Jaunākais izdevums

Japānas korporācija «Hitachi», kas savulaik tika izraudzīta Lietuvā iecerētās Visaginas atomelektrostacijas (AES) projekta īstenošanai, slēgusi savu pirms gandrīz sešiem gadiem atvērto pārstāvniecību Lietuvā.

Lielbritānijā reģistrētā «Hitachi Europe Limited» informējusi Lietuvas Reģistru centru, ka 12.oktobrī nolēmusi izbeigt Lietuvas pārstāvniecības darbību. Tiesa, projekta īstenošanai izveidotās kompānijas «Hitachi Visaginas Project Investment» reģistrācija joprojām nav anulēta.

«Hitachi» pārstāvniecība Lietuvā tika izveidota 2012.gada februārī. Tobrīd uzņēmuma vadītājs Akira Šimizu izteicās, ka «Hitachi» ienākšana Lietuvā ļaus korporācijai izvērst darbību ne tikai šai valstī, bet arī abās pārējās Baltijas valstīs un Skandināvijā. Viņš arī pauda viedokli, ka Lietuvā pastāv potenciāls, lai attīstītu ne tikai atomelektrostacijas projektu, bet arī citus enerģētikas un infrastruktūras projektus.

«Hitachi» bija Visaginas AES stratēģiskā investora - Japānas un ASV koncerna «Hitachi-GE Nuclear Energy» - vadošā partnere.

Visaginas AES projekts oficiāli nav izbeigts, tomēr Lietuvas atjauninātajā enerģētikas stratēģijā kodolenerģētika nav pieminēta.

Kā izteicies enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns, atomenerģētikai Lietuvā «nav politisku perspektīvu».

Pirms gada publiskotajās enerģētikas stratēģijas vadlīnijās bija ieteikts iesaldēt Visaginas AES projektu līdz brīdim, kad tas kļūs rentabls, vienlaikus uzsverot, ka iespējas sadarboties ar «Hitachi» jāizmanto citās jomās.

Lietuva 2011.gadā izraudzījās «Hitachi» par Visaginas AES stratēģisko investoru, bet projekts nespēja iegūt Lietuvas vēlētāju atbalstu gadu vēlāk sarīkotajā konsultatīvajā referendumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pārskatīts LIAA ekonomisko pārstāvniecību tīkls

Lelde Petrāne, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mainoties starptautiskajai ekonomiskajai situācijai, mainās arī uzņēmēju interese par dažādām valstīm, tādēļ, konsultējoties ar uzņēmēju organizācijām un eksportētāju asociācijas pārstāvjiem, esam pieņēmuši lēmumu, pārskatīt Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīklu, lai, nepalielinot kopējos budžeta izdevumus, sasniegtu labāku rezultātu," informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

LIAA veic regulāras uzņēmēju aptaujas, tostarp par eksporta mērķa valstīm. Pēdējās eksportējošo uzņēmumu aptaujas liecināja, ka būtiski mazinājusies interese par tādām tuvajām valstīm kā Lietuva un Polija, kur ilgāku laiku nebija nozīmēti mūsu pārstāvji, kā arī par Singapūru un Kazahstānu, tādēļ šajās valstīs pārstāvniecības tiks likvidētas.

Paralēli tiek meklētas iespējas, kā pārstāvēt uzņēmēju intereses Ziemeļitālijā, Milānā, kur atrodas Itālijas faktiskais ekonomiskās dzīves centrs, jo šobrīd Itālijā LIAA pārstāvis strādāja gan no Romas, gan Milānas. Savukārt lielu interesi pēdējās aptaujās uzņēmēji ir izrādījuši par Dienvidkoreju, Kanādu, Austriju un Beļģiju, kur Brisele kā ES galvaspilsēta arī ekonomiski kļūst arvien nozīmīgāka. Tādēļ sadarbībā ar Ekonomikas un Ārlietu ministrijām ir pieņemts lēmums atvērt ekonomiskās pārstāvniecības šajās valstīs. Kopumā līdz ar pārmaiņām Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīklā tiek likvidētas sešas ierēdņu amata vietas, bet no jauna izveidotas piecas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Reālas iespējas eksportētājiem

Jānis Goldbergs, 01.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četros bezmaksas tiešsaistes semināros uzņēmējiem būs iespēja uzzināt par patiesajām tirgus izmaiņām dažādos pasaules reģionos un reālām eksporta iespējām jau šobrīd.

Tirgus salīdzinājumi dod iespēju prognozēt situāciju pēc mēneša, pastāstīja Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns.

Tiešsaistes semināru cikla Covid-19: Eksports ’20 programma:

6. maijs no plkst. 11:00 – 12:00 – Rietumeiropa (Lielbritānija, Francija, Itālija, Nīderlande, Vācija).

7. maijs pulksten 10:00-11:00 – Ziemeļvalstis (Zviedrija, Somija, Dānija, Norvēģija).

12. maijs pulksten 10:00-11:00 – Krievija, Baltkrievija, Kazahstāna, Ukraina.14. maijs pulksten 10:00-11:00 – ASV, Japāna, Ķīna, Apvienotie Arābu Emirāti, Singapūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Plašumā vēršas Japānas Kobe Steel produktu kvalitātes datu falsificēšanas skandāls

LETA, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākie Japānas autobūves uzņēmumi trešdien paziņoja, ka steidz novērtēt viņu ražoto automobiļu kvalitāti, kuros izmantoti produkti no Japānas kompānijas Kobe Steel, kas atzinusi kvalitātes datu falsificēšanu.

Toyota, Nissan, Honda, Mitsubishi Motor, Subaru un Mazda pievienojušies aviācijas kompānijām un bruņojumu ražošanas darbuzņēmējiem Mitsubishi Heavy Industries, Kawasaki Heavy Industries un IHI, kas izmantojuši Kobe Steel produktus.

Arī ātrvilcieni Shinkansen izmantojuši Kobe Steel alumīniju, tāpat kā ātrgaitas vilcieni Lielbritānijā, vēsta Japānas tehnoloģiju kompānija Hitachi.

«Produkti, kas izmantoti gan Japānas, gan Lielbritānijas vilcienos atbilduši drošības standartiem. Taču viņi neatbilst specifikācijai, par kuru tika panākta vienošanās starp mums un Kobe Steel,» skaidro Hitachi preses pārstāvis.

Tikmēr Honda preses pārstāvis norāda, ka «šobrīd mēs nesaskatām kritisku problēmu, jo mums ir savas drošības pārbaudes attiecībā uz mūsu izmantotajiem materiāliem. Taču mēs joprojām veicam izmeklēšanu un pāragri teikt, vai būs nepieciešami automobiļu atsaukumi.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā

Dienas Bizness, 08.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Lai arī Latvijas nodokļu politikas mērķis ir nodokļu sloga samazinājums zemāku ienākumu guvējiem, pārējās Baltijas valstis virzās uz priekšu straujāk.

Lai gan vērienīgā nodokļu reforma nesusi virkni jauninājumus nodokļu likumdošanā, Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā - secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā. Latvijas nodokļu politika nelutina kā darba ņēmējus, tā arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku.

Latvijā 2018.gads likumdošanas jomā nesis gana daudz jaunumu, tādēļ galvu lauzīt nākas ne tikai darba algas saņēmējiem, bet arī to izmaksātājiem. Cenšoties mazināt sociālo nevienlīdzību, ir palielināta minimālā alga (no 380 eiro uz 430 eiro), mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad) un ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23% uz 20%, 23% vai pat 31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Tāpat, saskaņā ar reformas nestajām izmaiņām, palielināts atvieglojums par apgādājamo (no 175 eiro līdz 200 eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (no 10,5% uz 11% darba ņēmējiem un no 23,59% uz 24,09% darba devējiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dārzeņi kļuvuši lētāki, cenas tomēr augstākas nekā Viļņā un Tallinā

Sandra Dieziņa, 01.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Augļi un dārzeņi nav cukurs un milti, kam līgumus slēdz un cenas nosaka ilgam laikam uz priekšu.

Pēc samazinātā PVN ieviešanas pilnīgi visiem augļiem un dārzeņiem cenas janvārī, salīdzinot ar decembri, ir sarukušas, tomēr salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm cenas Rīgas veikalos ir augstākas, secināts Agroresursu un ekonomikas institūta veiktajā pētījumā.

Pētījuma ietvaros pēc noteiktas metodikas no 14. līdz 29. janvārim apsekoti Rīgas, Tallinas un Viļņas lielveikali. Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe atzīst, ka tagad ir tikai pirmie novērojumi un vēl nav pienācis brīdis, lai varētu izdarīt secinājumus, vai mērķis ir sasniegts. Tikai tagad parādās pirmās tendences, kas notiek saistībā ar izmainīto PVN, uzsver Gulbe. Baltijas valstu vidū cenas dārzeņiem veikalos nav lētākās. Gulbe stāsta, ka Rīgā lētākas ir galda bietes, bet citiem dārzeņiem cenas ir augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nemiro: Latvijas ekonomikas sadarbība ar Ķīnu nav devusi cerēto rezultātu

LETA, 24.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas sadarbība ar Ķīnu nav devusi cerēto rezultātu, uzskata ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Vaicāts, vai ekonomikas ministrs iecerējis paplašināt vai pārskatīt Latvijas ārvalstu pārstāvniecību tīklu, Nemiro atzina, ka vismaz šā gada budžets to liedz, tomēr Ekonomikas ministrija (EM) vērtē ārvalstu tirgus, kur Latviju vēlas redzēt un kuri tirgi ir perspektīvi.

«Piemēram, Ķīna tika daudzināta ar apgalvojumiem, ka tur ir milzīgs tirgus un lielas iespējas, tomēr skaitļi saka, ka tas nebūt tā nav. Protams, Latvijai ir laba sadarbība ar Ķīnu, ārējā tirdzniecībā ir vērojams pieaugums, bet ar to nepietiek, lai varētu apgalvot, ka šis tirgus ir pareizais virziens,» norādīja ministrs.

Viņš gan piebilda, ka patlaban netiekot domāts par valsts pārstāvniecības paplašināšanu, tomēr nākotnē ir iespējami dažādi scenāriji - gan pārstāvniecību atvēršana, gan slēgšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Darbu uzsāk Latvijas inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē

Db.lv, 31.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. aprīļa darbu uzsāks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē, kura turpmāk kalpos kā tilts starp Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas investēt pētniecībā, un Eiropas institūcijām, kuras administrē dažādas atbalsta programmas.

Pārstāvniecību vadīs Egita Aizsilniece-Ibema, kura līdz šim pildīja LIAA ārējās pārstāvniecības vadītājas pienākumus Nīderlandē.

Latvijas līdzšinējie ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir tikai 0,64 procenti no IKP. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES, turklāt Latvijā lielāko daļu no šiem izdevumiem veido valsts vai ES fondu finansējums. Salīdzinājumam ES valstis vidēji pētniecībā un attīstībā iegulda 2,19 procentus no IKP.

"Lai panāktu strukturālas pārmaiņas ekonomikā un straujāk attīstītu tādas viedās specializācijas jomas kā bioekonomika, fotonika, viedie materiāli vai biomedicīna, nepieciešams vismaz trīskāršot ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Apzināmies, ka to nebūs iespējams panākt tikai ar iekšējiem resursiem, tādēļ vēlamies daudz mērķtiecīgāk strādāt ar ES pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis” piedāvājumu, kā arī aicināt Latvijas uzņēmumus aktīvāk iesaistīties Eiropas Kosmosa aģentūras un Eiropas Kodolpētījumu organizācijas CERN realizētajās iniciatīvās," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Ieguldot 60 tūkstošus eiro, Lotos Pharma atver pārstāvniecību Lietuvā

Db.lv, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas farmācijas zīmols Lotos Pharma atvēris pārstāvniecību Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Lietuvas pārstāvniecībā strādās 5 darbinieki, un investīcijas pārstāvniecības atvēršanā un darbības nodrošināšanā ir 60 000 eiro.

Jaunatvērtā zīmola pārstāvniecība ļaus efektīvāk izplatīt un pārdot Latvijā ražotos farmācijas produktus Lietuvas aptiekās, kāpinot produktu pārdošanas apjomus. Plānots, ka jau nākamgad kopējie Lotos Pharma produktu pārdošanas apjomi Lietuvā pārsniegs 1 miljonu eiro apgrozījumu.

Līdz šim populārākie Lotos Pharma eksporta produkti Lietuvā ir AteroLip®, Hepasan® Forte, Sinunorm® un Good Sleep. Lai sasniegtu eksporta mērķus, atverot pārstāvniecību, Lietuvas tirgū tiek ieviest arī jauns produkts AteroLip® 5D.

Zīmola Lotos Pharma vadītājs Kaspars Ivanovs: «Lotos Pharma pārstāvniecības atvēršana Lietuvā ir tikai viens solis kompānijas attīstības plānos, taču tas ļaus nozīmīgi kāpināt Latvijā ražoto farmācijas produktu pārdošanas apjomus, kas līdz šim sasniedza apmēram 500 000 eiro gadā. Lietuva bija pirmais uzņēmuma eksporta tirgus, kas tika apgūts 2013.gadā, tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka pirmā uzņēmuma pārstāvniecība ir atvērta tieši šeit. Mēs Lietuvu uztveram tāpat kā mūsu mājas tirgu, kurā jāiegūst pacientu un medicīnas profesionāļu uzticība ar jauniem risinājumiem, kas ir efektīvāki un inovatīvāki par tirgū jau esošajiem produktiem.Turklāt šobrīd Lietuvas farmācijas tirgū Latvijas produktiem ir laba reputācija. Tie tiek novērtēti kā efektīvi un inovatīvi ārstniecības produkti ar lielu tirgus potenciālu gan pacientu, gan medicīnas profesionāļu vidū. Piemēram, Grindeks, Olainfarm, LMP, Pharmidea produkti tiek augstu vērtēti arī mūsu kaimiņtirgū, ļaujot pozitīvi ietekmē arī mūsu kaimiņzemes cilvēku attieksmi pret citiem Latvijas farmācijas produktiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais SSE Riga (Stockholm School of Economics in Riga) «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs» uzrāda satraucošu tendenci, proti, pieaugot ekonomikai Latvijā turpina pieaugt arī ēnu ekonomika, informē indeksa veidotāji.

Ēnu ekonomika Latvijā 2018. gadā sasniedz 24,2% no IKP, kas ir pieaugums par 2,2% salīdzinājumā ar 2017. gadu.

Ēnu ekonomikas apjoms 2018. gadā Lietuvā ir 18,7% un Igaunijā 16,7% no IKP. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pieaudzis par 0,5%, bet Igaunijā samazinājies par 1,5%.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem, visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2018. gadā (līdzīgi kā 2017. gadā) ir «aplokšņu» algas, kas Latvijā veido 43.5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 54,5% un 43,2%. Vidējā algas daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts 2018. gadā ir relatīvi līdzīga Lietuvā un Igaunijā (attiecīgi 15,5% un 16,7%), bet izteikti lielāka Latvijā (21,5%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne pirmo gadu alus tirgus Baltijas valstīs samazinās. Šī dzēriena ražotājus ir skārusi pieaugoša akcīze, reklāmas liegumi un citi stingri ierobežojumi. Rolands Viršils (Rolandas Viršilas), kas vada Carlsberg grupai piederošās alus darītavas Baltijas valstīs (Aldaris Latvijā, Saku Igaunijā un Švyturys-Utenos alus Lietuvā), apgalvo, ka šajos nemierīgajos laikos zelta vērtību iegūst eksports un sinerģija starp visām triju valstu darītavām. Tiesa, situāciju uzkarsē reģionā esošais akcīzes karš, kurā uzņēmējs saskata divus uzvarētājus un Latvijā pieņemto lēmumu nepamatotību.

Kādus laikus tagad piedzīvo alus darītāji Baltijas valstīs?

Tāpat kā citās rūpniecības nozarēs, arī mēs priecājamies par ekonomikas attīstību un pieaugošajiem patērētāju ienākumiem. Par to skaidri signalizē visās Baltijas valstīs pieaugušais augstākās klases Premium alus segments.

Patīkami, ka mūsu sabiedrība turpina stiprināt pozīcijas – kā ražotājs esam priekšgalā ne tikai Premium segmentā, bet arī vispārējā alus tirgū. Lietuvā savu tirgus daļu esam palielinājuši aptuveni par vienu procentu, Latvijā – aptuveni par 0,5 procentiem, Igaunijā saglabājam stabilu pozīciju.

Pilnīgi pretējas emocijas izraisa tas, ka dažādu ierobežojumu dēļ pēdējā gada laikā dzērienu tirgus ir samazinājies. Latvijā tika ierobežots dzēriena iepakojuma izmērs, Igaunijā kļuva stingrākas prasības attiecībā uz reklāmu, bet Lietuvā darbojamies tā sauktajā melnajā tirgū, jo šeit ir aizliegta jebkāda reklāma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

35% Latvijas iedzīvotāju kredīta ņemšanu uzskata par principāli nepareizu, ar savu skeptisko attieksmi lielā mērā pārspējot savus ziemeļu un dienvidu kaimiņus, liecina Kantar Emor veiktā aptauja.

Par to, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret aizņemšanos nav tikai vispārīga, liecina viņu nodomi – Latvijā ir vismazāk cilvēku, kas plāno ņemt kredītu tuvāko divu gadu laikā. Ja Latvijā šādu rīcību apsver 39% aptaujāto, tad Lietuvā 56% respondentu plāno aizņemties tuvākajos divos gados.

Kantar Emor pētījumu eksperts Aivars Voogs skaidro, ka ir grūti pateikt, kāpēc attiecībā pret aizņemšanos latvieši ir skeptiskāki nekā viņu kaimiņi.. «2008. un 2009. gada ekonomiskā krīze skāra Latviju un tās bankas cieta nedaudz spēcīgāk nekā Igaunijā un Lietuvā. Tas varētu būt viens no piesardzības iemesliem,» norāda A.Voogs. «Tomēr aptauja atklāj vēl kādu nozīmīgu detaļu – 22% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem savu finansiālo problēmu risināšanai ir izmantojuši ātros kredītus. Lietuvā un Igaunijā šis skaits ir attiecīgi 13% un 6%.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma «Lietuvos geležinkeliai» ģenerāldirektors Mants Bartuška un Polijas naftas koncerna «Orlen» vadītājs Daniels Obajteks otrdien ieklāja simbolisku sliedi atjaunojamajā dzelzceļa posmā starp uzņēmumam «Orlen Lietuva» piederošo Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu Lietuvā un Reņģi Latvijā, kas tika izjaukts pirms desmit gadiem, kā arī parakstīja vienošanos par abu kompāniju sadarbību.

Šī vienošanās paredz, ka «Lietuvos geležinkeliai» turpmāk vedīs «Orlen» meitasuzņēmuma «Orlen Lietuva» kravas uz Poliju. Līdz šim Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmuma produkciju «Lietuvos geležinkeliai» pārvadāja tikai Lietuvas teritorijā.

Kā preses konferencē Mažeiķos uzsvēris Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis, sliedes ielikšanai Mažeiķu-Reņģes posmā ir simboliska nozīme, jo tā apliecina, ka pārvarēta agrākā nesaprašanās starp «Lietuvos geležinkeliai» un «Orlen».

«Šī nesaprašanās un sliežu ceļa izjaukšana pirms daudziem gadiem ne tikai izraisīja «Orlen Lietuva» un «Lietuvos geležinkeliai» konfliktu, bet arī aptumšoja mūsu valstu attiecības,» viņš piebildis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vairums Baltijas lielo uzņēmumu piesardzīgi vērtē biznesa iespējas 2020. gadā

Žanete Hāka, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa Baltijas lielo uzņēmumu ir piesardzīgi savās prognozēs par biznesa izaugsmi nākamajos 12 mēnešos, liecina SEB bankas šī gada septembrī veiktā Baltijas lielo kompāniju finanšu direktoru aptauja.

Mazāk nekā puse (40%) Latvijas lielo kompāniju finanšu direktoru ir pārliecināti, ka 2020. gads biznesam būs labvēlīgs, kamēr Igaunijā šāds viedoklis ir 49%, savukārt Lietuvā – 51% aptaujāto finanšu ekspertu. Salīdzinot ar pērn veiktās aptaujas rezultātiem, optimistiski noskaņoto uzņēmumu īpatsvars visvairāk ir samazinājies Latvijā – 56% 2018. gadā, šogad 40%, bet Lietuvā samazinājums ir tikai par 1% (52% 2018. gadā, šogad 51%).

Savukārt Igaunijā optimistiski noskaņoto uzņēmumu īpatsvars par 1% ir palielinājies – 48% 2018. gadā, šogad 49%. Vienlaikus 10% lielo uzņēmumu Latvijā, 8% Lietuvā un 18% Igaunijā ir nobažījušies, ka nākamie 12 mēneši biznesam būs nelabvēlīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā veiktais pētījums atklāj, ka latvieši par savām nākotnes finansēm ir optimistiskāki nekā igauņi vai lietuvieši – 41% no Latvijā aptaujātajiem iedzīvotājiem uzskata, ka viņu finansiālā situācija uzlabosies turpmākajos divos gados, ziņo tirgus izpētes kompānija Kantar Emor.

Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju prognozes par to, ka viņu finansiālā situācija nākotnē uzlabosies, būtiski neatšķiras – Igaunijā 37% ir noskaņoti optimistiski, savukārt Lietuvā 32%. Kantar Emor veiktajā aptaujā respondenti no visām trim Baltijas valstīm salīdzināja savus pašreizējos ekonomiskos apstākļus ar situāciju pirms gada, un aptuveni 30% no aptaujātajiem visās valstīs konstatēja, ka viņu situācija ir uzlabojusies. Progresu vairāk izjūt jauni cilvēki ar augstāku izglītības līmeni un lielākiem ienākumiem.

Kantar Emor pētījumu eksperts Aivars Voogs norāda, ka viedokļi ievērojami atšķiras jautājumā par to, vai pēdējā gada laikā ekonomiskā situācija ir pasliktinājusies. «Latvijā situācijas pasliktināšanos atzina 26% respondentu, Lietuvā – 28%, Igaunijā – 20% aptaujāto,» atklāj pētījumu eksperts. «Tajā pašā laikā 44% Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka viņu situācija nav mainījusies – tas ir vairāk nekā Lietuvā, bet mazāk nekā Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrum paplašinot darbību ārpus Latvijas, ekspluatācijā nodevis pirmo saules enerģijas parku Lietuvā. 3 hektārus lielais parks atrodas Klaipēdas rajonā, un tā jauda sasniedz 1,5 MW (megavatus), informē uzņēmums.

Šis ir Elektrum kā viena no Baltijā vadošajiem saules paneļu tirgotājiem pirmais zaļās enerģijas ražošanas projekts Lietuvā. Tādejādi šis ir nozīmīgs solis Latvenergo koncerna darbības izvēršanā kaimiņvalstīs un būtisks zaļās enerģijas ražošanas iespēju papildinājums.

Saules ražotu elektroenerģiju sāk piegādāt pirmais AS Latvenergo tirdzniecības zīmola Elektrum Lietuva attīstītais saules parks Lietuvā, kas atrodas Klaipēdas rajona piejūrā. Tā platība ir 3 hektāri, uzstādītā jauda sasniedz 1,5 MW. Tā kā saules parks atrodas tikai 13 kilometrus no piekrastes, kas izceļas ar augstu saules staru intensitāti, paredzams, ka viens parka kilovats gada laikā ģenerēs ap 1100 kilovatstundu (kWh) elektroenerģijas. Šis ir pirmais šāda veida projekts, taču Elektrum Lietuva tuvākajos plānos ir arī citi mērķi saules parku jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Problēmas uzņēmumā risina spēlējoties ar Lego klučiem

Linda Zalāne, 23.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēlējoties ar Lego klučiem, uzņēmuma darbinieki tiek mudināti apkopot domas un ģenerēt jaunas idejas

Dāņu rotaļlietu ražotājs Lego® (Lego Group), mainoties bērnu rotaļāšanās paradumiem, pievērsies pieaugušajiem, kuriem ar spēles elementu palīdzību ļauj risināt problēmas kā profesionālajā darbā, tā privātajā sfērā. «Lego® Serious Play® (LSP) ir metode, kas palīdz komunicēt, formulēt un sakārtot domas un idejas, lai pieņemtu stratēģiskus lēmumus un risinātu problēmas uzņēmumos, komandas darbā, kā arī individuālajā personības attīstības jomā. Metode ir balstīta uz plašiem pētījumiem uzņēmējdarbības, attīstības, psiholoģijas un jaunu iemaņu un zināšanu gūšanas jomā,» stāsta LSP metodes moderatore, sertificēta trenere Linda Kimeiša, kura par to uzzināja, strādājot pie zinātniska kosmosa projekta, jo šādu metodi izmanto situācijās, kad ir grūti pieņemt lēmumus un nepieciešams panākt, lai visa procesā iesaistītā komanda saprot, par ko ir stāsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Sākusi darboties viena no pasaulē jaudīgākajām lāzersistēmām, ko radījuši lietuvieši

LETA, 17.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ungārijas Segedas pilsētā bāzētajā starptautiskajā lāzerpētījumu centrā «Extreme Light Infrastructure - Attosecond Light Pulse Source» (ELI-ALPS) šonedēļ sākusi darboties viena no pasaulē jaudīgākajām lāzersistēmām, ko radījuši lietuvieši, raksta Lietuvas biznesa ziņu avīze «Verslo žinios».

Lāzersistēmu «Sylos», kas tapusi pēc ELI-ALPS pasūtījuma, kopīgiem spēkiem izstrādājušas un uzbūvējušas divas Lietuvas lielākās lāzertehnoloģiju kompānijas - «Ekspla» un «Light Conversion».

Šī lāzersistēma ģenerēs ultraīsus lielas intensitātes impulsus, kas tiks izmantoti, pētot elektronu kustību atomos un molekulās. To varēs izmantot arī kodolatkritumu neitralizēšanai, norāda avīze.

«Lai gan lāzeri kā produkts Lietuvas kopējā eksporta tirgū ieņem salīdzinoši nelielu vietu, tomēr tie palīdz nest Lietuvas vārdu visā pasaulē ne mazāk kā mūsu basketbols un liek sasparoties visas pasaules zinātniekiem,» norādījis Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministra vietnieks Gintars Vilda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācieši pirks franču Alstom Coradia iLint vilcienus

Lejassaksijas federālās zemes transporta pārvalde LNGV paziņojusi, ka pasūtījusi 14 ūdeņraža degvielas elementu vilcienus ar iespēju iegādāties vēl 33 vilcienus, vēstīja Railwaygazette.com.

Pirmo piegādāto ritošā sastāva partiju paredzēts izmantot pasažieru pārvadāšanai Vēzeres‒Elbas reģionā starp Kukshāfeni, Brēmerhāfeni, Brēmerfērdi un Bukstehūdi. LNGV noslēgusi līgumu ar Alstom un ūdeņraža piegādātāja Linde konsorciju. Vācieši bija izvēlējušies sarunu procedūru, jo LNGV deva priekšroku nevis dīzeļdegvielai, bet ūdeņradim, kā arī uzskatīja, ka Alstom šobrīd ir vienīgā kompānija pasaulē, kas var piedāvāt pilnībā gatavu šāda veida ritošo sastāvu pasažieru pārvadāšanai. Vilciens tika attīstīts Vācijas nacionālās ūdeņraža degvielas tehnoloģiju programmas ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Facebook ievieš jauna līmeņa pārskatāmību reklāmām un lapām

Laura Mazbērziņa, 29.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālais tīkls Facebook paziņojis par nozīmīgiem uzlabojumiem reklāmu un lapu pārskatāmībā.

Plašākas informācijas sniegšana cilvēkiem par ikvienu organizāciju un to izvietotajām reklāmām palielinās reklāmdevēju atbildību, kā arī palīdzēs samazināt to ļaunprātīgu izmantošanu Facebook platformā, skaidro sociālais tīkls.

Tagad lietotāji varēs aplūkot dažādu Facebook lapu reklāmas Facebook, Instagram, Messenger platformās, kā arī partneru vietnēs, pat tad, ja tās netiek rādītas tieši konkrētajam lietotājam. Autorizējoties Facebook platformā, būs iespējams apmeklēt jebkuru lapu un atlasīt «Informāciju un Reklāmas» (Info and Ads). Šajā sadaļā lietotāji varēs redzēt izveidotās reklāmas ziņas, kā arī būs iespējams atzīmēt aizdomīgas reklāmas, izvēloties norādīto iespēju «Ziņot par reklāmu» (Report ad).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pirmās tiesas sēdes skaidrs, ka bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda lieta, kurā ir vēl desmit citi apsūdzētie, jau kļuvusi par nopietnu pārbaudījumu prokuratūras darbaspējām, bet nākotnē kļūs par tiesas efektivitātes pārbaudi.

Lietā M. Sprūds un vēl desmit citas personas tiek vainotas izspiešanā, pilnvaru ļaunprātīgā izmantošanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un citos noziegumos. Pierādījumi apkopoti vairāk nekā 160 sējumos, un ir vēl 50 sējumi arhīva materiālu. Tāds kārtīgs sienas skapis, pilns ar apdrukātu papīru. Tā kā lietā ir divi svešvalodās runājoši apsūdzētie, tad lietas izskatīšana 25. janvārī pēc būtības nevarēja sākties tādēļ, ka tulki nebija tikuši galā ar lietas materiālu tulkošanu. Tulkojums vienam apsūdzētajam tika piedāvāts neilgi pirms tiesas, bet uz citu tulkojumu būs jāgaida vēl vismaz divi mēneši. Tā optimistiski uzskata prokurors Uldis Cinkmanis, savukārt advokāti pieņem, ka skapi iztulkos pēc pusgada, jo līdz šim divos mēnešos pārtulkoti vien 60 sējumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerāluzņēmēja SIA BūvKORE sistēmas un apakšuzņēmēja SIA KRAM strīds par darbiem Saulkrastu novada objektā ilgst teju gadu. Būve ir pabeigta, bet strīds turpinās.

Reputācijas jomā zaudētāji pagaidām ir abi strīdnieki, bet patiesie, finansiālie zaudējumi paliek preču piegādātājiem, kurus strīda karstumā piemin, tikai garāmejot.

«Esmu «uzmests» gluži kā deviņdesmitajos. No 102 tūkstošiem eiro līgumcenas par elektroinstalācijas ierīkošanu būvē Zvejniekciemā esmu saņēmis 42 tūkstošus eiro, bet objekts bija gandrīz gatavs. Ģenerāluzņēmējs vienkārši izlika no objekta, policija kriminālprocesu neuzsāka, bet tiesā varu uzvarēt sabiedrību, kurai nekā nav,» savu stāstu Dienas Biznesam iesāka SIA KRAM valdes priekšsēdētājs Germans Kotļars.

SIA KRAM ir neliels uzņēmums, kurā Germans Kotļars ir gan direktors, gan būvdarbu vadītājs, gan lietvedis, gan kadru daļas priekšnieks. Uzņēmuma darbības sfēra ir elektroinstalācija, datortīklu savienojumi, zibensnovedēji. Pērn uzņēmuma apgrozījums bijis 250 tūkstoši eiro. Darba specifika – vadus lielākajā daļā gadījumu var ievilkt pēc ēkas vai būves daļējas uzcelšanas, tādēļ vasarā darba nav trūcis, bet ziemā nereti bijis jāgaida, līdz parādīsies pasūtījums. Tieši šī iemesla dēļ ārkārtīgi labs G. Kotļaram licies līgums ar SIA BūvKORE sistēmas, kas solījis darbu lielā objektā uz ilgu laiku. Pasūtītājs bijis nopietns – Skultes ostas pārvalde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrās ēdināšanas restorāns «Ghetto Burger» mainījis nosaukumu un tagad saucas «Ghetto Pietura».

Organizācijas «Ghetto Games» līderis Raimonds Elbakjans portālam db.lv aprīlī sacīja, ka «Ghetto Burger» tiek slēgts uz visiem laikiem. «Cept burgerus vairs nav stilīgi, jo šodien Latvijā to dara visi. Ziemā savilkt galus ir nereāli,» viņš toreiz sacīja.

Jaunā koncepta izstrādē investēti 30 000 eiro, kas ietver aprīkojuma iegādi, izbraukuma tirdzniecības treilera pārbūvi un citas izmaksas.

Jaunais koncepts tapis sadarbībā ar kafejnīcu «Pietura» un tās valdes locekli Mārtiņu Priedi.

M.Priede pastāstīja, ka jaunizveidotā projekta koncepts nav gluži tāds, kādu sākotnēji paredzējuši, jo uzņēmums vēlējies fokusēties uz veselīgu pārtiku. Sākumā tas mēģināts, taču nav izdevies. Koncepts šobrīd ir vērsts uz kafiju, taču saglabāts arī iepriekšējais piedāvājums, piemēram, burgeri. R.Elbakjans norāda, ka nākotnes plānos tomēr ir attīstīt veselīgas ēdināšanas konceptu, taču klienti tam vēl nav gatavi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Vai ar autostāvvietu uzraugiem vērts diskutēt par piemēroto sodu atcelšanu?

Rūta Cinīte, 22.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir gadījumi, kad piemērotais sods tiek anulēts. Katra pretenzija un situācija tiek izvērtēta individuāli un lēmums pieņemts, ņemot vērā konkrētos apstākļus,» tā uz jautājumu, vai ir bijuši gadījumi, kad piemērotais sods par autostāvvietas neatļautu izmantošanu pārrunu rezultātā ticis atcelts un cik šādi gadījumi ir, biznesa portālam db.lv atbildēja SIA EuroPark Latvia valdes loceklis Mārtiņš Meisītis.

Viņš neatklāj konkrētus skaitļus par to, cik sodi un par kādu kopējo summu šogad piemēroti, bet atzīmē, ka soda kvītis pirmajā pusgadā piemērotas aptuveni 1,2% no kopējā klientu skaita. «Novērojams, ka piemēroto sodu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir aptuveni vienā līmenī. Diemžēl cilvēki nepievērš uzmanību ceļa zīmēm un autostāvvietas lietošanas noteikumiem, kas ir izvietoti pie katras autostāvvietas iebrauktuves, nepievērš atbilstošu uzmanību arī funkcionālajām un informatīvajām norādēm – kas bieži vien ir lielā skaitā izvietotas autostāvvietas teritorijā,».

Neskaidrību gadījumos nereti klienti jautā pēc padoma, zvanot uz informatīvo tālruni. M. Meisītis pieļauj, ka tas varētu būt iemesls saņemto pretenziju skaita samazinājumam salīdzinājumā ar 2016. gadu. Lielākajā daļā gadījumu klients neesot pievērsis uzmanību autostāvvietā izvietotajām ceļa un informatīvajām zīmēm. Biežākais no iemesliem, ko klienti piemin pretenzijās, ir «es tikai uz 5 minūtēm», tomēr, pārbaudot situāciju, tās nekad neesot bijušas piecas minūtes, ko klients pavadījis autostāvvietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Juris Ulmanis: Lietoju podziņu telefonu, jo pats vēlos kontrolēt savu dzīvi

Kristīne Stepiņa, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēga ir sasniegt mērķi, tikt līdz otram galam, paveikt to, kas eventuāli nav paveicams, izdarīt to, ko nevar izdarīt – izpildīt neiespējamo misiju.

Tā grāmatā Uz Grenlandi – pēc pērlēm atzīst uzņēmējs, zemessargs un pasniedzējs Juris Ulmanis, kurš savā pirmajā polārajā ekspedīcijā ir sajuties kā īsts pērļu zvejnieks. Viņš kopā ar leģendārajiem latviešu alpīnistiem Teodoru Ķirsi un Imantu Zaulu ir uzkāpis vairākās pasaules virsotnēs un sapņo pievarēt arī pašu augstāko – Everestu.

Fragments no intervijas

Daudzi jūs saista ar pirmajiem mobilajiem telefoniem. Kā kļuvāt par ASV kompānijas Motorola Baltijas pārstāvniecības vadītāju?

Kad Arizonas Starptautiskajā menedžmenta skolā ieguvu savu otro maģistra grādu starptautiskajā biznesa vadībā, meklēju darbu. Nelielajā latviešu kopienā bija viens kungs, kurš strādāja Motorolā. Viņš man sarunāja darba interviju. Tā sāku strādāt šajā kompānijā par tirgus analītiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taksometru izsaukšanas platformas Taxify pārstāvniecību Latvijā turpmāk vadīs Kārlis Ķezberis. Taxify tuvākā prioritāte Latvijā ir sadarbība ar valsts iestādēm, ietekmes pusēm un sabiedrību, lai sakārtotu situāciju ar esošo regulējumu, kas šobrīd būtiski ierobežo pakalpojuma pieejamību, informē K. Ķezberis.

K. Ķezberim ir vairāk nekā septiņu gadu pieredze biznesa vadības un finanšu konsultācijās dažāda veida industrijās, t.sk. loģistikā, ražošanā, mazumtirdzniecībā, finanšu un publiskajā sektorā. Viņa iepriekšējais amats bija konsultāciju uzņēmumā Deloitte.

K. Ķezberis pārņems pienākumus no līdzšinējā vadītāja Jura Krūmiņa, kurš turpinās strādāt Taxify galvenajā mītnē Tallinā jaunā amatā.

«Ir būtiski uzlabot privāto vadītāju regulējumu, kas dotu iespēju iedzīvotājiem gūt papildu ienākumus savā brīvajā laikā, izmantojot tos auto, kas jau ir ielās. Esošie noteikumi aptur nozares attīstību, ierobežo vadītāju vēlmi iesaistīties pārvadājumos ar savu privāto auto lielās birokrātijas, papildu izmaksu un skaidrās naudas maksājumu ierobežošanas dēļ. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc visā taksometru nozarē pēdējo nedēļu laikā ir manāmi samazinājies pieejamo vadītāju skaits un attiecīgi arī pakalpojuma pieejamība iedzīvotājiem,» skaidro K. Ķezberis.

Komentāri

Pievienot komentāru