Jaunākais izdevums

Krievijas valsts dabasgāzes gigants "Gazprom" otrdien ziņoja, ka tā neto peļņa šī gada pirmajos sešos mēnešos samazinājusies 8,5 reizes, Eiropai atsakoties no Krievijas energoresursu piegādēm saistībā ar karu Ukrainā.

"Gazprom" neto peļņa 2023.gada pirmajā pusgadā samazinājusies līdz 296 miljardiem rubļu (2,85 miljardiem eiro) salīdzinājumā ar 2,5 triljoniem rubļu pērnā gada pirmajā pusgadā.

"Gazprom" vadītāja vietnieks Famils Sadigovs saistīja šo kritumu ar rubļa kursa samazināšanos.

"Eksporta kritumu uz Eiropu daļēji kompensēja piegāžu palielināšana Ķīnai, kas turpinās pieaugt līgumsaistību ietvaros, kā arī naftas biznesa efektīva darbība," sacīja Sadigovs.

Atbildot uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Vācija atteicās no gāzesvada "Nord Stream 2" darbības uzsākšanas, kas būtu padziļinājusi Eiropas atkarību no Krievijas gāzes piegādēm.

Maskava paziņoja, ka gāzes piegādes Ķīnai pērn divkāršojušās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un ka tā cer tālāk palielināt šīs piegādes pēc savas daļas zaudēšanas Eiropas tirgū.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts dabasgāzes lieluzņēmuma "Gazprom" akcijas cena Maskavas biržā pirmdienas vakarā kritās pēc tam, kad kļuva zināms, ka kompānija neizmaksās dividendes par 2023.gadu.

"Gazprom" akcijas cena saruka par gandrīz 6% līdz 145,03 rubļiem (1,47 eiro), kas ir zemākā tās cena kopš 2023.gada oktobra. Pēc Krievijas valdības, kas ir "Gazprom" lielākais akcionārs, lēmuma sagatavot direktīvu par atteikšanos izmaksāt dividendes "Gazprom" vērtība nedaudz vairāk kā vienas stundas laikā samazinājās par 144 miljardiem rubļu (1,46 miljardiem eiro).

Saskaņā ar gada pārskatu "Gazprom" pērn strādāja ar 629 miljardu rubļu (6,4 miljardu eiro) zaudējumiem, kas ir visu laiku lielākie zaudējumi kompānijas vēsturē. Iepriekšējais gads, kad "Gazprom" strādāja ar zaudējumiem, bija 1999.gads. 2022.gadā kompānija bija strādājusi ar 1,23 triljonu rubļu peļņu, kas jau bija kritums par 41% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts dabasgāzes gigants "Gazprom" nonācis grūtībās, uzņēmumam nespējot kompensēt Eiropas tirgus zaudēšanu pēc Maskavas izvērstā pilna apmēra kara Ukrainā, vēstī laikraksts "Financial Times".

Pagājušā gada nogalē, kad "Gazprom" ziņoja par rekordlielu pārdošanas apjomu Ķīnā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija sajūsmināts un sacīja uzņēmuma vadītājam un savam ilggadējam sabiedrotajam Aleksejam Milleram: "Tas ir lieliski, es apsveicu jūs ar jūsu darba rezultātiem."

Taču Putina uzslavas, par kurām nekavējās ziņot Krievijas propagandas mediji, ir pretrunā ar uzņēmumā valdošo krīzi, kuru izraisījusi lielākā tirgus zaudēšana.

Eiropa, pārtraucot atkarību no Krievijas gāzes, ir spējusi sagraut Maskavas cerības, ka notiks pretējais, un "Gazprom", kas bija Putina trumpis, kad viņš uzsāka atkārtotu iebrukumu Ukrainā, ir kļuvis par vienu no lielākajiem uzņēmumiem, kas kļuvis par upuri šajā karā, raksta "Financial Times".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts dabasgāzes lieluzņēmums "Gazprom" pērn strādāja ar 629 miljardu rubļu (6,4 miljardi eiro) zaudējumiem, kas ir visu laiku lielākie zaudējumi kompānijas vēsturē, liecina uzņēmuma gada pārskats.

2022.gadā kompānija strādāja ar 1,23 triljonu rubļu peļņu, kas jau bija kritums par 41% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Eksperti skaidro, ka rietumvalstu noteiktās sankcijas Krievijai par tās pilna apmēra kara izvēršanu Ukrainā smagi ietekmējušas "Gazprom", jo uzņēmumam vairs nav piekļuves vairumam Eiropas tirgu.

"Gazprom" centies atrast jaunus eksporta klientus, taču jaunas infrastruktūras izbūve ir dārga un var prasīt vairākus gadus.

Lai gan Krievijas gāzes eksports uz Ķīnu ir pieaudzis, tā apjoms joprojām ir salīdzinoši neliels - Krievija pagājušajā gadā pa cauruļvadiem šai valstij piegādāja aptuveni 22 miljardus kubikmetru gāzes, kas ir tikai neliela daļa no 230 miljardiem kubikmetru gāzes, ko tā vidēji gadā eksportēja uz Eiropu pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas enerģētikas lieluzņēmums "Gazprom" apsver iespēju likvidēt simtiem darbavietu tā galvenajā pārvaldes birojā Sanktpēterburgā, ņemot vērā Eiropas tirgus zaudēšanu.

Ukraina 1.janvārī pārtrauca Krievijas gāzes tranzītu uz Eiropas Savienību pa valstī esošajiem cauruļvadiem.

"Gazprom" preses pārstāvis pirmdien ziņu aģentūrai AFP apstiprināja, ka Krievijas medijos publiskotā vēstule, kurā kāda amatpersona ierosinājusi "Gazprom" galvenajā pārvaldes birojā Sanktpēterburgā likvidēt 40% darbavietu, ir īsta.

Vēstulē, kas datēta ar 2024.gada 23.decembri un nosūtīta "Gazprom" izpilddirektoram Aleksejam Milleram, valdes priekšsēdētāja vietniece Jeļena Iļjuhina raksta, ka uzņēmumam strādājošo skaitu galvenajā pārvaldes birojā vajadzētu samazināt no vairāk nekā 4100 līdz 2500.

"Izaicinājumi, ar kuriem saskaras "Gazprom" grupa, prasa saīsināt laiku, kas nepieciešams lēmumu sagatavošanai un pieņemšanai," vēstulē norādīja Iļjuhina, kritizējot pārmērīgos birokrātiskos procesus uzņēmumā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā šķīrējtiesa apmierinājusi Vācijas enerģētikas giganta "Uniper" prasību no Krievijas valsts dabasgāzes koncerna "Gazprom" piedzīt vairāk nekā 13 miljardu eiro kompensāciju par gāzes nepiegādāšanu, trešdien paziņoja "Uniper".

"Uniper" gan norāda, ka neesot skaidrības, vai no "Gazprom" gaidāma šīs kompensācijas saņemšana.

Uzņēmums skaidro, ka šis tiesas lēmums dod tam iespējas lauzt līgumus un saņemt kompensāciju vairāku nekā 13 miljardu eiro apmērā par nepiegādāto gāzi.

Lai arī "Gazprom" gāzes piegādes "Uniper" pilnībā apturēja 2022.gada augustā, noslēgtie piegāžu līgumi joprojām bija spēkā un tie turpinātos līdz šā gadsimta 30.gadu vidum, skaidro "Uniper".

"Uniper" 2022.gada augustā sāka tiesvedību pret "Gazprom" starptautiskajā šķīrējtiesā Stokholmā, pieprasot kompensāciju par nepiegādāto gāzi.

Kā ziņots, Vācijas valdība 2022.gada nogalē nacionalizēja grūtībās nonākušo "Uniper", iegūstot 99,1% uzņēmuma akciju.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts dabasgāzes gigants "Gazprom" pērn strādājis ar 1,2 triljonu rubļu (13,9 miljardi eiro) peļņu, kas ir par 41% mazāk nekā pirms gada, teikts uzņēmuma publiskotajā paziņojumā.

Krievijas ziņu aģentūru publiskotajā "Gazprom" ziņojumā uzņēmums norāda, ka peļņas kritums tiek skaidrots ar nodokļu maksājumu pieaugumu.

Tikmēr eksperti vēstī, ka rietumvalstu Krievijai noteiktās sankcijas par tās pilna apmēra kara izvēršanu Ukrainā smagi ietekmējušas "Gazprom", jo uzņēmumam vairs nav piekļuve vairumam Eiropas tirgu.

Taču kompānija pāroerientējusi dabasgāzes eksportu uz Āziju. "Gazprom" martā paziņoja, ka vienas dienas dabasgāzes piegādes Ķīnai pa cauruļvadu "Sila Sibiri" sasniegušas rekordaugstu līmeni.

Turklāt Krievijas dabasgāzes piegādes Ķīnai pa cauruļvadu "Sila Sibiri" pērn sasniedza 15,5 miljardus kubikmetru, kas ir visu laiku augstākais līmenis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) un Moldova otrdien vienojušās par energoapgādes drošības plānu, kura mērķis ir izbeigt valsts atkarību no Krievijas piegādēm un integrēt to 27 valstu bloka tīklā.

Eiropas Komisija (EK) paziņoja, ka Moldova šogad saņems 250 miljonus eiro - 40% no tiem līdz aprīļa vidum.

Jau ziņots, ka Krievijas enerģētikas grupa "Gazprom" no 1.janvāra pārtrauca gāzes piegādes Moldovai, un Moldovas separātiskajā Piedņestras reģionā janvārī simtiem tūkstošu cilvēku palika bez apkures un karstā ūdens.

Lēmumu pārtraukt gāzes piegādes Moldovai "Gazprom" pamatoja ar it kā Kišiņevas atteikumu risināt jautājumu par parādu saistībā ar gāzes piegādēm. Moldova noliedz, ka būtu parādā "Gazprom" 790 miljonus ASV dolāru (757,1 miljons eiro).

Gadu mijā stājās spēkā arī Ukrainas lēmums nepagarināt līgumu par Krievijas gāzes tranzītu uz Eiropas valstīm.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija sankciju sarakstā iekļāvusi AS "Latvijas gāzes" padomes locekļus, kas pārstāv "Gazprom", bet Krievijas iekļaušana ārzonu teritoriju sarakstā faktiski liegusi "Latvijas gāzei" piedalīties Latvijas publiskajos iepirkumos, svētdienas vakarā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Sankciju sarakstā iekļauts "Latvijas gāzes" padomes priekšsēdētājs Kirils Seļezņovs un Jeļena Mihailova.

Raidījums gan norāda - kamēr ministrijas "kārtoja papīrus", lai Krieviju ārzonu sarakstā iekļautu, "Latvijas gāze" vēl paspēja uzvarēt iepirkumos par līgumiem vairāk nekā pusotra miljona eiro vērtībā. To, cik ienesīgs "Latvijas gāzes" bizness varētu būt Krievijai, gan krietni iegrožot varētu iniciatīva maksājumus uz ārzonām aplikt ar 90% nodokli.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), norādot, ka pastāv izņēmums, raidījumam skaidro, ka kurināmo no "Latvijas gāzes" nedrīkst pirkt iestādes, kas to izmantos savu telpu apkurei, taču gāzi izņēmuma kārtā var pirkt siltumapgādes uzņēmumi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slovākijas gāzes tranzīta uzņēmums SPP ceturtdien paziņoja, ka valsts tagad saņem Krievijas gāzi, izmantojot cauruļvadu Turcijā.

31.decembrī beidzās Ukrainas uzņēmuma "Naftogaz" un Krievijas kompānijas "Gazprom" parakstītais piecu gadu līgums par Krievijas gāzes tranzītu uz Eiropu, un līgums netika pagarināts.

Krievijas gāze tika piegādāta Eiropai pa gāzesvadiem caur Ukrainu kopš 1991.gada. Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā Kijiva nolēma, ka līgumu par gāzes tranzītu nepagarinās.

Slovākija šo lēmumu asi kritizēja, un valsts premjerministrs Roberts Fico, kas ir viens no retajiem Kremļa sabiedrotajiem Eiropas Savienībā, pērnā gada beigās devās uz Maskavu, lai ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu runātu par gāzes saņemšanas iespējām.

""Gazprom" eksporta uzņēmums ir daļēji atjaunojis gāzes piegādes SPP," norāda Slovākijas uzņēmums. "Tās tiek veiktas, izmantojot cauruļvadu "TurkStream" un Ungārijas teritoriju."

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Valsts drošības dienests (VDD) nav konstatējis starptautisko sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu saistībā ar AS "Latvijas gāze" (LG) valdes plāniem izpirkt uzņēmuma akcijas, aģentūrai LETA atzina dienestā.

Ņemot vērā, ka starp LG akcionāriem ir Krievijas uzņēmums "Gazprom", VDD atbilstoši savai kompetencei pievērsīs uzmanību, lai uzņēmuma akciju iegāde norisinās, ievērojot Latvijā spēkā esošos normatīvos aktus un starptautiskās pret Krieviju noteiktās sankcijas, norādīja dienestā.

Patlaban VDD konkrētajā gadījumā nav konstatējis starptautisko sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu.

Jau ziņots, ka trīs LG valdes locekļi kopā ar "Rietumu banku" plāno izpirkt visas uzņēmuma akcijas. LG valdes locekļu Aigara Kalvīša, Elitas Dreimanes un Egīla Lapseļa izveidotā speciāla mērķa sabiedrība "Energy Investments" novembra beigās iegādājās 28,97% LG akciju no Luksemburgas investīciju fonda "Marguerite Gas II".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas Gāze" akcionāru sastāvā vēsturiskas izmaiņas, informē uzņēmums.

AS "Latvijas Gāze" valdes locekļu speciālā mērķa sabiedrība "Energy Investments" SIA ir spērusi nākošo būtisko vadības izpirkuma procesa (management buy-out jeb MBO) soli.

Atbilstoši jau agrāk sniegtajai informācijai par "Energy Investments" SIA plāniem izpirkt AS "Latvijas Gāze" akcijas no pārējiem lielajiem emitenta akcionāriem, AS "Latvijas Gāze" vadības izpirkuma komanda informē par sekojošo.

2023.gada rudenī tika atpirktas 28,97% AS "Latvijas Gāze" akciju no Luksemburgas investīciju fondu "Marguerite Gas II S.À.R.L".

Tagad 2024.gada oktobrī ir atpirktas 34% AS "Latvijas Gāze" akciju no Krievijas Federācijas PAS "Gazprom".

Sekojoši, AS "Latvijas Gāze" kontrolējošo akcionāru sapulces vairākumu iegūst Latvijas pilsoņi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" (LG) akcionāru ārkārtas sapulcē ceturtdien par padomes priekšsēdētaju ievēlēts Guntars Reidzāns, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Par padomes priekšsēdētāja vietniekiem ievēlēti Matiass Kolenbahs un Kirils Neujmins.

Līdz šim padomes priekšsēdētājs bija Kirils Seļezņovs, bet priekšsēdētāja vietnieki - Juris Savickis un Olivers Gīze.

LETA jau ziņoja, ka akcionāru sapulcē uzņēmuma padomē atkārtoti ievēlēti Kolenbahs, Seļezņovs, Gīze, Jurijs Ivanovs, Vitālijs Hatjkovs un Jeļena Mihailova. No jauna ievēlēts Reidzāns, Neujmins, Valentīns Bļugers, Nikolajs Dorofejevs, Edgars Buncis, Kristians Janzens.

Padomi atstājis Savickis un Oļegs Ivanovs.

Uzņēmuma lielāko akcionāru "Gazprom" pārstāv Seļezņovs, Ivanovs, Hatjkovs, Mihailova un Neujmins. "Rietumu banku" pārstāv Bļugers, Dorofejevs, Reidzāns, un Buncis. Savukārt "Uniper Ruhrgas International GmbH" pārstāv Kolenbahs un Janzens.

Enerģētika

Latvijas gāze pieprasa atmaksāt naudu par gāzi, kas ziemā rezervēta mājsaimniecībām

LETA,29.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" pieprasa Latvijas valstij segt zaudējumus par to gāzes apjomu, ko valdība pagājušā gada rudenī lika rezervēt mājsaimniecību vajadzībām, jo tagad to vairs nevar pārdot par tik augstu cenu, kā būtu varējis pārdot rudenī, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pērn rudenī valdība uzdeva "Latvijas gāzei" rezervēt dabasgāzi Latvijas mājsaimniecībām. Par Inčukalna krātuvi atbildīgais sistēmas operators - uzņēmums "Conexus" - apgalvoja, ka tam krātuvē gāzes pietiek. Savukārt "Latvijas gāze" taisnojās, ka krājumu nepietiek, jo tā gāze, kas Inčukalnā iepumpēta, nepieder uzņēmumam, līdz ar to valdības prasības izpildīt nebūšot iespējams.

"Nekā personīga" zināms, ka tobrīd Inčukalnā atradās gāze, ko "Latvijas gāzes" lielākā akcionāra, Krievijas uzņēmuma "Gazprom" uzdevumā tranzītā bija iepumpējusi "Latvijas gāze", un tā bija paredzēta, lai nodrošinātu Kaļiņingradas energodrošību. Gāze neesot bijusi pat atmuitota. Pastāvējušas bažas, ka pēc šo rezervju izlietošanas Inčukalna krājumi patiešām nebūtu pietiekami, lai Latvija droši varētu pārziemot. Ekonomikas ministrija piedraudējusi, ka šo gāzi Latvija varētu arī arestēt.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" (LG) koncerna neto apgrozījums pērn bija 159,819 miljoni eiro, kas ir 4,4 reizes mazāk nekā 2022.gadā, kad dabasgāzes cenas piedzīvoja milzu kāpumu, kā arī uzņēmums cieta 56,911 miljonu eiro zaudējumus pretstatā peļņai gadu iepriekš, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Pagājušā gada finanšu rādītājus uzņēmums skaidro ar to, ka LG veica uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) maksājumus valsts budžetā 30,5 miljonu eiro apmērā par aprēķinātajām dividendēm akcionāriem.

Tāpat LG ir veikusi pārvērtēšanu dabasgāzes krājumiem, kas tika iegādāta 2022.gada beigās par tā brīža tirgus situācijai atbilstošu cenu, tādejādi izpildot prasības, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos enerģijas lietotāju apgādei agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā.

Uzņēmumam bija pienākums uzturēt krājumus Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (IPGK) 1150 gigavatstundu (GWh) apjomā mājsaimniecību gāzapgādei laika periodā no 2022.gada 10.augusta līdz 2023.gada 30.aprīlim, katru mēnesi rezervēto atlikumu samazinot par iepriekšējā mēnesī faktiski piegādāto dabasgāzes apjomu mājsaimniecībām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome ir saņēmusi Igaunijas uzņēmuma "Eesti Gaas" apvienošanās ziņojumu par plānotu izšķirošas ietekmes iegūšanu pār AS "Latvijas gāze" piederošo dabasgāzes sadales sistēmas operatoru Latvijā AS "Gaso", liecina Konkurences padomes publiskotā informācija.

Apvienošanās ziņojums saņemts 2023.gada 26.maijā.

Konkurences padomei viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas ir jāpieņem lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem vai arī par papildu izpētes sākšanu. Ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar Konkurences padomi.

Konkurences padomē norāda, ka "Eesti Gaas" meitassabiedrība SIA "Elenger" Latvijas teritorijā nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību, bet "Gaso" nodrošina dabasgāzes sadali, proti, piegādi gala patērētājiem, kas ir divi secīgi dabasgāzes piegādes un izplatīšanas procesa posmi un tādējādi tirgi, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki, ir vertikāli saistīti.

Ekonomika

Krievijas ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos turpina sarukt

Db.lv,29.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Krievijas ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos samazinājies līdz 322,01 miljonam eiro, kas ir par 55,54% mazāka summa nekā 2016.gadā, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Kopš 2017.gada bijusi tendence sarukt Krievijas uzkrātajai ieguldījumu summai Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, liecina "Lursoft" pētījuma dati. Apkopotā statistikas informācija atklāj, ka vēl 2017.gadā Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos no Krievijas bija ieguldīti 724,3 miljoni eiro, bet turpmākajos gados uzkrātā summa bijusi ar lejupejošu tendenci, kas nozīmē, ka no pamatkapitāliem izņemto summu apjoms bijis lielāks nekā no jauna ieguldītais. Kritums uzkrāto ieguldījumu apjomā, vien ar retiem izņēmumiem, seko ik mēnesi jau ilgāku laika periodu.

Pēc uzkrātā ieguldījumu apjoma Krievija šobrīd ierindojas astotajā vietā, kamēr pēc uzņēmumu skaita, kuru pamatkapitālos veikti ieguldījumi, - pirmajā pozīcijā. "Lursoft" norāda, ka Krievijas ieguldījumi šobrīd reģistrēti 3521 uzņēmuma pamatkapitālā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" akcionāri sapulcē 19.jūnijā lems par uzņēmuma akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

"Latvijas gāzes" pārstāve Anastasija Petere aģentūrai LETA sacīja, ka akciju izslēgšana no regulētā tirgus ir akcionāru, nevis "Latvijas gāzes" lēmums, un līdz akcionāru sapulcei plašāku skaidrojumu par to ir grūti sniegt.

Vienlaikus tiks lemts par "Latvijas gāzes" akciju konversiju, statūtiem jaunā redakcijā un izvēlēties centrālo vērtspapīru depozitāriju, kurā iegrāmatot akcijas.

Tāpat plānots lemt par 2023.gada pārskata apstiprināšanu un zaudējumu segšanu. Jau ziņots, ka uzņēmums pērn cietis 56,911 miljonu eiro zaudējumus.

Darba kārtībā ir arī zvērināta revidenta ievēlēšana un atlīdzības noteikšana, kā arī atlīdzības noteikšana iepriekšējam "Latvijas gāzes" padomes loceklim.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" valdes locekļu speciālā mērķa kompānija SIA "Energy Investments" pārējiem "Latvijas gāzes" lielākajiem akcionāriem piederošo akciju izpirkšanu varētu noslēgt pusgada vai gada laikā, pastāstīja "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Jautāts, kādā stadijā ir akciju izpirkšana no Vācijas valsts uzņēmuma "Uniper Ruhrgas International" un SIA "Itera Latvija", Kalvītis atbildēja, ka notiek sarunu process, bet šobrīd nevar pateikt, kad tas varētu noslēgties. "Tas var būt pusgads, tas var būt gads," teica "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs.

Savukārt jautāts par pērn novembrī viņa teikto, ka akciju atsavināšanas process varētu noslēgties aprīlī, viņš atbildēja, ka process noteikti nenoslēgsies aprīlī.

Jau ziņots, ka pērn novembrī Kalvītis intervijā Latvijas Radio sacīja, ka "Latvijas gāzes" akciju izpirkšanu plānots pabeigt 2025.gada aprīlī.

Viņš toreiz norādīja, ka notiek process, kurā "Latvijas gāzes" akcijas tiek konsolidētas "Energy Investments". "Mēs negatavojamies tās pārdot. Mēs gribam nopirkt arī akcijas no "Uniper Ruhrgas International" un arī no "Itera Latvija", tādā veidā iegūstot pilnu kontroli pār "Latvijas gāzi"," teica Kalvītis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts drošības dienests (VDD) sācis pārbaudi, lai izvērtētu, vai "Latvijas Gāzes" akcionāru lēmums izmaksāt dividendes vienam no īpašniekiem SIA "Itera Latvija" atbilst Krievijai noteikto sankciju regulējumam, 26.jūlijā vēstīja "TV3 Ziņas".

"Ir aizliegts tieši vai netieši darīt pieejamus finanšu līdzekļus vai saimnieciskos resursus Eiropas Savienības sankcijām pakļautām personām vai uzņēmumiem. Par darbībām, kuri rezultātā finanšu līdzekļi vai saimnieciskie resursi nonāk sankcijām pakļautas fiziskas vai juridiskas personas rīcībā, Latvijā draud kriminālatbildība," raidījumam norādījis VDD.

VDD pašlaik plašākus komentārus par pārbaudi nesniedz. Savukārt "Latvijas Gāze" norādījusi, ka nekādus likumus nepārkāpjot.

"Latvijas gāze" koncerna neto apgrozījums pērn bija 689,752 miljoni eiro, kas ir par 31,3% vairāk nekā 2021.gadā, bet koncerna neto peļņa pieauga 12,1 reizi - līdz 39,073 miljoniem eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grozījumi Nacionālās drošības likumā potenciāli varētu ietekmēt vairākus tūkstošus Latvijā strādājošu kompāniju, nozaru pārstāvji satraukti par ļaunprātīgu grozījumu izmantošanu.

Maija sākumā Latvijas Republikas Saeima otrajā lasījumā pieņēma Iekšlietu ministrijas izstrādātos grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas paredz būtiskus ierobežojumus attiecībā uz kritiski svarīgas infrastruktūras īpašniekiem. Lai gan grozījumu mērķis tiek pozicionēts kā nacionālās drošības stiprināšana, atsevišķi eksperti uzskata, ka likumprojekta faktiskā motivācija, iespējams, ir sagatavot juridisko pamatu Krievijas un Baltkrievijas aktīvu pārņemšanai Latvijas teritorijā.

Gatavojas pārņemšanai

Starp potenciālajiem ekspropriācijas objektiem varētu būt “Krievijas Dzelzceļa” loģistikas un infrastruktūras objekti. Tāpat pārņemšanas procesā varētu būt iesaistīti arī “Uralkhim” piederošie minerālmēslu un amonjaka termināli Rīgā un Ventspilī, kā arī Baltkrievijas valdībai piederošā sanatorija “Baltkrievija” Jūrmalā. Oficiālu datu par to, cik uzņēmumu Latvijā pieder Krievijas vai Baltkrievijas fiziskām un juridiskām personām, šobrīd nav, taču tiek lēsts, ka to ir vairāk nekā 5000. Nenoliedzami – ja Krievijas un Baltkrievijas kapitāla uzņēmumi tiktu izslēgti no Latvijas tirgus, valsts ekonomika ciestu būtiskus zaudējumus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" ir pilnībā gatava jaunajai apkures sezonai, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijas valdes loceklis Egīls Lapsalis.

Uzņēmums ar klientiem ir noslēdzis līgumus par nepieciešamo dabasgāzes daudzumu, un tas šobrīd tiek iesūknēts Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

Komentējot tirgus tendences, Lapsalis sacīja, ka prognozes norāda uz zemākām dabasgāzes izmaksām, nekā tās bija iepriekšējā apkures sezonā.

Daļa no "Latvijas gāzes" klientiem ir noslēguši fiksētas dabasgāzes cenas līgumus, tādēļ šie klienti jau šobrīd var paredzēt savas izmaksas par dabasgāzi apkures sezonā. Savukārt klientu, kuriem ir noslēgti mainīgas cenas līgumi, izmaksas par dabasgāzi būs atkarīgas no tirgus situācijas dabasgāzes piegādes brīdī.

Mainīgie faktori ir vairāki - gaisa temperatūra ārā, pārvades gāzes vadu remontdarbi, streiki dabasgāzes piegādātāju dabasgāzes ieguves vietās, sastrēgumi dabasgāzes ieejas/izejas punktos dabasgāzes pieprasījuma palielinājuma dēļ, Eiropas Savienības dabasgāzes krātuvēs iesūknētās dabasgāzes daudzums, alternatīvo energoresursu un atjaunojamo energoresursu pieejamība un cenu svārstības, dabas stihijas un ģeopolitiskie faktori, sacīja Lapsalis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" valdes locekļi Aigars Kalvītis, Elita Dreimane un Egīls Lapsalis ar tiem piederošas speciāla mērķa kompānijas SIA "Energy Investments" palīdzību iegādājušies 28,97% "Latvijas gāzes" akciju, liecina kompānijas paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Akciju iegāde notikusi uzsāktā vadības izpirkuma procesā.

Pirkuma darījums noticis starp Luksemburgas investīciju fondu "Marguerite Gas II" un SIA "Energy Investments" par visu "Marguerite Gas II" piederošo 28,97% akciju atpirkumu.

"Latvijas gāzes" vadība norāda, ka vadības izpirkuma process dos iespēju noturēt "Latvijas gāzes" pozīcijas kā vienam no Baltijas enerģētikas līderiem, kā arī būt inovatīvu produktu un pakalpojumu līderim atbilstoši vadošo starptautisko tirgu tendencēm.

Uzņēmuma paziņojumā biržai teikts, ka jaunajās enerģētikas tirgus realitātēs pastāv nepieciešamība nodrošināt sabalansētu dažādu energoresursu produktu pieejamību, vienlaikus piedāvājot arī adekvātas un konkurētspējīgas enerģētikas izmaksas Latvijas ražošanas uzņēmumiem. Tāpat uz ilgtermiņu vērsta politika paredz iespējas nodrošināt Latvijas mājsaimniecību pieprasījumu bez dramatiskiem cenu kāpumiem par gāzi vai citiem enerģijas avotiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" apgrozījums pagājušajā gadā bija 91,068 miljoni eiro, kas ir par 43% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmums strādāja ar peļņu 13,234 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka pērn dabasgāzes tirgos samazinājās nenoteiktība par piegādēm un gāzes cenām, bet joprojām saglabājās faktori, kas liek tirgotājiem būt proaktīviem darbībā. Piemēram, lai gan pērn martā dabasgāzes cena bija zemākā kopš 2021.gada jūnija, pēc tam cenas būtiski pieauga.

Viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē dabasgāzes cenas, ir Eiropas Savienības (ES) regulējums, kas liek līdz konkrētā gada 1.novembrim aizpildīt gāzes krātuves līdz vismaz 90% no to jaudas. Attiecīgi dabasgāzes pieprasījums palielinās neatkarīgi no praktiskajām vajadzībām, jo tirgotājiem, tostarp "Latvijas gāzei" gāzi ir jāpērk neatkarīgi no tirgus cenas, teikts vadības ziņojumā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" (LG) neto apgrozījums šogad pirmajos deviņos mēnešos bija 120,544 miljoni eiro, kas ir par 78% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, bet zaudējumi sasniedza 24,924 miljonus eiro, pretstatā peļņai pērn, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kompānijas vadības ziņojumā norādīts, ka spriedze un nenoteiktība dabasgāzes tirgos 2023.gada deviņos mēnešos ir būtiski mazinājusies, salīdzinot ar 2022.gadu. Eiropas dabasgāzes krātuvēs, tostarp Latvijā, ir augsts krājumu līmenis, kā arī dabasgāzes cenas ir ievērojami zemākas.

Neskatoties uz to, dabasgāzes patēriņš joprojām ir zems - saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publiskotajiem datiem Latvijā patērētās dabasgāzes apmērs šogad deviņos mēnešos samazinājies par 6,9% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Patēriņa kritums novērots arī citviet Eiropā, ko galvenokārt ietekmējot zemā aktivitāte rūpniecības sektorā.

Papildus tam, ceturtais ceturksnis dabasgāzes tirgos iesākās ar būtiskiem izaicinājumiem - militārais konflikts starp Izraēlu un Palestīnu, kā arī "Balticconnector" cauruļvada bojājumi ir radījuši nepastāvību dabasgāzes tirgos pasaulē, kas ietekmē gan dabasgāzes piegādes, gan cenas, skaidro LG.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" vienas akcijas atpirkšanas cena plānota 3,35 eiro, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Latvijas Banka ir saņēmusi "Latvijas gāzes" iesniegumu atļaujas saņemšanai izteikt uzņēmuma akciju atpirkšanas piedāvājumu saistībā ar uzņēmuma akciju izslēgšanu no regulētā tirgus. Vienas akcijas atpirkšanas cena, pēc prospektā sniegtās informācijas, ir 3,35 eiro.

Paredzēts, ka akciju atpirkšanas piedāvājumu akcionāri varēs pieņemt 14 dienu laikā, skaitot no prospekta publicēšanas "Nasdaq Riga" tīmekļvietnē.

Birža "Nasdaq Riga" piektdien paziņojusi, ka "Latvijas gāzes" akciju atpirkšanas piedāvājumā minētā vienas akcijas atpirkšanas cena - 3,35 eiro - ir būtiski zemāka par pēdējo cenu pirms "Latvijas gāzes" akciju tirdzniecības apturēšanas 28.jūnijā, kad cena bija 6,88 eiro par akciju.