Jaunākais izdevums

Pat pieaugot atjaunojamo energoresursu īpatsvaram Latvijas enerģijas gala patēriņā, gāzes infrastruktūra saglabās savu nozīmīgumu, jo to būs iespējams pielāgot jaunajām vajadzībām.

To intervijā DB norāda AS Gaso Ekspluatācijas un tehnisko risinājumu departamenta direktors Ilmārs Bode. Viņš stāsta, ka, ja biometāns atbilst tām kvalitātes prasībām, kas pašlaik noteiktas dabasgāzei, gan Gaso, gan AS Conexus Baltic Grid esošo infrastruktūru šī resursa transportēšanai varētu pielāgot diezgan ātri. Praktiski tas ir izdarāms jau tagad, šobrīd jāsakārto vien daži normatīvie akti, kā arī jautājumi, kas saistās sertificēšanu un biometāna ievadīšanu sadales un pārvades sistēmā, skaidro I.Bode.

Kādā stāvoklī šobrīd ir gāzes vadi un kopējā gāzes infrastruktūra?

Gāzes saimniecība pati par sevi vēsturiski ir bijusi ļoti labā stāvoklī, arī šobrīd tās stāvoklis ir labs. Tas skaidrojams ar to, ka gāzes infrastruktūra vienmēr ir bijusi pakļauta valsts izstrādātajiem standartiem, kas nosaka tehniskās apkalpošanas periodus un precīzas darbības, kas ir jāveic, to uzturot. Līdzīgi standarti un regulējumi pastāvēja arī Padomju laikos, kas nozīmē, ka gāzes saimniecība mūsu valstī ir viena no sakārtotākajām jomām.

Cik bieži būtu jāveic gāzes sistēmas apkope, lai nodrošinātu tās nepārtrauktu darbību?

Katrai infrastruktūras iekārtai ir noteikti savi apkopes termiņi, ar ko var iepazīties Latvijas valsts standartā LVS 445. Te ir iekļauta vesela virkne ar darbiem, kas konkrētajā situācijā un laika periodā ir jāveic. Veicot katru darbu, tiek aizpildīta arī noteikta tipa veidlapa. Šis standarts ir obligāti jāievēro visiem komersantiem, kuri savā darbībā izmanto dabasgāzi. Obligāti piemērojamo standartu saraksts ir publicēts Ekonomikas ministrijas un Latvijas standarta mājas lapā. Saskaņā ar LVS 445 lietotāji, kas nav mājsaimniecības, gazificētajā objektā, kas ir rūpnieciska vai publiska būve, kā arī citos gazificētajos objektos, ja tajos ir uzstādīts dabasgāzes aparāts ar kopējo nominālo siltuma jaudu virs 130 kilovatiem, rakstveidā norīko un pastāvīgi nodrošina atbilstoši kvalificētu par gāzes saimniecību atbildīgo personu.

Par gazificētajā objektā norīkoto par gāzes saimniecību atbildīgo personu lietotājs informē arī sadales sistēmas operatoru, kas veic minētās atbildīgās personas datu apstrādi atbilstoši fizisko personu datu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem. Ir arī uzņēmumi, kuri par savu gāzes vadu apsaimniekošanu slēdz līgumu ar Gaso. Kopumā mūsu pārraudzībā pašlaik ir 5370 kilometri (km) gāzesvadu, 920km no tiem nav sabiedrības īpašumā, kas nozīmē, ka tie pieder citām juridiskām vai fiziskām personām. Tā ir normāla prakse gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs, ka tos gāzes vadus, kas nav sadales sistēmas operatora īpašumā, šis operators var apkalpot uz līguma pamata. Pēc šī scenārija mēs arī strādājam un visi ir apmierināti.

Kā Jūs kopumā vērtējat uzņēmēju zināšanas par gāzes infrastruktūru un tās apkopi? Vai uzņēmēji paši ir pietiekami zinoši par šo tēmu vai vairāk tomēr izvēlas uzticēties Gaso, neiedziļinoties šajos jautājumos?

Lielie gāzes patērētāji ir pietiekami zinoši, jo tā ir daļa no viņu biznesa. Var redzēt, ka šie uzņēmēji arī investē šajā infrastruktūrā, jo viņiem ir svarīgi, lai nenotiktu kaut kādi sprādzieni vai cita veida avārijas. Latvijā lielu negadījumu, kas saistīti ar dabasgāzi, nav bijis. Ir konstatētas nelielas noplūdes, taču lielas avārijas mēs neesam piedzīvojuši. Tas skaidrojams gan ar pareizu un regulāru infrastruktūras apkopi, gan pašu uzņēmēju veiktajiem ieguldījumiem. Šos uzņēmumus kontrolē arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Viņiem ir zinoši cilvēki, kas divas reizes gadā brauc pārbaudīt gan šo uzņēmumu infrastruktūru, gan to gāzes saimniecību, kas ir Gaso īpašumā.

Cik lielo gāzes patērētāju šobrīd ir Latvijā un cik gāzes gadā tie patērē?

Latvijā pašlaik ir apmēram 1600 lielo lietotāju objektu ar gada patēriņu virs 10 gigavatstundām. Tie kopā gada griezumā veido apmēram 86% no sadales sistēmai pieslēgto lietotāju dabasgāzes patēriņa. Konkrētā mēneša patēriņi ir atkarīgi no ārgaisa temperatūras un objektu darbības specifikas. Kopumā 2020.gadā lielo lietotāju dabasgāzes patēriņš veidoja aptuveni 9,86 teravatstundas.

Vai lielo gāzes patērētāju skaits Latvijā ik gadu palielinās vai samazinās?

