Grib reformēt neapliekamā minimuma sistēmu 

Diferencētais neapliekamais minimums, kas ieviests ar mērķi mazināt sociālo nevienlīdzību, savu mērķi nesasniedz, bet starp mājsaimniecībām ar un bez bērniem to pat palielina, turklāt ļoti negatīvi ietekmē ekonomikas attīstību, tāpēc tas ir jāatceļ un jāatgriežas pie fiksētā neapliekamā minimuma

Māris Ķirsons, 2019. gada 13. septembris plkst. 6:35

Foto: pixabay

#Nodokļi

Šādu ideju aizstāv Latvijas Darba devēju konfederācija. Fiskāli neitrāls neapliekamā minimuma apmērs šobrīd var būt 100 eiro (pašlaik no nulles eiro līdz 230 eiro mēnesī) apmērā mēnesī, savukārt par katru apgādībā esošu bērnu nepieciešams piemērot neapliekamo minimumu 300 eiro (pašlaik 230 eiro mēnesī) apmērā. Ar šādu risinājumu būtu iespējams reāli mazināt ienākumu nevienlīdzību un novērst pašlaik izplatīto situāciju, kad valsts ar šo instrumentu sniedz lielu pretimnākšanu cilvēkiem ar pilnu darbspēju, kuri saņem nelielu legālo algu un uztur tikai sevi vienu pašu. Pēc vairāku DB aptaujāto domām, neapliekamā minimuma apmēru un arī tā piemērošanas kārtību var mainīt jau no 2020. gada, ja vien politiķiem būšot atbilstoša vēlme, vienlaikus tomēr vajagot veikt analīzi, kas pamatota ar cipariem par šāda pasākuma ietekmi ne tikai uz attiecīgo cilvēku maciņiem, valsts budžetu, bet arī uz nodarbināto skaitu, produktivitāti, inflāciju. DB jau vēstīja, ka progresīvo neapliekamo minimumu Latvijā ieviesa no 2016. gada, bet no 2018. gada šī sistēma piedzīvoja kapitālo remontu, kas to sarežģīja.

#Negatīvs rezultāts

«Diferencētais neapliekamais minimums (DNM) postoši ietekmē tautsaimniecību, turklāt, pretēji plaši popularizētajam mītam, tas nevis samazina nevienlīdzību, bet vairākās situācijās pat palielina to. Līdz ar to tā robežas paaugstināšana līdz 300 eiro mēnesī vēl pastiprinās tā postošo ietekmi,» vērtē Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka DNM vislielākās priekšrocības dod personām, kurām nav objektīvu nabadzības risku, tas ir, personām ar pilnu darbspēju, kurām nav apgādājamo un kuras legāli saņem nelielu atalgojumu. Savukārt objektīvi nabadzības riski ir mājsaimniecībām, kurās ir personas ar ierobežotu darbspēju, un mājsaimniecībām, kurās ir apgādājamās personas – bērni, it īpaši, ja apgādājamo personu skaits pārsniedz apgādnieku skaitu. DNM no sociālā skatpunkta ir valsts intervence, kas visvairāk atbalsta strādājošos bez apgādājamajiem, kuri, esot bez darbspēju ierobežojumiem, legāli saņem nelielu atalgojumu. Šobrīd šī atbalsta veida maksimums ir 46 eiro. «Piemēram, salīdzinām divus strādājošos: vienam alga ir 440 eiro, otram - 740 eiro. Kura ienākumus valstij ar nodokļu palīdzību vajadzētu samazināt? Pavirši skatoties – viss ir skaidrs. 730 eiro ir vairāk nekā 440 eiro, tātad – pa to arī bliežam. Un mūsu DNM ar to lieliski tiek galā: pirmajam neapliek maksimumu - 230 eiro (ieguvums – 46 eiro), otrajam neapliek aptuveni 100 eiro (ieguvums aptuveni 20 eiro). Viss it kā skaisti, bet, pavērtējot mājsaimniecības līmeni, izrādās, ka pirmais uztur tikai sevi vienu pašu, savukārt otrajam apgādībā ir divi bērni. Tātad DNM starp šo strādājošo mājsaimniecībām nevienlīdzību ir nevis samazinājis, bet palielinājis,» stāsta P. Leiškalns. Viņaprāt, situācija, kad, piemēram, vecpuisis bez bērniem un bez darbaspēju ierobežojuma, saņemot 500 eiro, dzīvo labāk un sev var atļauties vairāk nekā 1000 eiro bruto algu saņemošā māmiņa ar diviem bērniem, ir kliedzoša netaisnība. Būtībā diferencētais neapliekamais minimums rada situāciju, kad, lai personai, kurai nav apgādājamo, izmaksātu pirmos 352 eiro (atbilst minimālajai bruto algai), darba devējam nodokļos ir jāsamaksā 185 eiro. Savukārt par nākamajiem neto algas 352 eiro darba devējam nodokļos ir jāsamaksā 341 eiro.

#Cits modelis

P.Leiškalns uzskata, ka ģimenēm ar bērniem labākais modelis būtu fiksētais neapliekamais minimums katram vecākam, bet par katru apgādībā esošu bērnu tas būtu 2,5 vai pat 3 reizes lielāks.

Visu rakstu lasiet 13. septembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 01. februāris plkst. 8:32

Minimālās algas 500 eiro mēnesī, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma 500...

2019. gada 24. janvāris plkst. 6:15

Diferencētā neapliekamā minimuma pārrēķināšana atbilstoši konkrētā cilvēka ienākumiem...

2015. gada 03. novembris plkst. 14:35

Pretēji plānotajam nākamgad varētu tomēr nepaaugstināt nepaliekamo minimumu par 10 eiro, bet...

2015. gada 25. augusts plkst. 11:23

Ekonomikas ministrijas, LDDK un LTRK nostāja pret piedāvāto diferencēto neapliekamo minimumu liedz...

2015. gada 12. augusts plkst. 11:21

Maksimālais minimālās algas pieaugums, kas nekaitētu tautsaimniecībai, ir 15 eiro, tomēr efektīvāk...

Nepalaid garām

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt...

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas...

No stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums nekā...

Vecie dēļi iegūst otro dzīvi SIA AW Latvia ražotajās mēbelēs un sienu...

Reizi mēnesī pie veikala «Preces no Vācijas» vērojama mūsdienām netipiska aina -...

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

No šīs sadaļas
2019. gada 12. septembris plkst. 9:25

Grozījumi Darba aizsardzības likumā papildinās to ar attālinātā darba definīciju...

2019. gada 12. septembris plkst. 6:21

Ja sulām nepiemēros cukura akcīzes nodokli tāpat kā visiem pārējiem cukurotajiem dzērieniem,...

2019. gada 11. septembris plkst. 9:43

Latvijai ir jādomā par nodokļu sistēmas konkurētspēju, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja...

2019. gada 10. septembris plkst. 14:53

Lielākā daļa Latvijas uzņēmumu uztic grāmatvedību ārpakalpojuma sniedzējam. Lielu uzņēmumu...

2019. gada 10. septembris plkst. 8:18

Triju mēnešu laikā PVN maksātāju skaits sarucis par 4,1 procentu. Nodokļu administrācija...

2019. gada 09. septembris plkst. 16:52

Normatīvajā regulējumā par elektrisko skrejriteņu lietošanu plāno ar tiem atļaut pārvietoties...

2019. gada 09. septembris plkst. 14:01

Veidojot nākamā gada budžetu, nodokļus celt nedrīkst, savukārt minimālās algas palielināšanas...

2019. gada 09. septembris plkst. 6:28

Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits 2019. gada septembrī ir mazāks, nekā tas...

2019. gada 06. septembris plkst. 14:31

Nesaskaņu dēļ par Liepājas cietuma celtniecības termiņiem valdība piektdien līdz nākamajai nedēļai...

2019. gada 06. septembris plkst. 12:16

SIA «Rīgas satiksme» radīto negatīvo ietekmi uz valsts budžeta fiskālo telpu valdība...