Pasaules ekonomiski spēcīgāko valstu G7 iecere ieviest minimālo uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi globālajām kompānijām ļaus valstīm papildināt savu kasi ar papildu ienākumiem, vienlaikus radot ļoti daudz pagaidām neatbildētu jautājumu par to, kā tas notiks un kad sāksies jaunie laiki.
Idejas un diskusijas par to, kā aplikt pārrobežu – globālos – digitālos pakalpojumus ar nodokļiem, rit jau vairāku gadu garumā. Ir valstis, kuras jau ir ieviesušas sava veida digitālo nodokli, piemēram, Ungārija, Francija un Austrija.
Globālie giganti bez nodokļiem
“Iemesli šādam radikālam solim ir vairāki. Proti, pēdējo 10 gadu laikā digitālo pakalpojumu sniegšanas platformas ir attīstījušās kosmiskā ātrumā un vienreiz uzbūvēta struktūra sekmīgi var piedāvāt produktus (pakalpojumus) visā pasaulē, nevis tikai vienā atsevišķā tirgū, un bez fiziskās klātbūtnes ikvienā valstī pelnīt naudu un nemaksāt nekādus vietējos (patērētāju, tirgus, zemes) nodokļus, savukārt savu juridisko adresi izvietot zemu nodokļu (vai pat beznodokļu) teritorijās un maksāt vai nu saviem gigantiskajiem izmēriem neatbilstoši mazu uzņēmuma ienākuma nodokli, vai arī pat pilnībā izvairīties no tā samaksas,” skaidro AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.
Viņš atgādina, ka pasaulē jau daudzus gadus norit sacensība starp valstīm par investoru piesaisti, kur galvenā ēsma ir zemas uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes. “Minimālais uzņēmumu ienākuma nodoklis būtībā nozīmē sacīkstes – kurš sola mazāku peļņas nodokļa likmi – izbeigšanu,” tā J. Zelmenis. Viņaprāt, otrs būtisks faktors ir vēlme likt maksāt šiem lielajiem globālajiem spēlētājiem peļņas nodokli tieši tajā valstī, kuras patērētāji to radījuši, kas ir līdzīgi kā ar pievienotās vērtības nodokli, kas jāmaksā valstī, kurā prece vai pakalpojums tiek patērēts.
“Protams, nedaudz pārsteidz, ka par minimālo peļņas nodokli lemj nevis Eiropas Komisija vai OECD, bet gan G7 (ASV, Kanāda, Japāna, Lielbritānija, Francija, Vācija, Itālija) valstu līderi, tādējādi savā ziņā apliecinot, ka arī šo valstu līderiem ir aktuāls jautājums par valstu kasu piepildīšanu ar nodokļiem,” vērtē J. Zelmenis.
“Iecerēts visās valstīs ieviest vienādu aprēķina principu, kā sadalīt šo peļņu pa valstīm, – vispirms nodoklis tai valstij, kurā notiek pakalpojuma (produkta) vērtības radīšana, un pārējo peļņu sadalīs pēc patēriņa pa valstīm, tostarp arī Latvijai,” tā AS BDO Latvia Nodokļu nodaļas direktore Alise Berlinberga.
Visu rakstu lasiet 15.jūnija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
