UN:BLOCK 2026 Rīgā pulcēs Web3 pasaules līderus un vairāk nekā 2500+ fintech un blokķēdes nozares ekspertu: Intervija ar LBAA Izpilddirektoru Reini Znotiņu.

UN:BLOCK Europe 2026 šogad pulcēs vairāk nekā 2500 dalībnieku. Kas, jūsuprāt, ir galvenie faktori, kas ļāvuši konferencei tik strauji augt no pagājušā gada?

R. Znotiņš: “Pagājušajā gadā mums izdevās pulcēt daudz pasaules līmeņa runātāju, tostarp pārstāvjus no tādām lielām kompānijām kā Binance, KuCoin, Gravity Team un citām. Tāpat izdevās izveidot kvalitatīvu un izglītojošu programmu par tēmām, kas šobrīd interesē arvien plašāku auditoriju, īpaši tradicionālos uzņēmējus.

Daudzi vēlas saprast, kā izmantot augošo kripto ekonomiku un blokķēdes tehnoloģijas savā biznesā. Vēl viens būtisks faktors ir starptautisko partneru piesaiste – konferencē iesaistījās daudzi uzņēmumi un organizācijas no dažādām valstīm. Tas būtiski paaugstināja konferences reputāciju un atpazīstamību ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā, Skandināvijā, Polijā un citur pasaulē.Jau pagājušajā gadā konferencē piedalījās nozares pārstāvji no vairāk nekā 40 valstīm.”

2026. gada februārī Latvijā reģistrēti 953 jauni uzņēmumi. Lai gan tas ir nedaudz mazāk nekā š.g. janvārī (979 uzņēmumi), kopējais jauno uzņēmumu pamatkapitāls, pateicoties aizvadītā mēneša lielākajam uzņēmumam SIA “AHC”, bijis ievērojami lielāks., liecina “Lursoft IT” apkopotie dati.

Februārī reģistrēto jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedza 7,8 milj. EUR. Salīdzinājumam – janvārī tie bija 5,3 milj. EUR. Analizējot jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāti pēdējos gados, redzams, ka šī gada pirmajos divos mēnešos bijusi tendence pieaugt jauno uzņēmumu skaitam.

Aizvadītā mēneša lielākais uzņēmums ar 5,4 milj. EUR pamatkapitālu ir SIA “AHC” Mārupes novadā. Uzņēmums izveidots, atdalot daļu no kādreizējā aviācijas degvielu vairumtirgotāja SIA “Baltic Ground Services LV”, kura darbība reorganizēta uz kontrolakciju sabiedrību darbību. Dati rāda, ka 2024. gadā SIA “Baltic Ground Services LV” apgrozīja teju 24 milj. EUR, pēc nodokļu nomaksas gūstot 537,35 tūkst. EUR peļņu. SIA “AHC” patiesie labuma guvēji, pastarpināti caur Lietuvā un Igaunijā reģistrētiem uzņēmumiem, ir Raimonds Kisiels un Gediminas Žiemelis.

Latvijā šogad sešos mēnešos reģistrēti kopumā 5096 jauni uzņēmumi, kas ir par 9% jeb 421 uzņēmumu vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Tostarp 2025.gada jūnijā reģistrēti 737 jauni uzņēmumi, kas ir par 106 uzņēmumiem mazāk nekā šogad maijā un par 90 uzņēmumiem vairāk nekā pērnā gada jūnijā.

Šogad pirmajā pusgadā likvidēti 4448 uzņēmumi, kas nozīmē, ka faktiskais uzņēmumu skaits Latvijā šajā periodā audzis par 648 uzņēmumiem, informē "Lursoft".

Pagājušajā mēnesī fiksēts mazākais jaunu uzņēmumu skaits viena mēneša laikā šogad. Visaugstākais rādītājs sasniegts janvārī, kad reģistrēti 926 uzņēmumi.

Jūnijā jaunreģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedza 31,84 miljonus eiro, un "Lursoft" atzīmē, ka jūnijā reģistrēts jauns kopējā pamatkapitāla rekords 2025.gadā.

Aizvadītajā mēnesī reģistrēti četri uzņēmumi ar pamatkapitālu, kas pārsniedz vienu miljonu eiro, tostarp līderim SIA "PSV-group" pamatkapitāls pārsniedz pat 17 miljonu eiro robežu. "Lursoft" izpētījis, ka jūnija izskaņā reģistrētais Alvim Ērglim piederošais "PSV-group" jau kļuvis par SIA "Latvijas aptieka" līdzīpašnieku (60%).

Pēdējos gados būtiski pieaugusi Baltijas uzņēmēju aktivitāte starptautiskajos uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumos, īpaši liela interese bijusi par Ziemeļvalstīm un Austrumeiropu.

Lai gan vēsturiski Baltijas uzņēmumi biežāk paši bijuši ārvalstu investoru iegādes mērķi, šī tendence pakāpeniski mainās, norāda Eva Berlaus, Sorainen vadošā partnere, kā arī korporatīvo un M&A darījumu prakses vadītāja Latvijā. Pēdējos gados vietējie komersanti uzkrājuši gan pietiekami lielu kapitālu, gan vadības pieredzi, tas ļāvis tiem iesaistīties starptautiskajā M&A tirgū arī kā pircējiem. Vienlaikus paplašināšanos ārvalstīs veicina arī nelielais vietējā tirgus izmērs un nepieciešamība turpināt izaugsmi, skaidro E.Berlaus.

Kādi ir galvenie iemesli, kas veicina Baltijas uzņēmēju aktivitāti starptautiskajos M&A darījumos?

Latvijā šogad janvārī reģistrēti 979 jauni uzņēmumi, kas ir par 5,7% vairāk nekā 2025. gada janvārī, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

"Lursoft" informē, ka tas ir augstākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits janvārī pēdējo gadu laikā. Vienlaikus gada pirmajā mēnesī likvidēti 449 uzņēmumi.

"Lursoft" izpētījis, ka jaunreģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls šī gada janvārī sasniedzis 5,3 miljonus eiro, tostarp vienam uzņēmumam - SIA "Mazmežotnes muiža" - pamatkapitāls pārsniedza vienu miljonu eiro. Šī uzņēmuma dibinātājs ir SIA "Viesturu rapsis" un zemnieku saimniecības "Sējas" īpašnieks Āris Burkāns.

Arī otrs lielākais jaunais uzņēmums janvārī reģistrēts ārpus galvaspilsētas. Tas ir SIA "VMG auto" Jelgavā, kura pamatkapitālā SIA "Anru Motors" ieguldījis 602 800 eiro. "Lursoft" izpētījis, ka "Anru Motors" 2024. gadā strādāja ar 1,32 miljonu eiro apgrozījumu un 1220 eiro peļņu. Uzņēmumam šobrīd ir reģistrētas aktīvas divas struktūrvienības - auto veikals un serviss, kā arī auto centrs Jelgavā. Pieejamie dati rāda, ka 2025. gada ceturtajā ceturksnī uzņēmumā bija nodarbināti 30 darbinieki.

Eiropas vadošā investīciju platforma Mintos paplašina piedāvājumu, iekļaujot tajā kriptovalūtu biržā tirgotos produktus (exchange-traded products - ETPs).

Jaunie regulētie finanšu instrumenti ļauj investoriem uzsākt ieguldījumus kriptovalūtu tirgū, sākot jau no 5 eiro.

Kriptovalūtu ETP emitē tādi starptautiski atzīti aktīvu pārvaldītāji kā BlackRock iShares un VanEck. Kriptovalūtu ETPs seko līdzi attiecīgās kriptovalūtas cenu dinamikai un tiek tirgoti biržā līdzīgi kā biržā tirgotie fondi (exchange-traded funds - ETFs).

Jaunais produkts paplašina Mintos sadarbību ar Upvest, kas jau ir partneris platformas ETF piedāvājumam. Upvest nodrošina tehnisko risinājumu un starpniecības pakalpojumus, kas ļauj kriptovalūtu ETPs integrēt Mintos platformā. Jaunais piedāvājums ļauj investoriem Mintos platformā pārvaldīt kriptovalūtas papildus investīcijām aizdevumos, obligācijām, nekustamajam īpašumam un ETFs.

Intervija ar Reini Znotiņu, Latvijas blokķēdes attīstības asociācijas izpilddirektoru.

Gada sākumā medijos bija izskanējušas baumas, ka Latvijā varētu ienākt viens no lielākajiem kripto nozares spēlētājiem? Vai pašlaik vari ko vairāk komentēt?

Kā parasti saka, nav dūmu bez uguns, bet pašlaik es vēl neko konkrētu nevaru komentēt. Varu tikai teikt, ka pēdējo divu gadu laikā esam nopietni strādājuši, lai veidotu likumdošanas vidi blokķēdes nozares attīstībai par pievilcīgāko Eiropas savienībā. Web3 ir salīdzinoši jauna nozare, tāpēc Latvijai ir visas iespējas iegūt savu tirgus nišu, tomēr jau pašlaik šajā nozarē darbojas ļoti daudzi, plaši zināmi zīmoli. Mēs tos redzam uz populāru futbola komandu krekliem, vai arī tie sponsorē F1 un NBA komandas. Šī ir tā reize, kad Latvijai ir iespēja piesaistīt šos pasaules milžus un pēc mūsu aplēsēm jau pirmā gada laikā Latvija varētu saņemt nodokļos vismaz 150 miljonus eiro. Ja esiet pamanījuši, pašlaik valsts pārvalde jau ilgu laiku meklē kā samazināt budžetu, vai nogriezt kultūrai, vai veselībai. Tikai viens nozīmīgs kripto nozares spēlētājs gada laikā dotu šos trūkstošos 150 miljonus, bet potenciāls ir vēl lielāks. Daudziem cilvēkiem ir grūti saprast, vai 150 miljoni gadā nodokļos ir daudz vai maz, bet tad mēs varam salīdzināt ar tādiem zināmiem zīmoliem kā “airBaltic”, vai lielākā veikalu ķēde “Maxima” kuri, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, pagājušā gadā nodokļos samaksāja aptuveni 50 miljonus eiro. Viena no vadošajām bankām – SEB Banka vēl 2023.gadā samaksāja Latvijas budžetā 14,8 miljonus. Jāatzīst, ka pagājušā gadā, līdz ar nodokļu paaugstinājumu, arī banku nomaksātie nodokļi palielinājās.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto maksājumu parādi 2026. gada 1. janvārī ēdināšanas pakalpojumu nozarē bija 34,81 miljona eiro apmērā, pirmdien Latvijas Restorānu biedrības (LRB) kopsapulcē norādīja VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča.

Viņa atzīmēja, ka VID administrēto maksājumu parādi 2026. gada 1. janvārī ēdināšanas pakalpojumu nozarē bija 34,81 miljona eiro apmērā, tostarp 36,8% veidoja B līmeņa uzņēmumi, 36,2% veidoja pārējie uzņēmumi un 17,7% veidoja C līmeņa uzņēmumi. Savukārt LRB biedru parādi bija 2,14 miljonu eiro apmērā - 55,4% bija B līmeņa uzņēmumiem, 44,1% bija A līmeņa uzņēmumiem, bet 0,5% bija pārējiem uzņēmumiem.

Savukārt 2026. gada 1. janvārī nodokļu maksātāju skaits ēdināšanas pakalpojumu nozarē bija 5012, no tiem 34,2% bija A līmeņa uzņēmumi, kuriem nav būtisku nodokļu pārkāpumu risku, 19,5% bija N līmeņa uzņēmumi jeb neaktīvi nodokļu maksātāji, 13,3% bija B līmeņa uzņēmumi, kuriem ir jāuzlabo saistību izpilde, un 12,5% bija C līmeņa uzņēmumi jeb uzņēmumi, kuriem ir pārkāpumi saistību izpildē.

Latvija piedāvā virkni priekšrocību "FinTech" uzņēmumiem, un mērķis ir kļūt par Eiropas finanšu tehnoloģiju centru, otrdien, atklājot "FinTech" forumu, sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš teica, ka Eiropas "FinTech" tirgus šogad pārsniegs 70 miljardus eiro, un tiek prognozēts, ka līdz 2030.gadam tas gandrīz dubultosies, pieaugot par 15% gadā. Salīdzinājumam, tradicionālo banku pakalpojumu pieaugums ir aptuveni 6% gadā.

2022.gada beigās "FinTech" veidoja 5% jeb 128-175 miljardus eiro no pasaules banku sektora neto ieņēmumiem. Paredzams, ka līdz 2028.gadam tas dubultosies, sasniedzot vairāk nekā 342 miljardus eiro. Latvijas Bankas prezidents atzīmēja, ka tas liecina par trim lietām - pirmkārt, "FinTech" jau ir nodrošinājusi nozīmīgu lomu finanšu sistēmā, otrkārt, šī joma joprojām ir maza, salīdzinot ar tradicionālajām finansēm, un, treškārt, tai ir liels potenciāls paplašināties.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Mūsdienu mainīgajos tirgus apstākļos uzņēmumi arvien stratēģiskāk izmanto banku sniegtās finansēšanas iespējas, fokusējoties uz trīs galvenajām prioritātēm: apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanu ikdienas darbībai, tehnoloģiju un telpu modernizāciju, kā arī investīcijām ilgtspējīgos risinājumos.

Šī gada pirmajā ceturksnī Luminor banka mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstībai izsniegusi par 25% lielāku finansējumu, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Kādiem nolūkiem uzņēmumi biežāk izmanto banku sniegto finansējumu.

Mazie un vidējie uzņēmumi biežāk izvēlas kredītu biznesa attīstībai, īpaši izmantojot iespēju saņemt aizdevumus ar zemākiem procentiem, piemēram, sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku. Šī gada pirmajos trīs mēnešos Luminor banka jau piešķīrusi 33,3 miljonus eiro, kas ieguldīti mazo un vidējo uzņēmumu biznesa attīstībā. Bankas novērojumi liecina, ka uzņēmumu ieguldījumi veicinājuši to izaugsmi, paplašinot darbības apjomus un uzlabojot ražošanas efektivitāti. Visaktīvāk finansējumu izmantojuši transporta, administratīvo pakalpojumu, lauksaimniecības un mežsaimniecības, kā arī nekustamo īpašumu nozares uzņēmumi.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 28 uzņēmumi no Lietuvas, 15 — no Igaunijas un tikai septiņi — no Latvijas.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas uzņēmumu skaits reitingā sarucis no astoņiem līdz septiņiem.

Kopumā 50 lielākie Baltijas uzņēmumi 2024. gadā apgrozījuši 69,7 miljardus eiro un nopelnījuši vairāk nekā 1,7 miljardus eiro.

Reitinga augšgalu stabilās pozīcijās aizņem Lietuvas uzņēmumi — mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa “Vilniaus prekyba”, holdings “Maxima Grupe”, enerģētikas uzņēmumi “ORLEN Lietuva” un “Ignitis grupe”, kā arī mazumtirgotājs “Maxima LT”.

Desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas uzņēmumi: transporta un piegādes pakalpojumu sniedzējs “Bolt Technology” un enerģētikas uzņēmums “Eesti Energia”, kas ieņem attiecīgi sesto un septīto vietu.

Rīgas dome 16.aprīlī nolēma atpirkt no SIA "Cella Investment 3" vairākus zemes gabalus pie Rīgas lidostas, lai nodotu tos valstij.

Par 2,3 miljoniem eiro tiks atpirkti zemes gabali Priedaines ielā 53, Sieksātes ielā 3, Grenču ielā 15, Grenču ielā 20, Priedaines ielā bez numura, Skābeņu ielā, Sieksātes ielā un Kazeņu ielā bez numura un zemes vienība Lakšu ielā.

Zemes gabali tiks nodoti valstij, lai nodrošinātu starptautiskās lidostas "Rīga" lidlauka attīstībai nepieciešamās infrastruktūras izveidi.

Tie ir daļa no 22 zemesgabaliem pie Rīgas lidostas, kuri 2022.gada 14.aprīlī tika pārdoti izsolē. Tos par 5,7 miljoniem eiro iegādājās ar nekustamo īpašumu attīstītāju "Sirin Development" saistītais uzņēmums SIA "Cella investment 3". Abi šie uzņēmumi ietilpst Lietuvā reģistrētajā holdingā "ME Holding NT".

Latvijā šogad septiņos mēnešos reģistrēti kopumā 6020 jauni uzņēmumi, kas ir par 10,2% jeb 555 uzņēmumiem vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Tostarp 2025.gada jūlijā reģistrēti 924 jauni uzņēmumi, kas ir par 187 uzņēmumiem mazāk nekā šogad jūnijā un par 134 uzņēmumiem vairāk nekā pērnā gada jūlijā.

Jūlijā jaunreģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedza 100,31 miljonu eiro, un no tiem vairāk nekā pusi, tas ir, 68,25 miljonus eiro, veido jūlijā reģistrētais lielākais uzņēmums - AS "SGCP Real Estate". Tā vienīgais akcionārs ir KS "SG Capital Partners Fund", kam pieder arī SIA "SG Capital Partners". "Lursoft IT" izpētījis, ka drīz vien pēc reģistrācijas jaunā akciju sabiedrība kļuvusi par SIA "Skanstes City" un SIA "Nordo" kapitāldaļu turētāju. "Skanstes City" pērn apgrozījusi 7,84 miljonus eiro un nopelnījusi 1,80 miljonus eiro, bet "Nordo" apgrozījums pieaudzis līdz 6,15 miljoniem eiro, peļņai pēc nodokļu nomaksas veidojot 1,58 miljonus eiro.

Nereti starp iemesliem nepietiekamai kreditēšanas aktivitātei Latvijā tiek piesaukta vājā uzņēmumu finansiālā veselība. Tā padara uzņēmumu kreditēšanu riskantāku, kas savukārt nozīmē augstākas procentu likmes un stingrākas ķīlas prasības no aizdevēju puses.Viena no kliedzošākajām Latvijas uzņēmumu problēmām ir lielais uzņēmumu īpatsvars ar negatīvu pašu kapitālu.

Kas ir pašu kapitāls?

Pašu kapitāls ir būtiska uzņēmuma bilances sastāvdaļa. Tas atspoguļo naudas summu, kas tiktu atgriezta uzņēmuma īpašniekiem, ja visi aktīvi tiktu pārdoti un visi parādi nomaksāti.

Pašu kapitāls sastāv no:

- uzņēmuma pamatkapitāla (dibinātāju ieguldījums uzņēmējdarbības uzsākšanai), •

- rezervēm (peļņas daļa, kura tiek novirzīta īpašiem mērķiem), •

- nesadalītās peļņas.

Finansiāli stabils uzņēmums visā savas darbības laikā uztur pozitīvu pašu kapitālu. Tomēr noteiktos apstākļos uzņēmumam var rasties negatīvs pašu kapitāls. Tas parasti notiek, kad uzņēmums ilgstoši cieš zaudējumus, kā rezultātā rodas negatīvs nesadalītās peļņas atlikums.

Rīgā, Latvijas Universitātes Lielajā aulā, 3. septembrī notiks Eiropas Inovāciju padomes (EIC) Scaling Club Ambīciju forums, kas pulcēs ap 300 Eiropas jauno tehnoloģiju līderus, uzņēmumus, mentorus, investoru un korporatīvos partnerus. Savukārt 4. un 5. septembrī tehnoloģiju tematiku turpinās Eiropas ūdeņraža ieleju investīciju forums.

“Dziļo tehnoloģiju nozare Latvijai ir stratēģiski svarīga, jo tā spēj radīt ievērojami augstāku pievienoto vērtību nekā tradicionālās nozares. Uzņēmumi, kas darbojas, piemēram, robotikas, biotehnoloģiju vai kvantu tehnoloģiju jomā, strādā un attīsta inovatīvus produktus un risinājumus, kuru investīciju piesaistes un eksporta potenciāls ievērojami pārsniedz tradicionālo nozaru rādītājus,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore Ieva Jāgere.

EIC Scaling Club ir Eiropas Inovāciju padomes izveidota kopiena, kurā apvienoti ap 120 dziļo tehnoloģiju uzņēmumi ar augstu izaugsmes potenciālu no visas Eiropas. Tās mērķis ir panākt, lai vismaz 20 % šo uzņēmumu sasniegtu vienradža – miljardu eiro vērtu uzņēmumu – statusu. No Latvijas šobrīd kopienā atlasīti un iekļāvušies divi uzņēmumi – Aerones un Naco Technologies, taču potenciāls ir arī citiem. EIC Scaling Club piesaista arī starptautiskos investorus un lielās korporācijas, kuras meklē sadarbības iespējas ar perspektīviem tehnoloģiju uzņēmumiem.

ASV operācija Venecuēlā kļuva par pirmo šī gada nozīmīgo ģeopolitisko satrici-nājumu. Tās rezultātā pieauga ASV lielo naftas kompāniju akciju vērtība, kā arī ģeopolitisko neskaidrību apstākļos atsevišķi investori kā allaž meklējuši patvē-rumu, iegādājoties zeltu un kriptovalūtas.

Naftas tirgus kopumā reaģēja negaidī-ti mierīgi – degvielas cenas nevis krita, bet pat nedaudz pieauga, un patieso ie-tekmi vērosim ilgtermiņā.

Pasaulē naftas cena pieaug

Venecuēlai ir pasaulē lielākās oficiāli apstiprinātās naftas rezerves – apmēram 303 miljardi barelu, tādēļ formāli tā ir svarīgs spēlētājs globālajā naftas tirgū. Tomēr finan-šu tirgus reakcija atgādina, ka ar rezervju apjomu vien nepietiek. Pēc varas maiņas tika gaidīts naftas cenu kritums, pēc sankciju atcelšanas ātri appludinot ASV ar Vene-cuēlas naftu. Taču realitāte bija pretēja – pirmdienas vakarā naftas cena pieauga gandrīz par 1 %.

Tam ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, ņemot vērā inflāciju, globālā naftas cena šobrīd ir zemākā gandrīz 20 gadu laikā – piedāvājums joprojām ir pārmērīgs, tādēļ turpmā-kam cenu kritumam ir maz pamata; drīzāk sagaidāms cenu pieaugums.

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, ir nemitīgi jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Valsts uzņēmumiem nav jāatdarina privātā sektora biznesa modeļi, bet tie var izmantot mūsu atziņas, lai uzlabotu savu darbību soli pa solim. Ne vienmēr ir nepieciešama revolūcija un grandiozas pārmaiņas – reizēm pietiek ar domāšanas maiņu, nelieliem praktiskiem soļiem vai kādu jaunu inovatīvu risinājumu, lai padarītu uzņēmuma darbu efektīvāku. Valsts uzņēmumi ir jāpārvalda kā savi, izvirzot priekšplānā efektivitāti – darīt nevis darīšanas pēc, bet ar jēgu, un ik uz soļa izaicinot iepriekšējās normas ar mērķi kļūt efektīvākiem, stiprākiem, labākiem.Piedāvāju trīs jomas, kur privātā sektora pieredze var sniegt nozīmīgu pienesumu valsts uzņēmumiem.

Jūnijā Latvijā pirmie uzņēmumi pamatkapitāla apmaksu veikuši ar kriptoaktīviem, izmantojot jauno regulējumu, kas stājies spēkā 2025. gada 1. janvārī.

Tas ir nozīmīgs pavērsiens Latvijas inovāciju un uzņēmējdarbības attīstībā — tagad sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) iespējams dibināt, pamatkapitālu iemaksājot kriptovalūtā, bez nepieciešamības piesaistīt mantiskā ieguldījuma vērtētāju.

Šādu iespēju jau izmantojusi kompānija SIA “Sats Inc”, un uzņēmuma valdes loceklis Jānis Sprenne stāsta: "Es ļoti atbalstu un novērtēju mūsu valsts spēju būt pirmajiem inovatīvā industrijā. Ir tikai likumsakarīgi, ka mēs izmantojam jaunāko likumdošanu un varam popularizēt jaunu un strauji augošu industriju, kuru atbalsta valsts institūcijas."“Sats Inc” specializējas Bitcoin infrastruktūras un konsultāciju pakalpojumu sniegšanā uzņēmumiem. Sprenne norāda, ka Bitcoin tiek arvien plašāk izmantots kā riska ierobežošanas instruments globālā mērogā, un Latvijas uzņēmējiem šāda pieeja var būt īpaši izdevīga.

Uzņēmēji Latvijā, vērtējot biznesa izaugsmes iespējas, attīstības perspektīvas un finansējuma pieejamību tuvāko 12 mēnešu laikā, noskaņojumu raksturo ar piesardzīgu optimismu. Lai arī finansējuma pieejamība un piedāvājuma daudzveidība vairs netiek vērtēta tik kritiski kā iepriekšējos gados, lēmumos par biznesa attīstību joprojām dominē piesardzība.

Šādu ainu iezīmē vietējās bankas Signet Bankas veiktās uzņēmēju aptaujas rezultāti.

Aptauja liecina arī par pozitīvām tendencēm finanšu pratībā – 51% uzņēmēju ir dzirdējuši par alternatīvā finansējuma iespējām, 21% plāno tuvāko 12 mēnešu laikā piesaistīt papildu finansējumu, 33% tieši kapitāla tirgus finansējumu, savukārt 18% apsver iespēju mainīt sava uzņēmuma finansējošo banku. Tas norāda uz emocionālās piesaistes vienai bankai mazināšanos un veselīgāku konkurenci finanšu sektorā, kas uzņēmējiem nodrošina plašākas finansējuma izvēlēs iespējas.

Noskaņojumus gadu no gada par finansējuma pieejamību kļūst pozitīvāks

Salīdzinājumā ar situāciju pirms diviem gadiem uzņēmēju vērtējums par finansējuma pieejamību Latvijā ir uzlabojies. Ja 2023. gadā 40% uzņēmēju uzskatīja, ka aizdevumu vai citu finansējumu saņemt ir kļuvis grūtāk, tad 2025. gadā šādu vērtējumu pauda vairs tikai 25%. Vienlaikus pieaudzis to uzņēmēju īpatsvars, kuri uzskata, ka finansējumu saņemt ir kļuvis vieglāk – 9%, kas ir par 6% vairāk nekā pirms diviem gadiem. Lai arī šī izaugsme procentuālā izteiksmē nav liela, tomēr iezīmē būtiskas pārmaiņas kopējā uzņēmējdarbības vidē un uzņēmēju noskaņojumā.

No 2026. gada 7. līdz 13. maijam globālā pārstrādes un iepakošanas nozare pulcēsies, lai apmainītos ar pieredzi par mākslīgo intelektu, automatizāciju, inovatīviem materiāliem un jaunām prasmēm. Tirgus līderi un jaunpienācēji no visiem vērtību ķēdes posmiem gatavojas dalībai. Biļešu tirdzniecība jau ir atvērta.

Sagatavošanās darbi izstādei interpack 2026 rit pilnā sparā. Aptuveni 2800 izstādes dalībnieku no visas pasaules maijā Diseldorfā prezentēs savus jaunākos risinājumus un dos impulsu nozares nākotnei.

Globālā dinamika, izaicinājumi un iespējas

Plašāks skatījums uz nozari rāda, ka tās attīstības apstākļi ir daudzslāņaini. Iedzīvotāju skaita pieaugums, urbanizācija un mainīgi patēriņa paradumi palielina pieprasījumu pēc efektīviem pārstrādes un iepakošanas risinājumiem. Vienlaikus izejvielu trūkums, regulējums, piegādes ķēžu riski un kvalificēta darbaspēka deficīts palielina spiedienu uz uzņēmumiem.

Ārvalstu tiešās investīcijas Rīgā 2026. gada sākumā sasniedza 10,2 miljardus eiro, kas parāda, ka Rīga turpina nostiprināt pozīcijas kā pievilcīga vieta investoriem, informē Rīgas dome.

Kopumā lielākie ieguldījumi Rīgā veikti holdingkompāniju jeb mātes uzņēmumu darbības nodrošināšanai, nekustamo īpašumu izīrēšanā un pārvaldīšanā, kā arī mazumtirdzniecībā.

Saskaņā ar SIA “Lursoft IT” apkopotajiem datiem ārvalstu tiešās investīcijas Rīgā uz 2026. gada sākumu ir sasniegušas 10,2 miljardus eiro, un 2025. gadā Rīgā investēti 320 miljoni eiro. Pieaugošās ārvalstu uzņēmumu investīcijas iezīmē pozitīvu attīstības tendenci. Rīga turpina nostiprināt savas pozīcijas kā pievilcīga vide investīciju ieguldīšanai Baltijas jūras reģionā, piedāvājot stabilu uzņēmējdarbības vidi, kvalificētu darbaspēku un stratēģisku atrašanās vietu.

Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs norāda: "Kopš 2021. gada, kad izveidojām Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, Rīga mērķtiecīgi strādā ar investīciju piesaisti, koncentrējoties uz starptautiskajiem biznesa pakalpojumiem, IKT, jaunuzņēmumiem, ilgtspējīgu ražošanu (tostarp aizsardzības industriju), dzīvības zinātnēm un nekustamo īpašumu. Šī pieeja jau dod rezultātus: Rīgas jaunuzņēmumi 2024. gadā piesaistīja 21,8 miljonus eiro, bet 2025. gadā – jau 60 miljonus eiro, un pilsētā ienāk milzīgi starptautiski investori, radot vairāk nekā 1200 jaunu darba vietu. Rīga aktīvi sevi prezentē starptautiskos forumos, uzņem ABSL Europe forumu un stiprina savu reputāciju kā konkurētspējīgu investīciju galamērķi. Vienlaikus mēs attīstām arī publisko infrastruktūru, ieviešot mehānismus, kas motivē attīstītājus ieguldīt pilsētvidē, un nodrošinām atbalstu jaunuzņēmumiem un diasporai. Rīga jau ir pierādījusi, ka spēj piesaistīt kapitālu, kas rada darba vietas, inovācijas un noturīgu izaugsmi gan pilsētai, gan visai Latvijai."

Aprīļa sākumā Rīga kļūs par vienu no nozīmīgākajiem blokķēdes un digitālo finanšu centriem Eiropā, pulcējot nozares līderus starptautiskajā konferencē UN:BLOCK Europe 2026.

Pasākumā piedalīsies vairāk nekā 2500 nozares profesionāļu no vairāk nekā 40 valstīm, tostarp arī World Liberty Financial pārstāvis Raiens Fangs (Ryan Fang). Konference, kas norisināsies 1. un 2. aprīlī Hanzas Peronā, pulcēs vairāk nekā 2500 dalībnieku no vairāk nekā 40 valstīm. UN:BLOCK Europe 2026 piedalīsies investori, finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, regulatori un politikas veidotāji.

Starp dalībniekiem būs arī pārstāvji no tādiem starptautiskiem uzņēmumiem kā Mastercard, Kraken, Gravity Team, Sorainen un citiem. World Liberty Financial ir ar Trampa ģimeni saistīts decentralizēto finanšu (DeFi) projekts, kas izstrādā digitālo aktīvu infrastruktūru un risinājumus finanšu tirgiem. Tā dalība konferencē iezīmē plašāku tendenci – digitālo finanšu sektors kļūst arvien ciešāk saistīts ar politikas un globālās ekonomikas attīstību, bet sadarbība starp Eiropu un ASV kļūst arvien nozīmīgāka.

Obligācijas tiek uzskatītas par vienu no stabilākajiem un paredzamākajiem ieguldījumu veidiem, tomēr tikai 8 % Latvijas iedzīvotāju ir ieguldījuši tajās vai apsvēruši to darīt, liecina iedzīvotāju aptauja*. Tā vietā daudz vairāk cilvēku dod priekšroku riskantākiem ieguldījumiem, piemēram, akcijām (18 %) vai kriptovalūtām (17 %). Artea Bank tirgus vadītāja Egle Džugīte (Eglė Džiugytė) skaidro, kāpēc investori bieži izvēlas risku, nevis stabilitāti, kāpēc lietuvieši ir aktīvāki obligāciju tirgū un kā Latvijā attieksme pret ieguldījumiem pamazām mainās.

Latvieši izvēlas vai nu drošību, vai risku – bet ignorē vidusceļu

Aptaujas dati rāda, ka Latvijas investori visbiežāk izvēlas ļoti drošus, bet maz ienesīgus risinājumus, piemēram, krājkontus un termiņnoguldījumus (tajos investē 55 % respondentu), kā arī pensiju vai ieguldījumu fondus (41 %). Savukārt citi skatās pretējā virzienā, izvēloties ieguldīt riskantos instrumentos, piemēram, akcijās vai ETF fondos (18 %) un kriptovalūtās (17 %).

Starp šīm divām galējībām ir arī retāk izmantots vidusceļš – obligācijas, kas piedāvā gan stabilitāti, gan prognozējamu un salīdzinoši lielu peļņu. Tomēr Latvijā tas ir vismazāk populārais investīciju veids – tikai 8 % aptaujāto ir ieguldījuši vai apsver iespēju ieguldīt obligācijās.

Gaļas pārstrādes koncerns BIOVELA Group noslēdzis līgumu par kontrolpaketes iegādi uzņēmumā AS Idavang, kas pārvalda cūkkopības kompleksus Lietuvā.

Darījuma mērķis ir izveidot vertikāli integrētu pilna cikla uzņēmējdarbības modeli, kas aptver visus posmus – no dzīvnieku audzēšanas līdz gala produkcijai.

“Koncerna stratēģija atbilst vadošajām pasaules tendencēm pārtikas nozarē – tirgus līderi konsolidē ražošanas procesus, lai sasniegtu maksimālu efektivitāti, konkurētspēju un ilgtspējību. Šis modelis ir priekšnoteikums, lai BIOVELA Group ne tikai turpinātu būt vadošais reģionālais spēlētājs, bet arī spētu veiksmīgi konkurētu starptautiskajā tirgū,” saka BIOVELA Group valdes priekšsēdētājs Audrius Kantausks (Audrius Kantauskas).

Iegādājoties Idavang, BIOVELA Group cenšas nostiprināt visus ražošanas ķēdes posmus, samazinot ārējo faktoru ietekmi un veicinot vietējās izcelsmes izejvielu izmantošanu. “Tas ir ne tikai ieguldījums uzņēmuma un nozares ilgtermiņa ilgtspējā, bet arī reģiona drošības un stratēģisko vajadzību nodrošināšanā. Apvienojot mūsu pārstrādes zināšanas ar Idavang pieredzi lopkopībā, mēs varēsim nodrošināt gan plašāku vietējās cūkgaļas pieejamību, gan arī klienti varēs būs droši par atbildīgu pārvaldību, gaļas produkcijas izcelsmi un kvalitāti visos ražošanas un pārstrādes posmos,” pauž A. Kantausks.