Degvielas tirgotājs SIA "Astarte-nafta" patlaban ir apturējis sarunas ar degvielas mazumtirgotāju SIA "Circle K Latvia" par degvielas staciju tīkla pārdošanu, aģentūrai LETA pavēstīja "Astarte-nafta" valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Viņš skaidroja, ka šogad jūlijā Konkurences padome (KP) atļāva "Circle K Latvia" iegādāties "Astarte-nafta" aktīvus, "Circle K Latvia" iegūstot vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār 26 "Astarte-nafta" degvielas uzpildes stacijām. Vienlaikus KP lēmumā tika noteikti ierobežojumi turpmākai staciju darbībai pilna servisa režīmā.

Karčevskis informēja, ka patlaban "Astarte-Nafta" ir apturējusi sāktās sarunas ar "Circle K Latvia" un sākusi meklēt risinājumus, lai KP lēmums būtu bez ierobežojumiem.

Viņš arī atzina, ka patlaban notiek sarunas ar naftas produktu tranzīta uzņēmumu SIA "Naftimpeks" par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār "Astarte-nafta".

Arī "Circle K Latvia" pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka abām pusēm neizdevās panākt galīgo vienošanos par vairākiem būtiskiem darījuma nosacījumiem, tādēļ tā īstenošana ir apturēta uz nenoteiktu laiku.

Konkurences padome (KP) 2025. gada 24. jūlijā pieņēma lēmumu atļaut SIA “Circle K Latvia” (Circle K) iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār 26 SIA "Astarte-Nafta" piederošajām degvielas uzpildes stacijām (DUS).

Vienlaikus, lai novērstu konkurences ierobežošanas riskus, KP noteica darījumam saistošos noteikumus – no Astarte-Nafta pārņemtā DUS Dobelē jāuztur kā automātiskā DUS, kamēr tur darbojas Circle K franšīzes DUS.

Gan Circle K, gan Astarte-Nafta darbojas degvielas un naftas produktu mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā, kā arī piedāvā papildu preces un pakalpojumus – autogāzi, ātrās uzkodas, karstos dzērienus un pirmās nepieciešamības preces. Circle K ir viens no vadošajiem degvielas tirgotājiem Latvijā, kura tīklā ietilpst 72 pilna servisa un automātiskās DUS. Latvijā darbojas arī Circle K franšīzes uzņēmumi.

Apvienošanās ietekmēs teritorijas, kur darbojas Astarte-Nafta DUS – apdzīvotas vietas, to tuvākās apkārtnes un autoceļu posmus visā Latvijas teritorijā. KP secināja, ka daļā no teritorijām, piemēram, Līvānos un Aizputē, kur Circle K līdz šim nav bijusi pārstāvēta, konkurence nesamazināsies, jo vienu tirgus dalībnieku – Astarte-Nafta, aizstās otrs – Circle K.

Konkurences Padome (KP) saņēmusi SIA "Circle K Latvia" apvienošanās ziņojumu par vienpersoniskas izšķirošās ietekmes iegūšanu pār SIA "Astarte-Nafta" piederošajiem aktīviem - degvielas uzpildes staciju (DUS) tīklu Latvijā. Apvienošanās rezultātā SIA "Circle K Latvia" iegūtu īpašumā SIA "Astarte-Nafta" piederošās 26 DUS.

SIA "Circle K Latvia" pamatdarbība ir degvielas, autogāzes, eļļas produktu, ātro uzkodu, karsto dzērienu un pirmās nepieciešamības preču mazumtirdzniecība, DUS projektēšana, celtniecība un ekspluatācija, kā arī naftas produktu vairumtirdzniecība. SIA "Circle K Latvia" ir viens no vadošajiem degvielas mazumtirgotājiem Latvijā, un tās DUS tīklā ietilpst 72 pilna servisa un automātiskās stacijas. Latvijā darbojas arī SIA "Circle K Latvia" franšīzes uzņēmumi.

Otra apvienošanās dalībnieka, SIA "Astarte-Nafta", pamatdarbība ir degvielas mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība. Arī SIA "Astarte-Nafta" savās DUS piedāvā autogāzi, ātrās uzkodas, karstos dzērienus un pirmās nepieciešamības preces.

Lai mainītu diktatora Vladimira Putina aprēķinus, Rietumiem jāsamazina Krievijas energoresursu apjoms pasaules tirgū, ceturtdien Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) rīkotajā konferencē Rīgā uzsvēra Kijivas Ekonomikas skolas Makroekonomisko pētījumu un stratēģijas nodaļas vadītājs Bendžamins Hilgenstoks.

Konferences "Sargājot robežu: sankcijas, eksporta kontrole un uzņēmumu atbildība" diskusijā piedalījās arī Latvijas Bankas vecākais ekonomists Matīss Mirošņikovs. Viņš norādīja, ka, neskatoties uz sankcijām, Krievijas ekonomika "turas virs ūdens", tomēr tas galvenokārt ir militāro tēriņu un valsts izdevumu palielināšanas dēļ.

Pēc Mirošņikova paustā, Krievijas ekonomikas dati nav uzticami, jo valsts pārtraukusi publicēt detalizētu statistiku, tai skaitā demogrāfijas rādītājus. Viņaprāt, kad informācija tiek slēpta, tas parasti nozīmē, ka ir problēmas, kuras cenšas noslēpt.

Mirošņikovs uzsvēra, ka inflācija Krievijā joprojām ir augsta - aptuveni 8-10%, bet Krievijas Centrālās bankas bāzes likme pārsniedz 16%. Viņš klāstīja, ka monetārā politika vairs nespēj savaldīt inflāciju, jo valdība turpina ekspansīvu fiskālo politiku un ar kara tēriņiem tikai "pielej eļļu ugunij". Latvijas Bankas vecākais ekonomists arī atzīmēja, ka bezdarbs ir kritiski zems, un tas norāda uz darbaspēka trūkumu un ekonomikas pārkaršanu.

Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top 500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā iekļuvuši 39 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 25 no Lietuvas, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ikgadējais pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.'

Latvija šogad ieņem pēdējo vietu gan Baltijas, gan CAE mērogā pēc reitingā pārstāvēto uzņēmumu skaita.

Vienlaikus "Coface" ekonomisti publicējuši arī 2026. gada iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes, paredzot Latvijai 2,1% izaugsmi, kamēr Lietuvai un Igaunijai - attiecīgi 3,3% un 2,6%, tādējādi arī šajā rādītājā kaimiņvalstis apsteidz Latviju.

No Latvijas uzņēmumiem visaugstāko pozīciju - 175. vietu - ieņem elektrības ražotājs un tirgotājs AS "Latvenergo". Salīdzinot ar gadu iepriekš, uzņēmums reitingā nokritis par 24 pozīcijām, ko lielā mērā ietekmējis pērnā gada apgrozījuma un peļņas kritums - attiecīgi par 16% un 22%.

Reitingā pārstāvēti arī mazumtirgotāji SIA "Rimi Latvia" (287. vieta, kāpums par 13 pozīcijām), SIA "Maxima Latvija" (294. vieta, kāpums par astoņām pozīcijām) un informācijas tehnoloģiju (IT) produktu un sadzīves elektronikas izplatītājs AS "Elko Grupa" (309. vieta, par divām pozīcijām augstāk). No jauna reitingā šogad iekļuvusi AS "Air Baltic Corporation" (467. vieta), reitingā aizstājot degvielas ražotāju "Orlen Latvija".

Šis gads iezīmē jaunu tendenci – plug-in hibrīdu popularitāte Baltijā jau vairākus mēnešus strauji aug, un pirmo reizi apsteidz arī elektroauto popularitāti, ko apliecina pārdošanas rezultāti jauno auto segmentā.

Salīdzinot ar 2024. gada pirmajiem pieciem mēnešiem, Latvijā plug-in hibrīdu īpatsvars pieaudzis vairāk nekā četras reizes – no 2,2 % uz 9,7 %, kamēr elektroauto īpatsvars ir 6,3 %.

Lietuvā plug-in hibrīdi ir teju divas reizes populārāki par elektroauto, to īpatsvars ir pieaudzis no 4,2 % uz 9,7 %, kamēr elektroauto ir izvēlējušies 6,3 %. Pat Igaunijā, kur kopumā šogad vērojams auto pārdošanas rādītāju kritums, plug-in hibrīdu popularitāte ir strauji augusi no 3 % līdz 8,3 %, bet elektroauto izvēlējušies 6,3 %.

Likumsakarīgi rodas jautājums, kāpēc tik straujš šo automobiļu popularitātes pieaugums? Vai tie samazinās interesi par elektroauto? Kāpēc plug-in hibrīdi var kļūt par risinājumu, kas ļauj lielai daļai cilvēku, tostarp Baltijā, ikdienā pārvietoties ar videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem?Šis straujais izrāviens sakrīt ar pirmajiem signāliem pagājušā gada izskaņā, kas bija par pamatu mūsu, Moller Baltic Import (MBI), prognozēm un mērķim trīskāršot plug-in hibrīdu pārdošanas apjomus Baltijā.

Kanādas preču eksportam uz ASV no 1.augusta tiks noteikts 35% muitas tarifs, ceturtdien paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps vēstulē Kanādas premjerministram Markam Kārnijam.

Tramps kopš pirmdienas ir izsūtījis vairāk nekā 20 valstu līderiem vēstules par muitas tarifiem šo valstu precēm, kuru stāšanās spēkā ir paredzēta 1.augustā.

Kanāda un ASV turpina tirdzniecības sarunas cerībā panākt vienošanos līdz 21.jūlijam.

ASV kaimiņvalstis Kanāda un Meksika meklē iespējas apmierināt Trampu, lai tiktu atjaunots šo triju valstu brīvās tirdzniecības līgums USMCA. Šis līgums 2020.gada jūlijā nomainīja iepriekšējo vienošanos NAFTA, kuras pārskatīšanu Tramps panāca savas pirmās prezidentūras laikā.

USMCA bja paredzēts pārskatīt līdz nākamā gada jūlijam, bet Tramps paātrināja procesu, uzsākot tirdzniecības karus pēc atgriešanās Baltajā namā janvārī.

Pēdējo nedēļu laikā publiskajā telpā izskanējušas ziņas par ASV ekonomikas atveseļošanos. Arī Wall Street Journal raksta, ka muitas tarifu nekārtības ir daļēji beigušās un ASV ekonomika sāk atgūties. Tomēr nevajadzētu skriet laikam pa priekšu – aiz optimistiskās virspuses slēpjas daudz dziļāki un satraucošāki signāli, tostarp ir sākušas parādīties pirmās patēriņa un darba tirgus vājuma pazīmes.

Augstāki tarifi – augstāka cena patērētājiem

Stresa līmenis ASV un pasaulē, šķiet, ir mazinājies, tomēr neatkarīgi no tā, ka ASV ar lielākajiem tirdzniecības partneriem – Lielbritāniju, ES un Japānu – noslēgušas vienošanos, ASV izaugsmes perspektīvas joprojām ir neskaidras. Kopējais ASV importa tarifu līmenis pēc dažādām aplēsēm ir strauji pieaudzis līdz aptuveni 18 % (no tikai 2,5 % 2024. gada beigās). Tas nozīmē, ka daļa importēto preču un izejvielu neizbēgami kļūs dārgākas, negatīvi ietekmējot ražošanu un iekšējo pieprasījumu, jo imports veido aptuveni 11 % no 30 triljonu ASV dolāru ekonomikas. Līdz šim tarifu ietekme uz ekonomikas izaugsmi un inflāciju bijusi mērena, taču vairāki ASV aktivitātes un noskaņojuma rādītāji jau ir pasliktinājušies. Galīgā ietekme var kļūt redzama tikai nākamajos ceturkšņos, kad tiks iztukšoti krājumi, kas veidoti pirms tarifu paaugstinājuma. Tikmēr galvenais ASV izaugsmes virzītājspēks – privātais patēriņš – gada pirmajā pusē jau skaidri uzrādīja palēnināšanos. Lai gan joprojām valda liela nenoteiktība par tarifu ietekmi, jaunākās ASV IKP pieauguma prognozes jau paredz, ka tuvākajā laikā ekonomikas izaugsme saruks uz pusi – no gandrīz 3 % iepriekšējos divos gados līdz apmēram 1,5 % gan 2025., gan 2026. gadā.

2025. gada sākumā tika pārskatītas KP prioritātes un noteikti konkrēti snieguma rādītāji, proti, KP kā vienu no prioritātēm izvirzīja apņemšanos mainīt iestādes darbības formātu – fokusējoties uz konkrētu rezultātu sasniegšanu, inovatīviem un proaktīviem veidiem, kā atklāt un novērst pārkāpumus, daudz atvērtāku un caurspīdīgāku sadarbību un komunikāciju. Šobrīd, gada vidū, secināms, ka KP ir izdevies kļūt efektīvākai un sasniegt plānoto, krietni pārsniedzot rezultātus, kādi bijuši visa pagājušā gada ietvaros.

Inovācijas, kas palīdz identificēt aizliegtas vienošanās un pirmā kopīgā inspekcija ar Baltijas kolēģiem

Gada sākumā KP pirmo reizi ierosināja pārkāpuma lietu, izmantojot iestādes izstrādāto datu monitoringa rīku. Izpēte saistīta ar kafijas automātu izplatīšanas tirgu un iespējamiem pārkāpumiem aizliegtu vienošanos jomā.

Arī turpmāk KP plāno, izmantojot digitālos rīkus, proaktīvi uzraudzīt, vai kādā no tirgiem nav novērojamas pazīmes, kas varētu liecināt par iespējamu konkurences kavēšanu.

Lieta par iespējamu aizliegtu vienošanos kafijas automātu izplatīšanas tirgū ir nozīmīga arī cita aspekta dēļ – pirmo reizi iestādes pastāvēšanas vēsturē tika veikta vienlaicīga inspekcija visās trīs Baltijas valstī, piedaloties Lietuvas un Igaunijas konkurences iestāžu kolēģiem. Sadarbība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju procesuālo darbību veikšanā iezīmē KP starptautiskās sadarbības spēju stiprināšanos un izaugsmi.

Degvielas mazumtirgotājs SIA "Circle K Latvia" atklājis jaunu degvielas uzpildes staciju Krasta ielā 93, Rīgā, informē uzņēmumā

Investīcijas jaunās degvielas uzpildes stacijas izveidē netiek atklātas.

Degvielas uzpildes stacija paredzēta gan vieglo automašīnu, gan kravas transporta uzpildei. Vienlaikus papildu ierastajam produktu klāstam - benzīnam, dīzeļdegvielai un autogāzei - stacijā būs pieejama arī pilnībā atjaunojamā "miles+XTL" dīzeļdegviela.

Teritorijā pieejamas astoņas degvielas uzpildes vietas vieglajām automašīnām, speciāli izbūvēta uzpildes zona kravas automašīnām ar "TruckDiesel" ātrgaitas sūkņiem un "AdBlue" šķīduma rezervuāru, savukārt elektroauto uzlādei pieejama Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) tīkla elektroauto ātrās uzlādes stacija "e-mobi".

Drīzumā apmeklētājiem būs pieejama arī automazgātava.

G7 valstis plāno vērsties pret tiem, kas arvien vairāk iepērk Krievijas naftu, lai gan Krievija jau ceturto gadu turpina agresijas karu Ukrainā, liecina pēc grupas finanšu ministru virtuālās sanāksmes izplatītais paziņojums.

ASV, Francijas, Itālijas, Japānas, Kanādas, Lielbritānijas un Vācijas finanšu ministri trešdien notikušajā sanāksmē vienojās, ka ir pienācis laiks "izdarīt maksimālu spiedienu uz Krievijas naftas eksportu", jo tas ietekmētu Krievijas ieņēmumus, ko izmantot kara finansēšanai.

"Mēs vērsīsimies pret tiem, kas kopš iebrukuma Ukrainā turpina palielināt Krievijas naftas iepirkumus, un pret tiem, kas veicina sankciju apiešanu," kopīgā paziņojumā norādīja ministri.

Paziņojumā piebilsts, ka G7 valstis ir vienojušās par "tirdzniecības pasākumu, arī tarifu" un importa vai eksporta aizliegumu nozīmi centienos liegt Krievijai iespēju gūt ieņēmumus.

Valstis arī "nopietni apsver tirdzniecības pasākumus un citus ierobežojumus valstīm un struktūrām, kas palīdz finansēt Krievijas kara centienus, arī attiecībā produktiem, kuru ražošanā izmantota pārstrādāta Krievijas nafta".

Lietuvas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālī Klaipēdā pirmo reizi sašķidrināts biometāns, trešdien paziņoja uzņēmums "KN Energies".

Biometāna pircēja Ziemeļvalstu enerģētikas uzņēmuma "Gasum" nofraktētajā kuģī "Coral Energy" tika iekrauta Norvēģijas "Equinor" pārdotā un virtuāli sašķidrinātā gāze.

"Pabeidzot pirmo virtuālo biometāna sašķidrināšanas operāciju, Klaipēdas LNG terminālis ir kļuvis par pirmo termināli Baltijas reģionā, kas piedāvā šādu pakalpojumu," sacīja "KN Energies" komercdirektors Mindaugs Naviks.

"Tas ļauj mums piedāvāt elastīgu un efektīvu risinājumu gan Lietuvas, gan starptautiskā tirgus dalībniekiem, kas meklē ilgtspējīgas degvielas alternatīvas," viņš piebilda.

"KN Energies" norādīja, ka virtuālās sašķidrināšanas pakalpojums "ļaus biometāna ražotājiem un piegādātājiem efektīvi integrēt savu darbību sašķidrinātās dabasgāzes loģistikas ķēdē un tirgot gan Lietuvā, gan visā Eiropā saražoto gāzi - gāzi, kas ir pieejama savstarpēji savienotā Eiropas gāzes tīklā".

Eksporta plaisa starp Latviju un pārējām divām Baltijas valstīm acīmredzami pieaug.

To rāda kādreizējā Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas nodaļas vadītāja Mortena Hansena un AS Industra Bank valdes priekšsēdētāja Dr. oec. Raivja Kakāņa pētījums par Latvijas eksporta attīstību pēdējo 15‒30 gadu laikā uz pārējo divu Baltijas kaimiņvalstu fona.

Latvijas eksporta atpalicība reģionā aug

Pētnieki parāda kopējos eksporta ienākumus un izaugsmi 2024. gadā pret 2020. gada rezultātu. Proti, ja 2020. gadā Latvijas un Igaunijas eksporta ienākumu apmērs bija ļoti līdzīgs – 18,99 miljardi eiro Igaunijai un 18,31 miljards eiro Latvijai ‒, tad 2024. gadā Igaunijai tas bija jau 30,14 miljardi eiro, bet Latvijai – 25,98 miljardi eiro, savukārt Lietuva no 36,41 miljarda eiro savus eksporta ienākumus ir audzējusi līdz 58,11 miljardiem eiro. Tas nozīmē, ka Latvijas eksporta ienākumu (ieskaitot inflācijas efektu) izaugsmes temps minētajā posmā ir 42%, Igaunijas ‒ 59%, bet Lietuvas ‒ 60%. 2024. gadā Latvijā imports pārsniedza eksportu par vairāk nekā vienu miljardu eiro, kamēr Igaunijai eksporta ienākumi pārsniedza importu par teju 223 miljoniem eiro, bet Lietuvai pat vairāk par četriem miljardiem eiro. Lietuvai gan ir naftas pārstrādes komplekss, bet nevietā ir atrunas par to, ka Latvijai nav tāda uzņēmuma, jo arī Igaunijai tāda nav, turklāt nevienai no Baltijas valstīm nav tādu derīgo izrakteņu kā nafta vai dabasgāze. Faktiski Latvijas atpalicība eksporta ienākumos no Igaunijas 2020. gadā bija tikai ap 0,6 miljardiem eiro, bet četru gadu laikā pieauga līdz četriem miljardiem, no Lietuvas atpalicība sasniedza pat vairāk nekā 32 miljardus eiro. Pētnieki jautā ‒ vai Latvija ar savu līdzšinējo pieeju vispār spēs vēl kādu valsti «noķert» un aizsniegties līdz ES vidējiem rādītājiem?