Jaunākais izdevums

Igaunijas vispārizglītojošajās skolās pirmdien sākas skolotāju beztermiņa streiks, pieprasot palielināt darba samaksu.

Streikotāju prasība ir noteikt minimālo mēnešalgu vispārizglītojošo skolu skolotājiem 1950 eiro apmērā, jo lielā darba slodze un zemais atalgojums rada arvien lielāku skolotāju trūkumu.

Streiks ir izsludināts uz nenoteiktu laiku, bet konkrētu skolotāju dalība un streikošanas ilgums ir brīvprātīgs.

Izglītības darbinieku arodbiedrība pirmdienas rītā informēja, ka streikā piedalīsies 9471 skolotājs no 330 skolām.

Aptuveni tikpat liels skaits cilvēku piedalīsies arī solidaritātes streikā, kas sāksies trešdien un varētu ilgt līdz trim dienām, tostarp 2581 skolotājs no 169 vispārizglītojošām skolām, 5556 darbinieki no 283 bērnudārziem un 558 darbinieki no 37 profesionālās un interešu izglītības skolām.

Pirmdienas rītā Tallinā streikotāji rīkos arī stundu ilgu mītiņu pie Rīgikogu ēkas, bet trešdien paredzēts mītiņš Tartu Rātslaukumā.

Izglītības ministrijai pagājušajā rudenī sarunās neizdevās vienoties ar Izglītības darbinieku arodbiedrību, kas uzstāja uz pedagogu minimālās algas palielināšanu. Pēdējā sarunu kārta notika 1.decembrī. Tajā skolotājiem tika piedāvāts minimālās algas paaugstinājums par 3,1% jeb līdz 1803 eiro, nevis 1,77%, kā sākotnēji piedāvāja valdība. Skolotāji, kuri sākotnēji pieprasīja minimālās algas palielinājumu par 11%, šo priekšlikumu noraidīja. Sarunas, kas notika valsts samierinātāja pārraudzībā, oficiāli noslēdzās 6.decembrī, kad valsts samierinātājs parakstīja domstarpību protokolu. Tas nozīmēja, ka valdība var noteikt skolotāju minimālo algu nākamajam gadam pēc saviem ieskatiem, savukārt arodbiedrībai ir tiesības streikot.

Izglītības darbinieku arodbiedrība nolēma 22.janvārī sākt vispārēju beztermiņa streiku.

Sabiedriskās domas aptauja, ko pagājušajā nedēļā veica socioloģisko pētījumu uzņēmums "Norstat", liecina, ka skolotāju streiku atbalsta 67% Igaunijas iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīmiķi, inženieri un IT speciālisti ir vienas no pieprasītākajām profesijām darba tirgū. Vienlaikus jau tagad saskaramies ar akūtu dabas zinību skolotāju trūkumu. Tāpēc, novērtējot skolotāju nozīmi, lomu un ieguldījumu kopējā valsts attīstībā, AS “Olainfarm” ir izveidojusi 75 000 eiro stipendiju programmu jaunajiem ķīmijas skolotājiem.

Pirmie trīs stipendiāti tika sveikti šā gada pavasarī, bet divas nākamās rudens stipendijas katru 3000 eiro vērtībā 25.oktobrī saņēma Latvijas Universitātes studenti un ķīmijas skolotāji Anna Liepiņa un Tots Koķis.

“Izglītība ir ikvienas attīstītas un pārtikušas valsts pamatā. Ieguldot izglītības sistēmā, ieguldām arī valsts kopējā labklājībā. Tieši tāpēc ir tik svarīgi, lai kopīgiem spēkiem izveidojam sistēmu, kurā tās pamats – skolotājs – jūtas novērtēts, vajadzīgs un motivēts. Tas ir visas sabiedrības kopdarbs, jo arī sabiedrības attieksme veido vidi un profesijas reputāciju. Tāpēc ļoti novērtējam AS “Olainfarm” iniciatīvu, sākot stipendiju programmu jaunajiem ķīmijas skolotājiem un attīstot to arī dabas zinību skolotāju dienā, sniedzot iespēju skolotājiem iepazīt ķīmijas nozari no nozares puses,” norāda izglītības un zinātnes ministre, stipendijas patronese Anda Čakša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Islandes premjerministre Katrina Jakobsdotira un desmitiem citu islandiešu sieviešu šodien streikos, protestējot pret vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirībām un vardarbību dzimuma dēļ.

Streiks sevišķi skars jomas, kurās sievietes veido lielāko daļu strādājošo, piemēram, veselības aprūpi un izglītību.

"Kvennafri" jeb sieviešu brīvdiena būs pirmais sieviešu streiks visas dienas garumā kopš 1975.gada. Sievietes ir aicinātas šodien atteikties no algota un neapmaksāta darba, tai skaitā mājsaimniecības darbiem.

"Es šajā dienā nestrādāšu, un es sagaidu, ka to darīs arī visas sievietes [valdībā]," portālam "mbl.is" sacīja Islandes premjerministre. Jakobsdotira norādīja, ka valdība pārbauda, kā tiek vērtētas profesijas, kurās dominē sievietes, salīdzinājumā ar jomām, kurās tradicionāli dominē vīrieši.

Saskaņā ar Islandes Skolotāju arodbiedrības datiem sievietes veido lielāko daļu skolotāju visos izglītības sistēmas līmeņos, tai skaitā 94% bērnudārzu skolotāju ir sievietes. Islandes Nacionālajā universitātes slimnīcā, kas ir lielākā valsts slimnīca, aptuveni 80% darbinieku ir sievietes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla" pirmdien vērsies tiesā ar prasību pret Zviedrijas valsti saistībā ar pasta darbinieku streiku, kura dēļ bloķētas numura zīmju piegādes jauniem automobiļiem.

"Tesla" Zviedrijā šobrīd skāris vairāku nozaru darbinieku streiks saistībā ar autoražotāja nevēlēšanos parakstīt darba koplīgumu.

20.novembrī šim streikam pievienojās pasta darbinieki, apturot piegādes "Tesla" birojiem un remontdarbnīcām.

Tā kā numura zīmes jauniem automobiļiem Zviedrijā tiek piegādātas tikai pa pastu, šis streiks var apturēt jaunu "Tesla" nonākšanu uz valsts ceļiem.

"Tesla" lūgusi tiesai piespiest Zviedrijas Transporta aģentūru nodrošināt, lai aģentūrā reģistrēto transportlīdzekļu numura zīmes "nonāktu "Tesla" īpašumā".

Uzņēmums arī lūdza tiesu piemērot naudas sodu viena miljona kronu (87 000 eiro) apmērā, ja Zviedrijas Transporta aģentūra neizpildīs šo prasību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijā pasažieru vilcienu vadītāji rīkos sešu dienu streiku, jo nespēj vienoties par darba samaksu ar valsts dzelzceļa uzņēmumu "Deutsche Bahn", pirmdien paziņoja arodbiedrība GDL.

Streiks sāksies trešdien plkst.2 (3 pēc Latvijas laika) un turpināsies līdz nākamajai pirmdienai plkst.18 (19 pēc Latvijas laika).

Piektdien "Deutsche Bahn" iesniedza jaunu algu piedāvājumu, kas paredz 4,8% darba samaksas pieaugumu šogad augustā un vēl 5% palielinājumu 2025.gada aprīlī.

Tomēr arodbiedrība paziņoja, ka šis piedāvājums to neapmierina.

