Jaunākais izdevums

Latvijas izlases basketbolists Armands Šķēle kādam Latvijas uzņēmējam esot parādā 90 tūkstošus eiro (63 252 latus) un šobrīd izvairās no to maksāšanas, vēsta vairāki Igaunijas mediji.

Igaunijas televīzijas raidījumā Aculiecinieks septembrī tika izplatīta informācija, ka A. Šķēle ar sevis pārstāvēto Igaunijas čempionvienību Tallinas Kalev/Cramo noslēdzis vienošanos, kas latvietim ļauj izvairīties no parādu atmaksas.

Savukārt šonedēļ A. Šķēle Igaunijas tiesai zvērēja, ka viņa mēnešalga ir vien 500 eiro (351 lats). Ja latviešu sportists būs sniedzis nepareizu informāciju, pret viņu var tikt ierosināta krimināllieta.

Tiek vēstīts, ka Latvijas basketbolists vēl no Kalev/Cramo kluba lietošanā saņem automašīnu, dzīvokli, kā arī piemaksu par veiksmīgu sniegumu.

Kā vēsta Igaunijas mediji, A. Šķēles patiesais atalgojums varētu būt aptuveni 10 tūkstoši eiro (7028 lati) mēnesī.

A. Šķēle augustā pagarināja līgumu ar Kalev/Cramo vienību, kam pievienojās 2011. gada februārī, un pa šo laiku jau trīs reizes paspējis kļūt par Igaunijas čempionu.

A. Šķēle bija viens no Latvijas izlases basketbolistiem, kurš valstsvienībai palīdzēja izcīnīt 11. vietu šī gada Eiropas čempionātā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Patiesā labuma guvēja rekordisti labumu gūst 68 uzņēmumos

Zane Atlāce - Bistere, 06.06.2018

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka rekordisti patiesā labuma guvēja statusa ziņā ir divi uzņēmēji – Guntis Rāvis (attēlā) un George Rohr – abi ir patiesā labuma guvēji 68 uzņēmumos.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pirms kāda laika spēkā stājusies likuma norma, kas paredz, ka Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām ir jāatklāj savi patiesā labuma guvēji. Līdz šim to izdarījuši vien 17 282 uzņēmumi, lai gan to skaitam vajadzētu būt daudzkārt lielākam, liecina Lursoft apkopotā informācija.

No iepriekš pieminētajiem 17 828 uzņēmumiem, kuri snieguši datus par saviem patiesā labuma guvējiem, 951 norādījis, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, savukārt starp pārējiem 73,11% gadījumu norādītais patiesā labuma guvējs vienlaikus ir arī uzņēmuma dalībnieks.Visvairāk patiesā labuma guvēju – no tuvējām kaimiņvalstīm. Vairumā gadījumu uzņēmumu patiesā labuma guvēji ir Latvijas iedzīvotāji, jo no visām personām, kuras reģistrētas kā patiesā labuma guvējas kādā no uzņēmumiem, vien 21,71% ir ārvalstnieki.

Veicot izpēti, kuru valstu pilsoņi visbiežāk ir patiesā labuma guvēji Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, redzams, ka pirmajās vietās atrodamas valstis, kuras ieņem arī pirmās pozīcijas sarakstā pēc ārvalstu tiešo investīciju ieguldījumu skaita. Proti, patlaban mūsu valstī reģistrēti 6117 uzņēmumi, kuros tiešās investīcijas ieguldījuši pārstāvij no Krievijas, un arī patiesā labuma guvēji visbiežāk nāk tieši no šīs kaimiņzemes. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 1223 patiesā labuma guvēji nāk no Krievijas, bet no Lietuvas un Igaunijas – teju 3 reizes mazāks skaits patiesā labuma guvēju. Proti, attiecīgi 489 un 443 personas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ir sākusies ēra: Ko, kur un kad gribu, to lietoju!

Tele2 komercdirektors Raivo Rosts, 30.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudziem noteikti ir zināma dziesma «Video killed the radio star», kuras nosaukumā minētais apgalvojums gan nav piepildījies. Šobrīd līdzīgi tiek spriests par klasiskās jeb lineārās televīzijas norietu, jo cilvēki paši vēlas noteikt, kādu saturu patērēt. Šīm runām ir zināms pamats, jo patiešām: arvien vairāk cilvēku paši pieņem lēmumu, kad un kur skatīties konkrēto video saturu, izvēloties tā saucamās video-on-demand (VOD) platformas.

Televīzijas attīstības tendenču un nākotnes perspektīvu kontekstā ir svarīgi izprast divus procesus: 1) satura piegādes/patēriņa veida attīstību; 2) iekārtu ekrānu attīstību, uz kurām saturs tiek patērēts.

Ja raugāmies uz satura piegādes veidu, tad klasiskie jeb lineārie kanāli vēl joprojām ir absolūti dominējošais satura patēriņa veids visā pasaulē, arī Latvijā. Iemesli tam ir dažādi: skatītāju ilgtermiņa ieradumi, nepieciešamība pēc TV fona trokšņa brīvdienu rītos, garantēts satura serviss, par ko parūpējusies attiecīgā kanāla redakcija, un nekas nav jāmeklē pašam.

Tā saucamie cordcutters jeb cilvēki, kas pilnībā ir pārgājuši uz VOD saturu, Latvijā ir ap 10–15%. Citviet pasaulē šie dati ir līdzīgi vai nedaudz augstāki, kad vienīgi VOD saturu patērē ap 15–20% skatītāju. Latvijai no pasaules tendencēm ir dažu gadu nobīde VOD platformu satura patēriņā. To ietekmē ne tikai tehnoloģiskā attīstība, bet samērā augstais pirātisma līmenis. Ar pirātismu TV industrijā ir jācīnās atbilstošajām valsts institūcijām, taču arī pakalpojumu kvalitātes līmenis šo situāciju noteikti mainīs. Proti, pakalpojumiem kļūstot ērtākiem un vieglāk pieejamiem, cilvēki pārskatīs arī savus ieradumus. Lielisks piemērs ir Spotify. Pirms gadiem ļoti daudzi mūziku lejuplādēja nelegāli, taču tagad liela klausītāju daļa izmanto Spotify, jo tā ir ļoti ērta un lietotājiem draudzīga platforma. Turklāt lietotāji par to ir gatavi arī maksāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas 3x3 basketbola izlase svētdien Amsterdamā sensacionāli triumfēja Eiropas kausā sporta veidā, kas no 2020.gada būs olimpisko spēļu programmā.

Finālspēlē Latvijas izlase ar 16:13 pieveica Slovēniju.

Pirms tam Latvija pusfinālā pieveica arī pašreizējo pasaules čempioni Serbiju, bet ceturtdaļfinālā - šogad Pasaules kausā bronzu izcīnījušo Franciju. Līdz ar to Latvija noslēdzošajos trijos mačos uzvarēja trīs spēcīgākās izlases šajā sporta veidā.

Latvijas izlasi šajās sacensībās pārstāvēja Kārlis Pauls Lasmanis, Nauris Miezis, Edgars Krūmiņš un Agnis Čavars. Tieši Miezis tika nosaukts par šī turnīra vērtīgāko spēlētāju.

Šis bija vēsturē trešais Eiropas čempionāts - 2014.gadā Rumānija savās mājās finālā pieveica Slovēniju, bet pērn Slovēnija cīņā par zeltu uzveica Serbiju. Latvijas izlase līdz šim šajā turnīrā nebija piedalījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Apdrošināšanas riskos aizvien biežāk vēlas iekļaut netradicionālus sporta veidus

Zane Atlāce - Bistere, 18.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papildu klasiskiem sporta veidiem, kā futbols, basketbols, teniss un peldēšana, aizvien biežāk iedzīvotāji vēlas aktīvās atpūtas riskos iekļaut mazpazīstamus un daudziem pat nedzirdētus sporta veidus, novērojusi apdrošinātāju kompānija Gjensidige Latvija.

Turklāt paredzams, ka arī turpmāk šī tendence turpināsies. Tas ir izskaidrojams gan ar pēdējos gados strauji pieaugošo iedzīvotāju vēlmi pievērsties fiziskām aktivitātēm, gan ar plašo informācijas pieeju un vēlmi atšķirties.Sporta veidi, kas pēdējos gados piepulcējušies klasiskajiem sporta veidiem, iegādājoties nelaimes gadījuma apdrošināšanu ir Roll balls (indiešu sporta veids), lakross, ledus burāšana, ziemas frīstails (slēpošana) un Pentanka spēle.

«Nelaimes gadījumu apdrošināšanu visbiežāk izvēlas cilvēki, kuri ikdienā saskaras ar regulārām fiziskām aktivitātēm, vai viņu darba specifika var radīt draudus veselībai. Pārējie iedzīvotāji apdrošināšanu izvēlas salīdzinoši retāk,» stāsta Gjensidige Latvija personu apdrošināšanas nodaļas vadītāja Ludmila Ščegoļeva.Vēlamo sporta veidu izvēli nelaimes gadījumu apdrošināšanā lielākoties nosaka sezonalitāte. Ziemā visbiežāk cilvēki apdrošinās pret traumām, ko var gūt slēpojot, braucot ar snovbordu, vadot sniega motociklu, bet vasarā vispopulārākie sporta veidi ir volejbols, futbols, skrituļslidošana un visa veida ūdens sporta veidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudziem noteikti ir zināma dziesma "Video Killed the Radio Star", kuras nosaukumā minētais apgalvojums gan nav piepildījies. Šobrīd līdzīgi tiek spriests par klasiskās jeb lineārās televīzijas norietu, jo cilvēki paši vēlas noteikt, kādu saturu patērēt.

Šīm runām ir zināms pamats, jo patiešām: arvien vairāk cilvēku paši pieņem lēmumu, kad un kur skatīties konkrēto video saturu, izvēloties tā saucamās video on demand (VOD) platformas.

Televīzijas attīstības tendenču un nākotnes perspektīvu kontekstā ir svarīgi izprast divus procesus: pirmkārt, satura piegādes/patēriņa veida attīstību un, otrkārt, satura patēriņam izmantoto iekārtu ekrānu attīstību.