Kopējā tendence šobrīd ir vērsta uz attīstību, kas nozīmē, ka tiek īstenoti dažādi jauni investīciju projekti, tajā skaitā arī tādi, kur kā resurss tiek izmantota dabasgāze. Jāsaprot, ka, lai gan dabasgāze ir fosilais kurināmais, tai ir ļoti neliels kaitīgo izmešu daudzums. Katlu mājās un lielajos uzņēmumos Eiropas Savienības direktīvas pieprasa uzskaitīt šos kaitīgos izmešus - jo mazāk izmešu, jo mazāk jāmaksā. Šī iemesla dēļ, neatkarīgi no jomas, kurā uzņēmums darbojas, ir svarīgi, lai tas izmantotu tādu enerģijas avotu, kuram ir mazāk izmešu. Tāpat gāzes infrastruktūras jautājumi būs aktuāli arī nākotnē, jo jau šobrīd tiek runāts par biometāna ievadīšanu dabasgāzes sadales un pārvades sistēmā, nodrošinot, ka uzņēmēji varētu nopirkt šo resursu, kas jau ir atjaunojams. Tā ir mūsu nākotne - dzīvot zaļāk un bez piesārņojuma. Tādi ir arī Eiropas Savienības mērķi.

Kādi uzlabojumi būtu nepieciešami gāzes infrastruktūrā, lai tajā varētu ievadīt biometānu un nogādāt līdz patērētājiem?

Ja biometāns atbilst tām prasībām, kas šodien ir noteiktas dabasgāzes kvalitātei, gan Gaso, gan AS Conexus Baltic Grid šo infrastruktūru varētu pielāgot diezgan ātri. Tie ir pieslēguma jautājumi, pie kuriem strādā arī Ekonomikas ministrija, lai nodrošinātu, ka šis process ietu uz priekšu. Mūsu kaimiņvalstīs tas jau notiek un mēs esam nedaudz aizkavējušies šajā ziņā. Jebkurā gadījumā realitātē tas ir praktiski izdarāms jau tagad, mums jāsakārto daži normatīvie akti, kā arī jautājumi, kas saistās sertificēšanu un biometāna ievadīšanu sadales un pārvades sistēmā. Es ceru, ka šī gada laikā mēs šos jautājumus sakārtosim.

Sanāk, ka biometāna attīstību Latvijā kavē normatīvo aktu trūkums?

Ne gluži. Jāsaprot, ka līdz šim Latvijā ražot elektrību no biogāzes un pārdot tīklā, bija ļoti izdevīgi, taču, ņemot vērā visus notikumus obligātā iepirkuma ietvaros, tirgus ir mainījies. Tā ir normāla tendence. Šobrīd biogāzes stacijām nepieciešams veikt ieguldījumus, lai līdz šim izmantoto biogāzi attīstītu līdz dabasgāzes kvalitātei jeb iegūtu biometānu. Tas nozīmē, ka ir jāizstrādā projekti attīrīšanas iekārtām un savienojuma tīkliem, tāpēc es nedomāju, ka tas ir jautājums, ko kavē tieši likumdošana. Protams, ir arī lietas, kas jāsakārto šajā pusē. Jebkurā gadījumā tuvākajā laikā biometāns Latvijā attīstīsies. Ir daudz gribētāju, kas nākotnē vēlētos ievadīt biometānu dabasgāzes tīklā.

Šobrīd Gaso gāzes uzskaites mērīšanas līdzekļu atkārtotas verifikācijas aparatūrai tiek veikta modernizācija, tajā skaitā uzstādīts jauns vadības bloks laboratorijā. Kāpēc šādi uzlabojumi nepieciešami?

Mērīšanas iekārtām jābūt precīzām, lai aizsargātu gan klientu, gan tirgotāju un mūsu pašu intereses. Lai to sasniegtu, protams, nepieciešams investēt. Šobrīd laboratorijā esam nomainījuši praktiski visas tehniskās iekārtas, tajā skaitā turbīnu, skaitītājus, etalonus, stendu un tā mērīšanas devējus, kā arī vadības bloku. Šis bloks ir modernākais un jaunākais, kāds pašlaik pieejams Eiropas Savienībā. Galvenie ilgtermiņa ieguvumi noteikti saistās ar šo precizitātes garantiju - mūsu klienti var būt pilnīgi droši, ka uzskaite ir līdz tūkstošdaļai precīza.

Cik līdzekļu līdz šim ieguldīts laboratorijas modernizācijā?

Tie ir vairāki simti tūkstoši, kas nāk no Gaso kapitālieguldījumiem.

Kādu Jūs kopumā redzat gāzes infrastruktūru, piemēram, pēc desmit gadiem - varbūt pa gāzes vadiem plūdīs tikai biometāns?

Domāju, ka dabasgāze joprojām saglabās savu lomu, bet, protams, aptuveni 20-30% dabasgāzes aizstās atjaunojamie energoresursi, tajā skaitā biometāns. Nākotnē mēs runāsim ne tikai par biometānu, bet arī par ūdeņradi, kas tīrā vai piejaukuma veidā tiks transportēts, izmantojot gāzes infrastruktūru. Tas nozīmē, ka kopumā mūsu infrastruktūra nezaudēs savu nozīmīgumu, gluži pretēji - tā tikai pieaugs, jo arī biometānu un citus resursus būs nepieciešams transportēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes sadales sistēmas uzlabošanā plānots investēt 55 miljonus eiro

Armanda Vilciņa, 02.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsevišķi dabasgāzes sadales sistēmas elementi ir fiziski un morāli novecojuši, tāpēc ir nepieciešama to nomaiņa.