Šis būs jau ceturtais streiks pašreizējā strīdā par algām. Pagājušā gada beigās lielu daļu pasažieru pārvadājumu Vācijā paralizēja divi streiki, bet vēl viens trīs dienu streiks notika šomēnes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jaunos ķīmijas un bioloģijas skolotājus aicina pieteikties 3000 eiro stipendijai

Db.lv, 09.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā puse jeb 57% pamatskolas un vidusskolas skolotāju ir vecāki par 50 gadiem, savukārt jauno speciālistu ienākšana izglītības iestādēs ir kritiski zema, ko apliecina tas, ka šā gada mācību gada sākumā trūka vairāk nekā 1000 skolotāju . Šāda situācija gan īstermiņā, gan ilgtermiņā apdraud izglītības kvalitāti un pieejamību.

Ar mērķi atbalstīt jaunos pedagogus un celt profesijas prestižu sabiedrībā, jaunie ķīmijas un bioloģijas skolotāji ir aicināti pieteikties “Olainfarm” un “Centrālā laboratorija” stipendijai “Starp mums ir ķīmija!”. Kopumā šajā pavasarī tiks pasniegtas sešas stipendijas katra 3000 eiro vērtībā, bet vēl četras stipendijas tiks pasniegtas rudenī.

Pieteikties pavasara stipendijām jaunie skolotāji aicināti līdz 15. aprīlim, aizpildot pieteikuma anketu mājaslapā www.starpmumsirkimija.lv.

“Publiskajā telpā bieži dzirdam aicinājumus valstij domāt un risināt dabaszinātņu speciālistu trūkumu darba tirgū. Taču ar aicinājumiem risināt vai bērniem mācīties šos priekšmetus vien nepietiks. Ir jābūt profesionāliem, motivētiem un aizrautīgiem skolotājiem, kuri jauniešiem palīdz atklāt dabas zinību aizraujošo pasauli un plašās iespējas karjeras izvēlē. Tāpēc “Olainfarm” ir ieviesis jau konkrētus risinājumus, lai motivētu un novērtētu jaunos skolotājus, kuri veido un nostiprina jauniešos interesi par ķīmiju, matemātiku, bioloģiju un fiziku. Šis būs jau otrais gads, kad piešķirsim stipendijas izcilākajiem jaunajiem ķīmijas skolotājiem. Priecājamies, ka šogad iniciatīvai ir pievienojusies arī “Centrālā laboratorija”, ar kuras atbalstu stipendijas saņems arī topošie bioloģijas skolotāji,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki streikos 27 stundas, sākot no otrdienas rīta, svētdien paziņojusi Vācijas arodbiedrība "Verdi".

Streiki ietekmēs lidostu darbību Frankfurtē, Minhenē, Hamburgā, Berlīnē, Diseldorfā, Štutgartē un Ķelnes/Bonnas lidostā. Plānots, ka streiks sāksies plkst.4 (plkst.5 pēc Latvijas laika).

"Verdi" aicinājusi streikot visus virszemes apkalpošanas darbiniekus, un gaidāms, ka streiks ievērojami traucēs aviosatiksmi.

Strīdā ar "Lufthansa Group" par atalgojuma palielināšanu iesaistījušies 25 000 "Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieku. Trešajā sarunu kārtā 12.februārī nekāda vienošanās netika panākta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbinieku streika dēļ pirmdien Parīzē nestrādā Eifeļa tornis, paziņojis torņa operators SETE.

Streiku darbinieki rīko, lai protestētu pret pašreizējo Eifeļa torņa pārvaldīšanas stilu, un streiks varētu arī tikt pagarināts.

Šis pēdējo divu mēnešu laikā ir jau otrs Eifeļa torņa darbinieku streiks.

Arodbiedrības kritizē SETE par tā izstrādāto biznesa modeli, kas, viņuprāt, ir balstīts uz pārmērīgām gaidāmo torņa apmeklētāju aplēsēm un neatbilstoši novērtētām izmaksām.

Eifeļa torni ik gadu apmeklē gandrīz septiņi miljoni cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais mēneša pamatalgas pieaugums organizāciju valdes locekļiem Latvijā šogad bija visaugstākais +12,6%, kamēr Lietuvā tas bija +12,5%, bet Igaunijā +11,7%, salīdzinot ar periodu pirms gada, liecina vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” veiktais ikgadējais Augstāko vadītāju atalgojuma pētījums.

Tajā pašā laikā, analizējot vidējo mēneša pamatalgas pieaugumu organizāciju valdes priekšsēdētājiem, vērojama atšķirīga aina – šeit augstākais pieaugums ir Lietuvā (+13,6%), kam seko Latvija (+9,2%) un Igaunija (+8,8%).

Salīdzinot gada kopējā atalgojuma izmaiņas (atalgojums ieskaitot bonusus un piemaksas) ar periodu pirms gada, pētījumā secināts, ka vidējais pieaugums valdes priekšsēdētājiem Latvijā ir +11,6%, bet valdes locekļiem +11,3%. Lietuvā tas ir +16,3% valdes priekšsēdētājiem un 14,8% valdes locekļiem, bet Igaunijā 12,0% valdes priekšsēdētājiem un 14,3% valdes locekļiem. Attiecīgi, Latvijā vērojams zemākais gada kopējā atalgojuma pieaugums gan organizāciju valdes priekšsēdētājiem, gan valdes locekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sievietes aktīvi izglītojas un arvien biežāk ieņem vadošus amatus

Db.lv, 15.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda trešdien parakstījis likumu par nākamā gada valsts budžetu, kā arī grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", lai veicinātu mūsdienīgas investīcijas.

Nausēda atkārtoti uzsvēra, ka, pieņemot 2024.gada budžetu, Lietuvas valdības valdošais bloks nav izmantojis visas iespējas, lai labāk apmierinātu valsts un iedzīvotāju vajadzības, taču viņš atzina, ka valdība ir sadzirdējusi daļu kritikas un budžetu uzlabojusi.

Lietuvas prezidents uzskata, ka 2024.gada budžetā trūkst apņemšanās paaugstināt skolotāju algas, kā arī politisko partiju vienošanās par izglītības politiku un valdības programmas ievērošanu.

"Es atzinīgi vērtēju to, ka budžetā paredzēta iespēja nākamgad palielināt finansējumu valsts aizsardzībai, ja tam būs piemēroti apstākļi. Valdība arī palielinājusi finansējumu valsts ceļiem, lai gan pieņemot vienreizēju lēmumu budžeta pieņemšanas procesa beigās. Ļoti nedaudz ticis palielināts arī finansējums bērnu neformālajai izglītībai. Tomēr kopumā uzmanība ģimenēm ar bērniem joprojām ir nepietiekama," sacīja Nausēda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvija reģionālā nevienlīdzībā pārspēj Lietuvu un Igauniju

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 05.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Eurostat prognozēm jau 2055. gadā Igaunija apsteigs Latviju pēc iedzīvotāju skaita.

Kā liecina CSP un Baltijas valstu galveno statistikas iestāžu dati, tad reģionālā nevienlīdzība Latvijā ir vienkārši gigantiska, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. 2022. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Igaunijas attīstītajā daļā Tallinā un vismazāk attīstītajā apriņķī - Pelvā atšķīrās 2,7 reizes. Lietuvā ir līdzīgi: 2022. gadā atšķirība starp Viļņas un Tauraģes apriņķu vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju atšķīrās arī 2,7 reizes.

Savukārt Latvijā atšķirība starp Mārupes novada un Augšdaugavas novada IKP uz vienu iedzīvotāju bija 5,4 reizes liela. Par Latvijas un Baltijas valstu reģionālajām atšķirībām šī gada 15. martā tika veikts ziņojums Latvijas Universitātes 82. starptautiskās zinātniskās konferences Telpiskās attīstības un plānošanas sekcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zūdot darbvietām, iznīkst arī apdzīvotu vietu ekosistēmas. Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kurā nodarbināto skaits 2022. gadā ir par 91 200 mazāks, nekā tas bija 2005. gadā, savukārt Igaunijā nodarbināto skaits ir teju par 56 000, bet Lietuvā par 31 300 lielāks nekā pirms 17 gadiem.

Šādu pārsteidzošu un šokējošu ainu Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē, balstoties uz Eurostat datiem, rādīja Latvijas Darba devēju konfederācija. Nodarbināto skaita izmaiņu dinamika rāda, ka visās Baltijas valstīs ekonomiskā recesija, kas izpaudās 2009.–2010. gadā, būtiski samazināja strādājošo skaitu – Latvijā pat par 220 600, Lietuvā par 198 200, bet Igaunijā par 95 300, tomēr jau 2011. gadā atsākās darbinieku skaita pieaugums. Igaunija tā dēvēto pirmskrīzes līmeni sasniedza jau teju 2017. gadā, Lietuva to pārsniedza tikai 2022. gadā, bet Latvija vēl pat nav pietuvojusies 2008. gada strādājošo skaitam (1,055 miljoni cilvēku). Nereti, bet pamatoti darba ņēmēju skaita samazinājumi tiek skaidroti ar inovācijām, tehnoloģisko progresu, zinātniski tehnisko revolūciju. Labi, bet vai tad Igaunija un Lietuva ir stāvējusi ārpus tehnoloģiju progresa? Nē, nav! Spriežot pēc IKP uz vienu strādājošo, var secināt pretējo – tās mūs ir apsteigušas. Iespējams, atbildes jāmeklē Baltijas valstu politiku atšķirībās, valdošo politiķu pieņemtajos un arī nepieņemtajos lēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lamanša tuneļa strādnieku pēkšņi pieteiktā streika dēļ apturēta dzelzceļa satiksme starp Franciju un Lielbritāniju, un tā rezultātā pirmssvētku dienās izjaukti ceļojumu plāni tūkstošiem cilvēku, iestrēgušas kravas.

Parīzes Ziemeļu stacijā un Londonas Pankrācija stacijā vērojamas haosa ainas. Tūkstošiem ceļotāju tur gaidīja, kad satiksme tiks atjaunota, līdz reisi galu galā tika atcelti pavisam.

Četri vilcieni bija ceļā, kad sākās streiks. Šie vilcieni atgriezušies sākuma stacijās.

Streiko uzņēmuma "Eurotunnel", kas ir tuneļa Francijas operatora "Getlink" apakšstruktūra, darbinieki.

Francijas "arodbiedrības noraidīja 1000 eiro lielās gada beigu prēmijas, ko bija izziņojusi vadība, un aicināja uz streiku, pieprasot tās trīskāršot", pavēstīja "Getlink".

Ceturtdienas vakarā strādnieku arodbiedrība paziņoja, ka streiku izbeidz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas vilcienu mašīnistu arodbiedrība (GDL) priekšlaicīgi beigusi pieteikto sešu dienu streiku, agrā pirmdienas rītā paziņojis dzelzceļa uzņēmums "Deutsche Bahn" (DB).

Normāla kravas vilcienu satiksme tika atsākta jau svētdienas vakarā, bet agrā pirmdienas rītā streiku izbeiguši arī pasažieru vilcienu mašīnisti.

Tomēr pirmdienas gaitā joprojām gaidāmi atsevišķi traucējumi tālsatiksmes maršrutos, pavēstījis DB pārstāvis, piebilstot, ka iespējami arī lokāli traucējumi dažos reģionālajos maršrutos.

Tas bija jau ceturtais un pagaidām ilgākais streiks GDL un DB konfliktā par kolektīvo līgumu.

Sākotnēji bija paredzēts, ka tas ilgs līdz pirmdienai plkst.18 (plkst.19 pēc Latvijas laika).

Kā nedēļas nogalē noskaidrojusi aģentūra DPA, pagaidām saskaņā ar GDL un DB vienošanos jauni streiki vismaz līdz 3.martam nav plānoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igaunijā darbojas jau septiņas biometāna ražotnes

Armanda Vilciņa, 02.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biometāna ražošanas attīstību Igaunijā lielā mērā ir sekmējusi skaidra valsts politika transporta sektorā, un šim piemēram vajadzētu sekot arī Latvijai, atzīmē Aivars Tihane, AS Gaso valdes loceklis.

Biometāna ražošanā Igaunija ir attīstītākā no Baltijas valstīm, un viņu piemērs skaidri parāda, ka arī Latvijā būtu jādefinē konkrēti mērķi biometāna ražošanas attīstībai, spriež A.Tihane. Dāvis Skulte, SIA Elenger un AS Eesti Gaas valdes loceklis, gan neslēpj: lai arī vēsturiski kaimiņvalstī pieņemti pareizie lēmumi, pašreizējā investīciju vide Igaunijā ir visai neskaidra. Biometāna ražotājiem trūkst skaidra valsts plāna attiecībā uz pieprasījumu pēc biometāna nākotnē, kā arī skaidras motivācijas investēt šīs jomas attīstībā, atzīmē D.Skulte.

Jāsper nākamais solis

Šobrīd būtu jāpanāk, lai tirgus kļūtu aktīvāks un noturīgāks, domā D.Skulte. “Biometāns kā transporta degviela vidē likvidē siltumnīcefekta izraisošo gāzu izmešus – pirmkārt, tiek savākts piensaimniecības nozares radītais metāns, kas citādi nonāktu atmosfērā, un, otrkārt, savāktais metāns aizvieto fosilos kurināmos, kas citādi tiktu izmantoti. Lai saglabātu tirgus noturību, biometāna cenā būtu jāiekļauj būtiskais siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju samazinājums, un to būtu iespējams panākt, socializējot biometāna izmaksas un nodrošinot cenu minimālo robežvērtību, kā tas tiek darīts šodien, vai arī uzliekot par pienākumu izmantot biometānu transporta nozarē, piemēram, nosakot prasību pašvaldībām nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus ar transportu, kas izmanto biometānu. Jebkurš risinājums ļautu sasniegt noturīgāku tirgu un priekšrocības, ko sniedz siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju samazināšana,” spriež D.Skulte, atzīmējot, ka pašlaik Igaunijā darbojas jau septiņas biometāna ražotnes, no kurām četras ir pieslēgtas gāzes sadales sistēmai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izvērtē Igaunijas gatavošanos politiskam lēmumam par kodolenerģijas attīstību valstī

LETA/ERR, 23.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No pirmdienas līdz 30. oktobrim Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) speciālisti vērtēs Igaunijas gatavošanos politiskam lēmumam par kodolenerģijas attīstību valstī, informēja Igaunijas Klimata ministrijā.

IAEA secinājumi tiks iesniegti valdībai kopā ar Igaunijas kodolenerģētikas darba grupas galīgo ziņojumu.

Atomenerģijas aģentūras speciālisti izvērtēs, vai Igaunija ir pienācīgi apzinājusi attīstības iespējas un prasības un apsvērusi visus kodolenerģijas izmantošanas aspektus. Ekspertiem šonedēļ paredzētas intervijas, un viņi izvērtēs kodolenerģētikas darba grupas analīzi.

Igaunijā izveidotās darba grupas pienākums ir rūpīgi izpētīt visus ar kodolenerģijas izmantošanu saistītos jautājumus saskaņā ar starptautiskajām normām. IAEA ekspertu misijas novērtējums ir galvenais kvalitātes rādītājs, kas atklāj, cik efektīvi tas ir darīts.

Kodolenerģijas darba grupas galīgais ziņojums tiks pabeigts līdz šā gada nogalei. Pēc tam parlamentam būs jālemj, vai kodolenerģijai Igaunijā ir nākotne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO: Ko darīt, lai 2024. gada vasarā Rīgas centrs būtu pilns?

Jānis Goldbergs, 02.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir stabila valsts, kas ir NATO un ES dalībniece, tomēr turpmākas lielas investīcijas Latvijas rūpniecībā var kavēt darbaspēka pieejamība.

Tā intervijā Dienas Biznesam norādīja Orkla lielākais investors Steins Ēriks Hāgens un Orkla grupas prezidents Nils Selte pēc tam, kad septembrī tika atklāta Orkla jaunā cepumu ražotne – Orkla Biscuit Production.

Pirmo reizi Latvijā bijāt 1994. gadā, kad piedalījāties mazumtirdzniecības tīkla Rimi izveidē. Tolaik Latvijā vēl bija padomju armija, kas tikai plānoja došanos prom, un šī vieta bija diezgan riskanta biznesa sākšanai vai naudas investēšanai. Kā jutāties, to darot?

Steins Ēriks Hāgens: Pirmkārt, visas investīcijas ir riskantas. Un atcerieties, ka norvēģi un skandināvi jutās ļoti tuvi Baltijas valstīm. Investēt Latvijā mūs mudināja toreizējā Norvēģijas premjerministre Grū Hārlema Bruntlanne. Pēc vizītes Latvijā viņa teica, ka mums vajadzētu apsvērt investīciju iespējas Baltijas valstīs. Vēlāk Vārnera kungs, kuram pieder tīkls Dressmann, un es – mēs investējām Latvijā. Viņš atvēra dažus apģērbu veikalu tīklus, mēs izveidojām dažus restorānus un veikalus, vēlāk iegādājāmies dažas viesnīcas un citus aktīvus un attīstījām iepirkšanās centrus. Tas bija sākums. Es neatceros visas detaļas. Tomēr tagad redzam, cik lielas ir atšķirības starp to laiku un tagadni, un secinām, ka bija pilnīgi pareizi investēt šajā reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Apdrošināšanas brokeris Howden plāno iegādāties nozares uzņēmumus Latvijā

Db.lv, 05.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā bāzētā globālā apdrošināšana kompānija Howden, kas Igaunijā darbojas kā Howden Kindlustusmaakler OÜ, turpina paplašināšanos Baltijā.

Uzņēmums iegādājies 100% Igaunijas apdrošināšanas brokera AS Smart Kindlustusmaakler daļu un KindlustusEst Kindlustusmaakler OÜ korporatīvo klientu portfeli. Līdz ar šiem darījumiem Howden Igaunijas filiāle kļūst par lielāko korporatīvās apdrošināšanas brokeri Igaunijā, un grupa raugās uz turpmākām nozares uzņēmumu iegādes darījumiem Baltijas valstīs, tostarp Latvijā un Lietuvā.

“Iegādājoties divus vadošos Igaunijas apdrošināšanas brokerus, Howden nostiprina savas pozīcijas reģionā. 2023. gadā globālā apdrošināšanas brokeru grupa visā pasaulē īstenoja gandrīz 50 uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumu un šobrīd aktīvi pēta turpmākas uzņēmumu iegādes iespējas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Stratēģiskā paplašināšanās pavērs Howden jaunas izaugsmes perspektīvas Baltijā,” saka Howden Kindlustusmaakler valdes priekšsēdētājs Andry Saarm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība saņēmusi pozitīvu vērtējumu no Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) un šogad parlamentā plānotas diskusijas par atomelektrostacijas (AES) būvniecību valstī, paziņoja Igaunijas klimata ministrs Kristens Mihals.

"Atgriezeniskā saite no Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ekspertiem Integrētās kodolinfrastruktūras pārskata (INIR) misijā bija ļoti vērtīga un ar atbalstu debatēm par kodolenerģiju, kuras 2024.gadā plānotas Rīgikogu," teica ministrs.

Viņš informēja, ka parlamentā šogad plānoto diskusiju mērķis ir noteikt, vai valsts ir gatava ierosināt kodolenerģētikas attīstību atļaujošas normatīvu vides izveidi, lai sasniegtu 2050.gada klimata mērķus un garantētu elektroapgādes drošību.

IAEA misija pēc Igaunijas valdības uzaicinājuma valsti apmeklēja 23.-30.oktobrī, izvērtējot valsts iespējas attīstīt drošas un ilgtspējīgas kodolenerģijas programmas īstenošanai nepieciešamo infrastruktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" otrdien paziņoja, ka trešdien saistībā ar virszemes apkalpošanas darbinieku streiku tiks atcelti līdz pat 90% ieplānoto reisu.

Arodbiedrība "Verdi" pirmdien pavēstīja, ka streikā piedalīsies aptuveni 25 000 darbinieku, un tas ilgs apmēram 27 stundas, sākot no plkst.4 (plkst.5 pēc Latvijas laika).

Streika dēļ tiks traucēta Frankfurtes, Minhenes, Hamburgas, Berlīnes un Diseldorfas lidostu darbība.

"Mēs šobrīd pieņemam, ka streika dēļ būs iespējams nodrošināt aptuveni 10-20% no "Lufthansa" trešdien paredzētajiem reisiem," norāda aviokompānija, kas iepriekš brīdināja, ka streiks ietekmēs līdz pat 100 000 pasažieru.

"Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki pieprasa algas 12 mēnešos paaugstināt par 12,5%, kā arī vienreizējas piemaksas, lai kompensētu inflācijas kāpuma negatīvo ietekmi uz ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki šonedēļ rīkos kārtējo streiku, cenšoties panākt algu palielināšanu, pirmdien paziņoja arodbiedrība "Verdi".

Tā norāda, ka streiks sāksies ceturtdien plkst.4 (plkst.5 pēc Latvijas laika) un ilgs līdz sestdienas plkst.7.10 (plkst.8.10 pēc Latvijas laika), ietekmējot pasažieru pārvadājumus.

Februārī "Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki rīkoja divus streikus, kuru dēļ tika atcelti reisi, bet pagājušajā nedēļā arī streikoja virszemes apkalpošanas darbinieki tehiskajās un kravu pārvadājumu struktūrvienībās, neietekmējot pasažieru pārvadājumus.

"Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki pieprasa algas 12 mēnešos paaugstināt par 12,5% vai vismaz 500 eiro mēnesī, kā arī vienreizējas piemaksas 3000 eiro apmērā, lai kompensētu inflācijas kāpuma negatīvo ietekmi uz ienākumiem. Lidsabiedrība līdz šim piedāvājusi 28 mēnešos algas palielināt par 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV autobūves uzņēmums "Ford" ceturtdien paziņoja, ka darbinieku gandrīz sešas nedēļas ilgušais streiks tam izmaksājis aptuveni 1,3 miljardus dolāru.

ASV autobūves darbinieku arodbiedrība "United Auto Workers" (UAW) trešdienas vakarā pavēstīja, ka ir panākta provizoriska vienošanās ar "Ford".

Šī vienošanās iezīmē lūzumu "Ford", "General Motors" un "Stellantis" darbinieku streikā, kas notiek no 15.septembra un ir pirmā reize, kad streiki norisinās visos trīs lielākajos Detroitas autobūves uzņēmumos vienlaicīgi.

Provizoriskā vienošanās, kas vēl jāapstiprina darbinieku balsojumā, ietver algu palielināšanu par 25% stundas likmes darbiniekiem.

"Mums bija svarīgi atgriezties pie darba un atjaunot ražošanu," dienu pēc šīs vienošanās sacīja "Ford" finanšu direktors Džons Lolers.

Viņš norāda, ka streika radītā ietekme uz finanšu rezultātiem visvairāk būs jūtama ceturtajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru