Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piespriedusi 300 eiro lielu naudas sodu kādai sievietei, kura nelikumīgi izmantojusi Latvijā radīto zīmolu "Coo Culte", iznomājot šī zīmola kleitas. Iepazīstoties ar tiesas spriedumu, pārņem neizpratne par šāda sprieduma motivāciju. Ļoti žēl, ka nokavēts pārsūdzības termiņš.
Administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.17 panta, kas paredz atbildību par preču zīmes vai dizainparauga nelikumīgu izmantošanu. Vienlaikus spriedumā norādīts, ka pārkāpums ir pierādīts, jo nav saņemta autortiesību (?) īpašnieka atļauja iznomāšanai. Spriedumā nav vispār analizēts, kā konkrētais pārkāpums ir izpaudies attiecībā uz kleitu iznomāšanu, bet esot "izslēgtas visas šaubas par pārkāpējas vainu".
No izklāstītajiem lietas apstākļiem, noprotams, ka kundze ir iegādājusies oriģinālās zīmola kleitas (eksperts atzinis preces par oriģināliem). Tātad kleitas ražojis preču zīmes un dizainparauga īpašnieks. Preču zīmes un dizainparauga īpašnieka tiesību pārkāpums rastos situācijā, ja kleitas būtu viltotas, t.i. cita persona būtu uzšuvusi kleitas, izmantojot bez atļaujas svešu dizainu un piestiprinot īpašniekam piederošu preču zīmi.
Nopērkot oriģinālu kleitu, notiek tā saucamā "tiesību izsmelšana" attiecībā uz šo produktu, kas nozīmē, ka preču zīmes vai dizainparauga īpašnieks nevar aizliegt kleitas likumīgajam pircējam turpmāk lietot preču zīmi vai dizainparaugu saistībā ar konkrēto nopirkto kleitu. Ir atsevišķas situācijas, kad tiesību īpašnieks var celt iebildumus pret likumīga preču pircēja rīcību, kas šīs preces izplata tālāk, bet tie būs sarežģītāki civilprocesuālā kārtībā skatāmi strīdi, un tiesas spriedumā nav norādes uz šādiem apstākļiem.
Tātad, nopērkot oriģinālu kleitu vai žaketi, pircējs ir tiesīgs gan to vilkt mugurā, gan aizdot draugam, gan iznomāt vai pārdot, neprasot papildu atļauju no preču zīmes īpašnieka.
Tāpat kā nopērkot biezpiena sieriņu, to drīkst apēst un uzcienāt draugu, bez preču zīmes īpašnieka papildu atļaujas.
Tiesa arī lēmusi par oriģināliem atzītās un likumīgi nopirktās kleitas kā "pārkāpuma izdarīšanas rīku" konfiscēt, kas ir absolūti neizprotams lēmums lietas apstākļu kontekstā (proti, ja kleitas nav viltotas).
Domāju, ka problēmas sakne ir tajā, ka lietas par administratīvajiem pārkāpumiem intelektuālā īpašuma tiesību jomā neskata tiesneši ar konkrēto specializāciju. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ir vairāki tiesneši, kas daudzu gadu garumā specializējas tieši lietās par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un pārkāpumiem, tāpēc būtu tikai loģiski, ja administratīvo pārkāpumu lietas nonāktu pie šiem specializētajiem tiesnešiem.
Starp citu minētā kontekstā bažas rada arī iecere par intelektuālā īpašuma tiesību lietu nodošanu jaunveidojamajai Ekonomisko lietu tiesai.