Ja raugāmies uz satura piegādes veidu, tad klasiskie jeb lineārie kanāli vēl joprojām ir absolūti dominējošais satura patēriņa veids visā pasaulē, arī Latvijā. Iemesli tam ir dažādi: skatītāju ilgtermiņa ieradumi, nepieciešamība pēc TV fona trokšņa brīvdienu rītos, garantēts satura serviss, par ko parūpējusies attiecīgā kanāla redakcija, un nekas nav jāmeklē pašam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degsme, ticība un pārliecība, ka cītīgs darbs nes augļus, ir Latvijas sieviešu volejbola izlases galvenās treneres Ingunas Minusas sabiedrotie

Inguna pati izprot «drēbi» un ir piedzīvojusi gan spožu uzvaru pludmales volejbola disciplīnā Eiropas līmenī, gan, protams, izjutusi zaudējuma smeldzi, bet tā rūdās tērauds. Fakts, ka pats savulaik esi bijis profesionāls sportists, nepadara par lielisku treneri, viņasprāt, tam ir jābūt dabas dotam talantam. Ir jābūt vēlmei sevi pilnveidot un jāspēj motivēt komanda neatlaidīgam, ilgstošam darbam, tikai tad var plūkt augļus – uzvaras.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Patlaban Latvijā par sporta karaļa titulu cīnās te hokejs, te futbols, te basketbols. Volejbols cīņā par troni vismaz pagaidām aktīvi nepiedalās. Kādēļ, tavuprāt, volejbols nespēj popularitātes ziņā apsteigt citus sporta veidus un atrodas tādā kā pabērna lomā?

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Lielā Kristapa iespēja – Porziņģis sāk pirmo izdzīvošanas sezonu NBA

Dienas Bizness, 28.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc gada pārtraukuma Latvijas basketbols atkal būs pārstāvēts pasaules spēcīgākajā līgā, Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA), kur starp Ņujorkas zvaigznēm sevi centīsies pierādīt šovasar Knicks kluba sistēmā izvēlētais liepājnieks Kristaps Porziņģis. Ar latvieti klubā saista lielas cerības, par ko liecina ne tikai augstais – ceturtais kārtas numurs NBA draftā, bet arī trenera Dereka Fišera uzticība. Viņš sola Kristapam sezonas sākumā dot iespēju sevi pierādīt jau komandas sākumsastāvā. NBA jubilejas, 17. sezonas pirmās spēles notika naktī uz trešdienu, bet Porziņģis basketbola Mekā debitēs naktī uz ceturtdienu pret Milvoki Bucks, trešdien vēsta laikraksts Diena.

«Neviens, kurš tikko pievienojies NBA, nav tam gatavs. Nobriešana šai videi ir spēles sastāvdaļa. Tomēr mums patīk tas, ko līdz šim esam redzējuši Kristapa izpildījumā uzbrukumā un aizsardzībā. Mēs viņu izvēlējāmies ar patiešām augstu numuru, tāpēc esam ieinteresēti, lai attīstītu viņu pozīcijās, kurās viņš mums var palīdzēt,» Knicks galvenais treneris Dereks Fišers ASV žurnālistiem kārtējo reizi cenšas likt mazināt spiedienu uz latviešu basketbolistu.

Pats Porziņģis šķietami ērti iejuties līdz ar pievienošanos vienai no Ziemeļamerikas lielākajiem klubiem līdzi nākošajai ažiotāžai un ārpus laukuma publiskajā telpā jūtas kā zivs ūdenī, izpelnoties, iespējams, pat lielāku uzmanību par trijiem šīs vasaras drafta pirmajiem numuriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nākamnedēļ Latvijas Banka tirgos otru monētas Baltars.Porcelāns tirāžu

Žanete Hāka, 07.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otra monētas Baltars.Porcelāns tirāža Latvijas Bankā būs pieejama, sākot no 11.oktobra, liecina centrālās bankas paziņojums.

Monētas kopējā tirāža ir 5 000, tajā skaitā, pirmā daļa (gandrīz 3000 monētu) pie pircējiem nonāca augustā.

Latvijas Banka 9. augustā, izlaida unikālā formā veidotu 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Baltars. Porcelāns, informē centrālās bankas pārstāvji. Neilgi pēc tirdzniecības sākšanas monētas pirmā tirāža tika izpirkta.

Latvijas porcelāna un fajansa trauku apgleznošanas darbnīcai Baltars veltītā monēta veidota, reproducējot šķīvja Deja (kompozīcijas autors Romans Suta; 1927) attēlu un tā formā.

Kolekcijas monētas, kas ir miniatūrs mākslas priekšmets, grafisko dizainu veidojusi māksliniece Frančeska Kirke, autore arī īpaša dizaina 1 lata monētai ar pakava attēlu un kolekcijas monētai Basketbols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Drošas braukšanas skolas jauno vadītāju Jāni Vanku

Lelde Petrāne, 29.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Drošas braukšanas skola vadītājs Jānis Vanks. «Uzņēmumu ir radījuši entuziasti, kam patīk strādāt gan ar auto, gan cilvēkiem. Bieži iesaistāmies un arī paši īstenojam satiksmes drošībai veltītus sociālos projektus,» par savu darbavietu stāsta J. Vanks.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Viss, kas saistīts ar automašīnām un braukšanu, ir mana sirds lieta. Šajā nozarē vēl ir daudz darāmā. Jāstrādā, lai valstī mazinātu ceļu satiksmes negadījumu un tajos cietušo skaitu. Tas ir izaicinājums, un man patīk izaicinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Converse ir pabijis gan slavas zenītā, gan bankrota ellē, bet kur to vedīs jaunais ceļš?

Šis ir stāsts par daudzām cūcenēm, kas izkrīt viena pēc otras, kā tās mācēt izmantot un ko darīt, kad cūcenes vairs rokā nedodas. Converse, šī utilitārā dizaina meistardarba, kas visu citu slaveno apavu vidū izceļas ar demokrātismu gan cenas, gan pielietojuma ziņā, vēsture ir krietni raiba: kas gan vēl atceras, ka pirms gandrīz 15 gadiem šī kompānija bankrotēja?

Vai bez Converse nebūtu basketbola, nav zināms, bet ir skaidrs, ka bez basketbola nebūtu Converse. Otrais radās cieši pa pēdām pirmajam un lielāko savas dzīves daļu bija nesaraujami ar to saistīts (to skaitām kā pirmo cūceni). Masačūsetsā ASV dibinātā Converse Rubber Shoe Company gan sākumā iemēģināja roku arī citu sporta apavu ražošanā, bet tieši basketbols atnesa kompānijai sākumā Amerikas un vēlāk jau pasaules mēroga slavu. Komentārus neprasošajai Converse All Star šogad aprit tieši 100 gadi. Kaut nu tā bauda stila ikonas slavu, tas tika radīts kā funkcionāls apavs basketbolam. Gumijas purngals aizsargāja kāju pirkstus, slavenais «ielāps» pasargāja potītes no sasitumiem, metāla actiņas neļāva kurpju šņorēm sabeigt audumu un gumijas zole nodrošināja pareizu saskari ar zemi, turklāt tā bija biezāka vietās, kas ātrāk nodila. «Pērnā gadsimta 20. gadu sākumā tie bija visnovatoriskākie un labākie materiāli, ko izmantot,» žurnālam Fast Company stāsta Converse vēsturnieks Sāmuels Smalidžs. Taču lai šī inovatīvā kurpe tiktu līdz slavas Olimpam, nepietika tikai ar labākajiem materiāliem, bija vajadzīgs vēl viens elements, un te izkrita otrā cūcene Čaka Teilora izskatā. Harizmātiskais Teilors, kas bija arī aktīvs basketbola treneris, kļuva vienlaikus par Converse pārdošanas aģentu un zīmola vēstnieku. «Viņš patika visiem,» laikrakstam Philadelphia Inquirer stāsta bijušais Converse pārdošanas vadītājs Džo Dīns. «Viņam bija iespaidīgas basketbola industrijas zināšanas, viņš zināja vajadzīgos cilvēkus, un ja tu biji basketbola treneris un tev vajadzēja darbu, zvanīji Čakam Teiloram.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Mana pieredze: Izjūt Porziņģa panākumu fenomenu

Monta Glumane, 18.02.2019

Individuālās sagatavošanas basketbola skolas īpašnieki Reinis Strupovičs un Aivars Svirido.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielu interesi par basketbolu raisījis Eiropas čempionāts, pēc kura Individuālās sagatavošanas basketbola skola guvusi uzrāvienu.

«Latvijā ir ļoti augsts basketbola līmenis, reti kurš to apzinās. Visi priecājas par Lietuvu, taču mums ir trīs NBA spēlētāji! Mūsu skolai milzīgu grūdienu iedeva pēdējais Eiropas čempionāts, kurā piedalījās arī Kristaps Porziņģis,» saka viens no Individuālās sagatavošanas basketbola skolas (ISBS) izveidotājiem Reinis Strupovičs. «Uz nodarbību atnāk maza meitenīte, kad viņai jautāju, kas ir tas, ko tu vēlētos iemācīties, pirmais, ko viņa atbild – mest trīnīti kā Porziņģis, kaut gan viņas mestajai bumbai līdz grozam ceļš vēl tāls. Daudz kas ir arī atkarīgs no tā, kā valstī šo sporta veidu attīstīs, bet varam priecāties par līmeni, kāds ir jau šobrīd,» viņš piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Mežeckis: Stadiona Daugava rekonstrukcija ir izsmiekls sportam

LETA, 09.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stadiona Daugava rekonstrukcijas rezultāts, kad tajā vairs nevarēs spēlēt Latvijas futbola valstsvienība, būs izsmiekls Latvijas sportam, sacīja Latvijas Futbola federācijas (LFF) ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis.

Kā zināms, stadiona Daugava un Grīziņkalna revitalizācijas stratēģijā izstrādāts stadiona jauno tribīņu, vieglatlētikas stadiona un sporta laukuma makets. Jaunās, papildinātās tribīnes ļaus uzņemt 10 425 skatītājus, savukārt vieglatlētikas stadions un sporta laukums pilnībā atbildīs starptautisku vieglatlētikas sacensību organizēšanas prasībām, bet jaunais apgaismojuma risinājums būs būtiski modernāks par pašreizējo. Tiesa, pašreizējā projekta infrastruktūra neatbilst kritērijiem, lai tajā varētu spēlēt Latvijas futbola izlase.

«Jau tad, kad vēl LFF mitinājās Daugavas stadionā, cēlām trauksmi par tā stāvokli. Centāmies situāciju mainīt, taču bija kārtējā valdības maiņa, un mums uz šo stadionu vairs nebija tiesību. Turklāt Izglītības un zinātnes ministrija mūs iesūdzējusi tiesā, lai samaksājam zemes nodokli par 2002.gadu,» sašutumu pauda Mežeckis. «Tagad rekonstruēt stadionu šādi ir izsmiekls sportam. Nezinu, ko par to domā vieglatlēti, vai viņi maz tur varēs organizēt kādas sacensības. Dziesmu un deju svētkus tur varēs aizvadīt, bet tribīnēs nebūs jumta, kas, vērtējot mūsu laika apstākļus, ir nerūpēšanās par skatītājiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Bite Latvija vadītāju Kasparu Bulu

Lelde Petrāne, 21.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild mobilo sakaru operatora Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Pirmkārt, cilvēcīga komunikācija ir mūsu biznesa stūrakmens, mūsu filozofija. Tādēļ laiku pa laikam mēdzam klientiem sūtīt ar roku rakstītas kartītes, nu un tad, ka ārā 21.gadsimts. Tā ir personīgāk.

Otrkārt, esam ļoti mērķtiecīgi – ja ko nolemjam un apsolām, tad to arī darām. Piemēram, mēs esam solījuši klientiem, ka mērķtiecīgi attīstīsim 5G tīklu. Zinu, daudzi teiks – ko jūs runājat par 5G, ja 4G nav vēl visur. Un taisnība ir, tāpēc neatkarīgi no 5G, lielākā daļa mūsu resursu šobrīd tiek virzīta jaudīga, ātra 4G un 4G++ tīkla attīstībai. Nevis, lai kartē atzīmētu, ka mums šādi tīkli ir, bet, lai šie tīkli tiešām ir tādi, kādus mēs tos paši gribētu ikdienā – stabili, jaudīgi, droši! Tas ir tas, ar ko mēs mostamies un ar ko ejam gulēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Gunta Baško kļūst par sieviešu valstsvienības ģenerālmenedžeri

Lelde Petrāne, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilggadējā Latvijas sieviešu valstsvienības spēlētāja un kapteine Gunta Baško nolēmusi beigt 23 gadus ilgās profesionālas basketbolistes gaitas un pieņēmusi izaicinājumu kļūt par Latvijas sieviešu basketbola valstsvienības ģenerālmenedžeri, informē Latvijas Basketbola savienība.

G. Baško komentē: «Lēmums beigt spēlētājas karjeru bija rūpīgi pārdomāts visas sezonas garumā. Par sevi lika manīt savainojumi, kā arī vēlos vairāk laika pavadīt ar saviem mīļajiem. Dzīvē sākas cits posms ar jauniem izaicinājumiem. Iespēja palīdzēt valstsvienībai jaunā statusā man ir liels izaicinājums un pagodinājums, un ceru, ka mana līdzšinējā pieredze un devums Latvijas basketbolam būs noderīgs mūsu komandai arī turpmāk.

Basketbols, jo īpaši spēlēšana valstsvienībā, ir kļuvis par daļu no manas sirds un dvēseles. Šajā ziņā nekas nemainīsies un arī turpmāk atbalstīšu sieviešu basketbolu un izlases komandu.

Jaunajā amatā par savu pirmo uzdevumu uzskatu izveidot labu komunikāciju un sadarbību ar spēlētājām, treneriem, atbalstītājiem, mediju pārstāvjiem un līdzjutējiem. Mūs visus vieno mīlestība uz basketbolu un lieli mērķi, tāpēc kopīga valoda būs divtik svarīga!

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceturto reizi Latvijas uzņēmēji vienosies kopīgā sporta pasākumā

Lelde Petrāne, 10.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākās uzņēmēju organizācijas – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ceturto gadu organizē Latvijas Uzņēmēju sporta spēles 2016, kas norisināsies no 10. līdz 12.jūnijam atpūtas kompleksā Lejastiezumi pie Usmas ezera.

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone komentē: «Uzņēmēju sporta spēles organizējam ar mērķi veicināt saliedētību uzņēmumu kolektīvos un lai pēc labi padarīta darba sekotu laba atpūsta vasaras sākumā. Turklāt, kā zināms, vislabākās idejas rodas neformālas tīklošanās reizēs – un Uzņēmēju sporta spēlēs būs visplašākās kontaktu dibināšanas iespējas.»

10.jūnija vakarā sporta garu meklēs Nakts stafetē. Savukārt oficiāla Sporta spēļu atklāšana notiks 11. jūnija rītā, kad, piedaloties LDDK un LTRK vadībai, tiks svinīgi pacelts Sporta spēļu karogs un komandas piedalīsies kopīgā gājienā. Latvijas Uzņēmēju sporta spēļu programmā būs gan tradicionālie komandu sporta veidi – basketbols, futbols, pludmales volejbols, – gan individuālie sporta veidi, kā arī tiek plānoti dažādi pārsteigumi un izklaides programma. Mammas un tēti varēs neuztraukties par saviem bērniem, jo tie tiks pieskatīti un izklaidēti visas dienas garumā, piedāvājot viņu vecumam atbilstošas sportiskas aktivitātes. Par sportistiem rūpēsies arī Latvijas Uzņēmēju sporta spēļu 2016 vadītājs un aktieris Andris Bulis. Bet vakara noslēgumā sporta cienītājiem būs iespēja baudīt Intara Busuļa un Abonementa orķestra koncertu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Attīsta un popularizē ekstrēmo sportu

Laura Mazbērziņa, 07.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Multifunkcionālais alternatīvo un ekstrēmo sporta veidu centrs The Spot nākotnē vēlas piesaistīt vairāk skolas un privātskolas, lai jaunieši vairāk nodarbotos ar ekstrēmo sportu.

Jau šobrīd The Spot sadarbojas ar dažādām privātskolām, tomēr nākotnē viņi vēlētos, lai arī valsts skolas sporta stundas padarītu aizraujošākas, dodoties ārpus skolas telpām. «Valsts skolās šobrīd joprojām ir ļoti strikta sistēma, jo viņi sporta stundas laikā nevar izdomāt uz vienu vai divām stundām doties ārpus skolas un vēl papildus par to maksāt. Savukārt privātskolās tas ir daudz vienkāršāk. Es ceru, ka nākotnē mēs spēsim arī valsts skolām pierādīt, ka sporta stundas var padarīt aizraujošākas,» teic Einārs Lansmanis, The Spot sporta centra direktors.

The Spot atrodas Rīgā, Ūnijas ielā. Tas iekārtojies vecas instrumentu ražotnes telpās, kuras ir renovētas un pielāgotas centra vajadzībām. The Spot darbības virziens ir sporta bāze, kas piedāvā dažāda veida sporta telpas, kuras pielāgotas ekstrēmajam sportam. Centra kopējā platība ir 2800 kvadrātmetri, kurā iekārtotas atsevišķas zonas ar batutiem un porolonu bedri, klinšu kāpšanas sienu, fiziskās sagatavotības treniņu zāli un diviem skeitparkiem. Jaunieši savus spēkus var izmēģināt inline, bmx, skeitborda, veikborda skolā. Ir gan brīvais apmeklējums, gan treniņi, kuros centrs sadarbojas ar dažādām sporta biedrībām un klubiem, individuālajiem treneriem. Šobrīd treniņu sadaļa ir sporta centra galvenais darbības virziens. Sporta centra treneri ir sertificēti un ar atbilstošu izglītību. «Šis centrs sevī ietver gan nepieciešamo nopietniem treniņiem visdažādāko sporta veidu pārstāvjiem, gan arī aktivitātes bērniem un jauniešiem, kuri vienkārši vēlas iemācīties kaut ko jaunu. Mēs vēlamies mainīt cilvēku priekšstatu, par ekstrēmo sportu, ka tas nav domāts tikai huligāniem un karstgalvjiem, bet ir tik pat nopietns, kā vieglatlētika, hokejs, basketbols vai futbols. Lai to panāktu, mums ir jāmaina vecāku konservatīvā domāšana, rādot pareizus piemērus, tai skaitā, veidojot stabilas un uzticamas treniņu grupas ar profesionāliem treneriem, izceļot talantīgākos sportistus un organizējot kvalitatīvas sacensības visos līmeņos,» teic E. Lansmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studenti 2017./2018. mācību gada varēs sākt apdzīvot jauno studentu viesnīcu blakus RSU ēkai Dārza ielā 5 - jau šā gada augustā plānots sākt pāļu dzīšanu jaunās ēkas pamatiem un tiks uzsākta jaunās dienesta viesnīcas būvniecība, informē RSU rektors profesors Jānis Gardovskis.

Kopējās būvniecības izmaksas ir 4,5 milj. eiro, savukārt mēbeles varētu izmaksāt vēl aptuveni 100 tūkst. eiro. Darbu izpildi plānots pabeigt līdz 2017. gada 18. augustam, ieskaitot būves nodošanu ekspluatācijā. Jaunās ēkas izveide tiek segta no RSU pašu pelnītajiem līdzekļiem un kredīts netiks ņemts. Par studentu pilsētiņas būvniecību līgumu pagājušā gada novembrī parakstīja ar uzņēmumu SIA Velve, kura piedāvājums bija saimnieciski izdevīgākais starp pieciem pretendentiem.

Jaunās ēkas kopējā platība būs 5,4 tūkstoši kvadrātmetru un maksimālais stāvu skaits trīs. Plānotas arī 69 autostāvvietas. Iecerēti 135 studentu dienesta viesnīcas numuriņi, bet kopējais guļvietu skaits būs 218.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Sākusi darboties viena no pasaulē jaudīgākajām lāzersistēmām, ko radījuši lietuvieši

LETA, 17.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ungārijas Segedas pilsētā bāzētajā starptautiskajā lāzerpētījumu centrā «Extreme Light Infrastructure - Attosecond Light Pulse Source» (ELI-ALPS) šonedēļ sākusi darboties viena no pasaulē jaudīgākajām lāzersistēmām, ko radījuši lietuvieši, raksta Lietuvas biznesa ziņu avīze «Verslo žinios».

Lāzersistēmu «Sylos», kas tapusi pēc ELI-ALPS pasūtījuma, kopīgiem spēkiem izstrādājušas un uzbūvējušas divas Lietuvas lielākās lāzertehnoloģiju kompānijas - «Ekspla» un «Light Conversion».

Šī lāzersistēma ģenerēs ultraīsus lielas intensitātes impulsus, kas tiks izmantoti, pētot elektronu kustību atomos un molekulās. To varēs izmantot arī kodolatkritumu neitralizēšanai, norāda avīze.

«Lai gan lāzeri kā produkts Lietuvas kopējā eksporta tirgū ieņem salīdzinoši nelielu vietu, tomēr tie palīdz nest Lietuvas vārdu visā pasaulē ne mazāk kā mūsu basketbols un liek sasparoties visas pasaules zinātniekiem,» norādījis Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministra vietnieks Gintars Vilda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pirmās Uzņēmēju sporta spēles - iespēja mazajiem uzņēmējiem apspēlēt lielos

Dienas Bizness, 07.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmējus pārstāvošās organizācijas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) organizē Uzņēmēju sporta spēles, kas norisināsies šīs nedēļas nogalē, 10. - 11. augustā atpūtas kompleksā Turbas (Ikšķiles novads, Ogres rajons).

Sporta spēļu programmā ir gan tradicionālie komandu sporta veidi - basketbols, futbols, volejbols, gan individuālie sporta veidi – orientēšanās distance, dambrete u.c. aktīvās atpūtas disciplīnas. Pasākuma laikā darbosies atrakciju laukums un izklaides bērniem, radošās darbnīcas nesportotājiem, kā arī būs pieejama brīvdabas bufete, bārs un kafejnīca.

Dalībai Uzņēmēju sporta spēlēs komandas pieteikuši tādi uzņēmumi kā Latvijas Mobilais Telefons, Latvijas Balzams, RISEBA, Biznesa augstskola Turība, Baltic Restaurants Latvia u.c.

«Daudz Latvijas uzņēmumu, pārsvarā lielie un vidējie, ik gadu organizē savus sporta turnīrus, lai saliedētu kolektīvu un aktīvi atpūstos pie dabas krūts. Uzņēmēju sporta spēles sniedz iespēju mēroties spēkiem ar citu uzņēmumu spēcīgākajiem sportistiem, mazajiem uzņēmējiem kopā ar kolēģiem veidot komandas, lai apspēlētu lielos. Ceram, ka Uzņēmēju sporta spēles kļūs par ikgadēju, Latvijas uzņēmēju gaidītu tradīciju,» sacīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Daugavas stadionā pārstāvēto sporta veidu skaits būs divreiz lielāks

Lelde Petrāne, 13.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Kultūras un sporta centru Daugavas stadions ir definējusi stadionā attīstāmo sporta objektu funkcijas un prasības teritorijas attīstībai. Līdz ar to šobrīd ir kļuvuši zināmi gan stadionā būvējamie objekti, gan nākotnē tajā pārstāvētie sporta veidi.

Paredzams, ka pēc projekta īstenošanas stadionā pārstāvēto sporta veidu skaits būs divreiz lielāks nekā pašlaik – tiks izbūvēta nepieciešamā infrastruktūra daudziem līdz šim stadionā nepārstāvētiem sporta veidiem, piemēram, basketbolam, volejbolam, florbolam, handbolam, kērlingam u.c. sporta veidiem, kā arī tiks plānota vieta velotrekam, kas Latvijā nav pastāvējis jau vairākus gadu desmitus. Plašāka funkcionalitāte tiks paredzēta arī vieglatlētikas disciplīnām gan arēnā, gan slēgtā manēžā.

«Izstrādājot stadiona Daugava attīstības risinājumu, ir paveikts nozīmīgs darbs, lai savietotu sporta un kultūras kopienas vajadzības, ievērojot stadiona teritorijas un apbūves ierobežojumus, projekta finanšu iespējas un projekta objektu ekonomisko pamatojumu nākotnē,» saka Edgars Severs, IZM valsts sekretāra vietnieks – Sporta departamenta direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Knicks īpašnieks: Porziņģis ir lielisks spēlētājs, komanda ir jābūvē ap viņu

LETA, 19.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu basketbolists Kristaps Porziņģis ir lielisks spēlētājs, ap kuru ir jābūvē komanda, uzskata Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komandas Ņujorkas «Knicks» īpašnieks Džeimss Doulans.

«Basketbols ir citādāks kā hokejs. Lielisks spēlētājs hokejā nozīmē kaut ko atšķirīgu, bet lielisks spēlētājs basketbolā var būt vesela komanda,» sarunā ar laikrakstu «The New York Post» izteicās Doulans. «Es domāju, ka mums ir lielisks spēlētājs, un tas ir Porziņģis. Mums komanda vienkārši ir jābūvē ap viņu.»

Doulans gan norādīja, ka «Knicks» nedrīkst sēdēt bezdarbībā, kamēr Porziņģis ir savainots, bet komandai ir jāturpina attīstīties un pēc tam jāintegrē Porziņģis atpakaļ sastāvā.

Tāpat «Knicks» galvenā amatpersona norādīja, ka komandas nākamajam galvenajam trenerim būs jābūt modernai basketbola filozofijai, kā arī cilvēkam, kurš var būt gan labs organizators, gan arī autoritāte spēlētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Pētījums: Latvijā uzņēmēju vidū populārākais sporta veids ir riteņbraukšana

Dienas Bizness, 27.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzturētu sevi labā fiziskā formā, uzņēmēji Centrālajā un Austrumeiropā visbiežāk priekšroku dod individuāliem sporta veidiem – riteņbraukšanai, peldēšanai un skriešanai. Tostarp Latvijā uzņēmēji dod priekšroku riteņbraukšanai, liecina jaunākais KPMG uzņēmējdarbības vides pētījums Ekonomikas pulss 2014.

20% uzņēmēju priekšroku dod riteņbraukšanai, 15% peldēšanai un 14% skriešanai, savukārt sporta zāles apmeklēšanu, golfu un tenisu kā iecienītāko sportisko aktivitāti minēja pa 8% respondentu. Savukārt tādi populāri komandas sporta veidi kā futbols (4%) un basketbols (2%) starp populārākajām uzņēmēju fiziskajām aktivitātēm tika minēti ievērojami retāk.

«Nelielas atšķirības ir novērojamas arī starp Baltijas valstu uzņēmējiem. Piemēram, Latvijā un Lietuvā uzņēmēji kopumā aizraujas ar salīdzinoši līdzīgām sportiskām aktivitātēm. Gan Latvijā, gan Lietuvā vispopulārākā sportiskā nodarbe ir riteņbraukšana, kam seko sporta zāles apmeklējumi un teniss. Lietuvā salīdzinoši populāras uzņēmēju vidū ir arī jogas nodarbības. Nedaudz atšķirīga situācija ir novērojama Igaunijā, kur līderos ir golfs, kam seko skriešana, bet riteņbraukšana ierindojas tikai trešajā vietā,» skaidro KPMG Baltics SIA partnere Armine Movsisjana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka otrdien, 9. augustā, izlaiž unikālā formā veidotu 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Baltars. Porcelāns, informē centrālās bankas pārstāvji.

Latvijas porcelāna un fajansa trauku apgleznošanas darbnīcai Baltars veltītā monēta veidota, reproducējot šķīvja Deja (kompozīcijas autors Romans Suta; 1927) attēlu un tā formā.

Kolekcijas monētas, kas ir miniatūrs mākslas priekšmets, grafisko dizainu veidojusi māksliniece Frančeska Kirke, autore arī īpaša dizaina 1 lata monētai ar pakava attēlu un kolekcijas monētai Basketbols".

Monēta Baltars. Porcelāns izgatavota UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva). Monētas vienā pusē redzama darbnīcas Baltars grafiskā zīme un monētas otrā pusē – šķīvja Deja (kompozīcijas autors Romans Suta; 1927) reprodukcija. Monētas kalums veidots atbilstoši lēzena šķīvja formai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu basketbolists Armands Šķēle, kurš iepriekš pārstāvēja basketbola komandu Barons/LDz, tiesā pieteicis savu maksātnespēju.

Kā norādīts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā, ar maksātnespējas pieteikumu viņš vērsās Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā. Maksātnespējas procesa lieta tiesā ierosināta 12.oktobrī, bet lietas izskatīšanas datums vēl nav nozīmēts.

Šķēle gan aģentūrai LETA norādīja, ka neko nezina un ka nav vispār informēts, par ko ir runa.

Šķēle kādam Latvijas uzņēmējam esot bijis parādā 90 000 eiro un izvairījies no to maksāšanas, iepriekš vēstīja vairāki Igaunijas mediji.

Kā ziņots, pēc neveiksmīga sezonas sākuma Aldaris Latvijas Basketbola līgas komanda Barons/LDz vienojusies par sadarbības pārtraukšanu ar pieredzējušo aizsardzības spēlētāju Šķēli, sarunā ar aģentūru LETA pastāstīja vienības valdes priekšsēdētājs Jānis Pormalis. Par sadarbības pārtraukšanu panākta abpusēja vienošanās, tomēr plašākus komentārus Pormalis nesniedza.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sportam no valsts budžeta nākamgad varētu tikt piešķirti 40 milj. eiro, kas ir krietni vairāk nekā iepriekšējos gados; pieaugums tiek solīts infrastruktūras sakārtošanai, nevis pasākumiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Programmai Sports nākamā gada Latvijas valsts budžetā ieplānoti vismaz desmit gadu griezumā rekordlieli līdzekļi – 39,55 milj. eiro.

Turklāt tas ir tikai pagaidām, jo Izglītības un zinātnes ministrija cer uz plānoto līdzekļu pārdali lasījumu laikā Saeimā, skatot kopējo valsts budžeta paketi vēlā rudenī. Rezultātā nozare varētu tikt pie 42 milj. eiro, apdzēst šobrīd esošo deficītu četrās būtiskās pozīcijās un pielīdzināt tās šī gada līmenim.

Atzīstot, ka valsts nespēj pienācīgā līmenī nodrošināt visu atzīto sporta federāciju vajadzības, prioritāšu noteikšana varētu būt loģisks nākamais solis sporta finansēšanas sistēmas pilnveidošanā. Tiesa, šajā jautājumā sporta nozare nav vienota, tādēļ diskusijas par šo jautājumu nerimsies. Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidents Guntis Zālītis uzskata, ka ir sporta veidi, kas jākultivē neatkarīgi, vai tie ir olimpiskajās spēlēs vai nav, piemēram, peldēšana, lai cilvēki neslīktu, vēl vingrošana, vieglatlētika, lai iemācās pareizi skriet, lekt un mest. «Tad vēl var būt kāda nacionālā spēle – basketbols vai hokejs. Ir jābūt stratēģijai, kurus sporta veidus un kuros reģionos primāri nodrošinām, virzām un attīstām. Varbūt tā būs riteņbraukšana, vieglatlētika, peldēšana, hokejs, kamaniņas, bobslejs, kas koncentrējas Siguldā. Ja gribam atbalstīt visus, tad nebūs neviena. Esam tik mazi, ka ekonomika neļauj stutēt visus vienādi. Mums vēl ir iekšēja konkurence starp sporta veidiem. Bobslejs, hokejs, BMX – tie visi ir dārgi. Tehnika maksā milzīgu naudu. Tāpēc katrs dabū, cik var,» spriež G. Zālītis. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes un Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, Latvijā pēdējos gados ir vairāk nekā 800 sporta organizāciju, no kurām, protams, liela daļa funkcionē bez valsts līdzfinansējuma.

Komentāri

Pievienot komentāru