To intervijā DB norāda AS Gaso valdes loceklis Aleksandrs Koposovs. Viņš uzsver, ka pēdējo piecu gadu laikā Gaso dabasgāzes sadales sistēmas drošības uzlabošanā un modernizēšanā ieguldījusi 27,5 miljonus eiro, nākamajā desmitgadē plānots investēt vēl vismaz 55 miljonus eiro.

A. Koposovs atzīmē, ka, lai veidotu drošu un pieejamu sadales sistēmas infrastruktūru, liela uzmanība ikdienā tiek pievērsta avārijas dienesta darbam, sadales sistēmas uzturēšanai, kā arī sabiedrības informēšanai par drošu dabasgāzes lietošanu.

Kā jūs kopumā vērtējat dabasgāzes sistēmas drošumu?

Latvijas dabasgāzes sistēmas drošums ir ļoti augstā līmenī, par to liecina fakts, ka vairākas desmitgades nav konstatēta neviena nopietna vai smaga avārija, kuras iemesls būtu meklējams sadales sistēmas defektos. Viena no Gaso prioritātēm ir drošas un pieejamas sadales sistēmas infrastruktūras nodrošināšana. Tas saistās gan ar infrastruktūras fizisko drošību, gan nepieciešamās jaudas nodrošināšanu. Jāatgādina, ka dabasgāze var būt ļoti bīstama lietošanā, radot postījumu cilvēkiem, īpašumam un videi, tādēļ mēs rūpējamies par to, lai dabasgāzes piegāde būtu droša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gaso aicina atcelt gāzes apkures katlu aizliegumu

Db.lv, 14.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Gaso" vērsusies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, lūdzot ministram Artūram Tomam Plešam atcelt Rīgas domes lēmumu, ar kuru no 2025.gada paredzēts aizliegt galvaspilsētā uzstādīt vai nomainīt apkures katlus, kas darbināmi ar dabasgāzi.

""Gaso" klientu centros ik dienas saņemam klientu zvanus no dažādiem galvaspilsētas mikrorajoniem, kas pēc Rīgas domes lēmuma secina, ka viņiem nepieciešams rast un veikt milzu investīcijas, lai nomainītu apkures sistēmu mājsaimniecībā, jo gāzes katli vai to remonts turpmāk būs aizliegts. Lai privātmājā uzstādītu jaunu apkures sistēmu, jārēķinās ar izdevumiem vismaz 10 tūkstošu eiro apmērā, turklāt daudzviet iedzīvotājiem nemaz nav iespēju pieslēgties pie centralizētās siltumapgādes," uzsver AS "Gaso" valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.

Rīgas domes "Gaisa piesārņojuma mērījumu rezultāti Rīgā 2020.gadā" liecina, ka galvenais slāpekļa dioksīda NO2 piesārņojuma avots Rīgā ir automašīnas, turklāt lielākais NO2 piesārņojums rodas augustā, kad apkures iekārtas nestrādā. Arī smalko daļiņu PM10 un PM2.5 piesārņojums nav saistīts ar dabasgāzes iekārtām. Piemēram, Brīvības ielas monitoringa stacijā lielākais PM piesārņojums bija 2020.gada augustā, kas tiek saistīts ar mežu ugunsgrēkiem Baltkrievija un Ukrainā, un būtisku piesārņojumu rada smiltis un sāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Nākotnes enerģija

Māris Ķirsons, 09.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transportlīdzekļi ar alternatīvo degvielu pakāpeniski ienāks ikdienas dzīvē, to veicinās gan tehnoloģiju attīstība, gan Eiropas Savienības klimata mērķu sasniegšana un valstu valdību lēmumi attiecībā uz mazu emisiju vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādi un ekspluatāciju.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar AS Gaso, Neste Latvija un Møller Baltic Import SE rīkotajā nozares pasākumā, kas veltīts tīras enerģijas izmantošanai. Šāda konference tiek organizēta jau otro gadu, šogad tās nosaukums bija NĀKOTNES ENERĢIJA: mobilitāte. efektivitāte. klimats.

Alternatīvo degvielu attīstība ir ļoti būtiska arī Latvijai, it īpaši, ja vairāk nekā 700 000 spēkratu lielais autoparks lielākoties ir vecāks par 10 gadiem. Risinājumi attiecībā uz tā dēvēto tīro enerģiju autotransportam ir vairāki – visvienkāršākais ir fosilo degvielu aizstāt ar atjaunojamo, ir iespējas iegādāties auto, kuri izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG), kuru perspektīvā varētu iegūt no Latvijā saražotā biometāna, un tādējādi tas jau būtu BioCNG, sava veida alternatīva varētu būt sašķidrinātā dabasgāze (LNG) un, protams, elektroauto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

LNG terminālis Rīgā darbību varētu sākt ātrākais nākamajā vasarā

LETA, 28.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kundziņsalas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis Rīgas ostā ātrākajā gadījumā darbību varētu sākt nākamajā vasarā, norādīja kompānijas "Millennium Energy Partners LLC" valdes priekšsēdētājs Laša Šanidze.

ASV kompānijai "Millennium Energy Partners LLC" pieder Kundziņsalas projekta attīstītājs - SIA "Kundziņsalas dienvidu projekts".Šanidze norādīja, ka projektam ir divi laika grafiki. Lai izbūvētu LNG uzglabāšanas tvertnes, kas bija paredzētas sākotnējā projektā, ir nepieciešami divi vai divi ar pusi gadi. Tomēr, ja ir nepieciešamas daudz ātrākas piegādes, gada laikā var izbūvēt gāzes cauruļvadu.

"Tādēļ projektam ir iespējami divi īstenošanas laiki - gāzes piegādes var sākt jau nākamajā vasarā, bet pilnā apjomā termināli var pabeigt divu vai divarpus gadu laikā," skaidro Šanidze.

Kundziņsalas projekts paredz izbūvēt LNG termināli, kurā būs regazifikācijas sistēma, kas ļaus gāzi transportēt pa cauruļvadiem, kā arī no kura gāzi tālāk varēs nogādāt ar autocisternām. Sākotnēji projekts bija plānots nelielā apjomā - 300 000 tonnu sašķidrinātās gāzes gadā, un paredzēja piegādes tikai ar autocisternām Latvijā un citās Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Latvijā reģistrētas 292 automašīnas, kas kā degvielu izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG); tas ir astoņas reizes vairāk nekā 2017. gadā, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati.

2021. gada oktobrī Latvijā kopumā bija reģistrēti teju 860 tūkstoši transporta līdzekļu, 68% no tiem darbināmi ar dīzeļdegvielu, bet 26,4% – ar benzīnu. Lai gan CNG auto skaits pašlaik neveido pat vienu procentu no kopējā Latvijas auto tirgus, eksperti uzsver, ka interese par šo degvielas veidu palielinās.

To apliecina arī CSDD dati – šobrīd Latvijā reģistrētas 154 kravas automašīnas, 131 vieglā mašīna un septiņi autobusi, kas kā degvielu izmanto CNG. 2017. gadā šie cipari bija ievērojami mazāki – reģistrētas bija vien 8 kravas un 28 vieglās automašīnas.

Samazina degvielas izmaksas

Viens no plašākajiem CNG auto parkiem pašlaik ir AS Gaso īpašumā. Uzņēmuma Ekspluatācijas un tehnikas departamenta pārstāvis Arturs Pencis stāsta, ka Gaso šobrīd ir 242 dažāda tipa automašīnas, tajā skaita 88, kas kā pamatdegvielu izmanto CNG. “Sabiedriskā, municipālā un komunālā transporta gazifikācijas plusi ir nenoliedzami, jo īpaši pilsētās un citās apdzīvotās vietās. Pašvaldību uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem ar CNG automašīnām aprīkots autoparks sniedz vairākas priekšrocības, tajā skaitā zemākas degvielas izmaksas. 12 gadu laikā CNG autoparka uzturēšanas izmaksas mūsu gadījumā ir bijušas pat par 32% mazākas nekā tad, ja tiktu turpināts izmantot dīzeļa un benzīna transportlīdzekļus. Nedrīkst arī aizmirst, ka CNG transportlīdzekļi izdala par 30% mazāk kaitīgo izmešu nekā iekšdedzes dzinēju auto,” atgādina A. Pencis, piebilstot, ka CNG Latvijā gan nav nekāds jaunums, jo pirmā šāda veida uzpildes stacija mūsu valstī tika izbūvēta jau 1986. gadā, bet līdz 1990. gadam Latvijā bija jau četras CNG stacijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība "Dienas Bizness" sadarbībā ar AS "Gaso", AS "Latvijas Gāze", AS "Latvenergo" un AS "Augstsprieguma tīkls" rīko ikgadējo enerģētikas nozares konferenci "Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu", lai runātu par svarīgākajiem jautājumiem nozares ilgtspējīgai attīstībai.

Enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo spēcīgas pārmaiņas, gan Eiropas zaļā kursa ietvaros, gan ar enerģētiku saistītajās nozarēs – siltumapgādes, transporta, ražošanas un citās tautsaimniecības nozarēs.

Ja vērtē no tehnoloģiju puses – Eiropā tiek īstenoti aizvien ambiciozāki projekti, kas apliecina nozaru gatavību kļūt klimatneitrālām, ieviešot jaunus risinājumus, kas balstīti, izmantojot zaļo enerģiju. Priekšplānā izvirzās valstis, kas attīsta enerģijas ražošanu no AER vai citiem resursiem atbilstoši Klimata plāna mērķu sasniegšanai.

Raugoties no finansējuma aspekta, nenoliedzami, ES atbalstam, valsts atbalsta politikai, uzņēmējdarbības videi un normatīvajam regulējumam ir izšķirīga nozīme enerģētikas un saistīto nozaru sekmīgai virzībai Eiropas zaļā kursa un Klimata mērķu sasniegšanas virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā gandrīz 50% gadījumu ir vismaz 11 gadi, lielākā daļa auto darbojas ar dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju; nozares eksperti norāda, ka nākotnē lietotāji būs spiesti izvēlēties zaļākus auto.

2021. gada 2. ceturksnī Latvijā reģistrēti 4237 jauni vieglie transportlīdzekļi, no kuriem 2918 darbināmi ar benzīnu, 1066 – ar dīzeli, 149 – ar elektrību, 70 – ar benzīnu un naftas gāzi, 29 – ar elektrību un benzīnu, bet 5 – ar dabasgāzi, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Reģistrēti arī 927 kravas transportlīdzekļi, no kuriem būtiski lielākā daļa jeb 857 auto darbināmi ar dīzeļdegvielu.

Nozares pārstāvji un eksperti DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda, ka nākotnē ar iekšdedzes dzinēju aprīkoto auto skaits Latvijā varētu sarukt, jo Eiropas Savienības (ES) ambiciozo mērķu dēļ zaļākai būs jākļūst arī transporta nozarei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar “AS Gaso”, “Neste Latvija” un “Møller Baltic Import SE” jau otro gadu rīko nozares pasākumu veltītu tīras enerģijas izmantošanai.

Tiešsaistes forums NĀKOTNES ENERĢIJA: mobilitāte. efektivitāte. klimats norisināsies 2021. gada 21. oktobrī, no plkst.9:45.

Konferenci pilnekrāna režīmā skatieties šeit.

Eiropas zaļais kurss ir vērsts uz trim pamatprincipiem, kas, pārkārtojoties uz tīru enerģētiku, palīdzēs samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti. Tīra nākotnes enerģija, ar kuru Eiropas Savienība vēlas līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti visās tautsaimniecības nozarēs, katrā uzņēmumā ieņem arvien konkrētāku pozīciju, plānojot savu nākotnes darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 2021.gada 1.jūlija atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās no 25% līdz 43,1%, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā, diferencētais tirdzniecības gala tarifs ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli 2021.gada otrajam pusgadam pieaugs par 43,1% - no 0,49949 eiro par kubikmetru līdz 0,71472 eiro par kubikmetru, bet mājsaimniecībām, kuras patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes, gala tarifs kāps par 25% - no 0,46328 eiro par kubikmetru līdz 0,57912 eiro par kubikmetru.

Vienlaikus mājsaimniecībām, kuras patērē no 500 līdz 25 000 kubikmetru dabasgāzes gadā, gala tarifs palielināsies par 38,5% - no 0,30084 eiro kubikmetrā līdz 0,41668 eiro kubikmetrā.

Jaunie dabasgāzes sadales tarifi liks būt efektīvākiem 

Jaunie dabasgāzes sadales tarifi palielinās fiksēto, bet samazinās mainīgo tarifu daļu, kas ieguvumus...

Tāpat pieaugs sadales sistēmas pakalpojuma tarifa fiksētā daļa, atkarībā no atļautās slodzes tai palielinoties robežās no 11,9% līdz 52,8%.

Proti, sadales pakalpojuma fiksētā maksa ar PVN par atļauto slodzi līdz sešiem kubikmetriem stundā pieaugs par 52,8% - no 2,14 eiro mēnesī līdz 3,27 eiro mēnesī, maksa par atļauto slodzi no 6,1 līdz 10 kubikmetriem stundā palielināsies par 12,1% - no 8,02 eiro mēnesī līdz 8,99 eiro mēnesī, maksa par atļauto slodzi no 10,1 līdz 16 kubikmetriem stundā augs par 11,9% - no 12,83 eiro mēnesī līdz 14,36 eiro mēnesī, maksa par atļauto slodzi no 16,1 līdz 25 kubikmetriem stundā augs par 12% - no 19,57 eiro mēnesī līdz 21,91 eiro mēnesī, kā arī par atļauto slodzi no 25,1 līdz 40 kubikmetriem stundā maksa palielināsies par 12% - no 29,06 eiro mēnesī līdz 32,55 eiro mēnesī.

"Latvijas gāzes" pārstāvji atzīmēja, ka 2021.gada otrajā pusgadā dabasgāzes tirdzniecības gala tarifi mājsaimniecībām atkarībā no patēriņa pieaugs par 1-2 centiem par katru patērēto kilovatstundu (kWh), iekļaujot PVN un akcīzes nodokli, ja dabasgāze tiek izmantota kā kurināmais.

Izmaiņas ir saistītas gan ar dabasgāzes cenu pieaugumu globālajos tirgos, gan ar sadales sistēmas operatora AS "Gaso" pakalpojumu tarifa grozījumiem, kurus šogad 30.aprīlī apstiprināja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Šāds tarifu paaugstinājums uzņēmumam nepieciešams, lai turpinātu modernizēt infrastruktūru.

"Dabasgāzes cenas nosaka brīvais tirgus, proti, cenas svārstās atkarībā no globālās situācijas. Tirgotāji seko tām līdzi un atbilstoši veido savu cenas politiku. Savukārt "Latvijas gāze" kā publiskais tirgotājs mājsaimniecībām pārskata cenas divas reizes gadā atbilstoši SPRK apstiprinātajai metodikai," minēja "Latvijas gāzes" vairumtirdzniecības departamenta vadītājs Jānis Kalējs.

Kompānijā arī norādīja - ja 2020.gada vasarā "Latvijas gāze", pamatojoties uz minēto metodiku un tirgus situāciju, varēja samazināt dabasgāzes cenas līdz pēdējos 12 gados zemākajam līmenim, tad šogad cenas pieaugs. Pēdējos 12 mēnešos dabasgāzes cenas par megavatstundu starptautiskajā tirgū pieaugušas aptuveni četras reizes, sasniedzot gandrīz 25 eiro par megavatstundu. Vienlaikus "Latvijas gāze" ir spējusi saglabāt mājsaimniecībām dabasgāzes cenu 20,25 eiro par megavatstundu līmenī, kas ir par apmēram 20% zemāka nekā šā brīža faktiskā iepirkuma cena.

"Latvijas gāzes" pārstāvji arī norādīja, ka dabasgāzes cenas pieaugums starptautiskajos tirgos saistīts ar vairākiem notikumiem Eiropā. Pēdējā ziema visā Eiropā bija salīdzinoši aukstāka nekā citus gadus, tāpēc pieauga gāzes patēriņš. Turklāt arī pavasaris nebija tik silts. Līdz ar to pašlaik Eiropas gāzes krātuvēs ir novērojams zemākais dabasgāzes līmenis pēdējos trijos gados, kas rada pastiprinātu pieprasījumu pēc dabasgāzes iesūknēšanas ziemas sezonai, palielinot pieprasījumu un attiecīgi arī dabasgāzes cenas. Dabasgāzes tirgu ietekmē arī ģeopolitiskā situācija.

"Ņemot vērā šīs pārmaiņas vairākās maksājuma komponentēs, "Latvijas gāze" saviem aptuveni 400 000 klientu - mājsaimniecībām - no jūlija līdz septembrim izsūtīs vēstules ar jaunām izlīdzinātā maksājuma summām. Tā mēs informēsim klientus, kā rīkoties, lai neveidotos būtiskas starpības starp aprēķināto un samaksāto summu, saņemot nākamo gada pārskatu," piebilda kompānijas Mājsaimniecību departamenta vadītāja Diana Tivča.

