Vidējais uzcenojums zemo cenu grozā iekļautajām precēm ir 4,25%, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē trešdien informēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš norādīja, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), monitorējot memorandu par pārtikas cenu samazināšanu, Ekonomikas ministrijai (EM) ir sniedzis datus, ka zemo cenu groza piedāvājuma ieviešanas sākumposmā atsevišķās tirdzniecības ķēdēs tika konstatētas problēmas ar norādēm uz zemo cenu groza produktiem. Patlaban situācija esot būtiski uzlabojusies, un norāžu esamība tirdzniecības vietās sasniedz 76%. Zemākais rādītājs memoranda monitoringa laikā bija 30%, kas tika fiksēts ieviešanas sākumposmā, savukārt augstākais sasniegtais rādītājs bija 95%.

PTAC monitorē arī zemo cenu grozā iekļauto produktu pieejamību patērētājiem tirdzniecības vietās. No mazumtirgotāju sniegtās informācijas izriet, ka pēc produktu iekļaušanas zemo cenu grozā pieprasījums pēc tiem pieaug, tādēļ mazumtirgotāji cenšas nodrošināt to savlaicīgu sagādi. Dati liecina, ka produktu pieejamība uzlabojas - ja pirmajās nedēļās zemākais fiksētais rādītājs bija 70%, tad pašlaik vidēji tas sasniedz 90%. Šajā aspektā situācija visiem mazumtirgotājiem esot līdzīga. Visbiežāk produktu iztrūkums fiksēts sieram, biezpienam, vistu olām un jogurtam.

Konflikts Tuvajos Austrumos izraisīs degvielas un gāzes cenu pieaugumu Eiropā un tostarp arī Latvijā, kas var rezultēties augstākā inflācijā, nekā iepriekš prognozēts, aģentūrai LETA prognozēja banku ekonomisti.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA norādīja, ka notikumi Tuvajos Austrumos atkal aktualizējuši vienu no klasiskajiem globālās ekonomikas riskiem - piegādes traucējumus energoresursu tirgū.

Patlaban redzams, ka konflikta eskalācija - gan triecieni Irānai un naftas infrastruktūrai, gan kuģošanas pauze Hormuza šaurumā, caur kuru plūst aptuveni piektdaļa pasaules naftas un gāzes, gan arī kuģu apdrošināšanas izmaksu kāpums - radījusi strauju cenu reakciju tirgos.

"Brent" naftas cena pirmdienas rītā strauji kāpa, īslaicīgi pārsniedzot 80 ASV dolāru par barelu, bet pēc tam nostabilizējoties zem 80 ASV dolāru atzīmes. Dīzeļdegvielas cenas kāpušas par aptuveni piekto daļu. Savukārt dabasgāzes cena Eiropā, kur dabasgāzes krātuvju piepildījums šajā sezonā laika apstākļu dēļ bijis zems, pirmdienas rītā pieaugusi par vairāk nekā ceturto daļu.

Konkurences padome (KP) par konstatētajiem Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma pārkāpumiem piemērojusi mazumtirgotājam SIA "Maxima Latvija" soda naudu 1,873 miljonu eiro apmērā un uzlikusi vairākus tiesiskos pienākumus, liecina KP publiskotais lēmums.

KP lēmumā teikts, ka "Maxima Latvija" attiecībā uz sadarbību ar piegādātājiem ir piemērojusi negodīgu tirdzniecības praksi gan pirms, gan pēc Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma spēkā stāšanās, kas norāda uz šādas rīcības ilgstošu raksturu.

Tāpat KP konstatējusi, ka "Maxima Latvija" īstenotā negodprātīgā rīcība bija vērsta uz savas konkurētspējas veicināšanu, to panākot uz lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju rēķina.

Saistībā ar konstatētajiem Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma pārkāpumiem "Maxima Latvija" darbībās kompānijai ir uzlikts tiesiskais pienākums attiecībās ar piegādātājiem īstenot nediskriminējošu un godprātīgu attieksmi, tostarp nodrošinot efektīvu, caurskatāmu un izsekojamu sarunu procesu par preču iepirkumu cenām.

Patentu valdes 105.gadadienas pasākumu gaitā noskaidroti Latvijas Intelektuālā īpašuma apbalvojumu laureāti, par kuriem kļuvuši "Rīgas zeļļi", "Sudden Lights" un "Tiny Giant", informēja Patentu valdē.

Apbalvojuma "Gada preču zīme" laureāti tika noteikti starp 32 preču zīmēm, kas virzītas apbalvojuma otrajai kārtai no visām 2024.gadā reģistrētajām preču zīmēm, ko 2024.gadā reizi ceturksnī izvērtēja Patentu valdes ekspertu komisija. Savukārt šī gada sākumā atlasītās preču zīmes vērtēja otrās kārtas žūrija, kuras sastāvā bija Patentu valdes, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Latvijas Dizaineru savienības, Latvijas Mākslas akadēmijas un SIA "Silvanols" pārstāvji.

Marta pirmajās divās nedēļās Patentu valde sadarbībā ar Latvijas Sabiedrisko mediju portālu "lsm.lv" organizēja sabiedrības balsojumu, lai noteiktu, kura no 32 preču zīmēm iedzīvotāju skatījumā ir pelnījusi sabiedrības simpātiju balvu.

Drošai pārtikas ražošanai svarīga ir ne tikai kvalitatīva izejvielu izvēle un precīzi pārvaldīts ražošanas process, bet arī pasākumi darbinieku darba apģērbu higiēnas nodrošināšanai. Fakts, ka darba apģērbs ir izmazgāts, vēl nenozīmē, ka tas ir higiēniski tīrs. Turklāt, mazgājot darba apģērbu mājas apstākļos, būtiski pieaug piesārņojuma pārnešanas risks, jo apģērbs var nonākt saskarē ar sadzīves baktērijām, alergēniem vai citiem svešķermeņiem, kas nedrīkst nonākt pārtikā. Par to, kādi faktori tekstila apritē ir īpaši svarīgi pārtikas industrijā, skaidro tekstila nomas uzņēmuma Lindstrom eksperti.

Pētījums atklāj higiēnas riskus darba apģērbu lietošanā pārtikas industrijā

Kamēr apģērba higiēna ir neatņemama pārtikas drošības sastāvdaļa un standarti šajā jomā ir skaidri definēti, praksē darbinieku pieejā joprojām vērojamas atšķirības. Tekstila nomas uzņēmuma Lindstrom un pētījumu kompānijas Norstat veiktajā starptautiskajā pētījumā, kurā piedalījušies 940 pārtikas nozarē strādājošie no 11 valstīm, tostarp Latvijas, tika analizēti darba apģērbu lietošanas un kopšanas paradumi. Lai gan lielākā daļa pārtikas industrijas darbinieku ikdienā ievēro starptautiskos un nacionālos standartus tekstila izmantošanā un ikdienas kopšanā, pastāv arī izņēmumi. Proti, pētījuma dati liecina, ka 73 % respondentu darba apģērbu ir mazgājuši mājās, savukārt 64 % no tiem to darījuši temperatūrā zem 70 °C, kas ir pārāk zema, lai efektīvi iznīcinātu kaitīgās baktērijas.

Ekonomikas ministrija (EM) uzsver - kopš pārtikas preču tirdzniecības memoranda noslēgšanas ir pagājuši tikai divi mēneši, tādēļ pilnīgu izvērtējumu vēl nav iespējams sniegt, tomēr pirmie pieejamie dati rāda pozitīvu tendenci.

Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur pārtikas cenas divu mēnešu griezumā ir samazinājušās. Salīdzinot jūliju ar maiju, secināms, ka, neskatoties uz kopējo inflāciju un cenu pieaugumu, tieši pārtikas un bezalkoholisko dzērienu segmenta cenas ir samazinājušās - par 0,2%. Pretstatā Igaunijā un Lietuvā tās pieauga vai palika nemainīgas, norāda EM.

Jūnijā lielākajai daļai memorandā iekļauto pārtikas apakšgrupu cenas saruka par 1,1%, kas ir straujākais kritums kopš 2015.gada (izņemot Covid-19 periodu) (skatīt attēlu Nr.2), savukārt jūlijā cenas pieauga par 0,3%, taču to galvenokārt noteica ārēji faktori - pārtikas cenu kāpums pasaulē (+7,6% gada griezumā), īpaši gaļas un augu eļļu segmentos, kā arī sezonālie un laikapstākļu ietekmes faktori. Skatoties šo tendenci divi mēnešu griezumā, var secināt, ka cenas šajās apakšgrupās ir sarukušas. Šo grupu devums kopējā pārtikas cenu kritumā bija lielāks nekā citām pārtikas preču kategorijām, kas norāda uz potenciālo memoranda sākotnējo efektivitāti. Vienlaikus svarīgi ir norādīt, ka cenu samazinājums pārtikas precēm ir noticis pretstatā tam, ka ANO pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pārtikas cenu indekss 2025.gadā, tajā skaitā jūnijā un jūlijā ir pieaudzis. (Skatīt attēlu Nr. 3)

Aukstais laiks un elektroenerģijas izmaksu pieaugums tuvākajos mēnešos ietekmēs inflāciju, taču šī ietekme drīzāk būs pārejoša, norāda banku ekonomisti.

Kā ziņots, Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri - pieauga par 2,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam transporta grupā, kā arī apģērbam un apaviem. Cenas palielinājās maksai par mājokli.

Ekonomists skaidro, ka inflācijas kritums janvārī ir strauji sabremzējis inflācijas turpmāko gaitu.

Aukstie laikapstākļi ir ietekmējuši enerģijas cenas, kas, aukstajai ziemai pasaulē ieilgstot, var nedaudz pacelt inflāciju. Gašpuitis pauž, ka šī ietekme drīzāk būs pārejoša, un lejupvērstās pārtikas izejvielu un ražotāju cenu tendences sola arī lēnāku pārtikas cenu pieaugumu.

No 2026. gada 7. līdz 13. maijam globālā pārstrādes un iepakošanas nozare pulcēsies, lai apmainītos ar pieredzi par mākslīgo intelektu, automatizāciju, inovatīviem materiāliem un jaunām prasmēm. Tirgus līderi un jaunpienācēji no visiem vērtību ķēdes posmiem gatavojas dalībai. Biļešu tirdzniecība jau ir atvērta.

Sagatavošanās darbi izstādei interpack 2026 rit pilnā sparā. Aptuveni 2800 izstādes dalībnieku no visas pasaules maijā Diseldorfā prezentēs savus jaunākos risinājumus un dos impulsu nozares nākotnei.

Globālā dinamika, izaicinājumi un iespējas

Plašāks skatījums uz nozari rāda, ka tās attīstības apstākļi ir daudzslāņaini. Iedzīvotāju skaita pieaugums, urbanizācija un mainīgi patēriņa paradumi palielina pieprasījumu pēc efektīviem pārstrādes un iepakošanas risinājumiem. Vienlaikus izejvielu trūkums, regulējums, piegādes ķēžu riski un kvalificēta darbaspēka deficīts palielina spiedienu uz uzņēmumiem.

Iedzīvotāji sākuši vairāk tērēt un piebremzēt ar uzkrājumu veidošanu, norāda banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka mazumtirdzniecības apgrozījums trešajā ceturksnī salīdzināmās cenās auga par 1,9% pret otro ceturksni, bet pārtikas mazumtirdzniecības reālais apgrozījums trešajā ceturksnī palielinājās.

Ilgākā periodā pārtikas tirdzniecība attīstās pieticīgāk nekā nepārtikas preču segments. Paula norāda, ka par tā iemesliem var izdarīt dažādus minējumus, piemēram, pārtikas tirdzniecības paplašināšanās ārpus tipiskajiem pārtikas veikaliem un lielveikaliem (piemēram, atsevišķās saimniecības preču un mājokļa preču tirdzniecības vietās) vai gatavo maltīšu pasūtīšana.

Savukārt nepārtikas segmentā augšupejoša reālā apgrozījuma dinamika vērojama gan tajos preču segmentos, kas nav, gan tajos, kas ir saistīti ar mājokļa aprīkojumu un remontu (to varētu minēt, piemēram, pēc mājokļa kreditēšanas pieauguma tendences). "Ļoti iespējams, ka motivāciju sparīgāk tērēt nekā turpināt palielināt uzkrājumus ietekmē negatīvas reālās depozītu likmes. Zināma artava trešā ceturkšņa mazumtirdzniecības uzplaukumā varētu būt "Eurobasket" rīkošanai Latvijā, taču ietekmi ir grūti nodalīt no citiem faktoriem," pauž Paula.

Noslēgtais memorands pārtikas cenu samazināšanai īsti nedarbojas, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Jautāts, vai parakstītais memorands par pārtikas cenu samazināšanu darbojas, ministrs atbildēja: "Laikam īsti nē".

Vienlaikus Ašeradens piebilda, ka pārtikas cenu kāpums ir problēma ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ).

"Pārtikas inflācija ir ļoti, ļoti nepatīkama problēma," sacīja finanšu ministrs, norādot, ka pārtikas cenu kāpumu izjūt visi iedzīvotāji, taču visvairāk pārtikas cenu kāpums skar iedzīvotājus ar zemākiem ienākumiem.

2025. gada 27. maijā ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kā arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks parakstīja memorandu par pārtikas cenu samazināšanu.

Kur izvietot sistēmas un kur glabāt uzņēmuma datus – tas vairs nav tikai IT jautājums. Ģeopolitiskās nenoteiktības laikā tas kļuvis par stratēģisku lēmumu, kas ietekmē uzņēmuma darbības nepārtrauktību, riska vadību un ilgtermiņa konkurētspēju.

Lai gan publiskajā telpā bieži tiek pretstatīti mākoņpakalpojumi un lokālie datu centri, praksē šī izvēle ir daudz niansētāka. To apliecina arī tehnoloģiju uzņēmuma “dots.” organizētā diskusija “Paradīze vai elle: balansējot starp suverenitāti, atbilstību un mākoņtehnoloģiju inovācijām”, kur nozares eksperti diskutēja par datu suverenitāti, mākoņpakalpojumiem un mākslīgā intelekta lomu mūsdienu ģeopolitiskajā kontekstā.

Diskusijā tika uzsvērts, ka vienas universālas pieejas sistēmu izmitināšanai un datu glabāšanai nav – katram uzņēmumam jāpieņem individuāls lēmums, izvērtējot uzņēmuma kopējo IT stratēģiju un konkrētā projekta vajadzības un risku profilu. Šī nepieciešamība pēc diferencētas pieejas kļūst īpaši aktuāla laikā, kad mākoņpakalpojumu izmantošana strauji pieaug un paplašina iespējas, kā uzņēmumi strādā ar datiem. 2025. gadā aptuveni vairāk nekā puse jeb 53% Eiropas Savienības uzņēmumu izmantoja maksas mākoņpakalpojumus, un līdzīga izaugsme vērojama arī Latvijā – no 36% 2023. gadā līdz 44% 2025. gadā. Šie dati liecina par to, ka uzņēmumi arvien aktīvāk izmanto mākoņpakalpojumu sniegtās priekšrocības, vienlaikus apzinoties, ka efektīvai izmantošanai nepieciešama pārdomāta pieeja.

Inflācijas izmaiņas Latvijā būs atkarīgas no situācijas Hormuza šaurumā, pauda banku ekonomisti, komentējot otrdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām aprīlī.

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs norāda, ka aprīlī gada inflācija Latvijā nedaudz mazinājās - līdz 2,9%. Degvielas cenas atkāpās no augstākā punkta, un dīzeļdegvielas cena atkal samazinājās zem diviem eiro par litru. Pārtikas cenu pieaugums, kas pērn bija būtiskākais inflācijas faktors, šogad aprīlī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, saruka gandrīz līdz nullei.

Gada inflācija aprīlī Latvijā samazinājusies līdz 2,9%

Latvijā patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu palielinājās par 0,6%, bet...

Viņš arī atzīmē, ka nākamajos mēnešos gada inflācija Latvijā var pakāpeniski pieaugt, energoresursu cenu kāpumam Tuvo Austrumu militārā konflikta dēļ atspoguļojoties plaša spektra preču un pakalpojumu cenās.

Ekonomists skaidro, ka degvielas cenu atkāpšanos no augstākā punkta noteica gan nedaudz zemākas globālās cenas, gan arī uz laiku no aprīļa līdz jūnijam noteikts mazāks akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai. Šī politikas pasākuma priekšrocības ir, ka tas bremzē degvielas augsto cenu transmisiju uz pārējo ekonomiku un ir fiskāli neitrāls. Taču šāds atbalsts ir tuvāks "helikoptera naudai", nevis mērķētam atbalsta instrumentam trūcīgajiem, kā arī tas nepalielina Latvijas ekonomikas noturību pret energoresursu sadārdzinājumu nākotnē.

"Ja dīzeļdegvielas globālās cenas tagad strauji necelsies, ceru, ka pazeminātās akcīzes likmes periods dīzeļdegvielai netiks pagarināts," pauž Krasnopjorovs, skaidrojot, ka, jo vairāk naudas valsts budžets neiegūs akcīzes veidā, jo mazākas var būt budžeta iespējas kompensēt, piemēram, komunālo pakalpojumu sadārdzinājumu, kas, ņemot vērā dabasgāzes globālo cenu kāpumu, varētu būt aktuāls nākamajā apkures sezonā.

Ekonomists uzsver, ka dārgie komunālie pakalpojumi Latvijā nav nolemtība, jo tos nosaka mājokļu zemā energoefektivitāte un āra gaisa kurināšana, lietderīgi izmantojamo siltumu izvadot atmosfērā, un abus šos faktorus var novērst.

Krasnopjorovs skaidro, ja Hormuza šaurums paliek faktiski bloķēts, un nafta tiek tirgota virs 100 ASV dolāriem par barelu, šāda notikumu attīstība ir tuva bāzes scenārijam, kas paredz, ka šogad gada vidējā naftas cena būs ap 90 ASV dolāriem par barelu. Tik liels energoresursu cenu kāpums var palielināt inflāciju Latvijā par 1,7 procentpunktiem šogad un par 0,9 procentpunktiem nākamgad.

Viņš pauž, ka bažas par pārtikas produktu globālo cenu būtisku pieaugumu Tuvo Austrumu militārā konflikta dēļ līdz šim nav realizējušās. Pārtikas globālās cenas ietekmē virkne faktoru, daudzi no kuriem strādā tieši cenas samazināšanas virzienā. Piemēram, graudaugiem ir lieli globālie krājumi, kā arī labas ražas perspektīvas Eiropas Savienības (ES) valstīs labvēlīgu laika apstākļu dēļ. Piena produktiem un cukuram vērojams globāls pārpalikums. Tāpat tiek prognozēta rekordliela kafijas raža Brazīlijā.

Ekonomists min, ka militārais konflikts Tuvajos Austrumos paliek nozīmīgs faktors, kas sadārdzina pārtikas produktu ražošanu - dārgāka degviela sadārdzina ražas sēšanas, novākšanas un transporta izmaksas, dārgāka dabasgāze sadārdzina slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražošanu un Hormuza šauruma blokāde apgrūtina mēslošanas līdzekļiem svarīgas amonjaka un slāpekļa piegādes.

Krasnopjorovs norāda, ka pēdējos mēnešos pārtikas produktu gada inflācija Latvijā ir starp zemākajām eirozonā. "Kāds to var saistīt ar zemo cenu groza izveidi vai Konkurences padomes procesuālām darbībām. Skeptiķi tikmēr teiks, ka pārtikas produktu globālo cenu sarukums arī iepriekš Latvijā atspoguļojās vēlāk nekā lielākajā daļā Eiropas," pauž ekonomists, skaidrojot, ka, piemēram, sviests un olīveļļa Latvijā tagad ir būtiski - par attiecīgi 22% un 19% - lētāki nekā pirms gada. Viņš pauž, ka līdzīgi tas ir arī eirozonas valstu lielākajā daļā, turklāt daudzās eirozonas valstīs sviesta un olīveļļas cenu kritums sākās dažus mēnešus agrāk, un līdz šim brīdim tas bijis iespaidīgāks nekā Latvijā.

"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka inflācijas turpmākā gaita būs atkarīga no situācijas attīstības Hormuza šaurumā. Latvijas inflācijas prognoze šim gadam ir 3,9%, kas balstās uz esošo enerģijas cenu un algu kāpumu, kā arī to, ka tuvākajās nedēļās atsāksies Hormuza šauruma darbība.

Gašpuitis uzsver, ka iespējami dažādi scenāriji. "Labā ziņa ir, ka pašreizējā situācija ir atšķirīga no 2021.-2022. gados novērotās. Pirms četriem gadiem inflācijas pieaugumu veidoja kombinācija starp piedāvājuma izraisītu cenu kāpumu un pieprasījuma faktoriem, kas fiskālās politikas ietekmē veidoja pamatu cenu kāpumam jau pirms enerģijas cenu pieauguma. Eirozonā inflācija bija gandrīz 6% jau pirms Krievijas iebrukuma," norāda ekonomists, piebilstot, ka pēc ilgstoša perioda ar ļoti lēnu cenu pieaugumu daudziem eirozonas uzņēmumiem bija uzkrājusies nepieciešamība paaugstināt cenas.

Pašreiz noskaņojums ir atšķirīgs, un patērētāji varētu būt mazāk gatavi pieņemt cenu kāpumu, piebilst Gašpuitis.

Viņš skaidro, ka enerģijas cenu pieaugums ietekmē gandrīz visas preces un pakalpojumus, tāpēc risks, ka inflācija var pastiprināties, ir augsts. Ja enerģijas cenas saglabāsies ap pašreizējo līmeni un ja piegādes caur Hormuza šaurumu drīzumā atsāksies, inflācijas kāpums, visticamāk, būs īslaicīgs un ar ierobežotu ietekmi uz pārējām grupām. Tomēr saikne starp enerģijas un pārtikas cenām ir tiešāka nekā starp enerģijas cenām un pamatinflāciju, un cenu pārnese notiek ātrāk.

"Īstermiņā pārtikas cenas ietekmēs pieaugošās transporta izmaksas. Taču lielāks cenu kāpuma risks ir rudenī vai nākamgad, kad akumulēsies enerģijas un izejvielu cenu pieaugums," pauž ekonomists, piebilstot, ka tajā pašā laikā nav saredzami priekšnoteikumi tik straujam pārtikas cenu pieaugumam kā 2022. gadā. Svarīgs faktors būs arī laika apstākļu ietekme uz gaidāmo ražu.

Gašpuitis norāda, ja enerģijas cenas turpmāk samazināsies atbilstoši tirgus gaidām, risks būtiskai netiešai ietekmei uz pamatinflāciju ir neliels. Arī gadījumā, ja enerģijas cenas ilgāk saglabāsies pašreizējā līmenī, efekti, visticamāk, būs ierobežoti. No inflācijas perspektīvas situācijai ir būtiski jāpasliktinās, tas ir, jānotiek ilgstošam enerģijas cenu kāpumam un plašākiem traucējumiem ieguvē un tirdzniecībā, lai radītu būtisku pamatinflācijas pieaugumu.

"Tomēr ar karu saistītā nenoteiktība ir augsta, un šādu scenāriju pilnībā izslēgt nevar. Situācija kļūst arvien sarežģītāka ar katru dienu. Ja Hormuza šauruma darbība neatsāksies jūnijā vai jūlijā, krīzes iespējamība strauji augs," pauž ekonomists, piebilstot, ja ASV un Irāna panāks vienošanos, "Brent" cenas, visticamāk, ātri virzīsies 80-90 ASV dolāru līmenī, bet sarunu izjukšana vai atgriešanās pie karadarbības var ātri naftas cenas pacelt pie 120 ASV dolāru atzīmes.

Bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norāda, ka gada inflācijas samazināšanās signalizē par cenu spiediena mazināšanos kopumā, lai gan 12 mēnešu vidējais cenu līmenis joprojām saglabājas salīdzinoši augsts. Inflācijas struktūra kļūst arvien nenoteiktāka, savukārt cenu dinamiku arvien vairāk nosaka atsevišķas preču un pakalpojumu grupas, nevis vispārējs cenu pieaugums.

Purgailis pauž, ka aprīlī salīdzinājumā ar martu cenu izmaiņas galvenokārt ietekmēja sezonāli faktori. Piemēram, straujais apģērbu un apavu cenu kāpums, kas rada īslaicīgu cenu lēcienu. Savukārt pārtikas cenu kritumu veicinājušas mazumtirdzniecības akcijas.

Vienlaikus tika novērots cenu kāpums atsevišķām pārtikas precēm, piemēram, kafijai un svaigiem dārzeņiem, ko veicināja globālo izejvielu cenu svārstības un loģistikas izmaksas.

"Papildu uzmanība aprīlī jāpievērš degvielas cenām, kurām bijusi būtiska ietekme gan mēneša, gan gada inflācijas rādītājos. Degvielas sadārdzinājums aprīlī būtiski veicinājis cenu kāpumu transporta grupā, tomēr jāuzsver, ka kopš aprīļa degvielas cenas stabilizējušās," pauž Purgailis, piebilstot, ka līdz ar to, visticamāk, maijā degvielas inflācijas spiediens mazināsies, ļaujot arī kopējai inflācijai pakāpeniski samazināties.

Pēc ekonomista minētā, jāņem vērā, ka energoresursu cenu šoks ekonomikā iedarbojas ar nobīdi laikā. Lai arī tuvākajos mēnešos iespējama zināma atelpa, augstākās enerģijas izmaksas pakāpeniski ietekmēs arī citas patēriņa grupas - pārtiku, dažādas preces, ar mājokli saistītos izdevumus un pakalpojumu sektoru. Tādēļ, visticamāk, pēc vairākiem relatīvi mierīgiem mēnešiem rudenī inflācijas spiediens varētu atkal pastiprināties, atspoguļojot energoresursu cenu šoka sekas.

Jau ziņots, ka Latvijā patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu palielinājās par 0,6%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2025. gada aprīli - pieauga par 2,9%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī pieauga par 3,5%.

Latvijā ir izteikti dārgākas cenas nekā pārējās Baltijas valstīs tieši pārtikas preču zemo cenu segmentā, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka Latvijas Bankas eksperti ir salīdzinājuši dažādas preču grupas mazumtirdzniecības preču tīklos Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, un secinājuši, ka zemāko cenu preču segmentā Latvijā cenas ir visaugstākās.

Apskatot divus lielākos mazumtirdzniecības tīklus, secināts, ka Latvijā abos ir ļoti līdzīgs cenu līmenis, dažbrīd pat līdz centiem. Savukārt tas pats preču tīkls Igaunijā un Lietuvā tās pašas preces tirgo par zemāku cenu.

"Svarīgi nav, cik pārtikas preču tīkli ir, bet kā tie ceno preces," skaidroja Kazāks, piebilstot, ka Latvijā tie paši tīkli, kas darbojas Lietuvā un Igaunijā, preces ceno dārgāk.

Viņš arī uzsvēra, ka šī problēma visvairāk ir redzama zemo cenu segmentā, jo vidējo cenu segmentā Latvijā cenas mēdz būt lētākas nekā Lietuvā un Igaunijā.

Pārtikas preču cenas un Latvijas preču īpatsvaru negatīvi ietekmē mazo mazumtirgotāju loģistika, pastāstīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, komentējot pirmdienas mazumtirgotāju un ražotāju organizāciju tikšanās laikā izrunāto.

Pirmdien LOSP, biedrības "Zemnieku saeima", Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas un Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) pārstāvji sprieda par turpmāko rīcību valdības plānotajai pārtikas preču cenu samazināšanai un Latvijas preču īpatsvara palielināšanai.

Gūtmanis pauda, ka sarunā noteiktas divas galvenās problēmas, tostarp loģistikas problēmas mazajiem mazumtirgotājiem, jo, lauksaimniekam aizvedot saražoto produkciju lielajiem mazumtirdzniecības tīkliem, tie ir spējīgi paši produkciju izdalīt pa dažādiem veikaliem, bet mazajiem mazumtirgotājiem šādas iespējas nav. Tāpēc ražotājam produkcija jāved uz katru veikalu atsevišķi, būtiski palielinot loģistikas izmaksas, kā rezultātā palielinās arī saražotā produkta cenas.

Spēcīga, vietējā un Eiropas tirgū konkurētspējīga pārtikas rūpniecība Latvijas tautsaimniecībai ir ārkārtīgi svarīga. Runa nav tikai par iekšzemes kopproduktu, tas ir arī drošības jautājums. Ja valsts spēj apgādāt pati sevi ar tai nepieciešamo pārtiku, tad mūsdienu sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos tā jau ir pasargātāka no dažādiem apdraudējumiem. Kāda ir situācija Latvijas pārtikas rūpniecībā un kas būtu darāms, lai nozares uzņēmumi spētu uzaudzēt muskuļus un būt konkurētspējīgi ne tikai Latvijā, bet pāri robežām?

Vidējais patēriņa cenu līmenis pagājušā gada laikā palielinājies par 3,3% un lielākā ietekme ar +1,4 procentpunktiem bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Vienlaikus neviens ne pircējs, ne pats uzņēmējs par cenu kāpumu nepriecājas, tāpēc svarīgi izprast, kas īsti ir produktu gala cenu ietekmējošie faktori? Kādi ir galvenie instrumenti pārtikas ražotāju attīstībai un produktivitātes kāpināšanai? Vai esam pietiekami konkurētspējīgi iekšējā un ārējos tirgos, vai arī citas valstis mums “izgriezīsies pogas”?

Pārtikas cena un tās “trīs vaļi”

Vienkāršoti varētu teikt, ka produkta gala cenu ietekmē trīs lieli vaļi – tie ir valsts nodokļi, tirgotāju uzcenojums un ražotāju izmaksas, saka Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. “Ja Latvijā būtu zemāki nodokļi, tad loģiski, ka arī produkti būtu lētāki. Labi zinām, ka daudzās Eiropas valstīs pamatnepieciešamību pārtikas produktiem tiek piemērotas samazinātās PVN likmes. Ja Latvijā PVN pārtikai būtu zemāks nekā Vācijā, tad arī mūsu ražotie produkti būtu lētāki.

Latvijā pārtikas cenas tuvākajos mēnešos saglabāsies salīdzinoši stabilas ar nelielām svārstībām atkarībā no produktu segmenta, pauda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Viņa norādīja, ka pārtikas cenu līmenis būs stabils, ja nebūs jaunu satricinājumu enerģijas, izejvielu vai loģistikas tirgos.

Tomēr Šure piebilda, ka liela ietekme varētu būt izejvielu izmaksām rudenī, kad raža būs novākta. "Ja laika apstākļi un starptautiskās tirdzniecības apstākļi pasliktināsies, tas var radīt atsevišķus sadārdzinājumus, taču šobrīd izskatās, ka lielu un strauju cenu kāpumu rudenī nevajadzētu piedzīvot," viņa prognozēja.

Jautāta, kā LPUF vērtē situāciju kopš pārtikas cenu memoranda parakstīšanas, Šure norādīja, ka memoranda mērķis bija veicināt sadarbību starp valdību, ražotājiem un tirgotājiem, lai patērētājiem nodrošinātu pieejamāku pārtiku. Tādējādi LPUF kopumā memorandu vērtē atzinīgi.

Pēdējos mēnešos aizsāktā diskusija par cenu samazināšanu pārtikai pēc būtības ir vērtējama pozitīvi, tomēr vienlaicīgi izvēlētie virzieni un instrumenti maz ticams, ka sniegs cerēto rezultātu. Ja mērķis ir padarīt pārtikas produktus pieejamākus iedzīvotājiem, ir jāizvēlas daudz racionālāki un efektīvāki instrumenti.

Pirmkārt, Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kurā nav samazināta PVN likme pamatprodukcijai kā maizei, piena produktiem, gaļai, graudaugiem, olām un zivīm. Jāsamazina PVN likme pārtikas pamatkategorijām līdz 5 – 9% kā daudzviet Eiropā. Tas provizoriski ļautu samazināt pārtikas cenas par 12 – 16%.

Otrkārt, ļoti rūpīgi jāvērtē nodokļu likmju palielināšana un to ietekme, jo tas ir pretrunā valsts amatpersonu apgalvojumam par cenu samazināšanu pārtikai. Katru gadu pieņemtais valsts budžets Saeimā ir izaicinājums gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem, kā tikt galā ar tā radītajām papildu izmaksām. Uzņēmējiem tas nozīmē būt radošiem un atrast jaunus veidus, kā būt vēl īpašāk efektīviem un darboties ar maksimālu rentabilitāti. Bet, protams, šim ir arī limiti.

Militārā konflikta eskalācija Tuvajos Austrumos, īpaši Irānā, pagaidām nav radījusi būtisku ietekmi uz mazumtirdzniecības cenām Latvijā. Tomēr nozares pārstāvji norāda – ja karadarbība ieilgs, tās sekas varētu kļūt jūtamas arī vietējā tirgū, galvenokārt energoresursu un transporta izmaksu pieauguma dēļ.

SIA “Latvijas Tirgotāju savienība” (“LaTS”) valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis skaidro, ka galvenais faktors šajā situācijā ir konflikta ilgums. Ja spriedze reģionā samazinātos salīdzinoši ātri, tirgus spētu stabilizēties un patērētāji cenu kāpumu ikdienas precēm, visticamāk, nejustu.

“Ja militārā konflikta eskalācija ilgtu relatīvi īsu laiku, degvielas cenu svārstības būtu īslaicīgas un mazumtirdzniecībā tās praktiski neizjustu. Tirgus spēj diezgan ātri pielāgoties šādiem satricinājumiem, ja tie nav ilgstoši,” norāda R. Okmanis.

Savukārt gadījumā, ja konflikts ieilgtu un turpinātos vairāk nekā mēnesi, iespējama arī plašāka ietekme uz ekonomiku. Energoresursu cenas šādās situācijās mēdz pieaugt, un tas pakāpeniski ietekmē arī transporta un loģistikas izmaksas. Savukārt mazumtirdzniecībā šādas izmaiņas parasti parādās ar laika nobīdi.

Šķiet, ka tikai daži no lielumiem, kuru dēļ finanšu ministrs Arvils Ašeradens solījis nedienas 2027. un 2028. gada budžetā, ir piedzīvojuši publicitāti, bet valsts parāda izaugsmes prognozes ir vienīgās, kas, pateicoties raidījumam Kas notiek Latvijā?, nokļuvušas uzmanības fokusā, tomēr Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums valdībai ir krietni plašāks, un tieši šie skaitļi guls budžeta projekta pamatā.

Ministru kabineta rīkojums par budžeta veidošanas grafiku jau pieņemts un darbībā, skaitļi ir publicēti, un tas ir rāmis, kuru budžeta plānošanas procesā ievēros pat tad, ja krasi mainās IKP prognozes tieši budžeta pieņemšanas gaitā. Tieši tādēļ ir vērts vismaz pievērst uzmanību nākotnes prognozei 19. augusta Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2026., 2027., 2028. un 2029. gadā. Līdzās valsts parāda izaugsmes skaitļiem ne mazāk interesants ir fakts, ka līdzās prognozētajai IKP izaugsmei iepretī šodienas stagnācijai nodokļu ieņēmumu prognoze samazinās no 8,8% pieauguma 2024. gadā līdz 3,3% lielam nodokļu ieņēmumu pieaugumam 2029. gadā.

Globālās tirdzniecības noteikumi šobrīd būtiski mainās: Eiropas loma ģeopolitiskajā arēnā ir vājinājusies, jūras kravu pārvadājumi kļuvuši pat 2,4 reizes dārgāki, bet Baltijas valstīm nākotnē ir potenciāls saglabāt salīdzinoši labu konkurētspēju citu Eiropas valstu vidū, norāda risku pārvaldības uzņēmuma “Coface” eksperti.

Ja pēdējo 30 gadu laikā starptautiskā tirdzniecība veicināja globālo integrāciju un ekonomisko savstarpējo atkarību, šobrīd pasaule piedzīvo pieaugošas ģeopolitiskās spriedzes, tirdzniecības karu un protekcionisma periodu, kas būtiski maina globālās tirdzniecības dinamiku. “Coface” analīze liecina, ka globalizācija nepazūd, bet ieiet jaunā fāzē, ko raksturo tirdzniecības bloku dominance, piegādes ķēžu stratēģiskā reorganizācija un pieaugoša valsts iejaukšanās ekonomikā.

"Coface Baltics" kredītrisku departamenta vadītājs Mindaugs Vaļskis skaidro, ka globālās tirdzniecības īpatsvars pasaules IKP stagnē jau kopš 2010. gada, savukārt sankcijas un jauni tarifi palielina tirdzniecības sadrumstalotību. 2024. gadā starptautiskā tirdzniecība pieauga par 6%, taču politisko risku dēļ izaugsme tuvākajos gados var palēnināties. Prognozes liecina, ka līdz 2026. gadam tirdzniecības izaugsme atsevišķos reģionos var samazināties līdz 2-3%.

No pagājušā gadā noslēgtā memoranda par pārtikas cenām labums ir bijis, bet vienlaikus ir skaidrs, ka cenas veikalu plauktos pamatā ietekmē pārtikas cenas pasaules tirgos, nevis dažādi memorandi, intervijā sacīja Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe.

"Visvairāk cenu, kāda tā ir veikala plauktā, nosaka pasaules pārtikas cenu līmenis. Mēs neko tur neietekmējam. Ja pasaulē olīveļļai ir uzkāpusi cena, tā uzkāps arī Latvijā, mēs tur neko nevaram darīt. Mēs varam rakstīt memorandus, rīkojumus, bet tā tas būs," norādīja eksperte.

Lūgta vērtēt, kāda gada laikā ir bijusi Ekonomikas ministrijas un vairāku pārtikas ražošanā un tirdzniecībā iesaistīto organizāciju parakstītā memoranda ietekme, Gulbe norādīja, ka no tā jēga bija kaut vai tādēļ, ka "brīvprātīgi obligāti" pie viena galda tika nosēdinātas visas pārtikas ķēdē iesaistītās puses - ražotāji, pārstrādātāji un tirgotāji, lai gan "viņi viens otru ļoti nemīl". Līdz ar to tika atrasti saskarsmes punkti, kurus mainot, situācija uzlabojās visiem. Tāpat augstā līmenī tika aktualizēts jautājums par cenām, par konkurenci, par to, kas notiek gan ražotāja pusē, gan tirdzniecības pusē.

Līdz šim vairāk nekā 2500 ēdiena un citu preču piegādes platformas "Bolt Food" partnerkurjeri ir apguvuši kursu par minimālajām higiēnas prasībām pārtikas uzņēmumā, informē uzņēmumā.

Kursa apgūšana ir obligāta, tādējādi paredzams, ka līdz mēneša beigām sertifikātu būs saņēmuši visi aktīvie platformas partnekurjeri.

Vienlaikus "Bolt Food" turpina stiprināt kvalitātes un drošības prasības, īstenojot vairākus pasākumus, kas vērsti uz pārtikas drošību un partnerkurjeru profesionālo atbilstību darbam platformā. Tāpat "Bolt Food" sadarbojas ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP), lai nodrošinātu caurskatāmu un visām prasībām atbilstošu darbības modeli.

Obligātu reģistrāciju PVD ir noslēguši visi jeb vairāk nekā 4000 "Bolt Food" partnerkurjeri. Savukārt topošajiem partnerkurjeriem pirms sadarbības sākšanas pārbaudīs reģistrācijas statusu, tādējādi kontrolējot šo personu atbilstību pārtikas drošības prasībām.

Ik pa laikam publisko telpu satricina Latvijas Bankas ekspertu apkopotās pārtikas cenu atšķirības Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lielveikalos. Pavasarī zem lupas nonāca kafija, tagad – rīsi.

Skrupulozi analizējot cenas internetveikalu lapās, acīmredzot nav atlicis laika iedziļināties mazumtirdzniecības darbības pamatos: izraujot no konteksta pāris faktus, sanāk labi mediju virsraksti, taču pēc būtības izplatītā informācija ir aplama.

Sāksim ar to, kas tirgotājiem visās Baltijas valstīs un visā pasaulē ir kopīgs: lielveikalu bizness ir sarežģīta un visaptveroša sistēma, kuras centrā ir plašs sortiments, pārdomāts veikala iekārtojums, izcila klientu apkalpošana, gudra piegādes ķēdes pārvaldība, mārketings un sabiedriskās aktivitātes, kā arī adekvāta cenu politika. Efektīvi pārvaldot šīs sastāvdaļas, lielveikali var attīstīties konkurētspējīgā mazumtirdzniecības vidē un nodrošināt klientiem ērtu un patīkamu iepirkšanās pieredzi.

Pārtikas cenu jautājums ir tēma par kuru ir izdevīgi skaļi runāt, taču politikas veidotāji šajā jautājumā neiedziļinās pēc būtības, intervijā sacīja SIA "Elvi Latvija" valdes locekle Laila Vārtukapteine.

"Ja runājam par pašreizējo populismu, kas skan no politiskās vides un Ekonomikas ministrijas puses, tad nav nekāds noslēpums, ka vainīgais vienmēr ir jāatrod, un šobrīd tas ir veiksmīgi izdevies. Visi ir atraduši, ka tirgotājs ir vainīgs. Diemžēl tas nav nekas jauns un tā ir bijis gadiem," pauda Vārtukapteine.

Viņa noraidīja pārmetumu, ka Latvijas ražojumiem veikalos tiek piemērots augstāks uzcenojums nekā importa produktiem. Problēmas ir saistītas ar to, ka lielos tirgos, piemēram, Polijā, ražošanas apmēru dēļ preču pašizmaksa bieži ir zemāka nekā Latvijā.

Tajā pašā laikā Vārtukapteine pauda, ka diskusijās netiek runāts par to, ar ko atšķiras Latvijas ražotāji un ar ko preču izplatītāji jeb starpnieki, tostarp gada sākumā no ļoti daudziem izplatītājiem tika saņemti cenu paaugstinājumi zīmolu precēm, kuras viņi pārstāv Latvijas tirgū.

Martā plānots parakstīt papildu vienošanos attiecībā uz pārtikas produktu zemo cenu grozu, tostarp paplašinot tajā iekļaujamo produktu klāstu, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Oktobra sākumā mēs ar visām iesaistītajām pusēm parakstīsim jaunu, papildu vienošanos," sacīja Valainis, piebilstot, ka ir panākta vienošanās, ka šajā pārtikas preču zemo cenu grozā būs vairāk produktu.

Tāpat ministrs atzīmēja, ka zemo cenu grozā iekļautajiem produktiem ir jābūt labāk saskatāmiem veikalos. "Ja mēs ejam ar šīm zemo cenu kategorijām, tad tām ir jābūt pietiekami labi redzamām," teica Valainis, atzīmējot, ka tirgotāji ir apliecinājuši gatavību nākt pretī šajā jautājumā.

Valainis arī atgādināja, ka šā gada vidū Latvijā tiks samazināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme atsevišķiem pārtikas produktiem. "Arī te būs papildu vienošanās, kā notiks PVN samazināšana, ko uzņemas tirgotājs, ko uzņemas ražotājs, ko uzņemas starpnieki, loģistikas uzņēmumi," sacīja ministrs, piebilstot, ka tiks sekots līdzi šim procesam.