu finanšu ministrus, prezidents, Īrijas publisko izdevumu, valsts attīstības plāna izpildes un reformu ministrs Paskals Donohou.

Eirogrupas prezidents, kurš pagājušajā nedēļā tikās ar Baltijas valstu centrālo banku vadītājiem un finanšu ministriem, uzsvēra, ka lēmumi par procentu likmēm ir ECB kompetencē.

"Taču tas, ko mēs varam darīt, lai palīdzētu samazināt inflāciju, ir izvairīties no pieprasījuma palielināšanas mūsu ekonomikās ar mūsu pieņemtajiem budžeta lēmumiem. Inflācijas mazināšana nav tikai ECB atbildība. Tā ir arī finanšu ministru atbildība. Ja mēs varam samazināt aizņemšanos un tādējādi palīdzēt samazināt inflāciju, tas savukārt varētu ļaut ECB nākotnē pieņemt citādākus lēmumus par procentu likmēm. Taču galvenais - vispirms ir jāsamazina inflācija," uzsvēra Donohou.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lai ECB samazinātu procentu likmes, ekonomikā jānotiek būtiskām izmaiņām

LETA--BLOOMBERG, 01.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) būtu jāsaskata ļoti būtiskas izmaiņas reģiona ekonomikas perspektīvās, lai samazinātu procentu likmes, aģentūrai "Bloomberg" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Intervijā pēc jaunāko statistikas datu publicēšanas, kas liecina, ka inflācija eirozonā oktobrī nokritusies līdz 27 mēnešos zemākajam līmenim, Kazāks norādīja, ka šāda lēmuma apsvēršanai varētu būt nepieciešams straujš aktivitātes kritums ekonomikā vai bezdarba pieaugums. "Nav nepieciešamības apspriest likmju samazināšanu," sacīja Kazāks.

Aizņemšanās izmaksu samazinājums 2024.gada pirmajā pusē, "manuprāt, būtu pretrunā ar pašreizējām makroekonomiskajām prognozēm, taču nenoteiktība, protams, joprojām ir liela", teica Latvijas Bankas prezidents.

Kazāks ir starp tiem ECB padomes locekļiem, kuri uzsver, ka runas par procentu likmju samazināšanu ir priekšlaicīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Pašlaik pārtikas cenu kritums lielā mērā ir panākts uz agresīvu akciju rēķina

LETA, 24.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik ir ļoti grūti izteikt prognozes par pārtikas cenu turpmāko attīstību Latvijā, taču tuvākajā laikā pārtikas cenas Latvijā turpinās kristies, lai gan ilgākā termiņā nevajadzētu cerēt, ka tās atgriezīsies līmenī, kāds bija pirms kara Ukrainā izraisītās krīzes, aģentūras LETA rīkotajā diskusijā "Pārtikas cenas - kur slēpjas problēmas un kas gaida nākotnē?" atzina eksperti.

"Cenām pašlaik ir jāiet uz leju, tā ir taisnība. Bet domāt, ka šis kritums visu laiku turpināsies un mēs atkal dzīvosim leiputrijā, kāda bija pirms šī lielā kāpiena… Tā tas nav un nebūs. Tas vienkārši vairs nav iespējams. Daudzas izmaksu komponentes ir pieaugušas un tās nesamazināsies. Uz efektivitātes rēķina var kaut ko panākt, bet arī tam ir robežas," uzsvēra Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

Pārtikas ražotāji un tirgotāji atkārtoti aicina samazināt PVN likmi pārtikai 

Pārtikas ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju pārstāvji aģentūras LETA rīkotajā diskusijā...

Viņa gan norādīja, ka pašlaik izteikt prognozes ir visai sarežģīti, bet domāt, ka viss būs lēti, daudz un lielā izvēlē, nav pamata.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis diskusijā sacīja, ka pašlaik pārtikas cenu kritums lielā mērā ir panākts uz agresīvu akciju rēķina. Savukārt, ja skatās uz pieprasījumiem, kurus veikali par pamata jeb bāzes cenām saņem no piegādātājiem, tad daudz vairāk ir par cenu palielinājumu, nevis samazinājumu.