Kopējo dabasgāzes maksājumu mājsaimniecībām veido piecas komponentes - dabasgāzes cena, ko ietekmē resursa cenas svārstības pasaules tirgos un kas tiek aprēķināta atbilstoši SPRK apstiprinātajai metodikai, maksa par pārvades pakalpojumiem, ko aprēķina un ar SPRK saskaņo AS "Conexus Baltic Grid", sadales operatora pakalpojumi, kur tarifus aprēķina un ar SPRK skaņo "Gaso", kā arī akcīzes un pievienotās vērtības nodoklis, ko regulē valsts.

Dabasgāzes lietotājiem ar gada patēriņu līdz 25 000 kubikmetru tarifi mainās divas reizes gadā - 1.janvārī un 1.jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāze var būt platforma klimata neitralitātes sasniegšanai

Māris Ķirsons, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanā būtisku lomu spēlē dabasgāze un tās apgādes sistēma, kurā pēc brīža var sākt izmantot jau no atkritumiem un mēsliem iegūto biometānu, bet tālākā perspektīvā – arī ūdeņradi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas Gāze Biznesa attīstības vadītājs Olavs Ķiecis. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, a/s Gaso, a/s Latvijas Gāze, a/s Latvenergo un a/s Augstsprieguma tīkls ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā dabasgāzi ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības dalībvalstis ir izvirzījušas ambiciozu mērķi – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību. Lai arī dabasgāze tiek uzskatīta par fosilo kurināmo, tomēr tā un arī tās apgādes sistēma ir pamats, kas šobrīd ļauj samazināt siltumnīcu gāzu emisijas, tostarp CO2 izmešus, un vienlaikus tā būs būtiska platforma Eiropas Savienības iecerētajai nākotnes energoresursu zaļināšanai – sākotnēji ar biometānu un tālākā perspektīvā ar ūdeņradi. Jāņem vērā, ka dabasgāze Eiropā tiek uzskatīta kā akmeņogļu aizstājējs elektroenerģijas ražošanai, kas arī ekoloģiski ir daudz tīrāks – mazāks ekoloģiskās pēdas nospiedums. Šāds process pašlaik notiek, piemēram, Vācijā un arī Polijā, kur pakāpeniski tiek slēgtas akmeņogļu raktuves un elektrostacijas, kuras izmantoja šo kurināmo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

No janvāra gāzes tarifi mājsaimniecībām pieaugs robežās no 54,2% līdz 93%

Db.lv, 10.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 2022.gada 1.janvāra atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās no 54,2% līdz 93%, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā, diferencētais tirdzniecības gala tarifs ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli 2022.gada pirmajam pusgadam pieaugs par 54,2% - no 0,71472 eiro par kubikmetru līdz 1,10209 eiro par kubikmetru, bet mājsaimniecībām, kuras patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes, gala tarifs kāps par 66,9% - no 0,57912 eiro par kubikmetru līdz 0,96649 eiro par kubikmetru.

Bargā ziemā gāzes cena varētu sasniegt jaunus rekordus 

Gāzes cena Latvijas apgabalā 1.decembrī sasniedza 95 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), tuvākajā...

Mājsaimniecībām, kuras patērē no 500 līdz 25 000 kubikmetru dabasgāzes gadā, gala tarifs palielināsies par 93% - no 0,41668 eiro kubikmetrā līdz 0,80405 eiro kubikmetrā.

Savukārt maksājuma par dabasgāzi fiksētā daļa pirmajā pusgadā saglabāsies nemainīga, proti, sadales pakalpojuma fiksētā maksa ar PVN par atļauto slodzi līdz sešiem kubikmetriem stundā joprojām būs 3,27 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 6,1 līdz 10 kubikmetriem stundā - 8,99 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 10,1 līdz 16 kubikmetriem stundā - 14,36 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 16,1 līdz 25 kubikmetriem stundā - 21,91 eiro mēnesī, bet par atļauto slodzi no 25,1 līdz 40 kubikmetriem stundā - 32,55 eiro mēnesī.

Kopējo dabasgāzes maksājumu mājsaimniecībām veido piecas komponentes - dabasgāzes cena, ko ietekmē resursa cenas svārstības pasaules tirgos un kas tiek aprēķināta atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātajai metodikai, maksa par pārvades pakalpojumiem, ko aprēķina un ar SPRK saskaņo AS "Conexus Baltic Grid", sadales operatora pakalpojumi, kur tarifus aprēķina un ar SPRK skaņo "Gaso", kā arī akcīzes un pievienotās vērtības nodoklis, ko regulē valsts.

Dabasgāzes lietotājiem ar gada patēriņu līdz 25 000 kubikmetru tarifi mainās divas reizes gadā - 1.janvārī un 1.jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrība visā Eiropā kļūs arvien zaļāka

Māris Ķirsons, 29.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notiks Valsts enerģētiskās krīzes centra sēde, lai aktualizētu informāciju par situāciju Latvijā energoresursu pietiekamības un apgādes jomā, informē ministra Jāņa Vitenberga (NA) padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Vineta Vilistere-Lāce.

Sēdē tiks izskatīta arī Daugavpils un citu Latvijas pašvaldību aktuālā situācija siltumapgādē.

EM jau iepriekš norādīja, ka patlaban valstī nepietrūkst siltumenerģijas ražošanai nepieciešamo un citu energoresursu - elektroenerģijas, dabasgāzes, naftas produktu. Resursus ir tehniski iespējams piegādāt visiem lietotājiem nepieciešamajā apjomā, līdz ar to šobrīd nav pamata satraukumam par kādu resursu trūkumu, kas varētu izraisīt krīzes situāciju valstī.

J.Vitenbergs skaidro, ka problēma ir globālais elektroenerģijas un gāzes cenu pieaugums un ar to saistītais siltumenerģijas cenas pieaugums, kas atsevišķās pašvaldībās ir samērā liels un jūtams, un tas negatīvi ietekmē iedzīvotāju maksātspēju un uzņēmumu konkurētspēju. Tāpēc ir jādomā par dažādiem risinājumiem situācijas stabilizēšanai, kā arī līdzīgu risku novēršanai nākotnē, lai neradītu papildu slogu pašvaldībām, mājsaimniecībām, kā arī uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valsts atbalsta piešķiršanas periodā gāzes skaitītāju rādījumi būs jāiesniedz katru mēnesi

LETA, 28.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecībām valsts atbalsta piešķiršanas periodā dabasgāzes patēriņa skaitītāju rādījumi būs jāiesniedz katru mēnesi, informē AS "Latvijas gāze" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka, ņemot vērā enerģētikas krīzi visā Eiropā, valdība ir nolēmusi kompensēt dabasgāzes cenas pieaugumu iedzīvotājiem ar dabasgāzes gada patēriņu virs 250 kubikmetriem. Kompensācijas tiks piemērotas par periodu no 2022.gada janvāra līdz aprīļa beigām.

Vienlaikus "Latvijas gāzes" pārstāvji uzsver, ka mājsaimniecībām valsts atbalstam nav jāpiesakās - "Latvijas gāze" samazināto maksu iekļaus norēķinu dokumentos automātiski, atbilstoši valsts noteiktajam apmēram.

Dabasgāzes cenas kompensācija tiks piemērota mājsaimniecībām ar gada patēriņu no 2635,1 kilovatstundas (kWh) jeb 250 kubikmetriem, kurām ir noslēgts līgums ar "Latvijas gāzi" un lietotājiem, kas dabasgāzi saņem Pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma ietvaros (PGP).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Inflācijas sekas cilvēku un kompāniju maciņos

Māris Ķirsons, 28.09.2021

Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes cenu pieauguma rezultātu uzņēmumi un cilvēki ieraudzīs ne tikai rēķinos par elektrību un gāzi, bet arī siltumenerģiju un galu galā arī visu preču un pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs. Viņš arī uzsver, ka enerģētiku, tostarp siltumapgādi, būtiski ietekmēs ES Zaļais kurss, kas vērsts uz klimata neitralitātes sasniegšanu, tāpēc visiem tautsaimniecības sektoriem būs jāsamazina CO2 izmeši. Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar SIA Gren Latvija, AS Gaso un AS Latvijas Gāze rīkotajā ikgadējā nozares konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iebildumi faktiski ir apturējuši Rīgas domes (RD) ieceri no 2025. gada vairs neizsniegt atļaujas gāzes apkures katlu izmantošanai (kas pārsvarā skars tieši privāto sektoru), tomēr nojaušams, ka galvaspilsētas pašvaldība no sava plāna nav atteikusies un mēģinās savu lēmumu tomēr īstenot.

Vismaz par to liecina arī RD publicētā komentāra konteksts par VARAM pretenzijām pašvaldības mājaslapā. Jebkas, izņemot gāzi Neskatoties uz to, ka gāzi diezgan lielos apjomos siltumenerģijas ražošanai izmanto pašai RD daļēji piederošā AS Rīgas siltums, tomēr pašvaldība šo niansi publiskajā komunikācijā par savu lēmumu teju vispār nepiemin.

Tas savukārt rosina domāt, vai RD vēlme liegt gāzi izmantot apkurē privātajam sektoram primāri nav saistīta ar mērķi palielināt RS klientu skaitu un attiecīgi peļņu vismaz tajās pilsētas daļās, kur šobrīd ir RS infrastruktūra, bet kur daļa mājsaimniecību vai uzņēmumu siltumenerģijas ražošanu nodrošina ar savām iekārtām, kā kurināmo izmantojot gāzi. Teorētiski gāzes apkures iekārtas varēs izmantot arī pēc 2025. gada, kā arī uzstādīt jaunas, ja pašvaldībā būs saņemts saskaņojums iekārtas uzstādīšanai līdz 2025. gada 1. janvārim. Taču šajā apstāklī ir kāda nianse – ikvienai tehnoloģiskai iekārtai ir noteikts kalpošanas ilgums, pēc kura to drošības aspektu dēļ vairs nevar izmantot un ir jānomaina pret jaunu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un tās būtisko ietekmi uz dabasgāzes tirgu, dabasgāzes cena aprīlim Eiropā atbilstoši šī brīža prognozēm svārstās ap 250-300 eiro par megavatstundu (MWh), teikts AS "Latvijas gāze" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Pastāvot prognozēm par šādu dabasgāzes cenas līmeni 2022.gada aprīlī, "Latvijas gāze" aicina dabasgāzes lietotājus atbildīgi izvērtēt savu patēriņa profilu un apjomu kontekstā ar gāzes patēriņa ekonomiskajiem ieguvumiem un lietotāja finansiālajām iespējām veikt samaksu par dabasgāzi.

"Latvijas gāze" sola turpināt informēt par būtiskām prognozēto cenu svārstībām turpmākajos mēnešos.

Gāzes cenai Eiropā kārtējais rekords 

Gāzes cena Eiropas biržās pirmdien pieaugusi par vairāk nekā 60% un sasniegusi...

Saskaņā ar gāzes sadales sistēmas operatora "Gaso" mājaslapā publicēto informāciju dabasgāzes biržas cena martā ir 81,22 eiro/MWh.

Gāzes cena Eiropas biržās pirmdien pieaugusi par vairāk nekā 60% un sasniegusi rekordaugstu līmeni, ņemot vērā bažas par piegādēm Ukrainas kara dēļ.

Gāzes cena Nīderlandes "Title Transfer Facility" (TTF) biržā rīta tirdzniecības sesijā sasniedza 345 eiro/MWh.

Jau vēstīts, ka Saeima pieņēmusi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumu, kas nosaka atbalsta sniegšanu iedzīvotājiem un uzņēmējiem apmēram 250 miljonu eiro apmērā energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai.

Saistībā ar straujo dabasgāzes cenas pieaugumu "Latvijas gāzes" mājsaimniecību klienti saņems valsts atbalstu maksājumiem par dabasgāzi četru mēnešu periodā - no janvāra līdz aprīlim. Valsts sedz daļu maksas par katru patērēto kilovatstundu (kWh), tādā veidā kompensējot būtisko gāzes sadārdzinājumu.

Valsts atbalsts paredz, ka maksas samazinājuma apmērs par vienu dabasgāzes kWh ir atkarīgs no patēriņa, proti, ja vidējais patēriņš mēnesī 12 mēnešu periodā ir no 221 kWh līdz 5269 kWh jeb no 21 līdz 500 kubikmetriem, valsts kompensēs maksas samazinājumu dabasgāzei 0,03045 eiro apmērā par vienu kWh bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), bet tiem klientiem, kuru vidējais mēneša patēriņš 12 mēnešu periodā ir virs 5269 kWh jeb 500 kubikmetriem, valsts kompensēts maksas samazinājumu dabasgāzei 0,02279 eiro apmērā par vienu kWh bez PVN.

Pēc kompānijas iepriekš paustā, valsts atbalstam dabasgāzes cenas pieauguma kompensācijai kvalificējas apmēram 65 000 "Latvijas gāzes" mājsaimniecību klientu.

"Latvijas gāzes" koncerna apgrozījums pērn bijis 583,342 miljoni eiro, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2020.gadā, bet peļņa samazinājās 3,4 reizes - līdz 3,2 miljoniem eiro, liecina uzņēmuma publiskotais nerevidētais finanšu pārskats par 2021.gadu.

"Latvijas gāzes" koncerna apgrozījums 2020.gadā bija 190,494 miljoni eiro jeb par 39,4% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa samazinājās par 44,6% - līdz 11,189 miljoniem eiro.

Uzņēmuma lielākie akcionāri ir "Gazprom" (34%), "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%). "Latvijas gāze" akcijas kotē biržā "Nasdaq Riga".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcijas politiķi kā iespējamos nākotnes risinājumus dabasgāzes cenu pieaugumam redz mērķētus pabalstus, kas drīzāk attiektos uz nākamo apkures sezonu, kā arī virzību uz attiekšanos no dabasgāzes izmantošanas iedzīvotāju mājokļu apkurē.

To koalīcijas pārstāvji pauda 7.martā pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes, atbildot uz jautājumu, vai pēc dabasgāzes cenu palielinājuma aprīlim salīdzinājumā ar martu Eiropā tiks ieviesti papildu atbalsta mehānismi iedzīvotājiem, kuri patērē dabasgāzi.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka valdība un Saeima šogad ir pieņēmusi atbalsta pakotni jau iepriekš notikušajam energocenu pieaugumam apmēram 450 miljonu eiro apmērā pašreizējai apkures sezonai, kas vēl turpinās un kas ietver arī maksājumu griestus par apkuri.

Savukārt pašlaik notiekošajam dabasgāzes cenu pieaugumam ārējā tirgū nevajadzētu daudz ietekmēt situāciju pašreizējā apkures sezonā, atzīmēja valdības vadītājs. Reizē būs jāseko līdzi, kā attīstīsies notikumi pavasarī un vasarā, lai varētu prognozēt, kāda varētu būt situācija nākamajā rudenī un ziemā, pauda Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju kompānijas "BaltCap" infrastruktūras fonds ir gatavs attīstīt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā, informē "BaltCap" pārstāvji.

Ar šādu piedāvājumu "BaltCap" vērsies arī pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV).

"BaltCap" pārstāvji min, ka "BaltCap" infrastruktūras fonds var pildīt gan finansētāja, gan arī aktīva īpašnieka lomu LNG termināļa būvniecības un ekspluatācijas posmos.

"BaltCap" vadošais partneris Dagnis Dreimanis norāda, ka "BaltCap" ir spējīgs finansēt un attīstīt lielus infrastruktūras projektus, tostarp Latvijai nepieciešamo LNG termināli 150 miljonu eiro apmērā.

BaltCap investīciju direktors Matīss Paegle papildina, ka BaltCap šobrīd nav izšķīries par labu nevienam projektam. Atsaucoties uz Ministru prezidenta K. Kariņa paziņojumu, ka Latvijai LNG terminālis ir nepieciešams un ka tā finansējumam būtu jānāk no privātā sektora, BaltCap ir gatavs finansēt/attīstīt jebkuru no risinājumiem, ko Latvijas valdība uzskata par labāko un vēlamāko valstij. BaltCap ir izteicis arī gatavību arī Igaunijas valdībai finansēt līdz 500 miljonu eiro vērto termināla projektu Paldiskos, ja rastos šāda nepieciešamība. "Mēs uzskatam, ka no infrastruktūras izmaksu viedokļa vēlamākais risinājums ir Latvijā, jo būtisks ir attālums līdz Inčukalna gāzes krātuvei. No šāda risinājuma iegūtu visi gāzes patērētāji," saka M.Paegle.

Komentāri

Pievienot komentāru