DB Viedoklis

Gaidāms stabils gads, bez straujiem pagriezieniem

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 10.05.2019

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad saskaņā ar ekonomistu prognozēm Latvijas tautsaimniecības izaugsmes galvenais dzinulis būs nevis eksports, bet iekšējais patēriņš.

Latvijas Bankas ekonomiste Anete Migale vietnē makroekonomika.lv raksta: «Uzņēmēji, kas darbojas starptautiski, vairs nevar rēķināties ar tik lielu stabilitāti, savukārt pārējiem iedzīvotājiem tas varētu nozīmēt atalgojuma un nodarbinātības lēnāku palielināšanos. Tuvākā laika notikumi lielā mērā parādīs, ar ko varam rēķināties vidējā termiņā, – vai sekos tālāki saspīlējumi tirdzniecības konfliktā starp Ķīnu–ASV un ES un vai beidzot izdosies rast risinājumu breksita jautājumā.» Prognozējams, ka šogad eksports augs lēnāk gan preču, gan pakalpojumu jomā un galvenie vilcējspēki būs kokapstrādes un IKT nozares. Galvenais iemesls, kādēļ šogad eksports sabremzēsies, ir vājāks pieprasījums eksporta tirgos, ko ietekmē kopējā eirozonas izaugsmes palēnināšanās, kā arī neskaidrības ap Brexit un tirdzniecības kari par tarifiem starp Ķīnu un ASV, un Eiropu.

Latvijas tautsaimniecības izaugsmes dzinulis būs iekšējais patēriņš.

Tajā pašā laikā nekādai panikai arī nav pamata, jo var runāt tikai par to, ka izaugsme nebūs tik strauja kā pērn, taču tā būs. Pašlaik nav nekāda pamata runāt par to, ka Latvija un eirozona kopumā slīdētu recesijā. Gluži pretēji, Eiropas Komisija (EK) prognozē, ka IKP pieaugums šogad būs vērojams visās dalībvalstīs. Par Latviju EK savās prognozēs norāda, ka 2019. gadā (jau septīto gadu pēc kārtas) turpināsies izaugsme, kas, lai arī lēnāka nekā pērn, būs viena no spēcīgākajām Eiropas Savienībā. Šā gada IKP pieaugums varētu būt 3,1% (pērn – 4,8%). Turpinās pieaugt arī darba algas. Tajā pašā laikā EK brīdina: ja algu kāpums apsteigs produktivitāti, eksportētāji zaudēs savu konkurētspēju. Ja runājam par eirozonu kopumā, tad galvassāpes varētu sagādāt Vācijas ekonomikas sabremzēšanās, ko varētu ietekmēt tirdzniecības kari starp Ķīnu un ASV. Savukārt, ja pavājinās pieprasījums Vācijā, tad tās ir sliktas ziņas arī mūsu eksportētājiem.

Jāuzsver vēlreiz: gan eirozonā, gan Latvijā šogad ir gaidāma izaugsme, kas būs lēnāka, un tikai. Latvijas spēcīgās puses ir zems bezdarbs, zema inflācija, zems budžeta deficīts, ir gaidāms algu pieaugums, kas balstīs vietējo patēriņu. Tā teikt, makroekonomiskais ietvars ir daudzsološs. Taču netrūkst arī problēmu, kas nerisinātas var pārtapt par mūsu tautsaimniecību bremzējošiem faktoriem. Vispirms jau tas ir darbaspēka deficīts, kā arī risks, ka algas augs straujāk nekā produktivitāte. Tāpat Latvijas vājā puse ir zemie ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, kā arī viens no sliktākajiem inovāciju sniegumiem ES. Faktiski mūsu ekonomikas veiksme lielā mērā būs atkarīga no tā, cik lielā mērā spēsim pārorientēties uz preču un pakalpojumu ražošanu ar augstu pievienoto vērtību. Tas prasa ne tikai investīcijas no uzņēmēju puses, bet arī izglītotu darbaspēku. Tādēļ reformas izglītībā nav atliekamas. Kā redzams, panikai par mūsu ekonomikas veselības stāvokļa pasliktināšanos nav pamata, taču par profilaksi aizmirst nedrīkst.

Komentāri

Pievienot komentāru