Vienlaikus Krūzītis prognozēja, ka pārtikas patēriņa cenu inflācija nākamajos mēnešos par trim vai četriem procentpunktiem turpinās samazināties. Viņš gan arī pauda, lai gan tendence ir vienota, var atšķirties skaitļi par to, cik liels patiesībā pašlaik ir pārtikas cenu kāpums mazumtirdzniecībā.

Viņš skaidroja, ka Centrālā statistikas pārvalde inflāciju aprēķina, sekojot izvēlētu pārtikas produktu grozam, bet pircēju paradumi pēdējā gada laikā ir būtiski mainījušies.

Viņš arī minēja, ka vienam konkrētam veikalu tīklam, kura nosaukumu gan Krūzītis neatklāja, ir lūgts aprēķināt pārtikas cenu izmaiņas visām tā sortimentā esošajām precēm. Lai gan Centrālās statistikas pārvaldes dati liecināja, ka maijā, salīdzinot ar šo pašu laiku pirms gada, pārtikas preces bija par 18% dārgākas, veikalu tīkla aprēķini uzrādīja cenu kāpumu par 10%.

"Tagad noteikti pārtikas inflācija jau ir zem 10%. Tas neapšauba kopējo tendenci, bet tas parāda, ka var būt atšķirības arī datos," piebilda Krūzītis.

Savukārt Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis uzsvēra, ka mēs dzīvojam globālā pasaulē. Tādēļ liela ietekme uz pārtikas cenām būs karam Ukrainā, laika apstākļiem un tam, kas notiek pasaules tirgos.

Viņš uzsvēra, ka prognozes vienmēr ir tikai prognozes. "Ja atceramies, kas notika Covid-19 laikā, kad vienkārši aizvēra robežas un nevarēja ievest neko, kas notiek karā Ukrainā, tad es domāju, ka ekonomikas analītiķiem drīz var nebūt darba, jo viņu prognozes var tikpat labi piepildīties un tikpat labi nepiepildīties," sacīja Gūtmanis.

Tāpat viņš pauda, ka lauksaimniecībā ir jādara viss iespējamais, lai mēs spētu sevi pabarot. "Mums ir jānodrošina vispusēja lauksaimniecības ražošana, lai mēs varam sevi apgādāt, jo tas ir nacionālās drošības jautājums. Mēs redzam, ka to ļoti pašlaik izjūt Ukraina, un tas ir tas, uz ko mums primāri būtu jākoncentrējas," uzsvēra Gūtmanis.

Arī SIA "Latvijas tirgotāju savienība" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis aicināja neaizmirst Ukrainas kara ietekmi, jo tieši tas sāka būtisko pārtikas cenu kāpumu.

"Es personīgi uzskatu, ka šī ir cena, kas mums ir jāmaksā par šo karu. Tā ir runa par mūsu drošību. Tādēļ arī pircējiem būtu jāsaprot, ka ne jau veikalnieks ir tas, kurš šīs cenas dzen uz augšu. Arī tā ir maksa par mūsu mieru un agresora apturēšanu Ukrainā, tādēļ ir jābūt iecietīgiem," norādīja Okmanis.

Jau vēstīts, ka Centrālās statistikas pārvades dati liecina, ka kopš maija tieši pārtikas cenām ir lielākā ietekme uz kopējo inflāciju Latvijā, apsteidzot līdzšinējo līderi - ar mājokli saistītās izmaksas. Ja jūnijā kopējā inflācija samazinājās zem 10%, tad pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas joprojām bija par 14,4% augstākas nekā pirms gada šajā laikā. Jūnijā gan pārtikas cenas, salīdzinot ar maiju kritās, tiesa nedaudz - par 0,1%. Turklāt virkne ekonomistu uzsver, ka vēl nevaram runāt par nopietnu pārtikas cenu samazināšanās tendenci, jo kritumu pamatā veicināja sezonālo dārzeņu cenas un akcijas veikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru