Enerģētika

HoSt par 20 miljoniem eiro būvēs divas koģenerācijas stacijas Horvātijā

Dienas Bizness, 15.04.2015

Jaunākais izdevums

Uzņēmums HoSt ir noslēdzis līgumus 20 miljonu eiro vērtībā ar Horvātijas elektroenerģijas ražošanas kompāniju HEP par divu jaunu, ar koksni kurināmu koģenerācijas elektrostaciju būvniecību Horvātijā, informē kompānijas pārstāvis Kārlis Vilciņš.

Abas koģenerācijas stacijas tiks būvētas Horvātijas elektroenerģijas ražošanas kompānijai. Katra no šīm ar koksni kurināmām koģenerācijas elektrostacijām spēs piegādāt lektroenerģijas sadales tīklā 3MW elektriskās jaudas. Siltums, kas rodas ražojot elektroenerģiju tiks piegādāts divu Horvātijas pilsētu Sisakas un Osijekas centralizētajiem siltumapgādes tīkliem. Vasaras laikā līdz ar mazāku siltumslodzi, tvaiks tiks piegādāts apkārtējiem ražošanas uzņēmumiem.

Īpašais koģenerācijas elektrostaciju tehnoloģiskais risinājums nodrošina īpaši augstu elektroenerģijas ražošanas efektivitāti. Tai pat laikā arī saražotā siltumenerģija tiek izmantota efektīvi siltumapgādes tīklos. Ūdens tvaiki, ko satur dūmgāzes arīdzan tiek kondensēti pārvēršot tos siltumenerģijā un saražojot vēl papildus par 25% vairāk siltumenerģijas no tā paša kurināmā apjoma. Tādējādi speciālais staciju tehnoloģiskais risinājums ļaus izmantot gandrīz visus 100% no eneŗgijas, ko satur koksne un ietaupīt aptuveni 30 miljonus kubikmetrus dabas gāzes.

HoSt ir viens no lielākajiem bio enerģijas sistēmu piegādātājiem Eiropā. HoSt piegādā anaerobās digestācijas sistēmas lauksaimniekiem un ražošanas uzņēmiem, ar koksni darbināmas katlu mājas, kā arī koģenerācijas elektrostacijas un verdošā slāņa gazifikācijas aprīkojumu.

HoSt 2012.gadā pabeidza līdzīga objekta būvniecību Valkā un šobrīd veic ar koksni kurināmas koģenerācijas stacijas būvdarbus Rēzeknē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Investējot 10,7 miljonus eiro, Lizumā būvēs koģenerācijas staciju

Zane Atlāce - Bistere, 10.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koģenerācijas elektrostacijas Avoti būvlaukumā Lizuma pagastā otrdien, 9.februārī svinīgi tika iebetonēta laika kapsula, atstājot nākamajām paaudzēm vēstījumu, tās dienas avīzi un naudu, informē Gulbenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Krevica.

Plānots, ka jau šī gada nogalē te sliesies koģenerācijas elektrostacija, kas ražos elektrību, siltumu un nodrošinās vismaz 5 darba vietas – stacijas vadītājam un operatoriem.

Veiksmes darbos un turpmākajā attīstībā būvniekiem, projektētājiem un darbu pasūtītājam SIA Avoti SWF īpašniekam Uldim Misiņam vēlēja Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andris Apinītis un Lizuma pagasta pārvaldes vadītājs Uģis Aigars. Savu svētību deva arī katoļu draudzes mācītājs.

Koģenerācijas elektrostacija ražos elektrību no šķeldas. Vispirms tiks dedzināta šķelda, pēc kuras tiks saražots tvaiks. Ar tvaika palīdzību tiks griezta turbīna, šādā veidā saražojot elektrību un papildus – siltumu. Koģenerācijas elektrostacijas elektriskā jauda būs 3 megavati, bet siltuma jauda būs 11 megavati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK atcelšanas scenārijs mudina investorus vērsties tiesā pret Latviju

Armanda Vilcāne, 28.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tiks īstenoti Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātie risinājumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu atcelšanai, ārvalstu investori varētu vērsties tiesā, pieprasot kompensāciju.

EM konceptuālajā ziņojumā Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai iekļauto risinājumu īstenošanas gadījumā ārvalstu investori būs spiesti rīkoties savu interešu aizsardzībai, tostarp uzsākt tiesvedības pret Latvijas valsti starptautiskajās šķīrējtiesās par pārkāpumiem investīciju aizsardzībā. Aprēķini liecina, ka šādu prasību kopējā summa varētu pārsniegt miljardu eiro.

Pretēji iepriekš izklāstītajai valdības pozīcijai, EM kārtējo reizi piedāvā veikt būtiskus grozījumus atjaunojamo energoresursu (AER) atbalsta mehānismu regulējošajos tiesību aktos – Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.262 un MK noteikumos Nr.221, tos pastiprinot ar tādiem pasākumiem kā subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) ieviešana, obligātā iepirkuma (OI) mehānisma atcelšana un «zaļo» sertifikātu ieviešana, norāda ārvalstu investori, kuri ar lūgumu izvērtēt EM konceptuālajā ziņojumā ietverto pasākumu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un AER nozari vērsušies pie premjera Māra Kučinska. Investori, kuru kopumu veido tādi enerģētikas uzņēmumi kā Fortum, 4Energia, Graanul Invest, Winergy, HoSt Holding B.V. un BaltCap Infrastruktūras fonds, uzsver, ka gadījumā, ja ziņojumā minētie risinājumi tiks ieviesti, viņi būs spiesti vērsties tiesā, prasot atlīdzību ne tikai par jauniem eventuāliem zaudējumiem, ko radīs izmaiņas AER atbalsta mehānismu regulējošos tiesību aktos, bet arī par aizskārumiem, kas veikti ar līdzšinējām izmaiņām un investoriem jau radījuši zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

BaltCap Infrastruktūras fonds iegādājies 70% biomasas koģenerācijas stacijas kapitāldaļu

Db.lv, 11.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BaltCap Infrastruktūras fonds (BInF) iegādājies 70% biomasas koģenerācijas stacijas kapitāldaļu, informē fonda pārstāvji.

Augstas efektivitātes šķeldas koģenerācijas stacija darbojas kopš 2017. gada oktobra un šī projekta realizācijas kapitālie izdevumi ir 17 miljoni eiro. Staciju paredzēts iegādāties no uzņēmuma AS Energoeco. Darījums gaida apstiprinājumu Konkurences padomē un tā detaļas netiek atklātas.

Koģenerācijas spēkstacija ir aprīkota ar 18 megavatu HoSt Bio Energy Installations augstspiediena tvaika katlu un 3,98 megavatu tvaika turbīnu, un tās saražotā elektroenerģija nodrošina siltumu Rīgas rajonu siltumapgādes sistēmai.

«Pēdējo divu gadu laikā mēs rūpīgi sekojām koģenerācijas staciju attīstībai Acones rūpnieciskajā parkā un uzskatām to par tehnoloģiski drošu un labi realizētu projektu, kas lieliski iekļaujas mūsu ieguldījumu portfelī. Pateicoties šai investīcijai, mēs būsim vienu soli tuvāk mūsu mērķim – ieguldīt vismaz 40% no fonda līdzekļiem klimata pārmaiņu mazināšanas projektos. Šāda tipa investīcijas kļūst arvien svarīgākas un steidzamākas, ņemot vērā nesen publicēto Starpvaldību klimata pārmaiņu paneļa (IPCC) īpašo ziņojumu par globālo sasilšanu,» komentē Šarūnas Stepukonis, BaltCap Infrastruktūras fonda vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru