Jaunākais izdevums

«Esam starpstadijā – ir parādījušies ārējie klienti, strādājam ar citiem pasūtītājiem, taču daļa no administratīvās puses mūs joprojām cieši saista ar banku»

Tā intervijā DB atzīst Edgars Miļūns, likvidējamās ABLV Bank grupā ietilpstošās SIA Pillar Management izpilddirektors, AS New Hanza Capital valdes priekšsēdētājs. Jāatgādina, ka tieši pirms gada nogranda ziņa par ABLV bankas likvidāciju, raisot neziņu arī par tās lielo nekustamā īpašuma «saimniecību» un iecerēto New Hanza teritorijas attīstību Rīgas centrā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 27. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā pabeidzāt 2018. gadu?

Ņemot vērā februāra notikumus un to sekas, teiktu, ka gadu beidzām ļoti labi. Pillar grupa ietver sevī pilnu nekustamā īpašuma attīstīšanas ciklu. Sākotnēji tā apkalpoja pamatā vienu pasūtītāju un, protams, līdz ar tā grūtībām mūsu ikdiena būtiski mainījās.

Pagājušā gada februārī bijām uzņēmuši pieklājīgu ātrumu, bijām plānojuši vienlaikus attīstīt teju pusi pilsētas – būvēt muzeju, skolu, atjaunot vēsturisko Rīgas preču staciju, izveidot infrastruktūru, dzīvojamās mājas, biroju centrus. Tas viss apstājās. Drīz nācās apjaust jaunu realitāti un pārveidoties. Šis process turpinās, esam šo ceļu sākuši iet veiksmīgi – mums jau ir ārējie būvniecības darbu pasūtījumi, grupai tie ir nozīmīgi. Notiek pārrunas arī par projektēšanu un projektu vadības pakalpojumiem. Principā esam atraduši alternatīvu pasūtītāju loku; ārējie pasūtītāji ir sapratuši, ka mums ir gan resursi, lai darbotos nekustamā īpašuma laukā, gan kompetence.

New Hanza Capital (NHC) gadījumā ir nedaudz cits stāsts – visi īpašumi ir pašpietiekami, vieniem attīstības potenciāls ir lielāks, citiem – mazāks, taču jebkurā gadījumā īpašumu portfelis ir gatavs produkts, kas pilnvērtīgi strādā.

Vai Pillar turpina izpārdot iepriekšējās krīzes seku īpašumus vai arī šis portfelis jau ir iztukšots?

Jā, turpinām šo virzienu. Šobrīd portfelī ir vēl aptuveni 150 dažādu īpašumu – tur ir gan zemes gabali, gan dzīvokļi, gan lielāki objekti. To visu pamazām iztirgojam. Attīstības plānu tam nav. Doma ir paralēli bankas likvidācijas procesam pēc iespējas vairāk atgūt līdzekļus un šo biznesa virzienu slēgt. Šāds bija mērķis, veidojot uzņēmumu 2008. gadā, – aktīvu pārvaldīšana un realizācija, palīdzot bankai atgūt līdzekļus un, samazinoties šim biznesa virzienam, tas tiktu aizstāts ar nekustamā īpašuma projektu attīstību. Tas jau ir noticis. Tā šobrīd Pillar grupā ietilpst Pillar Management – kopējā vadība, administratīvie pakalpojumi, Pillar Architekten – projektēšana, Pillar Contractor – būvniecība, Pillar RE Services – apsaimniekošana. Grupas ietvaros ir arī uzņēmums, kas nodrošina elektroenerģijas tirdzniecību – Pillar Energy. Šis uzņēmums ir sakārtojis visu dokumentāciju un ir tiesīgs piedalīties elektroenerģijas tirgū, tāpat kā Latvenergo, Enefit un citi līdzīgie. Un mums ir diezgan liels klientu loks. Pagaidām nevar runāt par milzīgu peļņu šajā jomā, taču šis ir interesants darbības virziens ar pozitīvu potenciālu.

Šobrīd būvniecības tirgus ir diezgan sakarsis. Vai Pillar kā būvniecības pakalpojumu sniedzējam tas ir vai nav zināms pluss?

Situācija ir divējāda. Protams, lielā aktivitāte būvniecības tirgū mums ir kā pluss tāpēc, ka palielinās pieprasījums pēc būvniecības vadības pakalpojumiem, kompānijas grib, lai mēs tām palīdzam, tajā pašā laikā neesam atrauti no vispārējās realitātes un mums ir jāalgo tie paši apakšuzņēmēji, jāpērk tie paši materiāli un ir jāpacīnās par cenu, lai tā būtu konkurētspējīga. Pirmā investoru, pasūtītāju reakcija ļoti bieži ir – kāpēc tik dārgi? Kad sāk iedziļināties, iet soli pa soli cauri projektam, specifikai, atbilde tiek atrasta uz šo jautājumu.

Savukārt mums kā pasūtītājiem vienmēr būtu labi būvēt brīdī, kad ir krīze un būvniecības izmaksas samazinās, bet pārdot, kad tirgus ir karsts. Līdz ar to saskaramies ar tiem pašiem izaicinājumiem, problēmām, ar ko visi citi attīstītāji, ka brīžiem grūti izveidot biznesa plānu tā, lai tas strādātu.

Vai daļa projektu «atbirst» augsto būvniecības izmaksu dēļu?

Daļa tiek pieturēta, daļa atkrīt, daļa tiek pārskatīta – tas ir atkarīgs no katra konkrētā attīstītāja pieejas, vai tie strādā ar savu vai svešu naudu. Tie ir subjektīvi lēmumi – daži ir gatavi riskēt vairāk un sākt projektus bez gala lietotāja. Kā rāda nesenā Latvijas pieredze, piemēram, biroju tirgū, tas principā atmaksājas – neesam dzirdējuši par pēdējos piecos gados pabeigtām ēkām, kuras stāvētu tukšas.

Savukārt uzņēmumi, kuri ir vairāk atkarīgi no skandināvu bankām vai akcionāriem, protams, gribētu sākt būvniecību tikai tad, kad ir noslēgti nomas līgumi par vismaz 30% telpu, bet Latvijas tirgū šī prakse vēl īsti nestrādā. Retos gadījumos tiek slēgti līgumi trīs gadus uz priekšu. Parasti nomnieki grib «pastaigāt» pa tirgu, novērtēt produktu un izvēlēties.

Šķiet, šobrīd mums jau īsti nav, no kā izvēlēties...

Jā, šie ir visiem zināmi fakti, ka Latvija jauno biroju un loģistikas centru ziņā krietni atpaliek gan no Lietuvas, gan Igaunijas. To ir pamanījuši arī cilvēki, kuru pienākumā ir rūpēties par valsts tēla veidošanu, investīciju piesaisti. Notiek darbs pie starptautisko pakalpojumu centru piesaistes, ir zināma virzība. Ir saprasts, ar ko mūsu kaimiņi ir pārāki par mums, tiek gatavots alternatīvs piedāvājums citiem Eiropas un pasaules uzņēmumiem.

Kā procesi sakarsušajā būvniecības tirgū sasaucas ar tendencēm nekustamā īpašuma tirgū – vai ir sasniegta nosacīta virsotne vai varbūt par to vēl pāragri runāt?

Nebūšu pesimists. Nekustamā īpašuma tirgus šobrīd piedzīvo saprātīgu un pamatotu augšupeju. Sakaršanas pazīmju ārpus būvniecības tirgus pircēju un nomnieku galā nav, banku kreditēšanas politika ir mērena. Patiesībā iepriekšējā krīzes priekšvakarā kolektīvais neprāts lielā mērā tika kurināts ar banku palīdzību. Ja tās piedāvā 110% par īpašumu, pircējs sāk domāt – varbūt banka zina kaut ko tādu, ko es nezinu, tātad jāpērk tagad, jo viss būs vēl dārgāks. Mēs visi zinām, pie kā tas noveda. Šobrīd nekā tāda nav, bankas ir ļoti pragmatiskas, tāpat arī šī gada notikumi saistībā ar AML (naudas atmazgāšanas novēršanas – DB) prasību pastiprināšanos ir padarījuši kreditēšanu piesardzīgāku. Daudzi klienti, kuri varbūt pirms desmit gadiem varēja saņemt kredītu jebkurā bankā, tagad nevar saņemt aizdevumu vispār, līdz ar to pieprasījums teorētiskā līmenī ir, bet maksātspējīgā daļā tas ir mērens. Tas nozīmē, ka būvniecības cenu kāpums automātiski nevelk līdzi sev gala produkta cenu kāpumu. Tādējādi situācija ir tāda, ka piedāvājums no tā varētu ciest, varētu tikt īstenots mazāk projektu.

Visu interviju lasiet 27. februāra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Sāk teju 20 miljonus eiro vērtā loģistikas parka izbūvi Rīgā

Zane Atlāce - Bistere, 08.07.2020

"Pillar Capital" padomes priekšsēdētājs Ernests Bernis (no labās), "Pillar Contractor" izpilddirektors Jānis Lāčaunieks un "Pillar Capital" valdes loceklis Pēteris Guļāns.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vismaz 18,3 miljonus eiro, akciju sabiedrība "Pillar Capital" (iepriekš "New Hanza Capital, AS") uzsākusi A klases noliktavu un loģistikas parka "A6" būvniecību Rīgā, Maskavas ielā 462.

"Pillar Capital" īpašumā esošajā Maskavas ielas zemes gabalā šobrīd atrodas vairākas noliktavas ēkas, no kurām lielākā daļa būvēta pirms aptuveni 10 gadiem. Lai pilnībā izmantotu īpašuma potenciālu un brīvo zemes platību, tiek veidots vienots loģistikas un noliktavu parks. Pēc celtniecības darbu pabeigšanas kopējā ēku platība pārsniegs 50 000 kvadrātmetrus, ierindojot jaunizveidoto loģistikas parku starp lielākajiem Rīgas teritorijā.

Sildot ekonomiku, NHC būvēs 18,3 miljonus vērtu loģistikas parku 

"New Hanza Capital" valde un padome pieņēmusi lēmumu par vērienīga investīciju objekta īstenošanu,...

Loģistikas parka kapsulas svinīgajā iecementēšanas pasākumā 8.jūlijā piedalījās "Pillar Capital" padomes priekšsēdētājs Ernests Bernis, "Pillar Capital" valdes priekšsēdētājs Edgars Miļūns, "Pillar Capital" valdes loceklis Pēteris Guļāns, "Pillar Contractor" izpilddirektors Jānis Lāčaunieks un "Pillar Contractor" izpilddirektora vietnieks Rūdolfs Legzdiņš.

"Celtniecība ir viens no būtiskiem sektoriem, kas ekonomikas lejupslīdes laikā var veicināt tās atlabšanu. Lēmumu par investīcijām pieņēmām tieši Covid krīzes laikā, jo mums ir svarīgi ieguldīt arī savu artavu, lai Latvija no krīzes izietu pēc iespējas ātrāk. Protams, loģistikas parks ir arī būtisks investīciju objekts "Pillar Capital" mērķu izpildei, stiprinot uzņēmumu kā vienu no lielākajiem un efektīvākajiem nekustamā īpašuma attīstītājiem Latvijā," norāda Edgars Miļūns.

Maskavas ielas loģistikas parka būvniecības laikā "Pillar Capital" piesaistīs ap 20 apakšuzņēmēju, savukārt celtniecības un citu darbu veikšanai nodarbinās apmēram 180 cilvēku. Ģenerāluzņēmējs ir uzņēmums "Pillar Contractor", savukārt projektēšanu veic "Pillar Architekten".

Paredzams, ka celtniecības darbi tiks pabeigti līdz 2021.gada 31.jūlijam. Jaunajām ēkām paredzēts iegūt BREEAM sertifikātu, kas apliecinās to augsto kvalitāti, energoefektivitāti un atbilstību pasaules standartiem, turklāt tās būs pirmās noliktavas ēkās Latvijā ar BREEAM sertifikātu.

"Uzsākot ēku plānošanu un projektēšanu, lielu vērību pievērsām efektivitātei un energoefektivitātei. Sadarbībā ar noliktavu plauktu sistēmu ekspertiem izdevās uzprojektēt ēkas ar nestandarta kolonnu soli, kas ļauj efektīvāk izvietot plauktu sistēmas, tādejādi mazākā platībā izvietot vairāk preču. Esam gandarīti, ka modernās telpas būs pieejamas arī mazākiem uzņēmumiem, jo nomniekiem platības būs pieejamas sākot no aptuveni 800 kvadrātmetriem," norāda Pēteris Guļāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"New Hanza Capital" valde un padome pieņēmusi lēmumu par vērienīga investīciju objekta īstenošanu, būvējot 18,3 miljonus eiro vērtu A klases noliktavu un loģistikas parku Rīgā, Maskavas ielā 462.

Marta beigās noslēgts celtniecības līgums ar uzņēmumu "Pillar Contractor" un darbus plānots sākt jau tuvākajā laikā.

"Ekonomika piedzīvo grūtus laikus un neskaidrība ir liela, tāpēc jebkuram investīciju projektam Latvijā šobrīd ir īpaši liela nozīme, lai cilvēkiem un uzņēmumiem nodrošinātu darbu. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc neatlikām šo projektu uz vēlāku laiku un sāksim to īstenot tieši tagad," informēja "New Hanza Capital" valdes priekšsēdētājs Edgars Miļūns.

"New Hanza Capital" norāda, ka celtniecība ir viens no būtiskiem sektoriem, kas šādās krīzes situācijās var veicināt ekonomikas attīstību, jo būvniecības darbu laikā tiek piesaistīti daudz apakšuzņēmēju un nodarbināts liels skaits darbinieku. Maskavas ielas loģistikas parka un noliktavu būvniecības laikā "New Hanza Capital" piesaistīs 20 apakšuzņēmējus, savukārt celtniecības un citu darbu veikšanai nodarbinās ap 180 cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma attīstītāji aicina jauno valdību uzlabot investīciju vidi nozarē

Zane Atlāce - Bistere, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA) ir nosūtījusi vēstuli jaunās valdības veidotājiem - Ministru prezidenta kandidātam Krišjānim Kariņam un ekonomikas ministra kandidātam Didzim Šmitam -, aicinot uzlabot investīciju vidi nekustamo īpašumu jomā, informē NNĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Lai gan līdz ar vispārējo ekonomikas izaugsmi ir vērojamas atsevišķas pozitīvas tendences arī jauna nekustamā īpašuma attīstībā, joprojām saglabājas ievērojama Latvijas atpalicība no Lietuvas un Igaunijas būtiskākajos nekustamā īpašuma segmentos, norāda asociācijā.

Rīgā uz vienu iedzīvotāju ir divreiz mazāka biroju platība, nekā Tallinā, un ievērojami mazāka, nekā Viļņā. Pat īstenojot visus tos biroju projektus, kas patlaban Rīgā ir plānošanas vai celtniecības stadijā, saglabāsies tikpat ievērojama mūsu galvaspilsētas atpalicība biroju pieejamībā, jo kopš krīzes Lietuvā ir uzbūvēti 338 000 m2 jaunu biroju platību, Igaunijā - 316 000 m2 jaunu biroju platību, bet Latvijā - tikai 158 000 m2 jaunu biroju platību (Colliers dati). Ņemot vērā, ka biroju telpas pakalpojumu ekonomikā ir uzskatāmas par uzņēmējdarbības infrastruktūru, šāda Latvijas atpalicība atstāj ļoti negatīvu iespaidu uz iespējām piesaisīt starptautiskus uzņēmumus un vietējo uzņēmumu izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru