Pēdējo trīsdesmit gadu laikā atelpas brīži starp dažādiem globāliem ekonomiskiem satricinājumiem ir būtiski sarukuši. Ekonomiskā attīstība dažubrīd notiek kā pa amerikāņu kalniņiem. Šī iemesla dēļ pasaules nenoteiktības indekss ir sasniedzis 35 gadu augstāko līmeni un turpina kāpt.
Mazos, atvērtos tirgos – tādos kā Latvija, Lietuva un Igaunija – sekas vispirms parādās uzņēmēju uzvedībā, nevis iekšzemes kopprodukta (IKP) datos. Tas nozīmē, ka izmaiņas nepieciešamas arī biznesa risku izvērtēšanā.
Pirmā pazīme – maksājumu kavējumi
Pirmie signāli parādās uzņēmumu maksājumu kavējumu datos – nokavēti maksājumi, bankām, līzinga uzņēmumiem, komunālo pakalpojumu sniedzējiem, degvielas tirgotājiem, parādu piedzinējiem u.tml. Tā kā šie dati visās trīs valstīs tiek atjaunoti katru dienu, tie ļauj reālā laikā pamanīt finanšu spriedzi uzņēmumā, un tas ir krietni pirms uzņēmumā ir iestājušās nenovēršanas problēmas, kas var beigties ar maksātnespēju.
Sākumā skar uzņēmumus, tad mājsaimniecības
Baltijas kredītinformācijas biroju dati liecina, ka mūsu reģionā globālie ekonomiskie satricinājumi vispirms skar uzņēmumus, jo apmēram viena ceturkšņa laikā tiem aug izmaksas vai sarūk likviditāte. Pēc tam tas atbalsojas mājsaimniecībās – kādu laiku spriedze tiek absorbēta, jo mājsaimniecības tērē uzkrājumus, bet kad tie izsīkst, izmaiņas patēriņā notiek ļoti strauji.
Viens reģions – trīs scenāriji
Lai gan mēdzam Baltiju uzskatīt par vienotu tirgu, tomēr starp valstīm ir vērojamas atšķirības. Ja bizness ir izvietots visās trijās valstīs, lokālais konteksts ir ļoti svarīgs. Baltijas kredītinformācijas biroju apkopotie dati par pēdējiem četriem gadiem, kuru laikā bijusi gan Covid pandēmija, gan sācies Krievijas iebrukums Ukrainā, liecina, ka Igaunija uz satricinājumiem reaģē visātrāk un arī ātrāk atkopjas. Latvijā svārstības ir visplašākās, savukārt Lietuvā pīķis iestājas vēlāk, bet saglabājas ilgāk.
Ja Latvijā šajā laika periodā ceturksnī no jauna reģistrēto uzņēmumu parādu skaits no vidējās vērtības svārstījies pat par 60 % uz augšu un nepilniem 50 % uz leju, veidojot milzīgu amplitūdu, tad Lietuvā un Igaunijā svārstības bijušas tikai 20 % robežās abos virzienos. Straujākie parādu pieauguma pīķi Latvijā ir bijuši 2021. gada otrajā pusē un 2023. gadā, taču no 2024. gada piedzīvota strauja lejupejoša tendence.Nozaru griezumā visā reģionā visnestabilākā ir būvniecības nozare. Piemēram, 2021. gadā Baltijā jaunu parādu skaits būvniecībā no 388 gada pirmajā ceturksnī pieauga līdz 646 gada pēdējā ceturksnī. Arī vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un loģistika reaģē salīdzinoši ātri. Savukārt mazumtirdzniecība un pakalpojumi visbiežāk pirmie atspoguļo patērētāju spriedzi. Latvijā pirmās ekonomiskās krīzes pazīmes parasti ir vērojamas loģistikas nozarē, Igaunijā – mazumtirdzniecībā un pakalpojumos, bet Lietuvā būvniecībā un viesmīlības nozarē.
Biznesa riski jāvērtē regulārāk
Vēl pirms 2020. gada bija nepieciešami apmēram 12 līdz 18 mēneši, kamēr ekonomiski satricinājumi pārvērtās maksājumu kavējumos. Šodien tas aizņem vien 6 līdz 9 mēnešus, bet dažās nozarēs – tikai vienu ceturksni. Tāpēc vairs nepietiek ar sadarbības partneru gada pārskatu izvērtēšanu un statiskiem riska modeļiem. Riskus vajadzētu izvērtēt katru ceturksni, jūtīgākos portfeļos pat katru mēnesi.
Ja bizness ir tieši saistīts ar mājsaimniecības patēriņu, pirmos signālus par iespējamiem riskiem varēs redzēt uzņēmumu datos. Piemēram, pēc kara sākšanā Ukrainā 2022. gada trešajā ceturksnī Baltijā par 27 % pieaudzis izmitināšanas un ēdināšanas nozares pakalpojumu sniedzēju jauno parādu skaits salīdzinot ar ceturksni iepriekš. Savukārt Covid laikā ar katru ceturksni strauji auga parādu skaits mākslas, sporta un atpūtas nozarē.
Lai iegūtu iespējami objektīvāku ainu, jālūkojas gan uz makroekonomikas datiem, gan ikdienas maksājumu datiem, lai sapratu situācijas nopietnību. Tas nozīmē, ka dzīves temps ir būtiski pieaudzis ne tikai sadzīvē, bet arī biznesā. Tiem, kas spēs laikus saskatīt riskus un tiem pielāgoties, būs lielākas izredzes no krīzes iziet sausām kājām!
