Pakalpojumi

Hokeja čempionāta laikā viesnīcu pakalpojumi sadārdzinājās vidēji par 32,2%

LETA, 09.06.2023

Jaunākais izdevums

Pasaules hokeja čempionāta laikā šogad maijā viesnīcu pakalpojumi salīdzinājumā ar aprīlī Latvijā sadārdzinājās vidēji par 32,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vienlaikus restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis 2023.gada maijā salīdzinājumā ar aprīli kopumā palielinājās par 4,1%.

Savukārt šogad maijā salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājies kopumā par 17,4%.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš aģentūrai LETA sacīja, ka var piekrist CSP aprēķiniem par cenu izmaiņām Rīgā Pasaules hokeja čempionāta laikā.

"Tā ir starptautiska prakse, ka lielu pasākumu laikā palielinās arī pakalpojumu cenas, taču 32,2% ir vērtējams kā vidējs cenu palielinājums, ņemot vērā kopējo izmaksu pieaugumu kopš iepriekšējā gada," pauda asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Viņš arī piebilda, ka pasaules hokeja čempionāta laikā visvairāk viesu Latvija uzņēma no Šveices, kā arī Čehijas un Slovākijas, no kurienes ir viegli atbraukt ar autotransportu.

Jau vēstīts, ka pasaules čempionāts, kuru kopīgi rīkoja Rīga un Somijas pilsēta Tampere, norisinājās no 12.maija līdz 28.maijam, tostarp pusfināla spēles un fināls notika Tamperē. Šajā pasaules čempionātā Latvijas izlase pirmo reizi ieguva medaļas, izcīnot trešo vietu.

LVRA apvieno naktsmītnes un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus profesionālai sadarbībai, lai uzlabotu klientu apkalpošanas kvalitāti, sakārtotu Latvijas viesnīcu tirgu un pārstāvētu Latvijas viesnīcu un restorānu biznesu pasaulē. Asociācija ir asociācijas "Viesnīcas, restorāni un kafejnīcas Eiropā" biedrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedēļas nogalē noslēdzās lielākais šī gada notikums Rīgā - IIHF 2023.gada Pasaules čempionāts hokejā. Provizoriskie aprēķini liecina, ka čempionāta norise Rīgā valsts ekonomikai piesaistījusi papildu 44 miljonus eiro, informē Rīgas dome.

Latvijas hokeja izlases izcīnītās bronzas medaļas padarīja šo čempionātu vēsturisku visiem hokeja faniem. Latvijas Hokeja federācijas un Rīgas domes organizētajā Latvijas hokeja izlases sagaidīšanā pie Brīvības pieminekļa pulcējās vairāk nekā 40 000 līdzjutēju.

Čempionāts norisinājās ar Rīgas pašvaldības finansiālu atbalstu, kura galvenais mērķis bija atgriezt dzīvību pilsētā pēc pandēmijas gadiem un ar čempionāta norisi atbalstīt vietējos tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumus.

“Rīgas pašvaldības lēmums jau no paša sākuma aktīvi atbalstīt hokeja čempionāta norisi Latvijas galvaspilsētā viennozīmīgi izrādījies ļoti pareizs! Divu nedēļu garumā pašmāju un ārzemju fani sarīkoja īstus hokeja svētkus pilsētā. Čempionāta spēles Rīgā apmeklēja vairāk nekā 30 000 ārvalstu viesu, kuri bija īpaši pamanāmi ne tikai arēnā, bet arī Vecrīgas kafejnīcās un bāros. Piešķirot pašvaldības līdzfinansējumu čempionāta organizēšanai, mūsu mērķis bija panākt, lai visa no budžeta pie šķirtā summa nodokļu veidā atnāktu atpakļ Rīgas budžetā. Pirmās aplēses par ekonomisko ieguvumu pilsētai liecina, ka šis mērķis būs sasniegts,” Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 1,2%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2022.gada maiju - palielinājās par 12,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 15,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 19,5%.

2023.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+1,2 procentpunkti), restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,3 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,1%.

Cenas samazinājās svaigiem dārzeņiem (-3,6%) un svaigiem augļiem (-1,3%). Akciju ietekmē cenas samazinājās piena produktiem (-2,7%), šokolādei (-2,1%), mājputnu gaļai (-1,1%), gaļas izstrādājumiem (-1,8%), makaronu izstrādājumiem (-2,5%), svaigām vai atdzesētām zivīm (-3,1%). Savukārt dārgāka bija cūkgaļa (+4,2%) un olas (+2,5%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga sieram un biezpienam (+1,6%), pienam (+2,3%), augļu un dārzeņu sulām (+2,5%), kartupeļiem (+3%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,4%), kā arī augu eļļai (+2,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024. gada janvārī, salīdzinot ar 2023. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,9 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2024. gada janvārī, salīdzinot ar 2023. gada janvāri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,8 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,4 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,9 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+22,9 %) un svaigiem augļiem (+10,7 %). Cenas pieauga cūkgaļai (+9,3 %) un žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,0 %). Cenas palielinājās arī kafijai (+10,1 %), maizei (+3,1 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,2 %), olīveļļai (+28,3 %), saldējumam (+13,4 %), saldumiem (+18,9 %), augļu un dārzeņu sulām (+10,9 %). Savukārt cenu kritums bija pienam (-19,5 %), piena produktiem (-10,5 %), mājputnu gaļai (-5,2 %), miltiem un citiem graudaugiem (-8,2 %), augu eļļai (-14,8 %), olām (-7,1 %), sviestam (-9,4 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Bankā, kas ir Latvijas Hokeja federācijas ilggadējais partneris, aizvadīta svinīga pieņemšana par godu Latvijas izlases hokejistu panākumiem Pasaules čempionātā.

Pasākumā tika paziņots par vēl vienu atbalsta summu Latvijas hokeja federācijai. Rietumu Bankas dibinātais labdarības fonds Nākotnes Atbalsta fonds ziedos 50 000 eiro jauno hokejistu apmācībām. Pasākumā piedalījās Latvijas Hokeja federācijas prezidents Aigars Kalvītis, Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs, Starptautiskās Hokeja federācijas Pasaules čempionāta hokejā 2023 orgkomitejas vadītājs Rīgā – Edgars Buncis, Latvijas hokeja izlases galvenā trenera asistents Artis Ābols. Kā arī izlases spēlētāji – tajā skaitā aizsargs Oskars Cibuļskis, uzbrucējs Rihards Bukarts, kurš šogad ar 11 punktiem uzstādīja Latvijas rekordu gūto punktu ziņā Pasaules čempionātā, kā arī vārtsargs Artūrs Šilovs, kurš ir atzīts par 2023. gada čempionāta vērtīgāko spēlētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Partnera negodprātība Balderim liek vērsties tiesā

Māris Ķirsons, 09.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visu laiku pazīstamākais Latvijas hokejists, leģendārais Helmuts Balderis Sildedzis ir zināms un cienīts arī biznesa vidē, kur šobrīd nodarbojas ar dārzeņu biznesu, būdams dalībnieks uzņēmumos SIA Ezerkauliņi Agro un SIA Ķeizarsils. Gluži tāpat kā sports, arī bizness dod un prasa rūdījumu, uzticēšanos, kā arī mēdz sagādāt vilšanos.

Ikviena gada sākums tradicionāli biznesa vidē iesākas reizē ar pārmaiņām, ko radījušas likumdošanas izmaiņas no 1. janvāra, kā arī atskatu uz aizgājušo gadu, tajā paveikto. Teju visos topos starp 2023. gada notikumiem dominē basketbols un hokejs. Redakcijā nolēmām pievērsties kādam no šo sporta veidu pārstāvjiem, kurš bijis vienlīdz sekmīgs kā sporta, tā biznesa laukumā, tāpēc uz sarunu aicinājām Latvijas hokeja leģendu Helmutu Balderi Sildedzi.

Vai sekojat līdzi tam, kas notiek hokeja laukumos?

Protams, sekoju gan atsevišķu hokejistu gaitām profesionālās līgās, gan arī Latvijas izlašu spēlēm. 2023. gada pasaules čempionāta bronzas medaļa tik mazai valstij, kāda ir Latvija, ir milzīgs sasniegums. Šī panākuma atslēga ir meklējama komandas saliedētībā, pašaizliedzībā jebkurā spēles situācijā, profesionālā treneru darbā, ko ledus laukumā realizēja spēlētāji, turklāt, iespējams, visbūtiskāk ir spēlēt, līdz atskan finālsvilpe. Tieši pēdējais faktors izvilka spēli gan mačā par pasaules čempionāta bronzu, gan pēdējo Rīgas apakšgrupas spēli pret Šveici un arīdzan pret Čehiju. Šajos mačos Latvijas izlase parādīja raksturu, nepiekāpību, kas galu galā tika atalgota ar uzvarām. Vēl vairāk - šīs spēles var kalpot un būs labs piemērs jaunajiem hokejistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieauga par 0,7%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2022.gada martu - palielinājās par 17,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 20,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 19,8%.

2023.gada martā, salīdzinot ar februāri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,4 procentpunkti), apģērbiem un apaviem (+0,3 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupā (+0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,1 procentpunkts), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,3 procentpunkti) un ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijā pieauga par 0,3%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2022.gada aprīli - palielinājās par 15,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 17,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī pieaudzis par 20%.

2023.gada aprīlī, salīdzinot ar 2023.gada martu, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (+0,4 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti) un dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,4%.

Noslēdzoties akcijām, cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu pieauga kafijai (+3,1%), konditorejas izstrādājumiem (+1,9%), maizei (+0,9%), pienam (+1,4%), sālim un garšvielām (+6,4%). Dārgāka bija arī cūkgaļa (+1,3%), olīveļļa (+6,3%), makaronu izstrādājumi (+3,6%), gaļas izstrādājumi (+1,5%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā samazinājās par 1,4%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2022.gada jūniju - palielinājās par 7,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 12,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 18,4%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2023.gada jūnijā, salīdzinot ar 2022.gada jūniju, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+3,7 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+2,4 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,6 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,6 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,6 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,6 procentpunkti), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,9 procentpunkti).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par gūto trešo vietu Pasaules čempionātā hokejā valdība šodien lēma piešķirt Latvijas hokeja izlasei un Latvijas Hokeja federācijai (LHF) 576 717 eiro.

LETA jau rakstīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi valdības lēmuma projektu par 576 717 eiro piešķiršanu Latvijas hokeja izlasei un LHF, kas ir divreiz vairāk nekā plānots iepriekš.

Saskaņā ar Sporta likumu Latvijas vīriešu nacionālā izlase hokejā par izcīnīto trešo vietu šī gada Pasaules čempionāta finālturnīrā varēja pretendēt uz naudas balvu līdz 102 447 eiro, bet LHF - uz naudas balvu līdz 106 716 eiro apmērā sporta veida attīstībai.

Vienlaikus IZM ieskatā, trešās vietas gūšana Latvijas sporta vēsturē "ir unikāla", tāpēc sasniegumu nepieciešams novērtēt "visaugstākajā izpildvaras līmenī".

Latvijas izlases spēlētājiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošiem personālam par Pasaules čempionātā izcīnīto trešo vietu plānots piešķirt 220 000 eiro, savukārt federācijai - 356 717 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 8,9%, informē Centrālajā statistikas pārvalde.

Vienlaikus 2023.gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,8%, bet gada laikā - 2023.gada decembrī salīdzinājumā ar 2022.gada decembri - patēriņa cenas pieauga par 0,6%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada decembrī, salīdzinot ar novembri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,2 procentpunkti), kā arī apģērbiem un apaviem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas saglabājās nemainīgas.

Būtiskākais cenu kāpums bija svaigiem augļiem (+4%) un svaigiem dārzeņiem (+2,5%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (+2,9%), maizei (+1%), saldumiem (+6,2%), kā arī augļu un dārzeņu sulām (+2%). Dārgāka bija arī olīveļļa (+4,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 0,7%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2022.gada jūliju - palielinājās par 6,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 7,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 17%.

2023.gada jūlijā, salīdzinot ar 2023.gada jūniju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,7 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,3 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 1,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu samazinājumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (-11,4%). Akciju ietekmē lētāks bija siers un biezpiens (-4%), kafija (-3,2%), piens (-2,6%), milti un citi graudaugi (-3,5%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-0,6%), žāvēti augļi un rieksti (-5,6%), kā arī svaigas vai atdzesētas zivis (-4%). Sezonālu faktoru ietekmē cenu kritums bija svaigiem augļiem (-2,7%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Desmitiem tūkstoši cilvēku pie Brīvības pieminekļa sagaida Latvijas hokeja izlasi

LETA, 29.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien desmitiem tūkstoši cilvēku pie Brīvības pieminekļa Rīgā ar skaļām ovācijām sagaidīja Latvijas hokeja izlasi, kas aizvadītajā pasaules čempionātā izcīnīja bronzas medaļas.

Teritorija ap pieminekli ir cilvēku pārpildīta, tāpat cilvēku pārpildītas ir apkārtējās ielas un tuvējie laukumi, turklāt hokeja fani turpina plūst pieminekļa virzienā. Ne pie pieminekļa, ne kanālmalā vietas vairs nav, tāpēc cilvēki stāv apkārtējās ielās. Cilvēku plūsma ir paralizējusi Brīvības laukuma apkārtnes ielas, jau sākot no Centrālās stacijas, Vērmanes dārza un citos virzienos. Arī sabiedriskais transports ir cilvēku pilns.

Klātesošos uzrunāja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, kurš uzsvēra, ka Rīga ir pelnījusi čempionāta atgriešanos. Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS) atgādināja, ka šodien piešķirta brīvdiena, lai visi atcerētos šo notikumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada septembrī, salīdzinot ar 2022. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu Latvijā samazinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2022.gada septembri - palielinājās par 3,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 5,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 14%.

2023.gada septembrī, salīdzinot ar augustu, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (mīnus viens procentpunkts), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts), kā arī apģērbam un apaviem (+0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti) un dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hokejisti uzveic basketbolistus “Sporta Avīzes” ikgadējā 50 ekspertu aptaujā

Ja ekspertiem jāsaka, ka sešiniekā gribētos ielikt ikvienu no sportistiem vai komandām, kas pieminēti potenciālo kandidātu sarakstā, gads Latvijas sportā ir izdevies. Tieši tāds bija 2023. gads, tomēr no tā atmiņā īpaši palika divi ļoti spilgti sasniegumi. Tradicionālajā “Sporta Avīzes” 50 ekspertu aptaujā, kas, nosakot gada labākos Latvijas sportā, risinājās jau 28. reizi, uzvaru izcīnīja bronzu pasaules čempionātā guvusī Latvijas hokeja izlase, otrajā pozīcijā atstājot Pasaules kausā lieliski debitējušo Latvijas basketbola valstsvienību. Savukārt par aizvadītā gada Latvijas labāko jauno sportistu eksperti ļoti pārliecinoši atzina vieglatlēti Agati Cauni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas hokeja izlase par trešo vietu pasaules hokeja čempionātā varētu saņemt aptuveni 102 000 eiro, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktora vietniece Anda Mičule.

Viņa skaidroja, ka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par godalgotām vietām pasaules čempionātos pieaugušajiem, Latvija par gūto trešo vietu var pretendēt uz 102 447 eiro naudas prēmiju.

Naudas prēmija paredzēta visai komandai - sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošiem sporta darbiniekiem, tostarp sporta ārstiem un apkalpojošam personālam.

Vienlaikus Latvijas Hokeja federācija sporta veida attīstībai par izcīnītajām tiesībām startēt pasaules čempionāta pieaugušajiem finālturnīrā var pretendēt uz naudas balvu līdz 106 716 eiro apmērā, norādīja Mičule.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) mikroblogošanas vietnē "Twitter" informē, ka jautājums par hokeja izlases premēšanu tiks izskatīts otrdienas, 30.maija, valdības sēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā samazinājās par 0,6%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2022.gada augustu - palielinājās par 5,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 6,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 15,6%.

2023.gada augustā, salīdzinot ar 2023.gada jūliju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,5 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 1,8%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (-17,1%) un kartupeļiem (-15,1%). Cenas pazeminājās svaigiem augļiem (-4,1%) un olām (-3,4%). Galvenokārt akciju ietekmē lētāks bija piens (-12,4%), piena produkti (-3,2%), mājputnu gaļa (-1,3%), sviests (-3,8%), cukurs (-4,3%), atspirdzinošie dzērieni (-4,4%), konditorejas izstrādājumi (-0,7%), kā arī siers un biezpiens (-0,5%). Savukārt dārgāka bija kafija (+4,1%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+0,7%), augu eļļa (+4,6%), gaļas izstrādājumi (+1,7%), žāvēti augļi un rieksti (+5,1%), kā arī cūkgaļa (+0,7%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri Latvijā nemainījās, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2022.gada novembri - palielinājās par 1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 10,6%.

2023.gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,3 procentpunkti) un dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā mēneša laikā bija svaigiem dārzeņiem (+15,5%) un svaigiem augļiem (+2,6%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga kafijai (+2,2%), maizei (+1,2%), tostarp galvenokārt baltmaizei, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1%), pienam (+2%) un saldējumam (+2,1%). Savukārt akciju ietekmē lētāki bija piena produkti (-3,5%), konditorejas izstrādājumi (-2,0%), makaronu izstrādājumi (-3,4%) un šokolāde (-1,5%). Cenas samazinājās kartupeļiem (-3,7%), sieram un biezpienam (-0,9%), un cūkgaļai (-0,8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Televīzija (LTV) parakstījusi līgumu ar "Infront Sports & Media AG", iegūstot ekskluzīvas raidtiesības Latvijā par Pasaules čempionāta hokejā pārraidīšanu līdz 2028.gadam, informē LTV pārstāve Ginta Martini.

Skatītājiem būs iespēja redzēt visu pasaules čempionāta spēļu tiešraides, intervijas, aizkulises, spēļu studijas un citu oriģinālsaturu LTV ēterā, digitālajās platformās, kā arī sociālajos medijos.

2024.gada Pasaules čempionāts hokejā norisināsies no 10. līdz 26.maijam Čehijas pilsētās - Prāgā un Ostravā. Šogad A apakšgrupas spēles notiks Prāgā, tajās tiksies Kanādas, Somijas, Šveices, Čehijas, Dānijas, Norvēģijas, Austrijas un Lielbritānijas komandas, savukārt B apakšgrupas spēles, kur izlozes kārtībā nokļuva arī Latvijas izlase, notiks Ostravā - tajās startēs ASV, Vācijas, Zviedrijas, Slovākijas, Latvijas, Francijas, Kazahstānas un Polijas komandas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Latvija var un māk pelnīt ar lielajiem sporta un kultūras pasākumiem?

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors, 18.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju pirms katra lielāka sporta vai kultūras notikuma aizsākas publiska diskusija, vai šajos pasākumos ir vērts ieguldīt valsts naudu un kāds ieguvums no tā būs sabiedrībai?

Atbilde uz šo jautājumu ir gaužām vienkārša. Ja varam pierādīt, ka pasākums valsts kasē ienesīs vairāk naudas, nekā tiks izdots, tad pasākums valstij ir jāatbalsta. Tā ir investīcija, kura nesīs ne tikai papildu naudu valsts budžetā un uzņēmēju kontos, bet arī veicinās Latvijas atpazīstamību pasaulē, popularizēs mūsu zemi kā tūrisma un investīciju galamērķi.

Lielie publiskie pasākumi ir magnēts, kas jau tagad nes naudu

Šogad Latvijā notika vairāki lielie masu pasākumi, un jau tagad varam izmērīt to aptuveno pienesumu Latvijas budžeta un uzņēmēju maciņiem. Esam izanalizējuši to valstu iedzīvotāju norēķinus ar maksājumu kartēm Latvijā, kuru pārstāvētās izlases šogad spēlēja Pasaules hokeja čempionātā Rīgas grupā. Salīdzinot datus par 2023. gada aprīli un maiju, redzam, ka Šveices, Slovākijas, Čehijas, Norvēģijas, Kazahstānas, Kanādas un Slovēnijas iedzīvotāju tēriņi pasaules čempionāta norises laikā ēdināšanas iestādēs auguši par 53%, bāros par 54%, bet viesnīcās par 47%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic", pēc Latvijas hokeja izlases iekļūšanas pasaules čempionāta pusfinālā, kas notiks Tamperē, veic pārrunas par iespējamiem papildu lidojumiem uz Somiju, teikts aviokompānijas paziņojumā mikroblogošanas vietnē "Twitter".

"airBaltic" pārstāvji informē, ka piektdien plānotais reiss uz Tamperi ir izpārdots.

"Šobrīd veicam pārrunas par iespējamiem papildu lidojumiem," vēsta aviokompānija, norādot, ka informācija tiks sniegta tiklīdz tāda būs aviokompānijas rīcībā.

Vienlaikus "airBaltic" pārstāvji norāda, ka aktīvi tiek pirktas biļetes arī lidojumiem uz Helsinkiem.

Jau vēstīts, ka Latvijas vīriešu hokeja izlase ceturtdien, 25.maijā, Rīgā pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā pieveica Zviedrijas valstsvienību, pirmoreiz vēsturē iekļūstot pusfinālā. Latvija svinēja uzvaru ar 3:1 (1:0, 0:1, 2:0). Vārtus Latvijai guva Dans Ločmelis, Miks Indrašis un Jānis Jaks, bet Zviedrijai - Timotijs Liljegrēns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima svētdien īsi pirms pusnakts nolēma pirmdienu, 29.maiju, pasludināt par svētku dienu par godu Latvijas hokejistu izcīnītajām bronzas medaļām.Šādi grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" veikti, lai pirmdiena būtu brīvdiena.

Reizē likumā arī noteikts, ka 29.maijā notiks iepriekš plānotie eksāmeni.

Latvijas hokeja izlasei bronzas medaļas pasaules čempionātā 

Latvijas vīriešu hokeja izlase svētdien Tamperē svinēja uzvaru pasaules čempionāta mačā par...

Lēmums tika pieņemts dažu minūšu laikā. Par likuma grozījumu pieņemšanu balsoja 52 un atturējās trīs deputāti. Kopā sēdei bija reģistrējušies 56 deputāti.

Ņemot vērā ierobežoto laiku līdz pusnaktij, debatēs īsi piedalījās tikai deputāts Gunārs Kūtris (ZZS). Politiķis norādīja, ka no vienas puses nevienam tagad necelsies roka balsot pret šo ierosinājumu.

Tajā pašā laikā viņš aicināja pie varas esošos padomāt, kā novērst pārpratumus pirmdienas rītā. Piemēram, vajadzētu būt skaidrībai, vai pirmdien no rīta darbosies skolas un bērnudārzi, lai vecāki zinātu, vai uz mācību iestādēm vest savus bērnus, atzīmēja deputāts.

Kā ziņots, pieņemto likumu pie nepieciešamības varēs izsludināt arī Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS). Tas varētu notikt, piemēram, gadījumā, ja Valsts prezidents Egils Levits tobrīd vēl būs atceļā uz Latviju no Tamperes.

Kā viens no iemesliem, kāpēc nepieciešams izsludināt brīvdienu, tiek norādīts uz vajadzību dot iespēju arī reģionu iedzīvotājiem Rīgā sveikt Latvijas hokeja izlasi.

Kā ziņots, Latvijas vīriešu hokeja izlase svētdien Tamperē, ar 4:3 papildlaikā pieveicot ASV, uzvarēja pasaules čempionāta mačā par bronzas medaļām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Hokeja federācija (LHF) uz vēl diviem gadiem pagarinājusi līgumu ar Latvijas vīriešu hokeja izlases galveno treneri Hariju Vītoliņu, informē LHF.

Vītoliņš pie Latvijas nacionālās valstsvienības stūres stājās 2021.gada vasarā un palīdzēja tai kvalificēties Pekinas olimpiskajām spēlēm. Šogad ar Vītoliņu pie stūres Latvijas izlase pirmo reizi vēsturē izcīnīja medaļas pasaules čempionātā, Rīgā un Tamperē notikušajās meistarsacīkstēs izcīnot bronzu.

Pirms kļūšanas par Latvijas izlases galveno treneri Vītoliņš strādāja par asistentu Oļegam Znarokam vairākās Krievijas komandās, kā arī Latvijas un Krievijas valstsvienībās. Trenera karjeras laikā Vītoliņš vadījis arī Šveices komandu "Davos" un Krievijas vienību Maskavas "Dinamo".

Vītoliņš Latvijas izlases rindās aizvadīja 110 mačus, gūstot 87 rezultativitātes punktus. Savā spēlētāja karjerā uzbrucējs aizvadīja astoņas spēles Nacionālajā hokeja līgā (NHL) Vinipegas "Jets" rindās, pie rezultativitātes punktiem gan netiekot. Viņš turklāt NHL tika draftēts divas reizes - 1988.gadā Vītoliņu jauno spēlētāju draftā izvēlējās Monreālas "Canadiens", bet piecus gadus vēlāk arī "Jets".

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

KP: Izglītības iestādēm ir jāpārskata dienesta viesnīcu izmitināšanas cenas tūristiem

Db.lv, 05.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP), veicot tirgus uzraudzību par izglītības iestāžu darbību, nodrošinot dienesta viesnīcas pakalpojumus trešajām personām, rosina gan pārskatīt esošo normatīvo regulējumu, kas regulē maksas pakalpojumu izcenojuma noteikšanu publiskām personām, gan izglītības iestādēm pārvērtēt, vai to dienesta viesnīcu darbība konkrētajā tirgū ir nepieciešama.

KP ierosināja tirgus uzraudzību pēc vairākkārt saņemtām sūdzībām, par potenciāliem konkurences ierobežojumiem, izglītības iestāžu dienesta viesnīcām iznomājot naktsmītnes tūristiem. Tirgus uzraudzības mērķis bija veikt dienesta viesnīcu darbības analīzi, sniedzot pakalpojumus trešajām personām, t.i., tūristiem, un identificēt normatīvā regulējuma prasības, kas, iespējams, veicina atšķirīgus konkurences apstākļus.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem izglītības iestādes var sniegt maksas pakalpojumus, ja vien tas netraucē izglītības programmu īstenošanu. Tirgus uzraudzības ietvaros KP secina, ka teju visas dienesta viesnīcas, nosakot izcenojumu, ievēro Ministru kabineta (MK) 2011.gada 3.maija noteikumos Nr. 333 noteikto metodiku maksas pakalpojuma izcenojuma noteikšanai, ka samaksa par pakalpojumu nedrīkst pārsniegt ar pakalpojuma sniegšanu saistītās izmaksas. Tādējādi tūristiem pie samaksas par dienesta viesnīcu netiek pievienots peļņas apmērs. Šāda situācija rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, publiskām personām konkurējot ar privātajām tūrisma mītnēm par identisku pakalpojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pasaules čempionāta hokejā norise Rīgā ļoti dažādi ietekmēja viesnīcas un restorānus

LETA, 29.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules čempionāta hokejā norise Rīgā ļoti dažādi ietekmēja viesnīcu un restorānu jomā strādājošos uzņēmumus, aģentūrai LETA pauda Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

"Ir viesnīcas un restorāni, kas ir ļoti apmierināti, citi bija gaidījuši lielāku tūristu pieplūdumu, bet kopumā vērtējam atzinīgi gan norisi, gan tūristu pieplūdumu," atzīmēja Latvijas Restorānu biedrības priekšsēdētājs.

Jenzis sacīja, ka restorāni, kuri piedāvāja spēļu skatīšanās iespējas, piesaistīja ne tikai tūristu, bet arī vietējo iedzīvotāju uzmanību, un kopumā ir apmierināti ar rezultātu. Tomēr nozare ir ļoti plaša - ēdināšanā darbojas vairāk nekā 2500 uzņēmumu, - un katram ir savs skatījums, sava pieredze.

Vienlaikus Jenzis pauda, ka jebkurš pasākums, kas piesaista tūristu interesi Rīgai un Latvijai, ir svarīgs.

Tāpat Jenzis minēja, ka starptautiskiem sporta pasākumiem ir tendence piesaistīt unikālus, pirmreizējus tūristus, kuri ir attiecīgā sporta veida fani, un, ja cilvēkam būs pozitīva pieredze, iespējams, viņš nākotnē atgriezīsies ar ģimeni, draugiem vai klientiem un sadarbības partneriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā samazinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2022.gada oktobri - palielinājās par 2,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 12,3%.

2023.gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,4 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (+10,2%) un svaigiem augļiem (+1,7%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga sviestam (+4,9%), kafijai (+0,9%), augu eļļai (+4,2%), šokolādei (+1,5%), sieram un biezpienam (+0,6%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,5%). Dārgāka bija olīveļļa (+5,7%), saldumi (+4,8%). Savukārt akciju ietekmē lētāka bija žāvēta, salīta vai kūpināta gaļa (-1,6%), cūkgaļa (-0,9%), atspirdzinošie dzērieni (-3,7%). Cenas samazinājās kartupeļiem (-2,9%), kā arī augļu un dārzeņu sulām (-2,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru