Engures novadā bāzētajam uzņēmumam SIA «Sky Port», kas agrāk bija zināms kā SIA «Tukuma lidosta», par stratēģisko investoru ir kļuvis pazīstamais uzņēmējs Raimonds Kisiels. Līdz ar to uzņēmumam mainījusies valde - no 7. marta tajā iekļauts atvaļinātais policijas ģenerālis Juris Rekšņa un Biznesa augstskolas «Turība» Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Zane Driņķe. Savu vietu lidostas valdē saglabā arī līdzšinējā valdes locekle Natalie Marsans.

Uzņēmējs, autosportists, Latvijas Automobiļu federācijas (LAF) viceprezidents un jaunais lidostas līdzīpašnieks Raimonds Kisiels jau no 1993. gada aktīvi darbojies naftas produktu transportēšanas sfērā. Kisielam daļēji piederošā kompānija «RIX Jet Riga» šobrīd darbojas starptautiskajā lidosta «Rīga» kā aviācijas degvielas uzpildes operators. Savukārt cits Kisiela uzņēmums «TLL Jet Tallin» šogad sācis nodarboties ar degvielas uzpildi Tallinas lidostā. Kisielam pieder arī uzņēmums «Kennard Aviation Limited», kas turpmāk būs lidostas akciju turētājs.

Kisiels atzīst, ka investīcijas Tukuma lidostā ir nākamais solis, attīstot biznesu dinamiskajā aviācijas nozarē. Viņš min, ka šobrīd lidosta ir pilnībā gatava darbam, jo ir nodrošināta visa nepieciešamā infrastruktūra, personāls un drošības kontrole.

Liepājas būvvalde izsniegusi SIA GI Termināls būvatļauju naftas produktu uzglabāšanas ēku rekonstrukcijai un būvniecībai.

Kā būvdarbu veicējs minēts ICC Engeneering. Dienas Bizness rakstīja, ka pērn dibinātā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) SIA GI Termināls īpašnieki sola trīs gadu laikā rekonstruēt naftas produktu pārkraušanas un uzglabāšanas bāzi un sakārtot ostas piestātni, palielinot kravu apjomus līdz 12 tūkstošiem tonnu mēnesī. Pirmās kravas termināls apkalpoja šā gada janvārī. Nākotnē kravu apstrādi varētu papildināt smērvielu ražošana, jau iepriekš par nākotnes plāniem informēja LSEZ SIA GI Termināls valdes priekšsēdētājs Jānis Kisiels. Termināļa rekonstrukcija plānota vairākās kārtās - pirmajā kārtā ap pusmiljonu latu jāiegulda modernākās iekārtās, lai nodrošinātu kvalitatīvu tehnoloģisko procesu. Otrajā kārtā plānots palielināt naftas bāzes jaudas, bet trešajā posmā ieguldītāji sola sakārtot laika zoba skartās bāzes «seju». Pēc rekonstrukcijas kravas varētu plūst arī no rietumiem uz austrumiem, intensīvāk noslogojot termināli. Savukārt tālākā nākotnē Liepājā, iespējams, attīstīsies pārstrāde, no bāzes eļļām radot gatavu produktu.

Katru gadu valsts iestādēs un valsts uzņēmumos tiek nozagta un nelietderīgi izlietota degviela miljoniem latu vērtībā, norāda speciālisti un valsts varas pārstāvji. Kāds augsta ranga valsts varas pārstāvis, kurš vēlējās palikt anonīms skaidro, ka par šādas problēmas aktualitāti zinot daudzi, bet atklāti runā vien retais, vēsta Bnn.lv.

Arī degvielas tirgus speciālisti, kas gadiem pētījuši šo problēmu, uzsver – problēma pastāv un būs aktuāla vēl ilgi. Vidējais apjoms, ko nozares aprindās uzskata par nozagtās un privātām vajadzībām izmantotās degvielas īpatsvaru, svārstās no 25 līdz 40 un vairāk procentiem. Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā izsludinātie valsts iestāžu un uzņēmumu degvielas iepirkumi, balstoties uz šīm aplēsēm, ļauj aprēķināt, ka gadā šādā veidā valstij varētu tikt nozagti miljoniem latu.

Problēmu atzīst arī Valsts Kontroliere Ingūna Sudraba, kura uzsver, ka viņas vadītā iestāde var pārbaudīt degvielas patēriņa lietderību un noteikumu ievērošanu no dokumentālās puses. Savukārt fiziski pārbaudīt, vai degviela tiešām tiek iztērēta lietderīgi, un automašīna veikusi maršrutu, kas norādīts dokumentos, Valsts kontrole (VK) nevar. «Mēs varam pārbaudīt automašīnu degvielas patēriņus, uzrādīto veikto maršrutu lietderību utt. Tomēr fiziski kontrolēt darbinieku darbības attiecībā uz degvielas patēriņu var tikai pati iestāde,» norāda I. Sudraba, piebilstot, ka ir bijuši vairāki gadījumi, kad VK pieprasījusi valsts iestādēm atmaksāt līdzekļus par nelietderīgi izmantotu degvielu. Atsevišķus pētījumus vai revīziju par degvielas izmantošanu valsts iestādēs VK nav veikusi – visas pārbaudes notiek finanšu revīziju ietvaros.

Kravu apjoma samazinājuma ātrums Latvijas ostu termināļos ir atkarīgs no kaimiņvalsts politiskajiem lēmumiem un ekonomiskā izdevīguma, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas naftas nozares uzņēmumu izteiktais atbalsts kaimiņvalsts naftas cauruļvadu monopoluzņēmuma Transneft ierosinājumam palielināt Krievijas ostu apgrozījumu uz Latvijas ostās apkalpoto kravu rēķina DB aptaujātajiem tranzīta jomas ekspertiem, protams, nebija nekāds pārsteigums. Viņu domas gan nedaudz atšķīrās par to, cik ātri tas notiks un kas būtu darāms šo kravu aizstāšanai.

Latvijas ostās šā gada deviņos mēnešos kopumā pārkrauti 19,18 milj. tonnu naftas produktu, liecina Satiksmes ministrijas dati. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta datiem 10,3 milj. tonnu veido Krievijas naftas produkti. Nozares eksperti gan uzsver, ka, piemēram, caur Rīgu eksportēto Baltkrievijas naftas produktu ražošanai izjvielas piegādā Krievija.

Šī gada Latvijas autorallija čempionāta sestajā posmā, Rallijā Kurzeme 2010, uz starta stāsies ne vien pašmāju un tuvāko kaimiņvalstu spēcīgākie braucēji, bet arī cilvēks, kuram savulaik sanācis dzīties pakaļ britu slepenajam aģentam Džeimsam Bondam.

Savu piedalīšanos Rallijā Kurzeme 2010 ir apstiprinājis Lielbritānijas autorallija braucējs Marks Higinss. 1971. gadā dzimušais autosportists, kurš savas gaitas motoru sportā agrā jaunībā sāka pie kartinga stūres, nu jau 22 gadus ir profesionāls autosportists un šobrīd ir godājams kā trīskārtējs Lielbritānijas autorallija čempions, pie tam pirmo titulu Higinss izcīnījis jau 25 gadu vecumā.

Rallijā Kurzeme 2010 Higinss uz starta stāsies ar MML sagatavotu Mitsubishi Lancer EVO X N4 klases mašīnu un brauks Latvijas čempionāta ieskaitē. Tas var radīt pamatīgas izmaiņas rezultātu tabulā, kur patlaban vadošos četrus braucējus šķir tikai desmit punkti.

Tradicionālais rallijs Kurzeme šogad plānots kā Ātruma festivāls, galvenokārt cerot piesaistīt vairāk skatītāju no visas Latvijas.

Ātruma festivāls Liepājā notiks no 27. līdz 29. augustam. Papildus rallijam festivālā iekļauts arī Latvijas čempionāta posms ātrumlaivām, rallijsprinta sacensības, drifta šovs, motociklu sacensības un citi ar motoriem saistīti demonstrējumi. Par skatītājiem pievilcīgu atrakciju padarīta arī rallija automašīnu tehniskā pārbaude, kas notiks Liepājas centrā, iecerēta arī rallija dalībnieku parāde un noslēguma balle Liepājas promenādē ar grupas Labvēlīgais tips un džeza koncertiem, kā arī Radio 101 ienākšanu Liepājā – dīdžeju šovu.

Festivāla organizatori neslēpj, ka skatītāju nopirktajām biļetēm ir daudz lielāka loma rallija budžetā, nekā tā bijusi iepriekšējos gadus, kad bija vieglāk piesaistīt sponsorus. Līdzekļu taupīšanas nolūkā rallijs no jūlija vidus pārcelts uz augusta beigām – šajā laikā jau raža novākta un nebūs jāmaksā kompensācijas zemniekiem, kuru lauki atrodas blakus grants ceļu ātrumposmiem un ko skatītāji mēdz nobradāt. Kopējais rallija budžets ir vairāk nekā 50 tūkstoši latu, informēja organizatoru pārstāvis Uldis Hmieļevskis. Viena skatītāju biļete uz visiem rallija sarīkojumiem maksā 4,90 Ls iepriekšpārdošanā, bet 7 Ls – norises dienā.

Tukuma lidosta SIA Sky Port līdz šim bijis perspektīvs, bet snaudošs biznesa aktīvs, kuras attīstību nosaka arvien pieaugošā aviācijas nozīme pārvadājumo, to intervijā DB stāsta naftas produktu pārkraušanas termināļa SIA Naftimpeks valdes priekšsēdētājs un degvielas uzpildes operatora RixJet Riga valdes loceklis Raimonds Kisiels.

Viņš atzīst, ka pašlaik vēl ir pāragri runāt par konkrētām iecerēm, jo primārais uzdevums ir veikt visaptverošu auditu par iegādātā aktīva pašreizējo stāvokli, tomēr mērķis ir lidostu un tai pieguļošo teritoriju attīstīt, izmantojot aviāciju.

Fragments no intervijas

Kā no naftas tranzītbiznesa nonācāt līdz lidlauka kompānijas kapitāldaļu iegādei?

Aviācija ir perspektīvs bizness, par to liecina ārzemju pieredze, un, lai arī Latvija ir maza valsts, tomēr pieprasījums pēc aviācijas pārvadājumiem pieaug. Turklāt aviācija ir pārvadātājs, tāpat kā citi transporta veidi. Naftas un tās produktu tranzītbiznesā dažādās kompānijās darbojos jau vairāk nekā 25 gadus, kuru laikā ir meklēti augstākas pievienotās vērtības pakalpojumi, un savulaik tāds tika atrasts un sekmīgi īstenots – degvielas uzpildes kompānija lidmašīnām sākotnēji lidostā Rīga, tagad arī Tallinas lidostā. Rīgas lidostā gaisa kuģu degvielas uzpilde tiek veikta ar hidrantiem, kas šo laiku saīsina līdz 30 minūtēm, bet Tallinā uzpilde notiek no autocisternām. Tādējādi aviācijas tēma nav pavisam sveša, kaut arī lidostu biznesa specifiskajās niansēs vēl nāksies iedziļināties. Tā kā viens no Tukuma lidosta SIA Sky Port līdzīpašniekiem – SIA Wings 4 Sky Group (iepriekš SIA K.S. Avia) piedāvāja iegādāties daļu no tai piederošajām kapitāldaļām par ļoti interesantu cenu, tad arī šis darījums tika uzsākts. Sākotnēji no šī pārdevēja tika nopirkti nepilni 20% Tukuma lidostas operatora kapitāldaļu, bet pašlaik ir parakstīts līgums par vēl 27% daļu iegādi. Kopā tas būs 47%, kas kopā ar Engures novada domei piederošajām 4,25% kapitāldaļu nodrošina vairākumu lidostas operatora kompānijā.

Latvijas autorallija čempionāta pēdējais posms, rallijs Latvija 2010, kas 25. un 26. septembrī norisināsies Jūrmalas un Kuldīgas apkārtnes ceļos, ļaus uzzināt ne tikai vēl nenoskaidrotos Latvijas čempionus, bet arī pārējo godalgoto vietu sadalījumu.

Atgādinām, ka pirms izšķirošās sacīkstes zināms vienīgi N4 klases čempionu duets – Andis Neikšāns / Pēteris Dzirkals, bet viņu LMT Rallija komanda kļuvusi neaizsniedzama vienību vērtējumā.

Kā vakar tika lemts jūlijā aizvadītā rallija Latgale 2010 komisāru sēdē, N4 klasē rezultāti šajā rallijā palikuši nemainīgi arī pēc degvielas paraugu nosūtīšanas uz pārbaudēm Vācijā. Sacīkstē tika ņemti paraugi no N4 klases pirmo trīs vietu ieguvēju mašīnām, to skaitā Latvijas čempionāta ekipāžām Andis Neikšāns/Pēteris Dzirkals un Jānis Vorobjovs/Guntars Zicāns. Līdz ar to Latvijas čempionāta kopvērtējumā situācija nemainās (pilns kopvērtējums autorally.lv, rallija Latgale 2010 komisāru 14.09.2010. lēmums – laf.lv). Jāpiebilst, ka šīs sezonas Latvijas čempionāta kopvērtējumu veido katras ekipāžas pieci labākie rezultāti šīs sezonas septiņos posmos.

Tukuma lidostas saimnieka SIA Sky Port, kas agrāk bija zināms kā SIA Tukuma lidosta, jaunais stratēģiskais investors un vadība trešdien lidostā informēja par tās attīstības plāniem.

Lidostas jaunais investors, uzņēmējs Raimonds Kisiels trešdien intervijā DB atzina, ka vispirms būs neatkarīgs audits, lai varētu saprast katra lidostas objekta pašreizējo stāvokli: «Lidostas skrejceļš ir būvēts padomju laikos militārajām vajadzībām, un tā garumu arī pašlaik neplānoju palielināt. Jāņem vērā, ka Tukuma lidostas skrejceļa, kas padomju laikos būvēts militārajām vajadzībām, pielāgošana tika pabeigta tikai 2012. gadā. Pēc tehniskajiem datiem šajā lidlaukā var nosēsties un pacelties ar pilnām bākām Airbus 319 lidmašīna ar 120 pasažieriem. Iespējams, ir vajadzīgi kādi uzlabojumi, bet to jau rādīs audits».

Pērn dibinātā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) SIA GI Termināls pārkrāvusi pirmos tūkstošus tonnu lejamkravu un plāno attīstību, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Īpašnieki sola trīs gadu laikā rekonstruēt naftas produktu pārkraušanas un uzglabāšanas bāzi un sakārtot ostas piestātni,

palielinot kravu apjomus līdz 12 tūkstošiem tonnu mēnesī.

GI Termināls specializējies minerāleļļu jeb bāzes eļļu pārkraušanā. Tās ir nelielu apjomu tranzītkravas, ko pa dzelzceļu ieved Latvijā no Krievijas un citām bijušajām padomju bloka valstīm, bet no Liepājas ostas tās tālāk ceļo uz Ziemeļeiropu, Vidusjūras reģionu, Tuvajiem Austrumiem, Rietumāfriku, Latīņameriku, ASV, Indiju.

Virkne uzņēmēju atklātā vēstulē Saeimas deputātiem un Ministru Kabinetam aicina nekavējoties apturēt atjaunojamo energoresursu staciju slēgšanu.

Vēstules saturs turpinājumā:

"Jau trīs gadus – iesākumā Ekonomikas ministrijas, bet tagad Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vadībā – Latvijā notiek mērķtiecīga atjaunojamo energoresursu staciju slēgšana, dēvējot to par cīņu pret OIK maksājumiem, taču realitātē samazinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru valsts energobilancē. Vienlaikus Latvija ir pārņēmusi un ieviesusi savos normatīvajos aktos Eiropas Savienības (ES) direktīvas atjaunojamo energoresursu jomā, kamēr Eiropas Komisija nākusi klajā ar rīcības programmu “Fit-for-55”, kas paredz dalībvalstu enerģētikas attīstību tieši atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanas virzienā un atkarības no fosilajiem energoresursiem jeb Krievijas gāzes mazināšanu. Jāatzīst, ka šīs Latvijas savstarpēji pretrunīgās darbības padara Latvijai izvirzīto jauno mērķu izpildi enerģētikā par neizpildāmām fantāzijām.

Par SIA Baltic Oil Management vienīgo īpašnieci kļuvusi līdzšinējā uzņēmuma valdes locekle Sigita Poželaite, liecina Uzņēmumu reģistra datu bāze.

Sigitai Poželaitei uzņēmumā pieder 393780 daļas, katras daļas vērtība ir viens lats. Viņa uzņēmuma valdē strādā jau kopš 2009.gada aprīļa. Līdzšinējais īpašnieks Raimonds Kisiels nevēlējās komentēt ne darīja cenu, ne iemeslus, kāpēc nolēmis pārtraukt savu dalību uzņēmumā, vien apstiprināja, ka viņam vairs nav nekāda sakara ar šo biznesu. Laikraksts Dienas Bizness rakstīja, ka SIA Baltic Oil Mangement (BOM) pārņēma no Pētera Šmidres uzņēmuma SIA Alīna licenci naftas ieguvei Gudeniekos. 2009.gada 2. novembrī SIA BOM noslēdza līgumu ar LIAA par 249,5 tūkst. Ls vērta projekta līdzfinansēšanu.