Mežsaimniecība

Ideju mežs: Latvijā pēta jaunākās mežsaimniecības tehnikas «uzvedību»

Māris Ķirsons, 12.03.2014

Jaunākais izdevums

Jaunākās, eksperimentālās tehnikas pārnese uz Latviju ļauj veikt krājas kopšanas darbu, nebojājot augsni, koku saknes, kā arī mežizstrādi slapjos mežos, neveidojot rises .

Tādi ir pirmie SIA Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts (MEKA) secinājumi par agrāk Latvijā neredzētas mežsaimniecības tehnikas Timbear (mazāka izmēra harvesters, kuram ļoti ātri var pielikt piekabi un izmantot kā forvarderu izcirstās koksnes izvešanai līdz krautuvei) darbu kopšanas un arī galvenajā cirtē, it īpaši mežos ar augstu gruntsūdens līmeni un purvos, jo ziemas ar atbilstošu salu pēdējos gados Latvijā ir dažas nedēļas, bet vairs ne vairāki mēneši. Jārēķinās, ka Latvijā šobrīd eksperimentālā kārtā strādā tikai viena šāda mašīna, turklāt kopumā tādas ir tikai 16, no kurām vairums strādā Zviedrijā, ir arī Vācijā un Francijā. Jaunās tehnoloģijas var atrisināt gadiem neatrisinātās problēmas, vienlaikus pašmāju mežsaimnieki nebūt neatpaliks no ārvalstu konkurentiem augsni saudzējošas kopšanas un izstrādes tehnikas izmantošanā, kas veicinās meža vērtības saglabāšanos un pieaugumu nākotnē.

Divi vienā

«Jaunas tehnoloģijas un mašīnas mežsaimniecībā pēdējos 20 gados jau ir veikušas apvērsumu ne tikai Latvijā, bet arī citviet, tomēr know how eksperimentālu tehniku, kura vēl nav izslimojusi «bērnu» slimības un par kuru nav zināms, kā tā varētu darboties mūsu mežos, neviens īsti pirkt nevēlēsies,» tā uz jautājumu, kādēļ MEKA sadarbībā ar Valsts mežzinātnes institūtu Silava sāka pētījumu par jaunas tehnoloģijas pārnesi uz Latviju un tās ietekmi uz mežsaimniecību, atbild SIA Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts Saudzīgu meža izstrādes tehnoloģiju ieviešanas pētījuma darbu vadītājs Egils Sausserdis. Vairāk nekā pirms gada ir iegādāta Zviedrijas mašīnbūves kompānijas Timbear specifiska – uz gumijas/metāla ķēdēm – bāzēta meža mašīna. «Būtībā tā ir universāla mašīna, kura strādā kā harvesters, un ļoti īsā laikā tas ir transformējams un izmantojams kā forvarders, lai izvestu no cirsmas līdz krautuvei izcirsto,» raksturo E. Sausserdis. Viņš arī steidz piebilst, ka šī meža mašīna nav uzskatāma par harvestera un forvardera krustojumu. «Tādējādi nav nepieciešamas divas tehnikas vienības – harvesters un forvarders un arī kā minimums divi to operatori,» stāsta E. Sausserdis. Tādējādi ir arī sava veida ekonomiskais efekts, kaut gan šī tehnika ir dārgāka par jau pazīstamajām meža mašīnām. «Šobrīd strādājam intensīvā režīmā – 24 stundas septiņas dienas nedēļā – četri operatori (trīs pieredzējušie un viens – nesen beidzis Ogres meža tehnikumu),» stāsta E. Sausserdis. Viņš nenoliedz, ka jaunajam operatoram ir zemāks darba ražīgums salīdzinājumā ar pieredzējušajiem. «Ir ko galvu palauzīt arī pieredzes bagātajiem operatoriem, jo tomēr mašīna atšķiras no harvestera un forvardera gan ar garumu, gan kustībām,» teic E. Sausserdis. Viņš kā labu darba rezultātu redz 112 koku nozāģēšanu stundā, kas ir 5,8–6 m3/h. Ik gadu tādējādi Latvijas apstākļos izstrādājot ap 12–15 tūkst. m3. «Ir mežaudzes, kuru kopšanā šis apmērs var būt arī mazāks, jo ne jau visās audzēs ir viena koku suga – visbiežāk tie ir jauktie meži, turklāt papildu ietekme ir, strādājot agrāk nekoptās mežaudzēs,» stāsta E. Sausserdis. Strādājot operatoriem vajadzīgas ne tikai labas meža mašīnas vadīšanas iemaņas, bet vēl arī mežkopja – mežsaimnieka zināšanas, it īpaši kopšanas cirtēs.

Neaizstājams purvos

«Šīs mašīnas galvenais trumpis ir mazāks spiediens uz augsni – tā nerada rises un var braukt pa vienu un to pašu vietu, turklāt, it īpaši kopšanas cirtēs, nebojā augošu koku saknes,» būtiskāko priekšrocību min E. Sausserdis. Šai tehnikai tiek prognozēta spīdoša perspektīva darbam mitrās mežaudzēs, tostarp purvos pat galvenajā cirtē. «Pēdējo gadu ziemas bez ilgstoša sala vairs nevienu nepārsteidz, tomēr šai tehnikai ir iespējas izstrādāt ciršanas vecumu sasniegušās vai arī neproduktīvās audzes arī galvenajā cirtē un izcirsto izvest līdz krautuvei,» vēl vienu izmantošanas jomu min E. Sausserdis. Latvijā šādas pārmitrās mežaudzes jo īpaši daudz ir Salacgrīvas apkaimē. «Pēc aptuvenām aplēsēm šajā reģionā tikai kopšanas cirtēs darbs varētu būt vairākām šādām tehnikas vienībām trīs līdz piecus gadus,» tā uz jautājumu, cik šādu tehnikas vienību varētu nodarbināt tikai vienā Latvijas reģionā, atbild E. Sausserdis. Viņš gan piemetina, ka tā nebūt nav vienīgā vieta Latvijā, kur augsnei ir ierobežota nestspēja. «Vides draugi, piemēram, Zviedrijā jau uzskata, ka mežsaimniecība mitrās augsnēs būs īstenojama tikai ar šāda veida tehniku, un nevar izslēgt iespēju, ka pēc kāda laika dažādās brīvprātīgās mežsaimniecības sertifikcijas sistēmas šādu prasību varētu ietvert kā obligātu,» teic E. Sausserdis.

Jau pašlaik – viena gada eksperimenta laikā – ir radušies arī cita rakstura jautājumi. «Latvijā ir pakalpojumu apmaksas algoritms, kurš paredz piemaksu par darbu vietās, kur rodas rises, bet pēc šīs mašīnas rišu nav un tātad piemaksas par darbu arī nav, kaut arī atšķirībā no tradicionālās mežtehnikas darbu pasūtītājam nav jātērē resursi šo rišu izlīdzināšanai,» norāda E. Sausserdis. Viņš gan piebilst, ka šādas problēmas atrisinās ļoti ātri. Cita lieta ir par kopšanas vērtības mēru, šobrīd apmaksa tiek veikta par iegūtajiem kubikmetriem, bet kaut vai minētā rišu neveidošanās un sakņu nebojāšana taču arī ir ieguvums. Diemžēl pakalpojumu izmantotāju domāšanu šajā virzienā pagaidām neizdodas ievirzīt. Lai gan darbojoties smagākajās kopšanas cirsmās, kur neviens nav spēris kāju, šāda apmaksas sistēma atgādina samaksu par izravētu lauku pēc izkaplēto nezāļu daudzuma.

Vēl nav servisa

Tomēr eksperimentālai tehnikai ir vēl dažas tā dēvētās bērnu slimības. Piemēram, dažu agregātu izturība, kura gan ar katru nākamo pieaug. Turklāt problēma ir diezgan ilgs rezerves daļu piegādes laiks. «Nav dīlera, nav vietējās rezerves daļu noliktavas, kas nozīmē garākas dīkstāves saistībā ar bojātās nomaiņu pret jaunu,» tā E. Sausserdis. Kāpurķēžu tehnika ir lēnāka nekā riteņtehnika, un izņēmums nav arī šī mašīna, jo tās ātrums – 4 km/h – būtiski samazina izcirstā izvešanas ekonomisko attālumu no cirsmas līdz krautuvei. Ir lielāks degvielas patēriņš un tā ir dārgāka par specializētām meža mašīnām.

«Šobrīd piecu gadu pētījums ir ildzis tikai vienu gadu, un vēl daudzi jautājumi, piemēram, arī par ekonomisko izdevīgumu dažādu koku valdošo sugu un augšņu tipu kopšanas cirtēs, pārmitro mežaudžu izstrādē vēl nav atbildami,» tā uz jautājumu, vai šī eksperimentālā mašīna sevi ir jau pierādījusi Latvijas apstākļos, atbild E. Sausserdis. Viņš arī piebilst, ka tā ir paredzēta tur, kur riteņtraktori nespēj iebraukt vai arī tie rada būtisku kaitējumu koku saknēm un meža augsnei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Zinātne – attīstības dzinējspēks

Māris Ķirsons, 12.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātne un pētniecība ir inovāciju pamats, kas ļauj ražot un darbus paveikt efektīvāk, tērējot mazāk resursu, vienlaikus arī radot jaunus produktus, ko piedāvāt tirgum.

Inovācijas, tehnoloģiskie risinājumi ir jebkuras nozares konkurētspējas stūrakmeņi, arī tādā sfērā kā mežsaimniecība, kurā eksperimentu pārbaude var ilgt gadiem un pat gadu desmitiem. Mežsaimniekiem svarīga ir ne tikai meža zinātnieku gadu desmitos pārbaudītu un pierādītu pētījumu izmantošana, bet arī jaunāko tehnoloģiju un risinājumu izstrāde un ieviešana praksē, kas ļauj samazināt resursu patēriņu dažādu funkciju veikšanai.

Izmanto priekšteču radīto bāzi

“Mežsaimniecībā zinātne neietekmē pagātni un reti ietekmē tagadni, bet tā būtiski ietekmēs nākotni,” uz mežzinātni kā ilgtermiņa ietekmes instrumentu norāda Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares nākotni ar cēliem mērķiem cenšas torpedēt ne tikai atsevišķas interešu grupas, bet pat politiķi

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijas priekšsēdētājs un Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa. Viņaprāt, mežs ir Latvijas nacionālā bagātība, kura jāizmanto šeit dzīvojošo cilvēku labklājības nodrošināšanai, nevis jāpārvērš par rezervātu, kurā izaugusī koksne jāsapūdē.

Kā vērtējat mežsaimniecību Latvijā?

Latvija ir viena no retajām valstīm pasaulē, kur meža platības ik gadu pieaug, un pašlaik tas jau ir 3,06 milj. ha, savukārt pirms diviem gadiem bija tikai 3,02 milj. ha. Tā kā daudzas bijušās lauksaimniecības zemes ir aizaugušas, reālās mežu platības pat ir lielākas par minētajiem skaitļiem. Protams, zemnieki arī kļūst ekonomiski spēcīgāki, un daļa aizaudzēto tīrumu atkal kļūs par lauksaimniecībā izmantojamām platībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Baltic Green Fund iegādājies 2500 hektāru meža zemes

Db.lv, 14.04.2021

I Asset Management valdes loceklis un Baltic Green Fund ieguldījumu direktors Simonas Jurgionis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgtspējīgas mežsaimniecības fonds Baltic Green Fund, kuru pārvalda I Asset Management fonds, ir iegādājies 2,5 tūkstošus hektāru meža zemes Latgales reģionā.

Kopumā Baltic Green Fund Baltijas valstīs pieder vairāk nekā 6,5 tūkstoši hektāru meža zemes - vairāk nekā 5 tūkstoši ha Latvijā un 1,5 tūkstoši ha Lietuvā.

Baltic Green Fund šajā darījumā pārstāvēja advokātu biroji Diligentia un AAA Law. Viss sarunu process darījuma pabeigšanai prasīja trīs mēnešus. Arī turpmāk plānots attīstīties Latvijā un Igaunijā. Darījuma summa netiek izpausta konfidencialitātes dēļ.

Citadele aizdod 4,25 miljonus eiro meža zemes iegādei Lietuvā un Latvijā 

Banka Citadele izsniegusi finansējumu 4,25 miljonu eiro apmērā ieguldījumu pārvaldes sabiedrības...

"Darījums Latvijā ir nozīmīgs stratēģisks solis fondam, lai turpinātu attīstīt un konsolidēt ieguldījumus ilgtspējīgā mežsaimniecībā. Attiecībā uz neseno meža portfeļa iegādi - mēs esam izvēlējušies mežu, kura vecums nodrošina vislielāko bioloģiskās izaugsmes potenciālu. Latvijā mēs apsaimniekojam jau vairāk nekā piecus tūkstošus ha meža zemes un pastāvīgi izzinām jaunas iegādes iespējas Latvijā un Igaunijā,“ saka Dzintars Salavs.

Līdz 2022. gadam fonds plāno konsolidēt līdz 9 tūkstošiem ha meža zemes Baltijā, bet ilgtermiņa mērķis ir 20 tūkstoši ha apsaimniekoto mežu platība. Plānots, ka ieguldījumu perioda beigās fonds sasniegs 60-70 miljonus eiro.

"Visa jau iegūtā un iegādājamā meža zeme tiek un tiks uzturēta un sertificēta saskaņā ar starptautiskajiem ilgtspējīgas mežsaimniecības standartiem FSC (Forest Stewardship Council). Lai saglabātu šo sertifikātu, jāveic obligāta ikgadēja mežsaimniecības darbību revīzija," saka D. Salavs.

I Asset Management valdes loceklis un Baltic Green Fund ieguldījumu direktors Simonas Jurgionis piebilst, ka fonda stratēģija tika izstrādāta, ņemot vērā visaugstākos ilgtspējības standartus un vides prasības. Fonda stratēģijas būtība ir mežu audzēšana un stādīšana, kā arī bioloģiskās izaugsmes potenciāla izmantošana.

"Mūsu stratēģija ir labs piemērs tam, ka ilgtspējīga un atbildīga darbība var arī nodrošināt stabilu un pievilcīgu ieguldījumu atdevi. Arvien vairāk pieaug to investoru skaits, kuri vērtē ne tikai stabilu investīciju atdevi, bet arī ietekmi uz vidi, ko rada investīcijas mežsaimniecībā. Lielākajai daļai fonda ieguldītāju ilgtspējīga stratēģija bija galvenais kritērijs, lemjot par ieguldījumiem tieši šajā aktīvu klasē, jo mežs ar visaugstāko bioloģisko potenciālu augšanas laikā absorbē arī lielāko oglekļa dioksīda daudzumu. Tādā veidā mēs varam ne tikai radīt pievienoto vērtību mūsu investoriem, bet arī sniegt nozīmīgu ieguldījumu vides uzlabošanas mērķu sasniegšanā un veicināt ilgtspējīgu mežsaimniecību Baltijas valstīs," saka S. Jurgionis.

"Mēs jau esam ieguvuši institucionālo investoru uzticību un piesaistījuši ievērojamu kapitāla daudzumu. Tas ļauj mums sasniegt savus stratēģiskos mērķus daudz ātrāk nekā fonda darbības sākumā. Mēs investējam piesaistīto kapitālu, iegādājoties atsevišķus mazos zemes gabalus (20-100 ha) un jau konsolidētos portfeļus, ja tie atbilst fonda stratēģijai un, pats galvenais, sagaidāmajai gada atdevei ir vismaz 8-9% potenciāls," piebilst S. Jurgionis.

Fonds plāno septiņu gadu laikā konsolidēt iespējami lielāku mežu portfeli visās trīs Baltijas valstīs un tad pārdot to finanšu vai industriālajam investoram, lai pēc fonda slēgšanas tiktu turpināta ilgtspējīga mežsaimniecība. Fonda darbības laiks ir astoņi gadi ar iespēju to pagarināt vēl uz diviem gadiem. Baltic Green Fund darbojas no 2019. gada.

Lai panāktu ieguldījumu mērķi, fonds izvēlējies konservatīvu aizņēmumu stratēģiju. Aizņemtais kapitāls nedrīkst pārsniegt 50% pārvaldāmo aktīvu kopējās vērtības. Šāda pieeja pat krīzes laikā neprasa veikt fonda stratēģijas maiņu. Fonda izvēlētais finanšu partneris Lietuvā un Latvijā ir banka Citadele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 2,6 %, bet deviņu mēnešu laikā IKP ir samazinājies par 4,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājās par 7,1 %.

2020. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu viena no veiksmīgākajām nozarēm bija lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība – pieaugums par 6,3 %. Lauksaimniecībā produkcijas pieaugums novērtēts 5,5 % apmērā – labvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmē augkopībā kāpums par 7,9 %, bet lopkopībā kritums par 0,9 %. Mežsaimniecībā savukārt pieaugums par 5,9 %, bet zivsaimniecībā – par 2,1 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība palielinājusies par 0,1 % – pieaugums bija vērojams 11 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm. Būtiskākie pieaugumi vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (par 16,1 %) un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,2 %). Pārtikas produktu ražošana palielinājās par 0,2 %. Savukārt ražošanas apjomu kritums vērojams nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,0 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 4,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mežsaimniecībā un būvniecībā strādājošiem būs jābūt darbinieka apliecībām

Dienas Bizness, 15.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots, ka turpmāk darba devēji būvniecībā, mežsaimniecībā un mežistrādē strādājošiem darbiniekiem izsniegs darbinieka apliecības, tādējādi, mazinot nelegālās nodarbinātības iespējas šajās nozarēs, informē Labklājības ministrija (LM).

Tas nozīmē, ka darba devējam būs pienākums izsniegt darbinieku apliecības mežsaimniecībā un mežistrādē strādājošajiem, ja viņiem darbs būs jāveic mežā, savukārt būvniecībā - ja darbs notiks būvobjektā.

Plānots, ka darbinieka apliecību darba devējs izsniegs darbiniekam pirms darbu uzsākšanas. Atrodoties darbavietā, darbiniekam būs pienākums glabāt darbinieka apliecību pieejamā vietā un nepieciešamības gadījumā tā būs jāuzrāda kontrolējošo valsts institūciju pārstāvjiem.

LM skaidro, ka vienlaikus darbiniekam būs pienākums informēt darba devēju, ja darbinieka apliecība būs nozaudēta, kļuvusi lietošanai nederīga, prettiesiski atņemta vai būs mainījušies personas dati vai izskats.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mežsaimniecībā un būvniecībā strādājošajiem izsniegs darbinieka apliecības

Žanete Hāka, 07.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk darba devēji būvniecībā, mežsaimniecībā un mežistrādē strādājošiem darbiniekiem izsniegs darbinieka apliecības, tādējādi, mazinot nelegālās nodarbinātības iespējas šajās nozarēs, informē Labklājības ministrija (LM).

Tas nozīmē, ka darba devējam būs pienākums izsniegt darbinieku apliecības mežsaimniecībā un mežistrādē strādājošajiem, ja viņiem darbs būs jāveic mežā (izņemot kokmateriālu pārvadājumos nodarbinātos kokvedēju vadītājus), savukārt būvniecībā - ja darbs notiks būvobjektā.

Darbinieka apliecību darba devējs izsniegs darbiniekam pirms darbu uzsākšanas. Atrodoties darbavietā, darbiniekam būs pienākums glabāt darbinieka apliecību pieejamā vietā un nepieciešamības gadījumā tā būs jāuzrāda kontrolējošo valsts institūciju pārstāvjiem. Darba devējam būs jāveic izsniegto darbinieku apliecību uzskaite.

Vienlaikus darbiniekam būs pienākums informēt darba devēju, ja darbinieka apliecība būs nozaudēta, kļuvusi lietošanai nederīga, prettiesiski atņemta vai būs mainījušies personas dati. Darba devējam būs pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc minētās informācijas saņemšanas izgatavot un izsniegt darbiniekam jaunu darbinieka apliecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Septiņiem mežizstrādātājiem par aizliegtu vienošanos piemēro 59,4 tūkstošu eiro sodu

Žanete Hāka, 29.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par karteļa vienošanos sodīt septiņus mežistrādes uzņēmumus, kas bija maldinājuši publisko iepirkumu rīkotāju AS Latvijas valsts meži, informē KP.

Uzņēmumiem kopumā piemērots naudas sods 59 425 eiro apmērā.

Savus piedāvājumus diviem iepirkumiem Austrumvidzemes mežsaimniecībā uzņēmumi uzticēja sagatavot vienai un tai pašai personai, tādējādi apmainoties ar komercinformāciju un padarot neiespējamu patiesu konkurenci.

Iepirkumā par meža stādīšanu un atjaunoto meža platību agrotehnisko kopšanu kartelizētus piedāvājumus iesniedza visi septiņi uzņēmumi – SIA ADV Forestry, SIA Andrēnkalni, SIA Clean Forest, IK White Water House, SIA Ramuss, SIA LatKada un SIA LMV Mežsaimniecība. Savukārt iepirkumā par mežsaimnieciskajiem darbiem 2014.gadā saskaņotus piedāvājumus iesniedza SIA ADV Forestry, SIA Clean Forest un SIA LMV Mežsaimniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ādažu poligons, kas aizņem gandrīz 8000 hektāru, lielās platībās pārklājas ar Eiropas nozīmes aizsargājamu dabas teritoriju – Natura 2000 vietu Ādaži. Tajā sastopama neparasti liela sugu daudzveidība, kas salīdzināma pat ar Latvijas lielajiem nacionālajiem parkiem, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra Apsaimniekošanas departamenta Vides nodaļas LIFE+ projekta vadītāja Laura Jukāme un ornitologs Viesturs Ķerus, kurš piedalās dabas aizsardzības plāna Ādaži izstrādē, Dienai stāsta, kā izdodas apvienot dabas aizsardzību un vienlaikus veikt militārās mācības šajā teritorijā.

Ādažu militārā poligona specifika ir klajo virsāju un kāpu komplekss, taču te sastopami arī īpaši aizsargājami saldūdeņu, mežu un purvu biotopi. Lielākoties teritorijā ir no traucējumiem atkarīgs biotops, un bez militāro mācību procesa tas aizaugtu un pārvērstos par mežu. «Mūsdienu Eiropā, kur lielākajā daļā teritorijas daba izjūt milzīgu slodzi, ko rada intensīva lauksaimniecība, mežsaimniecība un blīva apdzīvotība, militārie poligoni ir kā dabas saliņas, kurās netiek lietota lauksaimniecības ķīmija, nenotiek intensīva mežsaimniecība un ārpus militārajām mācībām ir sastopams ļoti maz cilvēku,» skaidro L. Jukāme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VIDEO: Izglītība un pētniecība – ceļš uz jaunām zināšanām un tehnoloģijām

Māris Ķirsons, 11.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātne un pētniecība ir inovāciju pamats, kas ļauj ražot un darbus paveikt efektīvāk, tērējot mazāk resursu, vienlaikus arī radot jaunus produktus, ko piedāvāt tirgum.

Inovācijas, tehnoloģiskie risinājumi ir jebkuras nozares konkurētspējas stūrakmeņi, arī tādā sfērā kā mežsaimniecība, kurā eksperimentu pārbaude var ilgt gadiem un pat gadu desmitiem. Mežsaimniekiem svarīga ir ne tikai meža zinātnieku gadu desmitos pārbaudītu un pierādītu pētījumu izmantošana, bet arī jaunāko tehnoloģiju un risinājumu izstrāde un to ieviešana praksē, kas ļauj samazināt resursu patēriņu dažādu funkciju veikšanai.

Video saturs:

Latvijas valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons

00:00:00 – 00:01:25 Kāda ir zinātnes un pētniecības ietekme uz mežsaimniecību?

00:01:26 – 00:04:30 Ko no zinātnes un pētniecības iegūst mežsaimnieki, koksnes pārstrādātāji un sabiedrība kopumā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#IKEA grupa iegādājusies savu pirmo mežu īpašumu Amerikas Savienotajās Valstīs, Alabamas štata Laundesas apgabalā.

IKEA grupa (Ingka Holding B.V. un tās kontrolētie uzņēmumi) iegādājusies savu pirmo mežu īpašumu Amerikas Savienotajās Valstīs, Alabamas štata Laundesas apgabalā, kas aizņem apmēram 10 000 ha.

Investīcijas mežsaimniecībā ir daļa no plašākas stratēģijas ieguldīt tādu resursu ilgtspējīgā nodrošināšanā, ko IKEA grupa patērē vai nu tieši, piemēram, enerģiju, vai netieši caur saviem produktiem (koka izejmateriāli, otrreizējie materiāli utt.). IKEA grupai pieder arī vairāk nekā 110 000 ha meža platību Eiropā, kas atrodas Rumānijā un Baltijas valstīs.

«Mežsaimniecības tirgus ASV ir sasniedzis briedumu un profesionālu līmeni. Ieiešana ASV tirgū ir jauns atskaites punkts attiecībā uz mūsu ieguldījumiem mežos. Mēs uzskatām, ka varēsim daudz ko mācīties, ieviešot ilgtermiņa pieeju mežu apsaimniekošanai un pielietojot Mežu uzraudzības padomes (FSC) sertifikāciju,» saka IKEA grupas Finanšu aktīvu pārvaldības vadītājs Kristers Matsons (Krister Mattsson).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieku, mežsaimnieku un pārtikas ražotāju kopējais eksporta apjoms aug, atkal tiek iekoptas pamestās lauksaimniecības zemes, un skan trauksmes zvani par augošām siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām.

Mūsu valsts zemnieki vēl aizvien ir Eiropas pabērna lomā ar mazākiem platībmaksājumiem. Jaunais zemkopības ministrs Kaspars Gerhards intervijā Dienas Biznesam lauksaimniekus sola aizstāvēt.

Kādas šobrīd ir valdības prioritātes lauksaimniecībā? Vai ir kādas būtiskas atšķirības no iepriekšējās valdības?

Lauksaimniecība ir ļoti tradicionāla nozare, kurā būtiskas izmaiņas nevar veikt viena gada laikā. Ja grib kaut ko paveikt, tad jāstrādā ilgtermiņā. Tādēļ prioritātes izriet no tā, lai jebkurš mežsaimnieks, jebkurš lauksaimnieks varētu prognozēt savu nākotni un investīcijas, jo šis nav nekāds ātrais bizness.

Šobrīd ir laiks, kad tiek lemts par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu kopumā, par jauno plānošanas periodu 2021. - 2027. gadam, kad tiek lemts par attīstību turpmākajiem septiņiem gadiem, ievērojot gan Brexit ietekmi, gan diskusijas par to, ka varētu būt vispārējs finansējuma samazinājums lauksaimniecības politikai Eiropā. Paralēli ir skaidri jāredz sava nākotne šeit Latvijā – kāda būs lauksaimniecības politika, ko varam uzlabot un ko stiprināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes īpašnieku un vides aktīvistu vidū joprojām ir radikālas viedokļu atšķirības un maz kopsaucēju. Tas raisa bažas un palielina neskaidrības miglu par nākotnes riskiem un iespējām

Tāds ir secinājums noslēguma diskusijā 4. starptautiskajā konferencē Mežsaimniecība - Latvijas tautsaimniecības balsts bioekonomisko nozaru attīstības kontekstā. To, ka gan lauksaimniekiem, gan mežsaimniekiem un vides aktīvistiem kā minimums ir jāuztur dialogs, saprot visi, jo šo grupu aktīvās karadarbības rezultātā cietēji var būt ne tikai kādi atsevišķi zemes īpašnieki, konkrētās apdzīvotās vietas reģionos attiecībā uz nodarbinātību un apdzīvotību un pat meža nozare kopumā, bet arī valsts – nodokļu ieņēmumu apmēros, darba vietu un iedzīvotāju skaitā. Jāņem vērā, ka Nacionālās attīstības plāna 2021.- 2027. gadam projektā viena no prioritātēm ir kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība un sadaļas Daba un vide indikators ir lauku/meža putnu indekss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Meklē tehnoloģiskos risinājumus

Māris Ķirsons, 12.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais mežsaimniecības uzņēmums AS Latvijas valsts meži (LVM) vēlas jau tuvāko astoņu mēnešu laikā iegūt 10 dzīvotspējīgus produktu risinājumus ar augstu to ieviešanas gatavību.

Darbu sāk SilvaTech akcelerācijas (ietver produkta vai tehnoloģijas attīstību, pilnveidi, izvērtēšanu tirgus vajadzībām, prototipu izstrādi, validēšanu) programma, ko LVM realizē kopā ar Startup Wise Guys akceleratoru kopīgi veidotu akcelerācijas programmu.

Programma palīdzēs uzņēmuma iekšējām un ārējām inovāciju komandām attīstīt tehnoloģijas, produktus, risinājumus mežkopībā, mežsaimniecībā, sēklkopībā un stādaudzēšanā, minerālo materiālu ieguvē un ražošanā, meža inventarizācijā, rekreācijā, kā arī ģeotelpisko informācijas tehnoloģiju jomā,” projekta mērķi skaidro AS Latvijas valsts meži Attīstības daļas vadītāja Ilga Bērzkalna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uz kredītiem reālākie pretendenti - eksportējošie uzņēmumi, tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji

Žanete Hāka, 01.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā banku kredītportfeļa noturīga izaugsme varētu atsākties vien tuvāko pāris gadu laikā, jaunākajā Makroekonomisko norišu pārskatā prognozē Latvijas Banka.

Centrālā banka paredz, ka nākotnē kreditēšanas dinamiku noteiks uzņēmumiem izsniegto kredītu attīstības tendences, bet mājsaimniecības joprojām atturēsies no jaunu kredītsaistību uzņemšanās, un to parāda līmenis pakāpeniski saruks. Lai gan kredītiestāžu kopējais kredītportfelis turpinās mazināties, atsevišķu lielāko kredītiestāžu pārstāvju izteikumi liecina, ka eksportējošie uzņēmumi, tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji varētu būt kredītspējīga auditorija.

Pērnā gada novembrī un decembrī palielinājās kredītieguldījumu atlikums mežsaimniecībā, atsevišķās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs (koksnes ražošanā un poligrāfijā), enerģētikā, ūdensapgādē, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, uzglabāšanā, informācijas un finanšu pakalpojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Šogad ugunsgrēki skāruši valsts mežus vairāk nekā 70 hektāru platībā

Žanete Hāka, 06.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pavasaris šogad solījās būt vēss un lietains, laiks izvērties sauss un karsts, un ir pagājuši jau vairāk nekā četri mēneši kopš fiksēta pirmā ugunsnelaime valsts mežā, informē VAS Latvijas Valsts meži.

Šogad reģistrēti jau 89 meža ugunsgrēki, un uguns skartā valsts meža platība ir vairāk nekā 70 hektāri, tajā skaitā degušas jaunaudzes vairāk nekā 30 hektāru platībā. Tas nozīmē, ka vidējā degusī platībā ir 0,8 hektāri.

Visvairāk meža ugunsgrēku fiksēti Dienvidlatgales mežsaimniecībā, kur 36 ugunsgrēkos uguns skārusi 19 hektārus meža, savukārt Zemgales mežsaimniecībā fiksēti 17 meža ugunsgrēki, kuros uguns skartā meža platība ir 23,5 hektāru liela.

Šogad no visiem valsts mežā fiksētajiem meža ugunsgrēkiem Valsts meža dienests (VMD) fiksējis ļaunprātīgas dedzināšanas pazīmes 34 gadījumos, kur nopostīti 17 hektāri meža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atšķirīgie mērķi zemes apsaimniekotājus dzen izmisumā

Māris Ķirsons, 31.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zemes izmantošanu gan lauksaimniecības produkcijas ražošanai, gan mežsaimniecībai un arī kūdras ieguvei būtiski mainīs Eiropas Savienības stratēģijas, kas bieži vien ir vērstas pretējos virzienos, un tāpēc, izpildot vienu, pārējās izvirzītie mērķi sasniegti netiks.

To intervijā žurnālam "Dienas Bizness" stāsta bijušais (2014.– 2016. g.) Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas biroja vadītājs, bijušais Eiropas un Vidusjūras Augu aizsardzības organizācijas ģenerālsekretārs, bijušais Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis.

Viņaprāt, pašlaik veidojas bīstama situācija, ka uzvar tie, kuri skaļāk bļauj, ignorējot uz zinātniskiem pamatiem un ilggadējā pieredzē iegūtos datus un nevērtējot to ietekmi uz pārtikas pieejamību un ienākumiem vairumam iedzīvotāju nākotnē.

"Latvijas gadījumā zeme būtībā ģenerē produkciju, kas dod vairāk nekā 40% no visas valsts eksporta ieņēmumiem. Proti, lauksaimniecība plus pārtikas pārstrādes rūpniecības eksporta ieņēmumi ir 2,57 miljardi eiro (savulaik bija tikai 0,3 miljardi eiro), un vēl 2,56 miljardus eiro nodrošina meža nozare (mežsaimniecība + kokapstrāde), kam vēl jāpieskaita kūdras substrātu produktu eksporta ieņēmumi ap 185 milj. eiro. Visas minētās nozares ir ne tikai liels darba devējs, it īpaši reģionos, bet arī nodokļu maksātāji. Vienlaikus pēdējos gados ar biedējoši pieaugošu intensitāti arvien vairāk tiek piedāvāts ieviest jaunas – stingrākas prasības gan lauksaimniecībā, gan mežsaimniecībā, gan vēl jo vairāk kūdras ieguvē. Šis process daudziem zemes apsaimniekotājiem nav saprotams," akcentē R. Arnītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien ilgtspējīgs bizness ir būtiska veiksmes atslēga. Tas ir labi planētai un, tanī pat laikā, veicina attīstību ar dziļāku skatu uz klientu vajadzībām. Zaļais bizness, ar saudzīgu attieksmi pret vidi un apkartējo sabiedrību, atver durvis uz jaunām iespējām, kas savādāk būtu slēgtas. Mežsaimniecībā un koksnes pārstrādes nozarē, pasaulē atzīta ilgtspējības apliecinajuma zīme ir FSC®, kas apstiprina atbildīgu praksi ķēdē līdz gala patērētajam. FSC misija ir veicināt videi draudzīgu, sociāli atbildīgu un ekonomiski pamatotu pasaules mežu pārvaldību.

Vairāk kā 10 gadus Latvijas lielākais FSC sertificētās koksnes piegādātājs ir VAS «Latvijas Valsts meži», uzņēmums, kurš pārvalda 1,62 miljonus vai pusi Latvijas publisko mežu, ietverot 20% aizsargājamās dabas teritorijas. Lai nodrošinātu FSC sertifikātu, uzņēmumā tiek veikti 8 novērtēšanas auditi gadā.

Tomass Kotovičs, AS «Latvijas valsts meži» Komunikācijas daļas vadītājs, «Mēs lepojamies ar mūsu speciālistu veikumu vairāku paaudžu garumā, lai uzturētu un uzlabotu mūsu mežu apsaimniekošanas sociālās, vides un ekonomiskās vērtības. FSC sertifikācija ir šo iedibināto pamatvērtību attīstības dzinējspēks sasniegt aizvien augstākus standartus, ne tikai pašu darbinieku darbā, bet arī, pieprasot augstas kvalitātes servisu no biznesa partneriem. Jāatzīst, ka pēdējo gadu laikā uzņēmumā ir ļoti daudz paveikts, lai uzlabotu plānošanas, mežizstrādes un vides pārvaldības procesus. Daudzi uzņēmuma attīstības projekti jau ir veiksmīgi integrēti meža apsaimniekošanā, kā piemēru var minēt izveidoto medņu riestu aizsardzības un apsaimniekošanas sistēmu, ekomežu tīkla un vides monitoringa sistēmas izveidi, videi saudzīga koksnes autoceļa izmantošana koksnes izvešanā u.c. veiksmīgi projekti. Tomēr ar to viss nebeidzas, arī pašlaik tiek turpināts darbs pie dažādiem jauniem attīstības projektiem, kas no sertifikācijas viedokļa jau tuvākajā nākotnē dos pozitīvus augļus, kā piemēru var minēt projektu par daudzfunkcionālu meža apsaimniekošanas plānošanu, kur tiek meklēti risinājumi, kā pilnveidot esošo meža apsaimniekošanas stratēģisko plānošanu, apvienojot vides un ekonomisko plānošanu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos un gausāku nodarbinātības pieaugumu, situācija darba tirgū turpina uzlaboties. Latvijā vidējā bruto alga pērn uzrādīja visstraujāko kāpumu salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm, palielinoties par 6,8%. secinājuši SEB bankas eksperti jaunākajā Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā.

Vidējās bruto algas pieaugumu visās trīs Baltijas valstīs ietekmēja minimālās algas palielināšana. 2014.gada pēdējā ceturksnī vidējā alga Igaunijā bija 826 eiro, Latvijā 575 eiro, bet Lietuvā - 554 eiro.

Igaunijā pēc straujā kāpuma 2013. gadā, algas palielinājuma temps pagājušajā gadā samazinājās. Lietuvā vidējā bruto alga pieauga par 4,6% — lēnāk nekā pārējās Baltijas valstīs, tomēr gada otrajā pusē pieauguma tempos bija straujāks nekā gada pirmajos ceturkšņos.

Statistikas pārvaldes dati liecina, ka visstraujāk algas pēdējo 6 gadu laikā Latvijā pieaugušas citu pakalpojumu sniegšanā (vidējā alga pieauga par 49% salīdzinājumā ar 2008. gadu), lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā (par 25%), kā arī nekustamo īpašumu jomā (par 24%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības jaunā vides politika visbūtiskāk skars zemkopību un transportu; pārejai uz jauno kursu Latvijai atvēlēti 10 miljardi eiro, kas pašlaik ir viena gada valsts budžets, taču tikai aizsargājamo teritoriju palielināšana meža nozarē vien ik gadu samazinās eksporta ienākumus par vismaz 800 milj. eiro, kā arī nodarbinātību nozarē un ar to saistītajās sfērās.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par Eiropas Savienības jauno vides politiku, tās iespējamajiem riskiem un ieguvumiem Latvijas tautsaimniecībai.

Pārkārtošanās notiks daudzu gadu garumā, taču, lai tās rezultātā tiktu sasniegti izvirzītie ES klimata mērķi un vienlaikus tautsaimniecība nepiedzīvotu nepatīkamus pārsteigumus, attiecīgu lēmumu izstrādē jāpiedalās politiķiem, ierēdņiem un konkrētajās nozarēs strādājošajiem uzņēmējiem.

Identificē nozares, kuras jutīs visvairāk

“Pašlaik notiek to nozaru, kuras ietekmēs jaunā ES vides politika, identificēšana. Šajā procesā ir iesaistītas vairākas ministrijas, un tajā arī tiks identificētas tās nozares, kurām būs jāsaņem vislielākais sitiens,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Gatis Zamurs. Viņaprāt, vislielāko pārmaiņu priekšā atrodas transports un zemkopība, kas ir atbildīgas par lielu daļu no siltumnīcu gāzu emisijām. “Tā ir horizontāla pārmaiņa, kura skars visus, izaicinājumu ir daudz, un tos visus nofiksēt nav iespējams. Piemēram, gājām Zaļā kursa virzienā, domājām zaļas domas, bet atnāca Covid-19, un mēs apkraujamies ar plastmasas iepakojumu,” tā G. Zamurs.Viņš atzīst, ka šajā kontekstā ir jāsaprot, cik preces un pakalpojumi maksās. “Visiem pārvadājumiem būs jāizmanto zaļāks transports un arī jābrauc būs mazāk. Preču ražošana lielos attālumos no patērētājiem un to atvešana nozīmē, ka par to ievešanu ES būs jāmaksā, lai nekropļotu konkurenci ar tiem, kuri ražo zaļāk ES,” tā G. Zamurs. Tas nozīmēs CO2 emisijas nodokli preču ievešanai ES. Protams, pašlaik nav zināms, kad tāds tiks ieviests. “Tuvāko gadu laikā sapratīsim, kad un kā tas notiks,” uzsver G. Zamurs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot nepilnu miljonu eiro, SIA Daiļrade Koks Tukuma ražotnē veic ražošanas korpusu renovāciju un siltināšanu, uzstāda modernas iekārtas un programmatūru, kas ļaus strādāt efektīvāk, vienlaikus paaugstinot kopējo ražotnes energoefektivitāti, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no lielākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā SIA Daiļrade Koks, šogad īsteno investīciju projektu, kas mainīs uzņēmuma iespējas reaģēt uz pasūtījumu izpildes termiņiem. Šīs investīcijas ir lielākās šajā ražotnē pēdējos piecos gados, pēc tam, kad uzņēmums iegādājās bankrotējušās SIA Sāga ražotni. Tam bez ražotnes Tukumā ir arī rūpnīcas Vaiņodē, Valmierā un Viļakā. Šogad uzņēmums iecerējis kāpināt neto apgrozījumus par aptuveni 10% un sasniegt 22 milj. eiro līmeni. Pērn uzņēmumā nodarbināti 590 strādājošo, bet pašlaik to skaits pārsniedz 650. Nodokļos kopumā Daiļrade koks 2016.gadā samaksāja 2,87 milj. eiro, kas ir par 0,8 milj. eiro jeb 39% vairāk nekā 2015. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Papildināta - Mežsaimniecībā visā Latvijā izsludina katastrofas situāciju

LETA, 28.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar plūdiem mežsaimniecībā izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa, šodien lēma premjera pienākumu izpildītāja, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vadītā Krīzes vadības padome.

Papildināta visa ziņa!

Padomes lēmums par valsts mēroga dabas katastrofu ir stājies spēkā. Pēc padomes sēdes Dūklavs žurnālistiem atzina, ka viņš minētajā jautājumā ir konsultējies ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), kurš aicinājis problēmu risināt Krīzes vadības padomē.

Dūklavs skaidroja, ka patlaban situācija ar plūdiem mežos ir tāda pati kā lauksaimniecībā, tāpēc padome šodien pieņēma tādu pašu lēmumu kā attiecībā uz lauksaimniecību - neizsludināt ārkārtējo situāciju, bet gan valsts mēroga dabas katastrofu.

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka, ka katastrofa ir notikums, kas izraisījis cilvēku upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus. Savukārt likums par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli paredz, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, ko var izsludināt Ministru kabinets. Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezpilota lidaparāti jau tiek izmantoti situācijas novērtēšanai mežā – kā aug jaunaudze, kā veikta mežizstrāde, kādus postījumus nodarījis vējš vai bebrs; lai klāstu paplašinātu, vajadzīga atbilstoša programmatūra

Droni no militārās jomas pakāpeniski pārgājuši uz biznesu, un arī mežsaimniecībā tie no eksotikas ir kļuvuši par izmantojamu darbarīku. Par savdabīgu pionieri drona jeb koptera iegādē ir uzskatāma Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāte, kura to spēja, izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu. Pēc fakultātes dekāna Dagņa Dubrovska sacītā, šis rīks tiek izmantots mežsaimniecības pētījumos. Tomēr lidaparāts pats par sevi neko vēl nenozīmē, jo svarīgākais jautājums ir – kas tam ir virsū – foto vai video kamera vai lāzerskenēšanas ierīce, turklāt iegūto datu apstrādei ir vajadzīga programmatūra. Jāņem vērā, ka svarīgākais ir izšķirtspēja, un to pašu produktu, ko var iegūt ar droniem, var sasniegt arī ar uzņēmumiem no lidmašīnām un satelītiem. Dronu cenu lejupslīde ir pavērusi iespējas tos arī iegādāties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izstrādātu kopīgu pozīciju un aizstāvētu savas intereses visos politiskajos līmeņos saistībā ar Eiropas Savienības zaļā kursa ieviešanas iespējamajām negatīvajām sekām, zemes izmantotāji — lauksaimnieki, mežsaimnieki, kūdras ieguvēji — veidos kopīgu padomi un visus problēmjautājumus turpmāk skatīs Ministru prezidenta vadītā starpinstitūciju darba grupā.

Tās darbā plānots iesaistīt arī Latvijas zinātniekus, lai kopīgi rastu vislabākos un Latvijas tautsaimniecībai vismazāk sāpīgos veidus, kā samazināt CO2 izmešus un kā palielināt CO2 piesaisti.

Šāds ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemes izmantošanas komitejas, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes un SIA “Laflora” kopīgi rīkotajā seminārā-diskusijā “Latvijas tautsaimniecības nozares Eiropas zaļā kursa krustugunīs. Vai Latvijā vēl būs lauksaimniecība, mežsaimniecība un kūdras ražošana?” tapušais risinājums turpmākajai darbībai.

Tā kā ES zaļais kurss neietekmēs tikai un vienīgi Latvijas zemes izmantotājus, noteikti nepieciešams intensificēt sadarbību ar citu ES dalībvalstu zemes apsaimniekotājiem, jo īpaši ar attiecīgo nozaru Eiropas līmeņa asociācijām. Svarīgi, lai nozaru pārstāvji ne tikai tiktu uzklausīti, bet sarunas un sadarbība rezultētos konkrētā rīcībā Eiropas Savienības struktūrās. Latvijā platforma visu ieinteresēto pušu sarunai varētu būt Ministru prezidenta vadītā Nacionālā enerģētikas un klimata padome vai speciāli “Fit for 55” radīta padome, kurā bez zemes lietotājiem un viņu produkciju izmantojošajām apstrādes rūpniecības nozarēm, tiktu iekļauts arī finanšu sektors un Ekonomikas, Zemkopības, Finanšu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju augstākā politiskā un praktiskā vadība un, protams, zinātnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pašvaldību budžetā pērn pārpalikums 56,9 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 30.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību budžeta pārpalikums 2016. gadā bija 56,9 miljoni eiro, salīdzinājumā ar 2015. gadu pašvaldību budžeta bilance ir uzlabojusies par 82,3 miljoniem eiro, liecina Valsts kases apkopotā informācija.

Salīdzinot ar 2015. gadu lielāko ietekmi uz pašvaldību budžeta pārpalikumu veidoja zemāki izdevumi ES fondu projektu realizācijai. Lielākie pašvaldību budžeta pārpalikumi konstatēti Rīgas pilsētas pašvaldības pamatbudžetā – 33,8 miljoni eiro, Daugavpils pilsētas pamatbudžetā – 7,6 miljoni eiro un Liepājas pilsētas pamatbudžetā – 6,8 miljoni eiro.

Kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi 2016. gadā bija 2205 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar 2015. gadu pieauguši par 62,4 miljoniem eiro, savukārt nodokļu ieņēmumi 2016. gadā pieauga par 106,1 miljonu eiro jeb par 7,8%. Pamatā nodokļu ieņēmumu pieaugumu nodrošināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi. IIN ieņēmumi 2016. gadā bija 1233,2 miljoni eiro, kas ir par 85,1 miljonu eiro jeb 7,4% vairāk kā 2015. gadā, tostarp 47,6 miljonu eiro IIN ieņēmumu pieaugums novērots Rīgas pilsētas pašvaldības budžetā. Lai arī IIN ieņēmumi pieauguši pietiekoši strauji, tomēr 2016. gadā IIN ieņēmumi pašvaldībās bija zemāki kā valsts budžeta likumā 2016. gadam noteiktā gada IIN ieņēmumu prognoze, līdz ar to pašvaldībām 4. ceturksnī no valsts pamatbudžeta tika kompensēta IIN ieņēmumu prognozes neizpilde - 8,5 miljoni eiro. Galvenais iemesls tam, ka netika izpildīta likumā norādīta prognoze ir strauji pieaugušās IIN atmaksas, kas 2016. gadā pieauga par 18,1 miljonu eiro jeb par 24,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Bažas par vakcinācijas ietekmi uz darba tirgu bija lielākas, nekā izrādījās realitātē

LETA, 10.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā bažas par obligātās vakcinācijas prasības ietekmi uz darba tirgu bija lielākas, nekā izrādījās realitātē, intervijā atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

"Kad šo prasību pieņēma, bažas bija lielākas. Mēs ar biedriem par šo jautājumu visu laiku komunicējām, lai saprastu, kāda ir aina uzņēmumos," sacīja Endziņš.

Viņš norādīja, ka LTRK katru nedēļu apkopo datus par to, kā darbinieku vakcinācija izskatās pa nozarēm, tostarp ir atsevišķas nozares, kurās vakcinācijas aptvere ir zemāka, piemēram, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kā arī būvniecībā, taču tā vai citādāk kritiskā masa jeb lielais vairums strādājošo ir vakcinējušies.

Endziņš arī pauda, ka obligātās vakcinācijas prasība klātienē strādājošajiem ir nostrādājusi kā ļoti sekmīga motivācija cilvēkiem vakcinēties. "Dabiski, ka katrs cilvēks var būt ar atšķirīgiem uzskatiem, bet, ja ir izvēle nekur nestrādāt vai tomēr vakcinēties, tad visiem ir saistības, ir jāēd visiem. Tas ir veicinājis vakcinācijas aptveri nodarbināto vidū, kas ir labi," sacīja LTRK vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru