Gustsons: ar kontrolējošām, represīvām metodēm neko nevar panākt 

«Latvijā tradicionāli neticība valsts pārvaldei un politiķiem ir ļoti augstā līmenī. Cilvēki bieži izvairās no nodokļu maksāšanas tāpēc, ka neredz, kur nodokļos samaksātā nauda aiziet,» intervijā laikrakstam Diena sacījis Compensa Life Vienna Insurance Group SE Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons.

Dienas Bizness, 2013. gada 28. februāris plkst. 9:26

Viktors Gustsons

Foto: LETA

«Savukārt darba devēji darba ņēmējiem saka: «Nav tev vērts maksāt nodokļus, tāpat jau tev sociālā aizsardzība vai pensija nekāda lielā nebūs, labāk ņem nopelnīto algu aploksnē. Darīsim tā, par 200 latiem es nomaksāšu nodokļus, bet vēl 300 ik mēnesi iedošu aploksnē.» Darba ņēmēji piekrīt,» skaidrojis V. Gustsons.

Taču piebildis: «Bet tam ir ļoti daudz mīnusu, un tad, kad darba ņēmējs kļūst vecāks, tad aptver, ka ne pirmajā, ne otrajā pensiju līmenī nav nekādu būtisku uzkrājumu, rezultātā pensija sanāk ļoti zema, par to nevar pat izdzīvot. Daudzi šobrīd to sāk apzināties un meklē darba devēju, kas maksātu nodokļus no algas pilnā apjomā.»

«Jāsaka, ļoti svarīga ir tieši iedzīvotāju domāšana, jo kontrolējošas, represīvas metodes – un Latvijā Valsts Ieņēmumu dienests bieži strādā kā represīvs instruments – nekad nav efektīvas, tas jau ir daudzkārt un daudzviet pasaulē pārbaudīts,» akcentējis eksperts.

«Ar kontrolējošām, represīvām metodēm neko nevar panākt, jo, izjūtot jebkādu represiju draudus cilvēks vienmēr centīsies izvairīties tieši no tā, ko no viņa ar represīvām metodēm pieprasa. Problēma jau nav pašā VID, jo VID izpilda to, kas politiķu lēmējvaras līmenī pieņemts. Bet diemžēl tieši politiķu un lēmējvaras līmenī Latvijā efektīvs instruments ēnu ekonomikas mazināšanai vēl nav atrasts,» viņš skaidrojis Dienai.

Runājot par reemigrāciju, viņš paudis viedokli, ka «panākt aizbraukušo atgriešanos nav tik vienkārši, un cilvēki, kuri dzīvo, piemēram, Īrijā, masveidā neatgriezīsies».

«Ne tikai, lai sāktos reemigrācija, bet arī lai apturētu emigrāciju, ir jārada darbavietas. Jāatceras, arī, ka Latvijas vēsturē ir bijuši vairāki periodi, kad no šejienes izbraukuši daudzi iedzīvotāji un lielākā daļa aizbraucēju nav atgriezušies. Ir jāsaprot, ka aizbraukušie savā mītnes zemē iesakņojas. Man arī ir paziņas, kas aizbraukuši un nedomā atgriezties, lai kādi plāni te tiktu rakstīti,» Dienai stāstījis V. Gustsons.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2013. gada 27. februāris plkst. 9:09

Pretēji amatpersonu vēstītajam, ka šogad nav gaidāms būtisks nekustamā īpašuma...

2013. gada 19. februāris plkst. 11:17

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policija veic apjomīgu izmeklēšanu un Liepājā aizturējusi...

2013. gada 21. janvāris plkst. 13:19

Ministru kabineta komiteja šodien nolēma tālākai apstiprināšanai valdībā virzīt...

2013. gada 15. janvāris plkst. 14:50

Nodokļu jomā pasaulē novērojama tendence paaugstināt netiešo nodokļu likmes, lai palielinātu...

2013. gada 08. janvāris plkst. 17:47

Nodokļu ieņēmumi pērn tika iekasēti 4288,8 miljonu latu apmērā, kas pārsniedz plānotos...

Nepalaid garām

Biznesa portāls Db.lv bija liecinieks situācijai, kad kāda sieviete SIA «Ilgezeem» tirdzniecības...

Jaunlaicenē ražotās cementēto koka ēveļskaidu plātnes tiek realizētas ne tikai Eiropā, bet...

Asociācija LANĪDA turpina publicēt ikmēneša nekustamā īpašuma tirgus cenu indikatoru....

Jau 22.sezonu Saulkrastos strādā Velosipēdu muzejs, kas ļauj ielūkoties Latvijas velosipēdu ražošanas...

Aktīvā atpūta dabā ir jaunzēlandiešu filozofija un reliģija, ja gribat to izbaudīt...

Vivid Tech rada interaktīvas cenu zīmes, kas rāda ne tikai produkta cenu,...