Tehnoloģijas

IDC: Viedpulksteņu tirdzniecība trešajā ceturksnī sarukusi par 51,6%

LETA, 25.10.2016

Jaunākais izdevums

Pasaulē šā gada trešajā ceturksnī pārdoti 2,7 miljoni viedpulksteņu, kas ir par 51,6% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, ziņo tirgus izpētes kompānija International Data Corp. (IDC).

Kritums galvenokārt tiek skaidrots ar Apple Watch pārdošanas apjoma straujo lejupslīdi pirms jaunākās paaudzes viedpulksteņu nonākšanas tirgū.

ASV informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Apple viedpulksteņu tirdzniecība trešajā ceturksnī sarukusi par 71,6%.

IDC analītiķi gan uzsver, ka šis kritums nav tik drūms, kā var šķist, jo liela daļa patērētāju gaidīja jauno "Apple Watch" modeli un paredzētās Android ierīces.

Tomēr, neskatoties uz lejupslīdi, Apple trešajā ceturksnī saglabājis līderpozīcijas viedpulksteņu tirgū ar 1,1 miljonu pārdoto ierīču un 41% tirgus daļu.

Otro vietu ieņem Garmin, kam seko Samsung, liecina IDC dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tele2» ir apkopojis viedpulksteņu galvenās priekšrocības.

Tūlītēja un ērta piekļuve informācijai darbā un atpūtā

Tālajos pagājušā gadsimta 70. gados, kad paradījās pirmās viedpulksteņu iestrādes, to izgudrotāji nevarēja pat iedomāties, ka mazajā pulksteņu ekrānā varēsim redzēt visas mums ienākošās ziņas «Facebook» vai «WhatsApp», lasīt darba e-pastus un sekot līdzi notiekošajam sociālajos tīklos. Galvenais, ka viedpulksteņi ļauj uzreiz piekļūt informācijai, tiklīdz tā ir ienākusi - tam vairs nevajag meklēt telefonu vai skriet pie datora. Uzzināt, vai ienākošā ziņa ir svarīga vai nē, varam, tikai paskatoties uz savu pulksteni. It īpaši tas izlīdz situācijās, kad telefonu nav ērti vai pat nav atļauts izmantot. Tajā pat laikā pulkstenis mums vienmēr ir uz rokas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā viedpulksteņu un fitnesa aproču pārdošanas apjomi pasaulē pieauga par vairāk nekā 10%, informē International Data Corp.

Paredzams, ka šajā gadā paredzams apjomi augs par 13,2% līdz 132,9 miljoniem viedpulksteņu un fitnesa aprocēm.

Kompānijas eksperti paredz, ka līdz 2022.gadam vidējais gada pieaugums būs par 13,4%, kad pārdošanas apjomi sasniegs 13,4%. Tādējādi piecu gadu laikā kopējais palielinājums būs par 65%, tostarp, 93% lēciens viedpulksteņu segmentā.

Tās ir labas ziņas Apple, kas pērn pircējiem piegādāja vairāk nekā pusi no visiem viedpulksteņiem, raksta portāls 24/7 Wall St.

«Patērētāji beidzot saprot viedpulksteņu lietderību,» tendences iezīmē IDC vecākais analītiķis Džitešs Ubrani, piebilstot, ka izmantošanā dominē fitnesa funkcijas, taču tempu uzņem arī mobilie maksājumi un ziņu sūtīšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Huawei atņem Apple pasaulē otra lielākā viedtelefonu ražotāja titulu

LETA--AFP, 01.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas uzņēmums «Huawei» šā gada otrajā ceturksnī apsteidzis ASV informācijas tehnoloģiju gigantu «Apple Inc.» un kļuvis par otru lielāko viedtelefonu ražotāju pasaulē, liecina tirgus izpētes kompānijas «International Data Corp.» (IDC) apkopotā informācija.

Līderpozīcijas pagājušajā ceturksnī saglabājis Dienvidkorejas elektronikas uzņēmums «Samsung Electronics Co.», piegādājot 71,5 miljonus viedtelefonu, bet ar 54,2 miljoniem piegādāto tālruņu otrajā vietā nonācis «Huawei».

Tikmēr «Apple» ceturksnī piegādājis 41,3 miljonus telefonu, tā tirgus daļai veidojot 12,1%. «Samsung» tirgus daļa otrajā ceturksnī veidoja 20,9%, bet «Huawei» - 15,8%.

IDC norāda, ka šī ir pirmā reize kopš 2010.gada sākuma, kad «Apple» globālajā viedtelefonu tirgū neatrodas vienā no pirmajā divām pozīcijām.

«Nepārtrauktā «Huawei» izaugsme ir iespaidīga, lai neteiktu vairāk, jo uzņēmums ir spējis iekļūt tirgos, kur vēl pavisam nesen šis zīmols bija visai maz pazīstams,» skaidro IDC.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Apple Watch iekarojis jau 63% viedpulksteņu tirgus daļu

Žanete Hāka, 02.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules viedpulksteņu tirgus ne tuvu nav tik liels, kā iepriekš tika prognozēts, raksta portāls 24/7 Wall St.

Pērnā gada ceturtajā ceturksnī kopējais pārdoto viedpulksteņu skaits sasniedza 8,2 miljonus, kas ir par 1% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā ceturksnī.

Lauvas tiesu jeb 63% šajos apjomos aizņēma Apple viedpulksteņi, jo pērnā gada nogalē pārdoti 5,2 miljoni šī ražotāja pulksteņu.

Otrajā vietā ierindojas Samsung ar 800 tūkstošiem pulksteņu, ieņemot 10% tirgus daļu. Tas ir ievērojami mazāk nekā iepriekšējā gadā, kad tika pārdoti 1,3 miljoni viedpulksteņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā ceturksnī pasaulē piegādāto planšetdatoru skaits samazinājies par 8,5%, tādējādi reģistrēts kritums jau desmito ceturksni pēc kārtas, liecina tirgus izpētes kompānijas International Data Corp. (IDC) apkopotā informācija.

Ceturksnī pasaulē piegādāti 36,2 miljoni planšetdatoru, norāda IDC.

Tikmēr atsevišķā Strategy Analytics ziņojumā teikts, ka planšetdatoru tirdzniecība pagājušajā ceturksnī sarukusi pat par 10%.IDC analītiķis Raians Reits norāda, ka planšetdatoru tirdzniecības straujā izaugsme no 2010.gada līdz 2013.gadam pēc pirmās paaudzes iPad nonākšanas tirgū tagad ir vēsture. Tā vietā liela daļa patērētāju konstatē, ka viņi spēj iztikt bez planšetdatora un paļauties uz viedtelefonu vai jauniem plānākiem portatīvajiem datoriem.

Jaunākie dati liecina, ka ASV informācijas tehnoloģiju gigants Apple Inc. pirmajā ceturksnī saglabājis līderpozīcijas globālajā planšetdatoru tirgū ar 24,6% tirgus daļu, neskatoties uz šo ierīču pārdošanas apjoma kritumu par 13%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē pērn piegādāti 1,4 miljardi viedtelefonu, kas ir par 4,1% mazāk nekā pirms gada, tādējādi reģistrēts visu laiku straujākais kritums, liecina tirgus izpētes kompānijas «International Data Corp.» (IDC) apkopotā informācija.

Kritums galvenokārt tiek skaidrots ar to, ka patērētāji pirms savu telefonu maiņas šobrīd nogaida krietni ilgāk. Tāpat aizvien vairāk pieaug patērētāju neapmierinātība ar augstākā līmeņa ierīču cenu kāpumu, kā arī palielinās politiskā un ekonomiskā neskaidrība.

IDC norāda, ka Ķīnas tirgus, kas nodrošina aptuveni 30% no viedtelefonu kopējā tirdzniecības apjoma pasaulē, pērn ietekmēts jo sevišķi smagi, tam samazinoties par 10%.

Jaunākie dati liecina, ka Dienvidkorejas elektronikas uzņēmums «Samsung Electronics Co.» pagājušajā gadā saglabājis līderpozīcijas, tā tirgus daļai veidojot 20,8%.

Otro vietu spējis atgūt «Apple» ar 14,9% tirgus daļu, bet uz trešo vietu noslīdējis Ķīnas uzņēmums «Huawei», tā tirgus daļai veidojot 14,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

IDC: Viedtelefonu tirdzniecība pasaulē pirmajā ceturksnī pieaugusi par 4,3%

LETA, 28.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē šā gada pirmajā ceturksnī piegādāti 347 miljoni viedtelefonu, kas ir par 4,3% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, liecina tirgus izpētes kompānijas International Data Corp. (IDC) apkopotā informācija.

Pirmā ceturkšņa viedtelefonu tirdzniecības rezultāti pierāda, ka viedtālruņu nozare nav mirusi un izaugsme joprojām saglabājas, norāda IDC.

IDC uzskata, ka tirgus šogad izjutīs ietekmi, ko radīs jaunais Samsung Galaxy S8 tālrunis un tik ļoti gaidāmais ASV informācijas tehnoloģijas kompānijas Apple paziņojums attiecībā uz jauno iPhone tālruni.

Jaunākie dati liecina, ka Dienvidkorejas elektronikas uzņēmums Samsung Electronics Co. pirmajā ceturksnī bijis pasaulē lielākais viedtelefona ražotājs ar 22,8% globālā tirgus daļu.

Otrajā vietā ar 14,9% tirgus daļu ierindojies konkurents Apple, bet trešo vietu ieņem Ķīnas uzņēmums Huawei, kura tirgus daļa veido 9,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Grindeks koncerna apgrozījums 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 34,8 miljoni eiro, kas ir par 2,9 miljoniem eiro vai par 9% vairāk nekā 2017. gada pirmajā ceturksnī, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 3,2 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni, ir samazinājusies par 1,3 milj. eiro vai par 29%. Bruto peļņas rentabilitāte 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 55%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 9%. 2018. gada pirmajā ceturksnī Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 58 pasaules valstīm kopumā par 32,3 milj. eiro, kas ir par 2,6 milj. eiro vai par 9% vairāk nekā 2017. gada pirmajā ceturksnī.

AS «Grindeks» padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans: «Inovācijas un pastāvīga produktu portfeļa attīstība, kā arī nepārtraukti ieguldījumi mārketingā un pārdošanā ir sekmējuši »Grindeks« padomes izvirzīto mērķu sasniegšanu šī gada pirmajā ceturksnī.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 8,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Savukārt salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem, bet gada laikā – par 1,0 procentpunktu.

CSP dati atklāj, ka 2017. gada 3. ceturksnī valstī bija 84,1 tūkstotis bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 10,3 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 2,5 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Statistikas pārvaldē atzīmē, ka kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds). 2017. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (8,9 %) par 1,3 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (7,6 %). 2017. gada 3. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,2 %, bet Lietuvā – 6,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 8,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,5 procentpunktu, bet gada laikā – par 0,6 procentpunktiem.

2017. gada 2. ceturksnī 86,6 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 7,9 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 4,7 tūkstošiem mazāk nekā ceturksni iepriekš.

Bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds). 2017. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (9,4 %) par 1,1 procentpunktu pārsniedza vidējo rādītāju ES (8,3 %). 2017. gada 2. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs (Igaunijā un Lietuvā – 7,0 %).

CSP dati atklāj, ka 2017. gada 2. ceturksnī par 0,7 procentpunktiem samazinājies ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, īpatsvars bezdarbnieku skaitā. Tas samazinājies no 40,3 % 2016. gada 2. ceturksnī līdz 39,6 % 2017. gada 2. ceturksnī. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku skaits saruka par 4,0 tūkstošiem un 2017. gada 2. ceturksnī tas bija 34,0 tūkstoši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Martā jūtama Covid-19 ietekme uz nodokļu ieņēmumiem

Finanšu ministrija, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Bezdarba līmenis jauniešu vidū pieaudzis

Žanete Hāka, 17.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 9,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis samazinājies par 0,8 procentpunktiem, bet gada laikā – par 0,3 procentpunktiem.

2. ceturksnī 94,5 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 2,6 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada (2015. gada 2. ceturksnī – 97,1 tūkstotis) un par 7,1 tūkstoti mazāk nekā ceturksni iepriekš (2016. gada 1. ceturksnī – 101,6 tūkstoši).

Pērnā gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija vienāds ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (10,2 %), bet šā gada 1. ceturksnī Latvijas bezdarba rādītājs 10,3 % par 1,1 procentpunktu pārsniedza ES dalībvalstu vidējo rādītāju (9,2 %). Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs. 2016. gada 2. ceturksnī Igaunijā bezdarba līmenis bija 6,5 %, bet Lietuvā – 8,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēneša vidējā bruto darba samaksa 2017. gada 1. ceturksnī valstī bija 886 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2016. gada 1. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 59 eiro jeb 7,2 %, kas ir straujāks kāpums nekā vidēji 2016. gadā (5,0 %).

2017. gada 1. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 648 eiro, kas ir par 6,4 % vairāk nekā 2016. gada 1. ceturksnī. Kopumā vidējā neto darba samaksa pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.

No 2017. gada 1. janvāra samazinājās minimālais neapliekamais minimums, kas tiek piemērots darba vietā, - no 75 uz 60 eiro, bet valstī noteiktā minimālā alga pieauga no 370 līdz 380 eiro jeb par 2,7 %.

Straujais patēriņa cenu kāpums par 3,2 % 2017. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, samazināja strādājošo iedzīvotāju pirktspēju - reālā neto darba samaksa pieauga tikai par 3,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Huawei Watch ir viens no izskatīgākajiem un nopietnāko iespaidu radošajiem viedpulksteņiem

Lai gan daudzsološās valkājamās tehnoloģijas šā gada otrajā ceturksnī pirmo reizi piedzīvojušas pārdošanas apjomu kritumu, viedpulksteņu tirdzniecībai pasaulē sarūkot par trešdaļu, šīs preces nav palikušas mazāk iekārojamas. Tomēr pircējus var saprast – kvalitatīvie gudrie laikrāži maksā pat vairāk nekā vidusmēra viedtelefons, tādēļ tie vairākumam patērētāju ir faktiski nesasniedzami. Tas attiecas arī uz šī apskata varoni Huawei Watch.

Dizains

Ar šo pulksteni gigantiskā ķīniešu korporācija neapšaubāmi mērķējusi uz biznesa auditoriju. Par Huawei Watch piederību elitei signalizē pat glītā iepakojuma kastīte ar ādai līdzīga materiāla apdari iekšpusē, nemaz nerunājot par pašu ierīci. Viedpulkstenis pieejams dažādās krāsās un ar dažādu dizainu ādas un metāla siksniņām. DB rīcībā bija melnā versija ar melnu nerūsējoša tērauda aproces tipa stiprinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Darba tirgus vēl arvien būs ekonomikas karstais punkts

Žanete Hāka, 22.02.2019

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš

Sekmīgā ekonomikas attīstība 2018. gadā nodrošināja tālāku darba tirgus rādītāju uzlabošanos. Gan nodarbinātības kāpums, gan bezdarba kritums paātrinājās. Šogad pārmaiņas darba tirgū turpināsies līdzšinējā virzienā, taču jau lēnāk. Ja 2018. gadā nodarbinātība pieauga par 1,6%, tad šogad kāpums varētu būt apmēram procentu liels. Bremzēšanās visdrīzāk jau ir sākusies — ja pērnā pirmajos trīs ceturkšņos nodarbināto skaits gada griezumā auga vidēji par 1,9%, tad 4.ceturksnī par 0,8%.

Spēcīgākais ekonomikas sildītājs pērn bija celtniecība — nozare, kas spēj strauji palielināt strādājošo skaitu, ja ir pasūtījumi. Labi attīstījās arī tādas darbietilpīgas nozares kā tūrisms, informācijas tehnoloģijas, biznesa pakalpojumi. Šogad celtniecība augs krietni pieticīgāk nekā pērn, bet pārējās vadošās nozares varētu attīstīties līdzīgi.

Vidējais bezdarba līmenis pērn samazinājās par 1,3 procentpunktiem, līdz 7,4%. Jo īpaši strauji samazinās īstermiņa bezdarbnieku skaits. Augošais ilgstoši nestrādājošo īpatsvars ir galvenokārt reģionālo kontrastu atspoguļojums, kas ir tikai pakāpeniski atrisināma problēma, arī tas bremzēs bezdarba tālāku samazināšanos.

Šie dati parāda — lai arī palielināt strādājošo skaitu nav viegli, tas ir iespējams. Salīdzinājums ar ziemeļu kaimiņiem vēsta, ka to ir iespējams turpināt. Starpība starp nodarbinātības līmeni Igaunijā un Latvijā pērnā gada nogalē bija 4,6 procentpunkti (attiecīgi 69,1% un 64,5%). Nodarbinātība abās valstīs kopš krīzes augusi līdzīgi, bet starpība svārstījusies bez noteiktas tendences. Darbinieku piesaiste un noturēšana kaimiņvalsts uzņēmumiem bijusi skaudra problēma jau vairākus gadus, taču nodarbinātības līmenis ir sasniedzis augstāku līmeni, nekā jebkurš spēja iztēloties. Tas parāda — Latvijā imigrācija noteikti ir viens no risinājumiem, bet prioritāte joprojām ir nodarbinātības līmeņa palielināšana. Panākot Igaunijas līmeni, Latvijā strādājošo skaitu vēl var palielināt par vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku.

Par nodarbinātības palielināšanas iespējām signalizē arī atšķirīgais vīriešu un sieviešu bezdarba līmenis, pērn attiecīgi 8,4% un 6,4%. 2007. gadā bezdarbs starp vīriešiem bija 6,5%. Lai arī kopumā nodarbinātības līmenis pērn sasniedza rekordu, visaktīvākajās vecuma grupās — starp 25 un 54 gadu vecumu, augstākie nodarbinātības līmeņi joprojām ir 2006. – 2007. gadā reģistrētie.

Attīstības stratēģijā “ko nedarīt” ir vismaz tikpat svarīgs punkts kā “ko darīt”. Pieņemt lēmumu kaut ko nedarīt — neattīstīt kādu nozari, kādu apvidu, politiķiem var būt ļoti grūti. Arī uzņēmumu vadītājiem lēmumi par nedarīšanu var sagādāt emocionālas ciešanas. Cilvēki mēdz izvairīties no situācijām, kas viņiem rada diskomfortu. Tad lēmumu (ne)pieņēmēju vietā izvēles izdara dzīve. Dzīves nosaukums šobrīd ir “darba tirgus”.

Iespējams, ka visbanālākā patiesība, ko vien var pavēstīt par ekonomikas attīstību, ir tās atkarība no darba ražīguma kāpuma. Šajā procesā ir pozitīvā, bet ir arī negatīvā dienaskārtība. Darba ražīguma audzēšana notiek gan ar pozitīvām pārmaiņām daļā uzņēmumu, gan ar mazāk efektīvu uzņēmumu darbības pārtraukšanu. Ekonomikas lejupslīdes ciklā to, ka uzņēmuma vēsture ir beigusies, visbiežāk pavēsta nodokļu inspektors vai banka. Augšupejas ciklā šis ziņnesis ir darba tirgus. Ziņnešu vainošana par ziņām ir ļoti sena un tradīcijām bagāta nodarbošanās.

Latvijā imigrācija ir notikusi un notiks nākotnē. Tā ir vajadzīga ne tikai ekonomisku apsvērumu dēļ. Taču dažu uzņēmēju un viņu pārstāvošo organizāciju precīzi neizteiktā, bet nojaušamā vēlme ar imigrāciju atgriezt darba tirgū pēcpadomju ēras vidēji aritmētisko stāvokli, ir vēlmju domāšana. Šī ēra bija kā laiks pēc vētras mežā, kas ir izgāzusi daudzus vecus kokus, paverot iespējas izaugt jaunajiem, kas citādi nonīktu bez saules. Tas bija lielisks iespēju logs uzņēmīgiem cilvēkiem, kas ir gandrīz aizvēries. Arī turpmāk mežā laiku pa laikam kāds koks nolūzīs, bet par tā atbrīvoto vietu būs liela konkurence.

Ir cerības nākotnē izvairīties no strādājošo skaita sarukuma Latvijā, taču ir skaidrs, ka strauji augt tas nevarēs. Tomēr ir nozares, kuras spēs no pārējās ekonomikas paņemt tik strādājošo, cik vien vēlēsies, jo tās ir ļoti maksātspējīgas, te pirmkārt jāmin informācijas tehnoloģijas un dažādi biznesa pakalpojumi, atsevišķas rūpniecības apakšnozares. Kādam citam no šiem cilvēkiem būs jāatvadās.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Galerijā augstāk - ekonomistu komentāri un prognozes par jaunākajiem darba tirgus datiem!

Salīdzinot ar 2017. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 12,6 tūkstošiem jeb 14,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4 %, kas ir par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā 2017. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 6,4 % un 8,4 %).

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1 procentpunktu un bija 6,9 %. 4. ceturksnī 67,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,7 tūkstošiem jeb 2,5 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 8,7 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem zemāks nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Dati atklāj, ka 2017. gadā 85,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki. Salīdzinot ar 2016. gadu, bezdarbnieku skaits ir sarucis par 9,9 tūkstošiem jeb 10,4 %. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 7,7 % un 9,8 %).

2017. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem un bija 8,1 %. 4. ceturksnī 79,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 4,4 tūkstošiem jeb 5,2 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

CSP dati atklāj, ka kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds ar ES vidējo rādītāju). 2017. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (8,5 %) par 1,2 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (7,3 %). 2017. gada 4. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,3 %, bet Lietuvā – 6,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Gada laikā bezdarba līmenis Latvijā nedaudz samazinājies

Zane Atlāce - Bistere, 16.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 9,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis nav mainījies, bet gada laikā samazinājies par 0,2 procentpunktiem.

2016. gada 3. ceturksnī 94,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 2,5 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 0,1 tūkstoti mazāk nekā ceturksni iepriekš.

Kopš 2015. gada 2. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju. 2016. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (9,5 %) par 0,9 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (8,6 %). 2016. gada 3. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas arī augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs (Igaunijā un Lietuvā – 7,5 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators Bite uzsācis piedāvāt mobilo sakaru pakalpojumus viedpulksteņiem, kas ir aprīkoti ar eSIM,. Tas sniedz iespēju viedpulkstenī saņemt, rakstīt ziņas, zvanīt un saņemt zvanus, kā arī izmantot internetu pat tad, ja viedtālrunis nav tuvumā vai ir izlādējies, informē uzņēmumā.

Pakalpojuma ieviešanu lielā mērā veicinājis viedpalīgu popularitātes pieaugums. Piemēram, Bitē šī gada pirmajā pusgadā viedpulksteņu pārdošanas apjomi palielinājušies par 50%, savukārt statistikas kompānija «Statista» prognozē, ka turpmākajos gados Eiropā šī viedpalīga lietotāju skaits ik gadu augs par vairāk nekā 5%, jau pēc trīs gadiem sasniedzot vairāk nekā 44 miljonus.

Līdz šim viedpulksteņiem bija nepieciešams nepārtraukts «Bluetooth» savienojums ar viedtālruni, kur attālums starp abām ierīcēm nepārsniedz aptuveni 30 metrus, lai viedpulkstenī, piemēram, saņemtu paziņojumus par ienākošajām ziņām un zvaniem, kā arī veiktu zvanus un rakstītu ziņas tieši no pulksteņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi viena no straujākajām ekonomikas izaugsmēm ES

LETA, 07.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn bijis viens no straujākajiem iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas pārvaldes «Eurostat» pārskatītie dati, kas apkopoti par 26 bloka zemēm.

Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, Latvijas IKP 2017.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn palielinājies par 6,2%. Straujāka ekonomikas izaugsme minētajā laika periodā bijusi vien Rumānijā (+8,6%) un Maltā (+7,7%), bet nedaudz lēnāks kāpums nekā mūsu valstī bijis Polijā (+5,2%), Čehijā (+5%) un Slovēnijā (+4,9%).

Lietuvā un Igaunijā IKP šajā periodā palielinājies attiecīgi par 3,4% un 4,2%.

Gada izteiksmē IKP otrajā ceturksnī pieaudzis visās ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati.

Eiropas lielākajā ekonomikā Vācijā šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni IKP audzis par 2,8%, bet salīdzinājumā ar otro ceturksni ekonomikas izaugsme bijusi 0,8% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor Bank neto peļņa šā gada 3. ceturksnī sasniegusi 16,9 miljonus eiro, kas ir par 26,3 miljoniem eiro mazāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā. Deviņos mēnešos banka nopelnījusi 49,9 miljonus eiro. 2018.gada attiecīgajā periodā peļņa bija 120 miljoni eiro.

Baltijā Luminor kredītportfeļi turpināja samazināties un gada trešā ceturkšņa beigās sasniedza 10,8 miljardus eiro. Baltijas līmenī sadalījums ir nedaudz mainījies, palielinoties aizdevumiem mājsaimniecībām no 50% uz 53% un samazinoties aizdevumiem nefinanšu sabiedrībām no 48% uz 45%. Luminor kreditēšanas tirgus daļa pēdējo divpadsmit mēnešu laikā Baltijā samazinājās no 22,4% uz 19,5%. Kreditēšanas portfelis 3.ceturksnī samazinājās par 9,2%, taču palielinājās tīro procentu ienākumu un aizdevumu attiecība no 2,2% uz 2,3%. Kopējie darbības izdevumi trešajā ceturksnī bija 71,4 miljoni eiro un tas ir par 17,3 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās pēc precizētiem, sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem palielinājies par 0,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Šī gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, IKP pieauga par 0,3 % gan pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem, gan pēc neizlīdzinātiem datiem. Pēc detalizētu visu nozaru 3. ceturkšņa datu saņemšanas un analīzes IKP pieauguma apjoms ir mazāks nekā novērtēts pirms mēneša.

3. ceturksnī IKP faktiskajās cenās bija 6,4 miljardi eiro, bet salīdzināmajās 2010. gada cenās – 5,6 miljardi eiro.

Pēc Lietuvas otrreizējā un Igaunijas ātrā novērtējuma datiem par 3. ceturksni IKP Lietuvā pieaudzis par 1,7 %, bet Igaunijā – par 1,1 %.

2016. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, apstrādes rūpniecības nozare pieaugusi par 4%. Pieaugumu uzrādīja visas lielākās apstrādes rūpniecības nozares (koksnes un koka izstrādājumu ražošana – par 4 %, pārtikas produktu ražošana – par 1 %, gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 6 %). Ievērojams kāpums bija vērojams arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 22 %, citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 13 % un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 10 %. Atsevišķās nozarēs bija vērojams ražošanas apjomu samazinājums: apģērbu ražošanā – par 5 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 8 %, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 11 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 3. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 925 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 65 eiro jeb 7,5 %.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, 2017. gada 3. ceturksnī bruto darba samaksas samazinājās par 0,2 % jeb diviem eiro. Bruto darba samaksas fonds 2017. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni, palielinājās par 8,3 % jeb 162,3 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga tikai par 0,7 % jeb 5,7 tūkst.

2017. gada 3. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 674 eiro, kas bija par 6,7 % vairāk nekā 2016. gada 3. ceturksnī. Kopumā vidējā neto darba samaksa pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 902,1 tūkstotis jeb 64,7 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,3 procentpunktiem, tomēr valstī 13. martā izsludinātā ārkārtējā situācija sakarā ar Covid-19 izplatību ir negatīvi ietekmējusi darba tirgu. Gada laikā nodarbināto skaits samazinājās par 1,5 tūkstošiem.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis samazinājās par 0,7 procentpunktiem (tas ir vislielākais samazinājums ceturkšņos kopš 2010. gada), bet nodarbināto skaits – par 11,0 tūkstošiem. Vislielākais nodarbināto skaita samazinājums bija būvniecības nozarē.

Vērojams visstraujākais darbinieku (darba ņēmēju) skaita samazinājums pēdējo septiņu gadu laikā – 1. ceturksnī bija par 22,6 tūkstošiem mazāk darbinieku, nekā iepriekšējā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū Latvijā pērnā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada mājokļu cenas pieaugušas par 9,5%, kas ir krietni straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas biroja «Eurostat» ceturtdien publiskotie dati par 27 bloka dalībvalstīm.

Lielāks mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Čehijā (+12,3%), Īrijā (+12%), Portugālē (+10,4%), Nīderlandē un Ungārijā (abās valstīs +10,2%). Lietuvā mājokļu cenas šajā periodā sadārdzinājušās par 8,5%, bet Igaunijā - par 4,7%.

Kopumā mājokļu cenas trešajā ceturksnī gada izteiksmē pieaugušas visās ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, izņemot Itāliju, kur reģistrēts kritums par 0,9%.

ES dalībvalstīs kopumā gada izteiksmē jūlijā-septembrī mājokļu cenas pieauga par 4,6%, bet eirozonā - par 4,1%. Ceturkšņa izteiksmē mājokļu cenas gan ES, gan eirozonā trešajā ceturksnī palielinājās par 1,7%.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem mājokļu cenas pieauga 23 ES dalībvalstīs, par kuram pieejami dati. Samazinājums fiksēts Rumānijā (-1,6%), Somijā un Itālijā (abās valstīs -0,5%), kā arī Kiprā (-0,3%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ārvalstu tiešās investīcijas 4. ceturksnī Latvijā ieplūdušas 380 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 08.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz ārējā pieprasījuma vājināšanos un lauksaimniecības produktu eksporta kritumu, pērn 4. ceturksnī preču un pakalpojumu bilance uzrādīja minimālu pārpalikumu, ko lielā mērā veicināja noturīga pakalpojumu tirdzniecības bilance un vājāka preču importa izaugsme.

Taču ārvalstu tiešo investīciju investoru peļņa noteica sākotnējo ienākumu konta deficītu, kas kopumā 4. ceturksnī tekošā konta bilancē lika veidoties 75.5 milj. eiro deficītam (0.9% no iekšzemes kopprodukta (IKP)).

2018. gadā kopumā tekošā konta bilances deficīts bija 283 milj. eiro jeb 1.0% no IKP.

Preču bilances deficīts (-7.1% no IKP) 4. ceturksnī bijis mazāks nekā gadā vidēji. Taču to noteica mazāk straujš eksporta nekā importa pieauguma tempa kritums. Preču eksportā 4. ceturksnī turpinājās jau iepriekš novērotās tendences. Galvenais izaugsmes virzītājs bijis kokmateriālu eksports, kas turpinājis vienmērīgi strauju izaugsmi gada garumā, bet negatīvo devumu pienesa lauksaimniecības produktu eksporta vērtības sarukums, kas ievērojami pieauga tieši 4. ceturksnī. Starp citām preču grupām jāizceļ mehānismu un elektroierīču eksports, kas pēc vājāka snieguma 3. ceturksnī gada pēdējos trīs mēnešos atkal uzrādījis spējīgu izaugsmi (11.8% gada laikā), kā arī ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksporta vērtības pieaugums gada izskaņā (13.8%). Arī preču importā 4. ceturksnī lielākoties turpinājušās gada gaitā iezīmējušās tendences, ko virzīja gan noturīgs iekšzemes patēriņš, gan arī investīciju aktivitāte. Importa vērtības pieauguma temps kopš iepriekšējā ceturkšņa gan nedaudz krities, bet tas skaidrojams ar lielo minerālproduktu importa apmēru (ko ietekmēja arī pasaules naftas cenu kāpums) iepriekšējā periodā, citas lielās pozitīvo devumu preču grupas (satiksmes līdzekļi, metāli, koksne u.c.) nemainījās.

Komentāri

Pievienot komentāru