Mazais bizness

Grantu programmā (ie)dvesma šogad plānots izsniegt vismaz sešus grantus

LETA, 06.09.2018

Jaunākais izdevums

Grantu programmā «(ie)dvesma» šogad jaunajiem uzņēmējiem plānots izsniegt vismaz sešus grantus, ceturtdien preses konferencē žurnālistiem pastāstīja «SEB bankas» valdes loceklis Arnis Škapars.

Viņš atgādināja, ka grantu programmā «(ie)dvesma» šogad jaunajiem uzņēmējiem būs pieejami 60 000 eiro. Grantu programmas aizsācējiem - «SEB bankai», Jūrmalas pilsētai, kā arī Mārupes un Olaines novadiem, šogad pievienojušies arī Siguldas un Ķekavas novadi, paplašinot grantu programmas darbības teritoriju un finansējuma apmēru.

Pēc viņa sacītā, maksimālā naudas summa vienam grantam ir 10 000 eiro, un granta līdzekļus uzņēmēji varēs izmantot mērķiem esošā biznesa attīstīšanai vai arī jauna uzņēmuma izveidei, lai uzsāktu savu biznesu.

«Esam partneri, kuri kopā strādā, meklējot saprātīgas idejas, ko atbalstīt,» sacīja Škapars.

Viņš atgādināja, ka grantu programma (ie)dvesma tika aizsākta 2017.gadā. No pirmajā sezonā saņemtajiem vairāk nekā 30 projektiem žūrija atbalstīja sešus grantu ieguvējus, kopumā tiem piešķirot 40 000 eiro. Starp šiem projektiem, pēc viņa teiktā, bija «pilnīgi trakas, jaunas, »zaļas« idejas». Piemēram, rotaļlietas bērniem - koka dārzeņu dobes, kur stādīt tamborētus dārzeņus. Ražotājs iegādājies tehnoloģisko iekārtu, lai varētu paplašināt darbību.

Siguldas attīstības aģentūras vadītāja Laura Skrodele norādīja, ka attiecīgā programma ir labs piemērs, kā Pierīga var apvienot biznesa konkursa idejas, īstenojot labāko. «Pašvaldības savstarpēji izteikti konkurē, un šis ir labs piemērs, kā kopīgi tikt pie labākās idejas realizācijas,» sacīja Skrodele.

Viņa atzīmēja, ka Siguldas uzņēmēji jau sevi apliecinājuši radošu ideju īstenošanā - Latvijas uzņēmuma, vertikālo vēja tuneļu ražotāja «Aerodium» komanda Holivudas filmas «Neiespējamā misija: Sekas» («Mission Impossible: Fallout») vajadzībām uzbūvējusi lielāko vēja tuneli pasaulē. Skrodele pauda cerību, ka Siguldas pieteikums konkursā būs spēcīgs.

Ķekavas novada pašvaldības Attīstības daļas projektu vadītāja Kristīne Danovska piekrita, ka saredz pašvaldību savstarpēja sadarbībā spēku. «Šādi sadarbojoties, ceram uz kvalitāti iesniegtajiem projektiem, idejām,» sacīja Danovska, norādot, ka Ķekavas pašvaldība mērķtiecīgi strādā pie dažādiem uzņēmējdarbības pasākumiem. Tās mērķis pievienoties grantu programmai ir reāla atbalsta sniegšana drosmīgiem un Ķekavas novadā radītiem projektiem, kas ir dzīvotspējīgi ārpus novada. Pašvaldība plāno atbalstīt jaudīgus uzņēmumus ar ilgtspējīgu potenciālu.

Projektu pieņemšana grantu programmā noslēgsies 3.oktobrī. Iesniegtos projektus vērtēs žūrijas komisija, kuras sastāvā būs uzņēmējdarbības profesionāļi un pašvaldību pārstāvji. Rezultātus plānots paziņot un uzvarētājus apbalvot 15.novembrī.

Saņemto pieteikumu atlase notiks trīs kārtās, izvērtējot to atbilstību programmas kritērijiem un biznesa plānu un idejas potenciālu, kā arī dalībnieku prezentācijas un atbildes uz žūrijas jautājumiem.

Grantu programmu «(ie)dvesma» 2017.gadā aizsāka «SEB banka» kopā ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes un Olaines novadiem. Šogad tai pievienojušies divi jauni partneri - Ķekavas un Siguldas novadi.

Programmas mērķis ir atbalstīt pašvaldību teritorijā jau strādājošus jaunuzņēmumus, gan vēl neīstenotas biznesa idejas, piešķirot grantu finansējumu uzņēmēju plānu īstenošanai

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Grantu programmā (ie)dvesma jaunajiem uzņēmējiem pieejami 80 000 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 06.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienojoties diviem jauniem partneriem – Ropažu un Stopiņu novadiem, kopējais jaunajiem uzņēmējiem pieejamo grantu apmērs programmā «(ie)dvesma» šogad ir pieaudzis līdz 80 000 eiro, informē AS SEB banka pārstāve Ieva Bethere.

Programmas «(ie)dvesma» grantus varēs saņemt gan jau strādājoši uzņēmumi, gan vēl neīstenotu biznesa ideju autori. Projektu pieņemšana sāksies 2. septembrī, bet jau šobrīd programmas īstenotāji aicina visus interesentus iepazīties ar konkursa nosacījumiem.

Grantu programmas aizsācējiem un iepriekšējā gada sadarbības partneriem - SEB bankai, Jūrmalas pilsētai, Mārupes, Olaines, Ķekavas un Siguldas novadiem, šogad pievienojušies arī Ropažu un Stopiņu novadi, paplašinot grantu programmas darbības teritoriju un finansējuma apjomu. Katrs no partneriem piešķirs 10 000 eiro finansējumu, uz kuru varēs pretendēt uzņēmumi, kas veic vai plāno veikt saimniecisko darbību kādā no septiņām grantu programmā iesaistītajām pašvaldībām un uzņēmumi, kuri ir dibināti pirms ne vairāk kā trim gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Grantu programmā (ie)dvesma uzņēmējiem būs pieejami 60 000 eiro

Lelde Petrāne, 07.06.2018

Grantu 10 000 EUR apmērā saņem uzņēmums Genecie - Krista Krūmiņa un Ieva Rozentāle no Mārupes.

Organizatoru foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienojoties diviem jauniem partneriem – Siguldas un Ķekavas novadiem, kopējais jaunajiem uzņēmējiem pieejamo grantu apmērs šogad ir pieaudzis līdz 60 000 eiro. Programmas (ie)dvesma grantus varēs saņemt gan jau strādājoši jaunuzņēmumi, gan vēl neīstenotu biznesa ideju autori.

Grantu programmas aizsācējiem SEB bankai, Jūrmalas pilsētai, kā arī Mārupes un Olaines novadiem, šogad pievienojušies arī Siguldas un Ķekavas novadi, paplašinot grantu programmas darbības teritoriju un finansējuma apjomu. Katrs no partneriem piešķirs 10 000 eiro finansējumu, uz kuru varēs pretendēt kādā no piecu pašvaldību teritorijām reģistrētie uzņēmumi, kuri dibināti pirms ne vairāk kā trim gadiem, kā arī šajās pašvaldībās dzīvojošie iedzīvotāji, kuri vēlas īstenot savas biznesa idejas.

Maksimālā naudas summa vienam grantam ir 10 000 eiro, un šogad plānots izsniegt vismaz sešus grantus. Granta līdzekļus varēs izmantot saimnieciskiem mērķiem esošā biznesa attīstīšanai vai arī jauna uzņēmuma izveidei, lai uzsāktu savu biznesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Grantu programmā (ie)dvesma saņemtas 55 biznesa idejas par gandrīz 450 tūkstošiem eiro

Db.lv, 09.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas, Jūrmalas pilsētas, kā arī Ķekavas, Olaines, Mārupes un Siguldas novadu kopīgi rīkotās grantu programmas (ie)dvesma otrajā sezonā saņemti 55 pieteikumi par kopumā gandrīz 450 tūkstošiem eiro, informē bankas pārstāvji.

Šogad jaunajiem uzņēmējiem pieejamais finansējums pieaudzis līdz 60 tūkstošiem eiro un maksimālā summa vienam grantam ir 10 tūkstoši eiro.

Visaktīvākie bijuši Siguldas novada jaunie uzņēmēji, kas iesnieguši 20 projektus. No Olaines novada saņemtas 10 biznesa idejas, no Jūrmalas un Mārupes 9 pieteikumi, bet Ķekavas iedzīvotāji iesnieguši septiņas biznesa idejas.

Uzņēmēju iesniegtie projekti ir saistīti ar dažādām nozarēm – piemēram, sporta pasākumu rīkošanu, bioloģisko lauksaimniecību, pārtikas produktu ražošanu, bērnu izglītību, tehnisko mērierīču ražošanu un citām jomām. Vairums ideju fokusētas uz Latvijas tirgu, taču vairāki biznesa projekti plāno savus produktus vai pakalpojumus eksportēt uz Eiropas valstīm un citiem tirgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzās dažādiem atbalsta instrumentiem arī pašvaldības veicina jaunu uzņēmumu veidošanos savās teritorijās ar īpašiem grantu konkursiem.

"Aptuveni 90% gadījumu pašvaldībām ir grantu konkurss jauno uzņēmēju atbalstam konkrētajā teritorijā – pašvaldības izraugās savus biznesa uzsācējus, kam piešķirt finansiālu atbalstu," teic Andra Feldmane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos. Ir pašvaldības, kas krīzes ietekmē grantu programmas ir paplašinājušas un tās ir pieejamas ne tikai jaunajiem uzņēmējiem, bet arī vecākiem, kas raduši iespēju transformēt savu biznesu un atraduši jaunas noieta platformas, izstrādājuši jaunus produktus vai pakalpojumus. Finansējuma apmērs ir dažāds, bet vidēji tie ir divi līdz trīs tūkstoši eiro. Visbiežāk tie tiek gradēti pa vietām, piemēram, pirmajai vietai 3000 eiro, otrajai 2500 eiro, bet trešajai – 2000 eiro. Ir arī pašvaldības, kas trim labāko ideju autoriem piešķir vienādu summu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas, Jūrmalas pilsētas, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Siguldas, Ropažu, kā arī Stopiņu novada kopīgi rīkotās grantu programmas «(ie)dvesma» trešajā sezonā saņemts 51 pieteikums. Šogad jaunajiem uzņēmējiem pieejamais finansējums pieaudzis līdz 80 tūkstošiem eiro un maksimālā summa vienam grantam ir 10 tūkstoši eiro.

Visaktīvākie bijuši Jūrmalas novada jaunie uzņēmēji, kas iesnieguši 13 projektus. No Siguldas novada saņemtas 11 biznesa idejas, no Mārupes - 9, Olaines un Ķekavas - 6 pieteikumi. Savukārt no Ropažu novada iedzīvotājiem iesniegtas trīs biznesa idejas, bet Stopiņiem - 2.

Uzņēmēju iesniegtie projekti ir saistīti ar dažādām nozarēm - piemēram, veselības pakalpojumu attīstību, bioloģisku produktu ražošanu, kosmētikas ražošanu, izglītību, tehnisko mērierīču ražošanu un citām jomām. Vairums ideju fokusētas uz Latvijas tirgu, taču vairāki biznesa projekti plāno savus produktus vai pakalpojumus eksportēt uz Eiropas valstīm un citiem tirgiem.

Saņemtie pieteikumi tiks atlasīti četrās kārtās, izvērtējot gan to atbilstību programmas kritērijiem, gan biznesa plānu un idejas potenciālu, kā arī dalībnieku prezentācijas un atbildes uz žūrijas jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Grantu programmā (ie)dvesma septiņām biznesa idejām piešķirti 58 tūkstoši eiro

Db.lv, 16.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties SEB bankas, Jūrmalas pilsētas, Ķekavas, Mārupes, Olaines un Siguldas novadu kopīgi rīkotās grantu programmas jauno uzņēmēju atbalstam (ie)dvesma otrajai sezonai, izvēlētas septiņas perspektīvākās biznesa idejas, kuru autori saņems kopumā 58 tūkstoši eiro to īstenošanai.

SEB bankas grants 10 tūkstoši eiro apmērā piešķirts uzņēmumam Klean no Olaines, lai attīstītu lietotni, kurā klienti var pasūtīt uzkopšanas pakalpojumus gan dzīvojamām telpām, gan komerctelpām, kā arī izvērstu tīrīšanas pakalpojumu platformas darbību.

Jūrmalas pilsēta šogad atbalstījusi divus uzņēmējdarbības projektus. Grantu 6000 eiro apmērā saņems jūrmalnieks Argis Paeglis, un šie līdzekļi tiks ieguldīti uz videi draudzīgas un ilgtspējīgas saimniekošanas principiem balstītas viesu mājas Greenhouse apartments izveidē. Grants 4000 eiro apmērā piešķirts uzņēmumam Tautkrekls ikdienas valkāšanai piemērota tautastērpa ražošanai.

Savukārt Ķekavas novada domes grantu 8276 eiro apmērā saņems Dina Ose. Šis finansējums ļaus iegādāties jaunu ražošanas tehniku, lai paplašinātu karnevālu tērpu bērniem un pieaugušajiem ražošanu un eksportu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Biznesa atbalsta nākotne – jādod gan makšķere, gan ēsma

Reinis Bērziņš - Altum valdes priekšsēdētājs, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas fondu ērai jeb Kohēzijas politikai šogad tiek svinēti 30 gadi. ES naudas atdeve un efektivitāte ir atkarīga ne vien no projektu kvalitātes un ieviesēju godaprāta, bet arī no atbalsta piešķiršanas veida – naudu var aizdod ar atliktu maksājumu vai citiem atvieglotiem nosacījumiem, to var dāvināt (grants), biznesu var veicināt arī ar ne–finanšu atbalstu.

Šo atbalsta veidu pareiza «kompozīcija» bieži vien ir izšķiroša auglīgam projekta rezultātam. Viena no būtiskām ES atbalsta jomām ir biznesa veicināšana – ieguldījumu efektivitāte te ir īpaši aktuāla. Mūsu pieredze rāda, ka ilgtermiņā vislabāk strādā tie veicināšanas instrumenti, kur ir sabalansēti vairāki atbalsta veidi. Piemēram, grants kombinācijā ar izdevīgu aizdevumu dod lielāku atdevi un rada būtisku multiplikatora efektu, nevis tikai naudas dāvinājums vien.

Te vietā būtu pāris cipari – granta ietekme uz tautsaimniecību matemātiski ir 1 pret 1, proti, katrs dāvinātais eiro tautsaimniecībā ienes to pašu vienu eiro. Finanšu instrumentu gadījumā multiplikatora efekts ir kā minimums 1 pret 4, proti, katrs eiro sev piesaista vēl vismaz četrus, dažos gadījumos pat 1 pret 8 un vairāk. Labākais piemērs finanšu instrumentu efektam ir mūsu mājokļu garantiju programma ģimenēm ar bērniem – valdība programmas īstenošanai līdz šim piešķīrusi 16 miljonus eiro, Altum izsniegusi bankām garantijas vairāk nekā 60 miljonu eiro, savukārt bankas ar mūsu garantiju palīdzību hipotekārajos kredītos izsniegušas jau vairāk nekā pus miljardu eiro. Grantos šie 16 miljoni eiro būtu vienkārši uzdāvināti, un viss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Šīs vasaras dienaskārtībā – apsteigt konkurentu

Edgars Kudurs, ALTUM uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurētspēja teju vienmēr sākas ar ikdienišķiem, šķietami «nelieliem» lēmumiem.

Ar precīzi noformulētu, viegli uztveramu produkta vai pakalpojuma nosaukumu. Ar savlaicīgi modernizētām tehnoloģijām, ar ieguldījumiem efektivitātē. Ja šie lēmumi nezinātājam paliek apslēpti, to sekas ar laiku kļūst uzskatāmi redzamas ikvienam – no konkurences cīņas izstājas zaudētāji, tie, kas savu nozīmīgā lēmuma mirkli ir nogulējuši. Viens no šādiem izšķirošiem momentiem ir šī vasara, kad ražošanas sektora uzņēmējiem ir unikāla iespēja ieplānot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, gudri kombinējot vairākas valsts atbalsta programmas un tādējādi stiprināt savu konkurētspēju mērķa tirgos.

Energoefektivitāte ir joma, par kuru uzņēmēji cenšas nedomāt vai vismaz nedomāt par to katru dienu. Priekšstats, ka tas ir dārgi, lieki, pat nevienam īsti nevajadzīgi un sarežģīti, aizvien vēl ir dzīvs. Taču greizie pieņēmumi mainās, tiklīdz šī joma ir iepazīta rūpīgāk. Jo energoefektivitātē ieguldījumus veikušu uzņēmumu pieredze liecina, ka ietaupījums šajā izmaksu pozīcijā salīdzinoši īsā laikā var sasniegt pat 50%, un energoefektīvi uzņēmēji ir krietnu soli priekšā saviem konkurentiem. Turklāt, globālie tirgus spēlētāji, piemēram, lai zināmais IKEA un daudzi citi uz saviem piegādātājiem un partneriem pamazām attiecina tos pašus ilgtspējas standartus, kurus ir ieviesuši savā darbā. Energoefektivitāte un uzņēmuma arvien mazāks klimata nospiedums te ir un būs uzmanības degpunktā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu gadu laikā, kopš stājies spēkā Sociālā uzņēmuma likums, Latvijā izveidoti 97 sociālie uzņēmumi, informē Labklājības ministrijā.

Joprojām populārākā joma, kurā darbojas sociālie uzņēmumi, ir darba integrācija, kurā darbojas 32 procenti no reģistrētajiem uzņēmumiem. Šo uzņēmumu mērķis ir nodarbināt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu pārstāvjus. Savukārt audzis ir to uzņēmumu īpatsvars, kuri darbojas izglītības jomā - skolas un pirmskolas iestādes, kas bieži izmanto alternatīvas metodes, ļaujot iekļauties klases kolektīvos arī skolēniem ar īpašām vajadzībām.

Tāpat sociālie uzņēmumi nodarbojas ar sporta, veselības veicināšanas un medicīnas pakalpojumiem, kā arī vides un dzīvnieku aizsardzību.

LASI ARĪ: Mana pieredze: Dizains ar pievienoto vērtību

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem, kas plāno uzlabot savu energoefektivitāti, attīstības finanšu institūcija Altum no šī gada piedāvā jaunu iespēju – grantu energoaudita veikšanai, informē Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Grants sedz 85% no kopējām energoaudita un nepieciešamo uzlabojumu izpētes, tehnisko risinājumu un ekonomiskā pamatojuma izstrādes izmaksām, paredzot 15% paša uzņēmuma līdzdalību.

Pirmais granta saņēmējs ir SIA «Talsu Bio-Enerģija», kas attīstības projekta ietvaros veiks energoauditu.

Grantu var izmantot valsts un pašvaldības uzņēmumi, privātie uzņēmēji un biedrības. Kopējā Altum grantiem paredzētā summa ir gandrīz 1 miljons eiro.

Maksimālais granta apjoms nav ierobežots, tomēr uzņēmuma investīcijām energoefektivitātes uzlabošanas projektā jābūt vismaz 25 reizes lielākām par saņemto grantu. Proti, ja granta apmērs ir 20 tūkstoši eiro, uzņēmumam energoefektivitātes paaugstināšanā līdz 2021. gada beigām jāinvestē vismaz 500 tūkstoši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sešiem Latvijas uzņēmumiem piešķir grantus inovatīvu produktu izstrādei

Zane Atlāce - Bistere, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grantu projektu konkursā inovatīvu militāra vai divējāda lietojuma produktu attīstības atbalstam uzvarējuši seši Latvijas uzņēmumi, informē Aizsardzības ministrijā.

Grantu programmas konkursa ietvaros Aizsardzības ministrija piešķīrusi atbalstu SIA "Exonicus" neatliekamās medicīniskās palīdzības virtuālās realitātes apmācību treniņa simulatora izstrādei, SIA "Entangle" drošas komunikācijas sistēmas prototipa izstrādei, SIA "Zemgales Remonta Centrs" sertificētas kaujas transporta kapitālā remonta metodoloģijas izstrādei, SIA "SRC Brasa" sauszemes bezpilota platformu virzienbāku sistēmas izstrādei, SIA "Kronis" karavīru sausās uzturdevas gatavo pamatēdienu izstrādei, analīzei un pielāgošanai rūpnieciskai ražošanai, kā arī SIA "VAIROG EU" sertificētas kaujas munīcijas testēšanas un kvalitātes kontroles metodoloģijas izstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldības grantu programmai "Atspēriens" šogad saņemti 70 projektu pieteikumi, informē pašvaldībā.

Programmai bija aicināti pieteikties radoši un inovatīvi uzņēmumi, kuri attīsta tehnoloģijās vai zināšanās balstītus risinājumus. Maksimālā granta summa, ko uzvaras gadījumā būs iespēja saņemt projekta iesniedzējs ir 25 000 eiro.

Rīgas dome konkursa rezultātā sniegs atbalstu vismaz trīs uzņēmumiem.

Piektdien, 17.jūlijā, notiks 10 labāko ideju publisks vērtēšanas pasākums, kurā piedalīsies Latvijas un ārvalstu uzņēmējdarbības vidē atpazīstami cilvēki. Savukārt nedēļu pēc publiskās vērtēšanas pasākuma komisija pieņems gala lēmumu par trīs uzņēmumiem, kuri katrs saņems līdz 25 000 eiro lielus grantus savas konkursa idejas realizācijai.

Jau kopš 2009.gada Rīgas dome īsteno grantu programmu "Atspēriens", kuras mērķis ir veicināt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību pilsētā, kā arī sekmēt jaunas uzņēmējdarbības un uzņēmēju produktu popularitāti. Šogad kopējais grantu programmas finansējums ir 75 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "Evlab" ar 150 zīmola "Nextbike" velosipēdiem galvaspilsētā ir atklājis velosipēdu koplietošanas sezonu.

"Nextbike Latvija" vadītājs Mārcis Blumbergs norāda, ka nomas velosipēdi ir pieejami lietotājiem visas vasaras un rudens sezonas garumā. Gadījumā, ja ziema būšot tikpat silta kā pērn, velosipēdi lietotājiem būs pieejami arī ziemas mēnešos.

Jau ziņots, ka SIA "Evlab" kļuva par vienu no trim 2019. gada Rīgas domes grantu programmas "Atspēriens" uzvarētājiem. Projekta ietvaros uzņēmums saņēma 25 000 eiro jaunu velosipēdu iegādei.

Trīs uzņēmumi Atspērienā tiek pie 75 000 eiro viedpilsētu risinājumiem 

Par Rīgas domes grantu programmas «Atspēriens» 2019. gada uzvarētājiem atzīti SIA «Evlab»,...

"Plānu realizācija noteikti ir izdevusies. 150 velosipēdiem ir uzstādītas modernas rāmja slēdzenes, kas spēj precīzi parādīt savu atrašanās vietu gan klientiem pieejamības nolūkos, gan administrācijai drošības nolūkos. Ar grantu programmas "Atspēriens" palīdzību ir iegādāti arī 40 jauni velosipēdi. To piegāde Rīgā sagaidāma drīzumā - vēlākais augustā," stāsta "Nextbike" vadītājs.

"Nextbike" pilsētas ielās darbu uzsāka jūnijā, lai gan sākotnēji to bija plānots jau aprīlī. M. Blumbergs šo apstākli skaidro gan ar dažu sarežģītu birokrātisku procesu izpildes laiku, gan tehniskām pārmaiņām, bijusi jūtama arī pandēmijas ietekme.

Klientu ērtībai un velosipēdu pieejamības veicināšanai, sadarbībā ar inženieriem un pilsētplānotājiem "Grupa 93", tika izstrādāta "brīvā zona" jeb "flexzone", kur klientiem tagad ir iespēja pabeigt nomu ārpus "oficiālas" stacijas, par to piemaksājot papildu 1 eiro, norāda M.Blumbergs, kura sākotnējais mērķis jau pērn bija attīstīt koplietošanas velosipēdu infrastruktūru Rīgā.

Sixt velonomu Latvijā aizstās Nextbike 

Velosipēdu koplietošanas zīmola «Sixt» vietā Latvijā darbu sāks «Nextbike Latvia», kas nupat...

"Brīvās zonas" ieviešana ļauj pakalpojumam kļūt daudz pieejamākam – katram klientam tiek dota iespēja aizbraukt līdz savam galamērķim un tur atstāt velosipēdu, kas tālāk ir pieejams nākamajam lietotājam daudz tuvāk kā fiksētā stacijā.

Esošo staciju izvietojums esot balstīts uz klientiem jau ierasto izvietojumu no citiem gadiem. Ir nākušas klāt arī jaunas stacijas, kur novērots potenciāls pēc pieprasījuma. "Aktīvajiem velo nomas lietotājiem būs iespēja ietekmēt brīvo zonu robežas un staciju izvietojumu," piebilst vadītājs.

Tāpat arī nekustamo īpašumu attīstītājiem, apsaimniekotājiem un jebkuram uzņēmumam, kas vēlas uzlabot vidi sev apkārt un iedzīvotāju vai darbinieku veselību, ir iespēja ar līdzmaksājuma palīdzību nodrošināt velo koplietošanas staciju gandrīz jebkurā sev vēlamā vietā.

"Nextbike" pirmā sadarbība stacijas izveidē ar citu uzņēmumu īstenota kompleksā "Business Garden" Rīgā, Pārdaugavā. Velo koplietošanas stenda pieejamība objektā tiks nodrošināta tuvākajā laikā. Šāda un citu mobilitātes pakalpojumu piedāvāšana biroju kompleksā palīdzējusi arī papildus punktu iegūšanai starptautiskā ilgtspējīgas būvniecības sertifikāta LEED augstākās - platīna kategorijas saņemšanai.

"Gan no pilsētplānošanas viedokļa, gan no pašvaldības pārvaldības viedokļa, gan arī no katra atsevišķa iedzīvotāja personīgā viedokļa, velosipēds un velosipēda pieejamība ir kā tāda "brīnumnūjiņa" - instruments dažādu situāciju efektīvai uzlabošanai," teic "Nextbike Latvija" vadītājs Mārcis Blumbergs.

"Nextbike Latvija" pagaidām ir vienīgais šāda pakalpojuma sniedzējs valstī. "Lai arī pēdējos divos gados ir strauji paplašinājusies koplietošanas servisu daudzveidība (elektroskūteri, mopēdi un citi), tomēr no ilgtspējības, efektivitātes, vides aizsardzības, veselības un vēl daudziem citiem aspektiem – velosipēds ir galvas tiesu pārāks," teic M. Blumbergs

Arī tūristi ir ļoti nozīmīgs koplietošanas velosipēdu klientu segments. "Pandēmija, protams, ietekmē kopējo tūrismu plūsmu un paredzam, ka ceļošanas ierobežojumu dēļ ārzemju tūristi, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, mazāk izmantos velo nomas pakalpojumus Rīgā, taču paredzam arī to, ka velo koplietošana kļūs daudz populārāka vietējo iedzīvotāju vidū, jo ir novērojama tendence, ka iedzīvotāji meklē alternatīvas sabiedriskajam transportam," uzskata vadītājs. Viņš piebilst, ka sadarbība ar pašvaldībām ir tā, kas veicinās tieši vietējo lietotāju skaita pieaugumu.

Lai pārvietotu velosipēdus starp stacijām, kā arī lai pārbaudītu to tehnisko stāvokli, uzņēmuma tehniskais dienests veic regulāras apgaitas. Līdz ar to katrs velosipēds ne retāk kā reizi 3 dienās tiek pārbaudīts, apkopts, notīrīts un dezinficēts, norāda vadītājs. Tāpat viņš aicina lietotājus arī pašiem rūpēties par savu drošību un veselību, regulāri mazgājot rokas un ievērojot arī citas pandēmijas laikā noteiktās personīgās higiēnas prasības.

"Nextbike" ir viens no koplietošanas velosipēdu sistēmas izstrādātājiem, kas darbojas globālā tīklā vairāk nekā 200 pilsētās, vairāk nekā 26 valstīs visā pasaulē. Visā pasaulē ir 7 miljoni reģistrētu "Nextbike" lietotāju.

TEVI VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Atspēriens piešķirs 25 000 eiro grantus radošiem un inovatīviem uzņēmumiem 

Rīgas pašvaldība izsludina ikgadējo pieteikšanos grantu programmai "Atspēriens"....

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Atspēriens aicina uz publisku ideju vērtēšanas pasākumu

Lelde Petrāne, 22.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grantu programma «Atspēriens» ir noskaidrojusi desmit 2019. gada finālistus un aicina uz publisku ideju vērtēšanas pasākumu.

Finālistu idejas vērtēs: Aigars Rostovskis – augtskolas «Turība» īpašnieks, Renārs Zeltiņš – šovmenis un TV raidījumu vadītājs, Kitija Tigule – «Amadeus Latvija» valdes locekle un pārdošanas direktore Skandināvijā un Centrāleiropā, kā arī Edgars Grandāns – «Latvijas Mobilais Telefons» korporatīvo klientu dienesta vadītājs.

Ideju vērtēšanas pasākums notiks šā gada 24.oktobrī plkst. 18:00, Latvijas Universitātes Zinātņu mājas konferenču zālē «Alfa», Jelgavas ielā 3, Rīgā. Pasākumu apmeklēt ir aicināts ikviens interesents un līdzjutējs.

Grantu programmas «Atspēriens» finālisti šogad ir SIA ARConstruction, SIA DzĪB Pārvaldnieks, SIA EVLAB, SIA FOREN Technology, SIA KONG MOBILITY, SIA Luksts, SIA MOBIO, SIA ParVaiPret.lv, SIA Servix grupa un SIA SIZZAPP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Atspēriens piešķirs 25 000 eiro grantus radošiem un inovatīviem uzņēmumiem

Lelde Petrāne, 05.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldība izsludina ikgadējo pieteikšanos grantu programmai "Atspēriens".

Programmai līdz 5. jūlijam aicināti pieteikties radoši un inovatīvi uzņēmumi, kas attīsta tehnoloģijās vai zināšanās balstītus risinājumus.

Konkursa rezultātā Rīgas pašvaldība atbalstu sniegs vismaz 3 uzņēmumiem. Kopējais grantu apjoms programmas ietvaros ir 75 000 EUR.

Grantu programmā "Atspēriens" aicināti piedalīties uzņēmumi, kas nav vecāki par 5 gadiem. Uzņēmums, kas piesakās konkursā, var nebūt reģistrēts Rīgā, taču granta realizācija jāveic Rīgas administratīvajā teritorijā. Maksimālā granta summa, ko var saņemt projekta iesniedzējs, ir 25 000 EUR ar atbalsta intensitāti 100% apmērā (atbalstāmajām izmaksām).

Pieteikumi elektroniskā veidā tiks pieņemti līdz 5. jūlijam (ieskaitot). Pieteikums, kas parakstīts ar e-parakstu, jāsūta uz e-pasta adresi [email protected]. Konkursa nolikums un pieteikuma veidlapas pieejamas šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Viesmīlības sektorā strādājošajiem trīs mēnešus varētu izmaksāt 300 eiro grantu

LETA, 20.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram ēdināšanas un izmitināšanas sektorā strādājošajam varētu trīs mēnešus izmaksāt 300 eiro lielu grantu mēnesī, sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Pieņemot, ka grantiem tiktu pieteikti visi sektorā nodarbinātie, tas valsts budžetam izmaksātu 36 miljonus eiro. Ekonomikas ministrs piebilda, ka patlaban nav zināms, kurā budžeta programmā šie līdzekļi tiks rasti.

Viņš informēja par Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu ēdināšanas un izmitināšanas sektora uzņēmumiem piedāvāt divu pakāpju atbalsta mehānismu darbības atsākšanai - grantus nodarbinātības veicināšanai un bezprocentu aizdevumu apgrozāmajiem līdzekļiem.

Pēc ministra stāstītā, tūrisma nozares komersantiem ēdināšanas un izmitināšanas sektoros zaudējumi kopš marta vidus ir vismaz 77 miljoni eiro un vislielākās problēmas sektoram rada apgrozāmo līdzekļu trūkums. Abos sektoros tiešā veidā ir cietuši aptuveni 4000 mazie un vidējie uzņēmumi, radot negatīvu ietekmi uz aptuveni 40 000 sektorā nodarbināto. Vitenberga priekšlikums ir nodrošināt katram ēdināšanas un izmitināšanas sektorā strādājošajam 300 eiro lielu grantu, kas tiktu izmaksās trīs mēnešus - no 1.jūlija līdz septembra beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir nonākusi dzīves cikla stadijā, kad finanšu instrumenti var būt daudz efektīvāki par grantiem, taču eksperti iesaka tos arī «blenderēt».

To konferencē par ES finansējumu un investīcijām Nauda un reformas: Eiropas investīciju nākamā paaudze debatēs Granti vai finanšu instrumenti - kas dod lielāku labumu? atzina Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un Cēsu mērs Jānis Rozenbergs. Divarpus Eiropas Savienības finansējuma periodos Cēsis piesaistījušas aptuveni 78 miljonus eiro lielas investīcijas grantu formātā, un aptuveni 20 miljonus ir piesaistījis privātais sektors, piemēram, daudzdzīvokļu māju siltināšanai. «Es salīdzinātu grantus un finanšu instrumentus ar medicīnas terminiem. Iedomājieties, ja esat mazliet saslimis, vieglā formā, tad dzerat homeopātiskas zāles vai bezrecepšu zāles. Ja saslimstat ļoti, tad jāņem talkā antibiotikas. Būsim godīgi, ka piecdesmit Padomju Savienības saimniekošanas gados publiskā infrastruktūra bija ļoti noplucināta, atpalikusi un teju daudzos gadījumos bija avārijas situācijā. Man liekas, ka tas bija brīdis, kad bija nepieciešamas antibiotikas, lai uzceltu organismu kājās, un mēs arī veiksmīgi to esam darījuši,» komentē Cēsu mērs J.Rozenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoefektivitātes uzlabošanai nodrošina kompleksu atbalstu

Armanda Vilcāne, 01.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoefektivitātes uzlabošanai uzņēmējiem šobrīd pieejami gan dažādi granti un aizdevumi, gan tehniskie risinājumi un bezmaksas konsultācijas

Energoefektivitātes veicināšana uzņēmumos ir viena no Ekonomikas ministrijas (EM) prioritātēm, tāpēc, lai skaidrotu Energoefektivitātes likuma prasības, kā arī sniegtu plašāku ieskatu ar energoefektivitātes paaugstināšanu saistītajos jautājumos, EM gan individuāli, gan kopā ar attīstības finanšu institūciju Altum pēdējos gados veikusi virkni skaidrojošo aktivitāšu, kā arī organizējusi informatīvus pasākumus, norāda EM. Dažādus ar energoefektivitāti saistītus pakalpojumus un preces komersantiem piedāvā arī vairāki enerģētikas nozares uzņēmumi.

Līdzekļi ir

Altum uzņēmējiem sniedz kompleksu atbalstu, piedāvājot gan grantus, gan finansējumu aizdevuma veidā, atgādina attīstības finanšu institūcijas energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs, norādot, ka ar granta līdzekļiem iespējams finansēt energoauditus ēkās, iekārtās, uzņēmuma darbības procesos, sistēmās un mērījumos, kā arī veikt ēku un iekārtu izpēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Teamshape uzņemta EIT Digital Venture Program

Anda Asere, 12.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"EIT Digital Venture Program" virtuālajā pirmsakselerācijas programmā uzņemta arī "Teamshape" komanda no Latvijas.

"Teamshape" attīsta analītikas platformu, kas palīdz vadītājiem uzturēt saikni un veicināt to darbinieku labsajūtu, kuri strādā attālināti. "Šobrīd aktīvi strādājam pie produkta tiešsaistes versijas pabeigšanas, ko plānojam laist klajā pēc mēneša – jūlijā. Esam panākuši vienošanos ar uzņēmumiem no Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas, kuri ir gatavi ieviest mūsu digitālo rīku savā cilvēkresursu vadīšanā. Cenšamies nodrošināt pilnvērtīgu produkta funkcionalitāti, lai radītu vērtību šo pirmo klientu darbinieku labsajūtas celšanai," teic Jēkabs Dambergs, "Teamshape" vadītājs.

"EIT Digital" partneris šajā programmā četrās valstīs – Baltijā un Ukrainā - ir jaunuzņēmumu akselerators "Startup Wise Guys". "Startup Wise Guys" tiešsaistes pirmsakselerācijas programmu vadītāja Aļona Beļinska stāsta, ka šajās valstīs saņemts 41 pieteikums, kas kvalificējās programmas noteikumiem, no kuriem atlasītas piecas komandas ar lielāko potenciālu. To vidū ir pa divām komandām no Igaunijas un Lietuvas un viena no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies pieteikumu pieņemšana Aizsardzības ministrijas pirmajam grantu konkursam militāras vai divējādas nozīmes produktu attīstības atbalsta saņemšanai. Kopumā saņemti 15 projektu pieteikumi no 12 dažādiem iesniedzējiem, informē Aizsardzības ministrija.

Starp projektu iesniedzējiem ir gan aizsardzības nozarei jau zināmi uzņēmumi, gan tādi, kuri ar Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem līdz šim nav sadarbojušies. Piedāvātie projekti pārstāv dažādas ar aizsardzības industriju un bruņoto spēku materiāltehnisko nodrošinājumu saistītas jomas, piemēram, individuālais ekipējums, inženiertehniskais aprīkojums, bezpilota aparāti, dažādi materiāli, sensori un sakaru nodrošinājums. Pieprasītā aizsardzības nozares atbalsta apmērs iesniegto projektu ietvaros svārstās no diviem līdz septiņdesmit tūkstošiem eiro.

Aizsardzības nozares eksperti šobrīd veic iesniegto projektu sākotnējo izvērtēšanu, nepieciešamības gadījumā saziņā ar uzņēmējiem precizējot iesniegtajos projektos trūkstošo informāciju. Turpmākā pieteikumu vērtēšana tiks veikta atbilstoši grantu konkursa nolikumā ietvertajiem nosacījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kā top? Smalkais muslis ar ogām

Laura Mazbērziņa, 12.04.2019

Ieva Biķe (no labās) un Ilze Kalāce-Bērziņa, SIA Smalkais muslis īpašnieces. Ražošanas process skatāms tālāk galerijā!

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA Smalkais muslis ražotnē Olainē, kur tiek ražots muslis ar ogām.

Ieva Biķe un Ilze Kalāce-Bērziņa ir radījušas smalka maluma auzu pārslu, augļu, sēklu un ogu maisījumu Smalkais muslis. Ražošanas process notiek kādreizējā piemājas dārza mājā, kura ir vien septiņus kvadrātmetrus liela. Uzņēmuma vadītājas uzsver, ka Smalkais muslis ir ne tikai klasiskais brokastu produkts, bet ēdams arī vakariņās. Tiešu konkurentu tam neesot, jo neviens Latvijā vēl nepiedāvā musli, kurš ir sasmalcināts. Produktam netiek pievienots cukurs, jo saldumu tam piešķir augļi un ogas. «Mēs gribējām atšķirties un visu samalt. Sākotnēji gan mums salūza vairākas iekārtas, jo samalt dateles vai rozīnes nav tik vienkārši, tomēr esmu atradusi tehniku, kā to izdarīt,» stāsta I. Kalāce-Bērziņa, kura ir atbildīga par ražošanas procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs gribētu redzēt reģionālo reformu, kas dotu iespējas pašvaldību līmenī plānot un darboties ar lielākiem resursiem, tā radot arī lielāku efektivitāti,» par vienu no Latvijas ekonomikas neapgūtā potenciāla aspektiem sarunā ar db.lv par bankas pirmā pusgada biznesa rādītājiem un Latvijas ekonomikas efektivizāciju saka SEB bankas prezidente un valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

«SEB itin daudz sadarbojas ar pašvaldībām, bet efektivitātes rezerve noteikti ir pārvaldības modelī – reģionālajā plānošanā un pārvaldībā, kas ir pārāk sarežģīta,» saka I. Tetere. «Valsts līmenī ekonomikas efektivitāte noteikti ir meklējama pašvaldību pārvaldībā un reģionālajā plānošanā. Ar diviem miljoniem iedzīvotāju mēs nevaram atļauties 119 pašvaldības.»

Kā sadarbības piemēru ar pašvaldībām I. Tetere min SEB grantu programmu (ie)dvesma ar 60 tūkstošu eiro lielu fondu, kurā kopā ar piecām pašvaldībām – Jūrmalas pilsētu, Ķekavas, Mārupes, Olaines un Siguldas novadiem – banka ir izsludinājusi jaunu pieteikšanos. Pērn šāda sadarbība bija ar trim pašvaldībām. «Mēs atlasītajām biznesa idejām nodrošinām inkubācijas periodu, kad tā tiek strukturēta, tiek veidots biznesa plāns un atrasti sadarbības partneri. Beigās vairākas no šīm idejām saņem arī finansiālu atbalstu. Pašvaldības tajā aktīvi iesaistās, lai redzētu, kas viņu vidē ir vajadzīgs.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnēji bija plānots, ka gada sākumā sāks izsniegt jaunās personas apliecības jeb eID kartes ar desmit gadu derīguma termiņu, kas ir divreiz garāks, kā šobrīd. Taču jauno karšu ieviešana tagad tiek prognozēta tikai rudenī, vēsta LNT ziņas.

Kad pagājušā gada vasarā tika sagatavoti labojumi valdības noteikumos, tika paredzēts, ka personas apliecības ar divreiz garāku — desmit gadu derīguma termiņu sāks izsniegt 2019. gada 1. janvārī. Tomēr līdz apstiprināšanai valdībā jaunie noteikumi tā arī nav tikuši.

Kā skaidro Iekšlietu ministrijā (IeM), jauno eID karšu ieviešanu nācies atlikt vismaz divu iemeslu dēļ. Pērn decembrī ražotājs informējis, ka personas apliecības nespēs piegādāt sākotnēji plānotajā termiņā. Vēl viens būtisks iemesls, kāpēc joprojām turpina izsniegt identifikācijas kartes ar piecu gadu termiņu, ir pārāk lieli vecā parauga personas apliecību krājumi.

«Uzkrājums vecajām kartēm ir izveidojies pietiekami ievērojams. Tādēļ, lai efektīvi izmantotu vecā parauga kartes, pirms mēs uzsākam jauno karšu izsniegšanu, šis ir process, kas ir jāsalāgo savā starpā. Mēs prognozējam to, ka augusts, septembris varētu būt termiņš, kad varētu sākties jaunā parauga eID karšu izsniegšana,» LNT ziņām sacīja IeM valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību turība lielā mērā ir atkarīga no to teritorijā esošo kompāniju rosīguma, tāpēc šobrīd tām jāmeklē veidi, kā atbalstīt savus uzņēmumus.

"Latvijā ir 119 pašvaldības un tās ir ārkārtīgi dažādas. Katra ir unikāla un spēj atrast, kā strādāt ar saviem uzņēmējiem. Katrai no tām ir dažādi instrumenti, bet kopīgais ir tas, ka visās ir uzņēmējdarbības atbalsta punkts vai uzņēmējdarbības speciālists. Dažās pašvaldībās uzņēmējdarbības speciālists ir arī attīstības departamenta projektu vadītājs, bet jebkurā gadījumā ir kāds cilvēks, kurš koordinē šīs lietas. Ir arī uzņēmējdarbības konsultatīvā padome, ar ko pašvaldības konsultējas, lai pielāgotu atbalsta instrumentus konkrētās teritorijas uzņēmēju vajadzībām," stāsta Andra Feldmane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru