Latvijas nekustamā īpašuma tirgus pēdējos divos gados ir piedzīvojis ievērojamas pārmaiņas. Augošās procentu likmes, augstās būvniecības izmaksas un pircēju piesardzība ir būtiski ietekmējušas jauno projektu attīstību, īpaši ekonomiskajā segmentā, kur pieprasījums kritās visstraujāk. Tā rezultātā palielinājās nepārdoto dzīvokļu apjoms, taču tagad situācija mainās. EURIBOR līmenis sāk samazināties, hipotekāro kredītu pieejamība uzlabojas, un jauno projektu dzīvokļu piedāvājums strauji sarūk.

EURIBOR kritums un tā ietekme uz nekustamo īpašumu

Eiropas Centrālā banka (ECB) pēc ilgstošas procentu likmju celšanas ir sākusi tās mazināt. 6 mēnešu EURIBOR likme ir nokritusies no augstākā punkta 4,1% līdz 2,4%, un sagaidāms, ka kritums turpināsies. Tas nozīmē, ka hipotekāro kredītu procentu maksājumi kļūst pieejamāki, palielinot pircēju interesi un veicinot darījumu skaita pieaugumu.

Īpaši svarīgi tas ir jauno projektu ekonomiskajā segmentā, kur iepriekš daudzi potenciālie pircēji atlikuši lēmumu iegādāties dzīvokli augsto aizdevuma izmaksu dēļ. Pašlaik mēs novērojam, ka tie, kuri bija nogaidījuši, sāk atgriezties tirgū.

Kāpēc rīkoties tagad?

Nesen piedzīvotais augstais akciju tirgu svārstīgums, kur dažu dienu laikā akciju indeksi zaudēja vairāk nekā 10% no savas vērtības, var būt priekšvēstnesis līdzīgām un iespējams pat asākām svārstībām vēl šogad. Tāpat, tas arī liek atcerēties par procentu likmju un finanšu tirgu savstarpējo saistību, kur nestabilitāte akciju tirgos var izraisīt tālāku ķēdes reakciju obligāciju, finansējuma un nekustamā īpašuma segmentos.

Mēnešiem ilgi cerības par procentu likmju samazinājumu ir dominējušas diskusijās finanšu tirgus analītiķu un uzņēmēju vidū. Rūpīgi ir sekots līdzi Centrālajam bankām, ar cerībām, ka tiks doti signāli, kas varētu samazināt aizņēmumu izmaksas un stimulētu ekonomisko aktivitāti. Sākotnēji bija cerības, ka šie likmju samazinājumi notiks rudenī. Tomēr, rudens pagāja bez jebkādām izmaiņām un centrālās bankas saglabāja piesardzīgu nostāju, norādot uz ilgstošo inflācijas spiedienu un neskaidrajiem ekonomiskajiem apstākļiem. Tad cerības par likmju samazināšanu pārnesās uz pavasari, taču, neskatoties uz pozitīviem ekonomiskajiem rādītājiem, centrālās bankas atkal palika pie sava. Rūpes par algu inflāciju, piegādes ķēdes traucējumiem un ģeopolitisko spriedzi bija iemesli, lai saglabātu līdzšinējo kursu.

Īres maksas pieaugums par mājokli Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), tomēr, salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums bijis mērenāks, liecina Eurostat dati.

Neskatoties uz cenu izmaiņām, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latvijā ir uzlabojušās iespējas īrēt mājokli. Cenu dinamiku Latvijā ietekmē pieprasījums pēc mūsdienīgiem mājokļiem, ko veicina Euribor kritums, izpētījis Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Īres cenu izaugsme stipri atpaliek

Eurostat dati rāda, ka Latvijā īres cenas no 2010. līdz 2024. gadam pieaugušas gandrīz par 60 %, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Savukārt Igaunijā īres cenas šajā laikā kāpušas pat par 212 %, bet Lietuvā – par 175 %, padarot šīs valstis par līderēm ES īres cenu pieaugumā. Vienīgā valsts, kur īres cenas ir samazinājušās, ir Grieķija – par 13 %. Jāņem vērā, ka šie dati attiecas uz dzīvojamo mājokļu tirgu un tie neietver komerciālos īpašumus.

AS "Latvijas gāze" valdes locekļu speciālā mērķa kompānija SIA "Energy Investments" līdz gada beigām plāno atpirkt vairāk nekā 97% "Latvijas gāzes" akciju, pastāstīja "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš teica, ka "Energy Investments" ir atpirkusi 28,97% "Rietumu bankai" piederošo "Latvijas gāzes" akciju, kļūstot par īpašnieci 70,08% uzņēmuma.

Savukārt iepriekš SIA "Haupas" piederošos 6,15% "Latvijas gāzes" akciju un "Investment Company Sarl" piederošos 5% akciju iegādājusies advokāta Armanda Stroda kontrolētā SIA "Energo Management", kam tagad pieder 11,15% "Latvijas gāzes" akciju.

Jautāts, vai plānots iegādāties arī atlikušās "Latvija gāzes" akcijas, Kalvītis teica, ka mazāk nekā 3% ir publiskā piedāvājuma akcijas, ko neļāva atsavināt, izejot no biržas, bet pārējos vairāk nekā 97% "Energy Investments" plāno iegādāties līdz šī gada beigām.

Jelgavā turpinās īres namu būvniecība Ganību ielā 54 - pirmā māja ir uzbūvēta un šobrīd turpinās iekšdarbi, savukārt otrajam īres namam sākta modulāro konstrukciju uzstādīšana, informē Jelgavas valstspilsētas pašvaldība.

Paralēli teritorijā notiek bruģēšanas un labiekārtošanas darbi. SIA "Jelgavas īres nami" paredz, ka augustā iedzīvotājiem prezentēs demo dzīvokli, rīkojot Atvērto durvju dienu. Iedzīvotāji, kuri atbilst nosacījumiem un vēlas īrēt dzīvokļus šajos namos, jau šobrīd aktīvi reģistrējas Jelgavas pašvaldības īres dzīvokļu reģistrā - līdz šim reģistrēti 96 iesniegumi.

SIA "Jelgavas īres nami" Ganību ielā 54 būvē divas energoefektīvas piecstāvu dzīvojamās mājas. Katrā ēkā būs 58 dažāda izmēra dzīvokļi ar pilnu iekšējo apdari un santehniku, kā arī virtuves mēbelēm un iekārtām. Īres māju būvniecībā tiek izmantota mūsdienīga tehnoloģija - tās tiek montētas no gatavām modulārajām konstrukcijām, kas tiek ražotas tepat Latvijā - Tukumā.

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "YIT LATVIJA" rudenī ekspluatācijā nodevis būvprojektu Āgenskalnā - “Mārpagalmi” otro namu, kas tapis, izveidojot kopuzņēmumu un piesaistot investorus - čehu investīciju grupu “RSJ Investments”.

SIA “YIT LATVIJA” valdes loceklis Andris Božē ir pārliecināts, ka nākotnē sadarbība ar investīciju fondiem ļaus efektivizēt darbību un īstenot jaunus projektus dzīvojamā fonda attīstības ietvaros.

Andris Božē norāda, ka esošā situācija nekustamo īpašumu tirgū ir sarežģīta, Euribor likmes joprojām ir augstas un jaunu projektu attīstību bremzē dažādi ar to saistīti faktori. Piemēram, pašu attīstītāju rokās ir jābūt pietiekami lieliem un brīviem finanšu līdzekļiem, lai īstenotu būvniecību, turklāt vēl vairākos projektos vienlaicīgi. Diemžēl finanšu resursi augsto Euribor likmju dēļ ir ievērojami dārgāki nekā tas ir bijis pāris gadus atpakaļ. Arī dzīvokļu iegādes nosacījumi Baltijā nav īsti labvēlīgi attīstītājiem. Latvijas prakse paredz, ka tad, kad objekts ir nodots ekspluatācijā, sadalīts dzīvokļu īpašumos, tikai pēc tam attīstītāji var saņemt naudu no klientiem, kas ir 85–90% no kopējās darījuma summas, līdz ar to finansējums par padarīto tiek saņemts tikai projektu noslēdzot.

Jelgavā, Ganību ielā 54, kur SIA “Jelgavas Īres Nami” būvē divus zemas īres maksas namus ar 116 dzīvokļiem, uzstādīta daļa no pirmās mājas modulārajām konstrukcijām.

Kā norāda attīstītājs, šāda mūsdienīga būvniecības tehnoloģija ļaus nepilnu divu nedēļu laikā uzbūvēt mājas pirmā korpusa visus piecus stāvus. Projekta pirmo kārtu ir paredzēts pabeigt un ēku nodot ekspluatācijā jau nākamvasar, lai rudenī varētu uzņemt pirmos dzīvokļu īrniekus.

Dzīvokļi tiks izīrēti mājsaimniecībām, kas reģistrētas rindā atbilstoši Jelgavas pašvaldības saistošajos noteikumos paredzētajai izīrēšanas kārtībai. Iedzīvotāji, kas atbilst nosacījumiem, jau šobrīd aicināti ar iesniegumu vērsties Jelgavas pašvaldībā un reģistrēties īres dzīvokļu reģistrā.

“Esam izvēlējušies šo projektu realizēt modulārās būvniecības tehnoloģijā, kas īpaši populāra ir Skandināvijā un, manuprāt, atbilst vienai no augstākajām būvniecības meistarības pakāpēm. Būvējot šādā tehnoloģijā ļoti svarīgas ir ne tikai augstas prasmes un līdzšinējā pieredze, bet arī visu iesaistīto pušu - arhitektu, inženieru, projektētāju, tehniķu, konstrukciju ražotāju, montētāju, būvnieku un attīstītāja kopīga izpratne un spēja sadarboties jau ļoti agrīnā projekta stadijā. Šādi mēs spējam nodrošināt augstākās kvalitātes prasības ēkai un dzīvokļiem, jo modulārās konstrukcijas tiek ražotas slēgtās telpās, ar kontrolētu siltuma un mitruma līmeni, bez apkārtējās vides ietekmes uz konstrukcijām un telpu iekšējo apdari“ skaidro SIA “Jelgavas Īres Nami” valdes loceklis Jānis Lagzdiņš.

Pēc Eurostat datiem teju katrs trešais ES iedzīvotājs dzīvo īrētā dzīvoklī, Latvijā – tikai 17,2 %. Kopš neatkarības atgūšanas ir vērojams, ka Latvijas iedzīvotāji savā mājoklī iegulda visu, ko spēj un ko nopelna, – savs dzīvoklis vai māja ir statuss un vērtība.

Vienlaikus Rietumeiropā daudzi mājokli uzver kā pakalpojumu, ko neierobežo konkrēta pilsēta vai valsts un ko var ērti nomainīt. Par tendencēm nekustamo īpašumu tirgū un to, vai šis modelis kļūst populārs arī Latvijā.

Mājoklis kā stabila vērtība?

Kopš Padomju Savienības sabrukuma ir pagājuši vairāk nekā trīsdesmit gadi, un šajā laikā iepriekš kolektīvajā īpašumā esošais nekustamais īpašums – tostarp arī dzīvojamais fonds – pakāpeniski nonācis privātpersonu rokās. Dzīvokļi un mājas lielākoties kļuvuši par individuālu īpašumu, nevis īres objektu, un līdz ar to īpašumtiesības izvērtušās par dominējošu mājokļa formu Latvijā. Savukārt daudzviet Eiropā – it īpaši Vācijā, Austrijā un Šveicē – vairāk nekā puse iedzīvotāju dzīvo īrētos mājokļos. Šajās valstīs īre ir regulēta, droša un profesionāli pārvaldīta, kas to padara par pilnvērtīgu dzīves modeli. Tā kļuvusi par apzinātu izvēli – it īpaši lielajās pilsētās, kur elastīgums, iespēja mainīt dzīvesvietu un pielāgoties pārmaiņām tiek vērtēta augstāk par īpašumtiesībām.

Valmierā svinīgi uzsākta divu zemas īres maksas mājokļu būvniecība, saņemot atbalstu no finanšu institūcijas ALTUM. Kopējās projekta izmaksas ir 12,1 miljons eiro, no kuriem ALTUM aizdevums abām ēkām ir 11,61 miljons eiro, no kura pēc projekta īstenošanas iespējams atgūt līdz 30% no projekta attiecināmajām izmaksām kā valsts atbalstu.

Zemas īres maksas namu programma Latvijā tiek īstenota pirmo reizi, ņemot par piemēru citās Eiropas valstīs, tostarp Nīderlandē, Vācijā, Austrijā, Polijā un citur, veiksmīgi realizētos projektus jau vairāk nekā 100 gadu garumā. Programmas mērķis ir veicināt reģionos mājokļu pieejamību tām ģimenēm, kas nevar atļauties īrēt dzīvokli par tirgus noteiktajām cenām.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Latvijā ir akūta mājokļu pieejamības problēma, kas būtiski ietekmē tautsaimniecības attīstību un valsts labklājības celšanos. Vislielākais mājokļu trūkums ir reģionos ar pieaugošām un konkurētspējīgām nodarbinātības iespējām. Problēmas risināšanai svarīga ir arī kvalitatīvu un energoefektīvu īres platību piedāvājuma palielināšana par pieejamām cenām. Nepietiekamais piedāvājums traucē uzņēmējdarbībai nodrošināt nepieciešamos darbiniekus un speciālistus, tāpēc, ieviešot programmu, tiek risināts vēl viens būtisks šķērslis reģionu ekonomikas attīstībai. Esam ļoti gandarīti, ka pirmais projekts tiek realizēts tieši Valmierā, kas ar savu piemēru jau pierādījusi, ka šāda pieeja Latvijā labi strādā. Valmierā pašvaldības programmas ietvaros pirms vairākiem gadiem ekspluatācijā jau tika nodotas divas zemas īres maksas ēkas, kurās dzīvokļiem ir milzīgs pieprasījums gan atrašanās vietas, gan kvalitātes dēļ”.

Īres maksas pieaugums Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas savienībā (ES), tomēr salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums bijis mērenāks, liecina Eurostat dati.

Neskatoties uz cenu izmaiņām, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latvijā ir uzlabojušās iespējas īrēt mājokli. Cenu dinamiku Latvijā ietekmē pieprasījums pēc mūsdienīgiem mājokļiem, ko veicina Euribor kritums, skaidro Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Eurostat dati rāda, ka Latvijā īres cenas no 2010. līdz 2024. gadam pieaugušas gandrīz par 60 %, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Savukārt Igaunijā īres cenas šajā laikā kāpušas pat par 212 %, bet Lietuvā – par 175 %, padarot šīs valstis par līderēm ES īres cenu pieaugumā. Vienīgā valsts, kur īres cenas ir samazinājušās, ir Grieķija – par 13 %. Jāņem vērā, ka šie dati attiecas uz dzīvojamo mājokļu tirgu un tie neietver komerciālos īpašumus.

Energoresursu tirgotājs un ērtas iepirkšanās veikalu tīkls AS VIRŠI-A (“Virši”) un Latvijā bāzētais biotehnoloģiju uzņēmums SIA “Alternative Plants” ir nodibinājuši sadarbību, lai kopīgi izstrādātu ilgtspējīgu kosmētikas izejvielu no Viršu kafijas biezumiem.

Šī sadarbība ietver rūpīgu izpēti par ķīmisko savienojumu, kas iegūstami no Viršu kafijas biezumiem iedarbību uz cilvēka ādas šūnām un iespēju tās izmantot atjaunojošos un pretnoguruma iedarbības ķermeņa, sejas un matu kopšanas līdzekļos.

“Viršu kafijas biezumu stāsts ir pilnībā izsekojams, sākot no mūsu partneriem Brazīlijā, kur kafija tiek audzēta atbildīgi un ilgtspējīgi,” komentē “Virši” valdes locekle Linda Prūse. “Šī projekta ietvaros mēs turpinām apliecināt savu apņemšanos radīt ne tikai kafiju, bet arī jaunus pielietojumus tai skaitā kosmētikas jomā. Pēdējā posmā, izmantojot kafijas biezumus, mēs nodrošinām pilnu aprites ciklu, nododot tos pārveidei par vērtīgu izejvielu kosmētikas produktiem. Šādi mēs ne vien samazinām atkritumu daudzumu, bet arī radām ilgtspējīgus risinājumus, kas izmanto kafijas potenciālu līdz pat pēdējam graudam.”

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) kā valsts pārstāvis noslēgusi līgumu ar Eiropas Investīciju banku (EIB) par nepieciešamo finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu un konsultāciju pakalpojumu nodrošināšanu Finanšu ministrijas virzītās pieejamu cenu īres dzīvokļu privātās un publiskās partnerības (PPP) attīstības programmas īstenošanai Latvijā, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Pirmajā lotē paredzēta vismaz 1000 dzīvokļu izbūve Latvijas pašvaldībās līdz 2030.gadam, kopējām investīcijām veidojot apmēram 100 miljonus eiro.

VNĪ norāda, ka programma ļaus nodrošināt modernus un energoefektīvus dzīvokļus jaunajiem speciālistiem un viņu ģimenēm valstij un pašvaldībām svarīgās nozarēs. Dzīvokļi būs pieejami skolotājiem, mediķiem, ugunsdzēsējiem, policistiem, militārpersonām, valsts un pašvaldību darbiniekiem un citiem.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) skaidro, ka šāda apjoma konsultāciju līgums ar EIB Latvijā tiek slēgts pirmo reizi, lai nodrošinātu, ka arī starptautiskie institucionālie investori varētu finansēt pieejamu cenu īres dzīvokļu būvniecību.

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Latvijas alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka "Provendi Asset Management" pārvaldītais fonds "Indexo Real Estate Fund" ieguldījis vairāk nekā 3,6 miljonus eiro īres nama renovācijā Krišjāņa Valdemāra ielā.

Ēkas kopējā platība ir 2 868 m².

Atjaunotā ēka, kas sākotnēji uzcelta 1914. gadā pēc arhitekta Herberta Tīmaņa projekta, apvieno vēsturisku jūgendstila šarmu ar mūsdienīgiem dzīvošanas apstākļiem. Renovācijas procesā ēka ir atjaunota, saglabājot tās autentiskās detaļas, tostarp augstos griestus, lielos jūgendstila logus un erkerus. Dzīvojamajā ēkā ir pieejami dažādi dzīvokļu tipi: studio dzīvokļi platībās no 17 līdz 45 m², kā arī vienas guļamistabas dzīvokļi, kuru platība svārstās no 34 līdz 59 m².

"Projekts apliecina mūsu apņemšanos attīstīt, paplašināt un pilnveidot Rīgas īres tirgu. Pieaugot pieprasījumam pēc kvalitatīvām dzīvojamām telpām, mēs piedāvājam risinājumu, kas atbilst mūsdienu prasībām un vajadzībām – mājīgus, ērtus un funkcionālus dzīvokļus vēsturiskā ēkā, kas atrodas pašā pilsētas centrā," uzsver Sanita Zērvena SIA “Provendi asset management AIFP” Investīciju vadītāja.

Aiz daudzajām ziņām par pārmaiņām ASV un to ietekmi globāli ēnā palikušas pārmaiņas, kas tieši skar mūs pašus. Praktiski. Vismaz tos, kuri dzīvo privatizētos dzīvokļos daudzdzīvokļu mājās. Drīzumā Saeimā galīgajā lasījumā tiks pieņemts likumprojekts “Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums”, kam vajadzētu nākt ar būtiskām izmaiņām vispirms jau šādu ēku apsaimniekošanā. Jautājums vien: vai šīs izmaiņas būs pietiekamas, lai tās tiešām veicinātu privatizācijas pabeigšanu? Un vai atkal nebūs paredzēti pārejas periodi, ko vajadzības gadījumā varēs pagarināt?

Likuma pieņemšana jau krietni aizkavējusies – to Saeimā skata kopš 2023. gada novembra. Likumprojektā minētie termiņi jau mainīti un vēl tiks mainīti. Bet, ja tā padomā, arī pats privatizācijas noslēgums nepiedodami aizkavējies – kopš valsts neatkarības atjaunošanas pagājušas jau trīs ar pusi desmitgades. Mājokļu privatizācijai jau sen bija jānoslēdzas. Vai ar šo likumu tas beidzot notiks? Daļēji.

Dzīvokļu īpašniekiem ļoti būtisks ir 11. pants par privatizēto dzīvojamo māju pārvaldīšanu. Kā zināms, pārvaldīšanas tiesību nodošana pašvaldību privatizētajās dzīvojamās mājās sākotnēji nebija prioritāte, līdz ar to nostiprinājās šobrīd vērojamais aplamais priekšstats, ka dzīvokļa īpašniekam pieder tikai konkrētā dzīvojamā platība, bet par pārējo – kāpnēm, jumtu, inženiertīkliem, komunikācijām un pagalmu utt – jārūpējas kādam citam – “namu pārvaldei”, pašvaldībai vai valstij. Tā rezultātā tūkstošiem dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašniekiem joprojām nav nodotas. Un galvenais iemesls – dzīvokļu īpašnieku nezināšana, neizpratne par saviem pienākumiem vai nevēlēšanās tos ievērot. Vai beidzot tas tiks atrisināts? Drīzāk ir bažas, ka būs vien skaists likums ar skaistām frāzēm, kā jābūt, bet bez striktām prasībām.

AS "Latvijas gāze" valdes locekļu speciālā mērķa kompānija SIA "Energy Investments" pārējiem "Latvijas gāzes" lielākajiem akcionāriem piederošo akciju izpirkšanu varētu noslēgt pusgada vai gada laikā, pastāstīja "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Jautāts, kādā stadijā ir akciju izpirkšana no Vācijas valsts uzņēmuma "Uniper Ruhrgas International" un SIA "Itera Latvija", Kalvītis atbildēja, ka notiek sarunu process, bet šobrīd nevar pateikt, kad tas varētu noslēgties. "Tas var būt pusgads, tas var būt gads," teica "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs.

Savukārt jautāts par pērn novembrī viņa teikto, ka akciju atsavināšanas process varētu noslēgties aprīlī, viņš atbildēja, ka process noteikti nenoslēgsies aprīlī.

Jau ziņots, ka pērn novembrī Kalvītis intervijā Latvijas Radio sacīja, ka "Latvijas gāzes" akciju izpirkšanu plānots pabeigt 2025.gada aprīlī.

Viņš toreiz norādīja, ka notiek process, kurā "Latvijas gāzes" akcijas tiek konsolidētas "Energy Investments". "Mēs negatavojamies tās pārdot. Mēs gribam nopirkt arī akcijas no "Uniper Ruhrgas International" un arī no "Itera Latvija", tādā veidā iegūstot pilnu kontroli pār "Latvijas gāzi"," teica Kalvītis.

AS "Latvijas gāze" valdes locekļu speciālā mērķa kompānija SIA "Energy Investments" pārējiem "Latvijas gāzes" lielākajiem akcionāriem piederošo akciju izpirkšanu plāno pabeigt 2025.gada aprīlī, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš norādīja, ka šobrīd notiek process, kurā "Latvijas gāzes" akcijas tiek konsolidētas "Energy Investments". "Mēs negatavojamies tās pārdot. Mēs gribam nopirkt arī akcijas no Vācijas valsts uzņēmuma "Uniper Ruhrgas International" un arī no SIA "Itera Latvija", tādā veidā iegūstot pilnu kontroli pār "Latvijas gāzi"," teica Kalvītis.

Tostarp viņš minēja, ka sarunu pirmais raunds ar "Uniper Ruhrgas International" noslēdzās šā gada pirmajā pusgadā un tagad notiek sarunu otrais raunds, kas varētu noslēgties 2025.gada pirmajā ceturksnī. Tāpat sarunas ir sāktas ar "Itera Latvija", paredzot, ka tās ir jānoslēdz šogad 31.decembrī.

"Domāju, ka 2025.gada aprīlī mums vajadzētu pabeigt šo vadības izpirkuma procesu," sacīja Kalvītis.

Svinīgi iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm Saules ielā 122, Ventspilī, vietā, kur ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda atbalstu top divas jaunas daudzdzīvokļu mājas ventspilnieku ģimenēm.

Pirmo reizi kopš Latvijas neatkarības atgūšanas Ventspilī top jaunas daudzdzīvokļu īres mājas.

Projekta pasūtītājs ir pašvaldības SIA "Ventspils nekustamie īpašumi".

"Esmu gandarīts, ka projektēšanas stadijā ir izdevies uzlabot un papildināt sākotnējo ieceri un ka būvniecība rit pēc plāna, iekļaujoties grafikā," atzinību pauž PSIA "Ventspils nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Armīns Kleinbergs, piebilstot: "Interese par jauno dzīvokļu īri ir ne tikai no ventspilniekiem, bet arī no ārzemēs dzīvojošiem tautiešiem, kuri vēlētos atgriezties Ventspilī. Vasaras beigās plānojam uzsākt pieteikumu reģistrēšanu dzīvokļu īrei."

"Ar "ALTUM" atbalstu Latvijas reģionos šobrīd ir uzsākta jau septiņu zemas īres māju būvniecība Valmierā, Jelgavā, Bauskā, Ventspilī, Cēsīs un Alūksnē, kurās kopā būs gandrīz 450 jauni dzīvokļi. Šobrīd ir liela interese par īres māju būvniecību arī no citām pašvaldībām, un tas ļauj ar pārliecību teikt, ka ar šīs valsts atbalsta programmas palīdzību Latvijā ir iekustējusies ļoti gaidītā zemas īres izmaksu mājokļu izveide reģionos," pauž "ALTUM" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Pirmā kārta atrodas Krišjāņa Barona ielā 112. Projekta attīstītājs pirmajā kārtā ir renovējis vēsturisko koka ēku un to apvienojis ar jaunu, modernu būvapjomu, izveidojot 9 elitāru dzīvokļu īres namu un komerctelpas ēkas pirmajā stāvā.

Barona Pasāžas dzīvokļi atšķiras no tipveida īres piedāvājuma ar dzīvokļu plašo plānojumu, terasēm un balkoniem, augstvērtīgo apdari, elegantajām virtuvēm, plašām garderobes telpām un iebūvēto skapju sistēmām. Pēdējos gados aiz vien vairāk attīstītāji priekšroku dod ekonomiskās klases īres namiem, kur lielākā daļa dzīvokļi ir salīdzinoši mazās platībās (35-45m2) ar uzsvaru uz ārvalstu klientiem. Barona Pasāžas īres nams piedāvā premium klases dzīvokļus, kas nodrošina to, kas nepieciešams augstvērtīgai, kvalitatīvai dzīvošanai ilgtermiņā arī ģimenēm ar bērniem un vietējiem klientiem, kas novērtēs piedāvāto dzīvokļu kvalitāti un servisu.

Neskatoties uz to, ka ēkā ir 4 stāvi, iedzīvotāju ērtībai ir izbūvēts lifts, grezna kāpņu telpa, noliktavas telpas, kā arī ir labiekārtots pagalms ar vietu katram dzīvoklim mašīnas novietošanai. Ēkā ir padomāts arī par drošību, uzstādot videonovērošanas sistēmu un domofonus.

Ar pozitīviem pašvaldību lēmumiem noslēgušies balsojumi par dalību Finanšu ministrijas virzītajā privātās – publiskās partnerības programmā “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem” 7 pašvaldībās – Gulbenē (48), Tukumā (150), Jēkabpilī (140), Liepājā (192), Daugavpilī (120), Cēsīs (100) un Rīgā (174 +558), kas paredz līdz 2030. gadam izbūvēt vismaz 924 pieejamas cenas īres mājokļus speciālistiem Latvijas valstij un pašvaldībām nozīmīgās nozarēs, informē programmas īstenotājs – VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Plānots, ka ar šo programmu Latvijas valsts pirmo reizi iesaistīsies pašvaldības autonomo funkciju īstenošanā, sniedzot atbalstu no savas puses palīdzībai dzīvojamās telpas īrei nodrošināšanā ar pieejamības maksājuma līdzfinansēšanu.

“Ļoti augsti novērtēju pašvaldību lielo ieinteresētību šajā Latvijai nozīmīgajā programmā, kad pirmo reizi publiskās un privātās partnerības modelis tiek ieviests mājokļu būvniecībā. Kopā ar Ķekavas un Bauskas apvedceļa izbūvi tas kļūs par trešo lielāko privātās-publiskās partnerības projektu valstī. Sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku ir plānotas 300 miljonu eiro investīcijas programmas trīs lotēs. Plānojam, ka pirmajā lotē piedalās septiņas pašvaldības no dažādiem Latvijas reģioniem, un piecu gadu laikā vairāk nekā 900 ģimenes varēs saņemt sava jaunā īres dzīvokļa atslēgas. Tas ir nozīmīgs pienesums Latvijas ekonomikā, pieejamas cenas mūsdienīgu īres mājokļu pieejamībā un publiskās pārvaldības modernizācijā,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Nekustamā īpašuma pārvaldīšanas uzņēmums “KAITA Living”, kas ir Lietuvas nekustamā īpašuma attīstības grupas “KAITA Group” daļa un pārvalda 58 miljonus eiro vērtu īres projektu portfeli Viļņas centrā, uzsāk divu gadu obligāciju emisijas publisko piedāvājumu. Ieguldītājiem tiek piedāvāta 11,5% peļņa gadā, un emisija tiks iekļauta NASDAQ First North alternatīvajā tirgū.

“Šī emisija ir paredzēta investoriem, kuri meklē peļņu, kas balstīta uz reāliem aktīviem un stabilām, paredzamām īres ienākumu plūsmām. Pēdējo gadu laikā strauji augošais pieprasījums pēc kopdzīvošanas tipa mājokļiem, stratēģiski izvēlētas vietas un ilgtspējīgs biznesa modelis ir ļāvis mums saglabāt augstu 95% telpu aizpildījuma līmeni,” saka “KAITA Group” izpilddirektors Ugņus Latvis (Ugnius Latvys).

Pirmās tranšas ietvaros uzņēmums plāno piesaistīt 2 miljonus eiro ar iespēju palielināt kopējo summu līdz 8 miljoniem eiro. Obligāciju piedāvājums sākās 23. jūnijā un turpināsies līdz 11. jūlija plkst. 15.30. Piedalīties var gan privātie, gan institucionālie investori Latvijā, iesniedzot ieguldījumu pieteikumus ar finanšu brokeru sabiedrību vai banku (“Signet”, “Swedbank”, “SEB Bank”, “Danske Bank” u. c.) starpniecību. Minimālais ieguldījums ir 1000 eiro, un procenti tiks maksāti reizi pusgadā. Piedāvājumu organizē Lietuvas ieguldījumu sabiedrība “Orion Securities”.

“Provendi” pārvaldītais fonds par vairāk nekā 40 miljoniem eiro iegādājas tirdzniecības centru “Olimpia”.

Ar šo stratēģiski nozīmīgo darījumu “Provendi Asset Management AIFP” pārvaldītais nekustamo īpašumu fonds "INDEXO Real Estate Fund" ne tikai paplašina savu nekustamo īpašumu portfeli, bet arī nostiprina pozīcijas Baltijas komerciālā nekustamā īpašuma tirgū.

Tirdzniecības centrs "Olimpia", kas atrodas Āzenes ielā 5, Rīgā, un, kura neto izīrējamā platība ir 20 991 m² piedāvā plašāko sporta un atpūtas preču izvēli Latvijā. Tirdzniecības centra nomnieku sarakstā ir vairāk nekā 60 uzņēmumu, tostarp “Rimi” hipermārkets, diennakts fitnesa klubs “Gym!”, ģimenes izklaides centrs “Adventica”, sporta preču veikalu tīkls "Sportland", kā arī vairāki pasaulē atzīti sporta zīmoli, piemēram, “Adidas”, “Sports Direct”, “Nike” un “Puma”.

Ieguldījumu pārvaldības uzņēmums “Provendi Asset Management AIFP” ir vienojies par biroju un komerctelpu ēkas iegādi vienā no Rīgas centrālajām lokācijām – Krišjāņa Barona ielā 20/22. Darījuma summa pārsniedz 4 miljonus eiro.

“Mēs ticam Rīgas vēsturiskā centra potenciālam – tas kļūst par pievilcīgu vietu gan uzņēmējdarbībai, gan iedzīvotājiem. Barona iela jau šobrīd ir viena no aktīvākajām pilsētas ielām, un mēs esam gandarīti būt daļa no šīs attīstības. Vēsturiskais centrs ir unikāla vide, kur saplūst arhitektūra, kultūra un mūsdienīga uzņēmējdarbība, un mēs redzam to kā spēcīgu pilsētvides attīstības piemēru visā Baltijas reģionā,” norāda Kristaps Bērziņš, “Provendi Asset Management AIFP” vadītājs.

Īpašumu raksturo stabils nomnieku portfelis – tajā atrodas zobārstniecības prakse, restorāns, privātā skola un bērnudārzs, veidojot dinamisku un funkcionālu vidi ar plašu apmeklētāju plūsmu.

Par 12,11 miljoniem eiro Valmierā būvēs divus jaunus zemas īres maksas daudzdzīvokļu namus, informē pašvaldības komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Stērste.

Trešdien starp SIA "Valmieras namsaimnieks" un SIA "Monum" noslēgts līgums par divu jaunu īres namu būvniecību Valmierā. Jaunajā projektā uzbūvēs divas gandrīz nulles enerģijas piecu stāvu daudzdzīvokļu mājas ar 120 dzīvokļiem. Tās būvēs līdzās jau esošajiem īres namiem. Būvniecība sāksies jau tuvākajā laikā.

SIA "Valmieras Namsaimnieks" valdes priekšsēdētājs Andris Kabraks informē, ka pieprasījums pēc īrei pieejamām dzīvojamajām platībām ir saglabājies augsts, ņemot vērā arī to, ka privātajā sektorā ir aktivizējusies dzīvojamo māju būvniecība. Ar jauno projektu tiks turpināts iesāktais, lai Valmierā būtu jaunas dzīvesvietas un lai pilsēta turpinātu augt un ekonomiski attīstīties.