Eksperti

Ik mēnesi cilvēki zaudē miljonu – atdod PIN kodu un paši nosūta karti vai naudu krāpniekiem

Armands Onzuls, Finanšu nozares asociācijas padomnieks, 29.05.2024

Jaunākais izdevums

Finanšu krāpniecība – tā ir kā nebeidzama realitātes šova sezona, kur krāpnieki vienmēr cenšas izgudrot jaunus sižetus, bet mēs visi esam piespiedu skatītāji. Finanšu krāpnieki ar Latvijas cilvēkiem var būt ļoti apmierināti – te var atrast tik atsaucīgus ļaudis, kuri labprātīgi nodod krāpniekiem visus piekļuves kodus saviem kontiem, pa pastu atsūta maksājumu karti vai pat nodod zagļiem skaidru naudu.

Neskatoties uz daudzveidīgiem un nemitīgiem brīdinājumiem, cilvēki krāpnieku rokās nodod aizvien lielākas summas. Finanšu nozares asociācijas apkopotā statistika liecina, ka neraugoties uz būtiskajām investīcijām finanšu nozarē krāpšanu identificēšanai un apturēšanai (ieskatam – 2021. gadā finanšu sektors spēja identificēt un apturēt apmēram trešo daļu no visiem krāpniecības gadījumiem, bet 2023. gadā bankas spēja novērst jau pusi no visiem krāpšanas mēģinājumiem), joprojām ik mēnesi tiek izkrāpts aptuveni miljons eiro. Īpaši satraucoši ir dati par telefonkrāpniecību, kuras apmērs ir kļuvis teju nekontrolējams. Cilvēkiem jāatceras – bankas vai valsts iestādes jums nekad pa tālruni vai e-pastā neprasīs dalīties ar lietotāju numuru, personas kodu, paroli vai citu personisku informāciju.

Krāpnieki dažu pēdējo gadu laikā ir kļuvuši niansētāki un rafinētāki – viņu vēstījumi ir precīzāki, cilvēki bieži vien saņem viltus rēķinus no sadarbības partneriem, krāpnieku komunikācija vairs nav tik kļūdaina kā pirms gadiem trim, četriem. Tāpat arī vairs nav raksturīgi, ka krāpnieki savus upurus cenšas uzrunā tikai krievu valodā. Tomēr, lai cik veikls būtu krāpnieks, tas neko nevar panākt bez “sadarbības” no naudas īpašnieka puses. Ja cilvēki nesteigtos zibenīgi pārskaitīt naudu, bet mazliet apdomātos, aprunātos par aizdomīgi izdevīgo piedāvājumu ar ģimeni, Latvijas cilvēku kontos būtu par kādiem 12 miljoniem eiro vairāk. Šādu summu ik gadu krāpniekiem izdodas izvilināt no cilvēku kontiem, un līdzvērtīgu summu bankām izdodas pasargāt, apturot aizdomīgus darījumus pirms ir veikts pārskaitījums. Jāuzsver – minētie 12 miljoni ir zaudēti, jo cilvēki brīvprātīgi ir nodevuši savus bankas piekļuves vai personas datus krāpniekiem, vai arī investējuši fiktīvās finanšu shēmās.

Krāpnieki maskējas aiz valsts iestādēm un drošības dienestiem

Viens no krāpnieku galvenajiem trikiem – tie uzdodas par bankas, policijas vai kādas citas institūcijas darbiniekiem. Nereti cilvēki it kā tiek “brīdināti”, ka viņu konts esot uzlauzts un nauda steigšus jāpārskaita uz citu kontu. Raksturīga pazīme – cilvēks pēkšņi tiek “bombardēts” šķietami no vairākām institūcijām vienlaikus (telefoniski un e-pastā), lai radītu trauksmes un apjukuma sajūtu, un krāpnieki varētu pārliecināt cilvēku, ka ir jārīkojas ātri un jāseko viņu instrukcijām. Vēl viens “sarkanais karogs” – krāpnieki parasti pieprasa, lai visas darbības notiktu slepenībā, ne ar vienu tās neapspriežot. Krāpniekus var apturēt, rīkojoties tieši pretēji – pārrunājot situāciju ar kolēģiem un ģimenē, vaicājot pēc zvanītāju identitātes un pārbaudot to kaut vai interneta meklētājā, kā arī pārbaudot iesūtīto informāciju savā bankā vai pie cita pakalpojumu sniedzēja. Šajos gadījumos būt laipnam telefonsarunas neatmaksājas un visdrošākā rīcība, saskaroties ar situācijām, kurās tiekat iebiedēts par savu finanšu līdzekļu drošību, spiesti pieņemt ātrus lēmumus, ir šādu sarunu pārtraukt. Ja tomēr iekšējā balss rada pārdomas, vai šāda rīcība ir bijusi pareiza, izmantojiet iespēju sazināties ar attiecīgo iestādi, piemēram banku vai policiju, izmantojot publiski pieejamu kontaktinformāciju – tas mazinās gan jūsu bažas, gan iespēju tikt apkrāptiem.

“Ar mani jau tā nenotiks” nestrādā

Divas galvenās cilvēku grupas, kas krāpnieku tīklos “iekrīt” visbiežāk, ir cilvēki gados un pašpārliecināti cilvēki, kuri ir droši, ka ar viņiem nekas tāds notikt nevar. Gados vecāki ļaudis kļūst par krāpnieku mērķi, jo viņiem ir uzkrājumi, vēlme socializēties un nav pietiekamu digitālo prasmju, lai saprastu, ka notiek kas aizdomīgs. Cilvēki, kuri ir pārliecināti par savām zināšanām un atjautību, nereti pazaudē naudu tāpēc, ka informāciju nepārbauda, paļaujoties uz savu spēju atšķirt ikdienišķu situāciju no krāpniecības. Piemēram, nesen kāda vidēji liela uzņēmuma grāmatvede vairāku dienu laikā pārskaitīja krāpniekiem uz kontiem ārvalstu finanšu iestādēm kopumā apmēram vienu miljonu eiro. Šis ir cilvēks, kurš var atpazīt aizdomīgas situācijas, orientējas finanšu pasaulē un ir par sevi drošs, un tieši uz to paļaujas krāpnieki – šāds cilvēks informāciju visdrīzāk nepārbaudīs. Savukārt jaunieši, kuriem uzkrājumu nav, mēdz kļūt par tā saucamajiem “naudas mūļiem”, caur kuru kontiem ceļo izkrāptie līdzekļi. Jaunieši ir jāinformē, ka šāda it kā nebūtiska nodarbe, “aizdodot” savu bankas kontu citām personām, pretī saņemot par to pāris desmitus vai simtus eiro, ir krimināli sodāma un būtiski ietekmēs jaunieša perspektīvas kļūt par profesionāli dažādās jomās, piemēram, finanšu, aizsardzības vai tieslietu nozarēs. Atkarībā no nozieguma smaguma “naudas mūli” par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pat 12 gadiem.

Nauda no kontiem pazūd zibenīgi

Ja notikusi aizdomīga saziņa, kas norāda uz iespējamo finanšu krāpšanu, cilvēkam vajadzētu vērsties policijā un brīdināt savu banku. Ja pārskaitījums jau veikts un par to tiek ziņots nekavējoties, iespējams, banka varēs aizturēt vismaz daļu no naudas. Ja pagājis jau ilgāks laiks, izkrāptā nauda jau būs aizceļojusi caur vairākiem starpniekiem, un visbiežāk tiks pārvērsta kriptovalūtā vai izņemta skaidrā naudā no bankomāta. Tādos gadījumos naudu izsekot un atgūt praktiski nav iespējams. Ja tiek izmantots tā saucamais zibmaksājums, tad nepalīdzēs arī konta bloķēšana, jo nauda tiek pārskaitīta dažu sekunžu laikā. Sekas bieži vien ir ne tikai izkrāptās naudas neatgriezeniska zaudēšana, bet arī potenciālo parādi aizdevēju uzņēmumiem, jo identitātes dokumentu, tostarp digitālās identitātes, nodošana krāpnieku rokās bieži beidzas ar aizdevumu ņemšanu vai preču iegādi uz nomaksu upura vārdā.

Nav tikai vienas valsts vai nozares problēma

Finanšu nozares asociācijas dati jau ilgstoši uzrāda tendenci, ka izplatītākais krāpšanas kanāls ir zvani krāpnieku upuriem. Tiesiskā regulējuma trūkuma dēļ visbiežāk ar krāpnieku zvanu, kuriem skaitliski ir tendence pieaugt, sekām nācās saskarties finanšu nozarei, tostarp, arī atsevišķos gadījumos mēģinot pārliecināt banku klientus par maksājumu atcelšanu, tādējādi pasargājot klientu no potenciāliem zaudējumiem. Finanšu krāpnieku noziegumi nav īpatnēji tikai Latvijā – tā ir problēma visā Eiropā, tādēļ arī šis problēmas risinājumam ir jābūt starpvalstu un starpnozaru līmenī, tā nevar būt tikai banku un tiesībsargājošo iestāžu darbinieku aktualitāte. Asociācija ir atkārtoti uzsākusi diskusijas ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, veicinot starpnozaru sadarbību un aicinot proaktīvi ieviest risinājumus, lai pasargātu savus klientus no telefonkrāpnieku aktivitātēm, negaidot nozares uzrauga rīcību šīs problēmas risināšanā, jo labas prakses piemēri jau pastāv citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Augstu novērtējam, ka šai sadarbībai parādās pirmie rezultāti un jau tuvākajā laikā viens no lielākajiem elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem ieviesīs risinājumus, kas turpmāk ļaus bloķēt zvanus, kas maskēti par Latvijas numuriem, ko bieži izmanto krāpnieki.

Ko cilvēkiem ir jāņem vērā, un, ko darīt noteikti nevajag, lai izvairītos no apkrāpšanas?

Noteikti nedrīkst kādam sūtīt vai nosaukt savus bankas identifikācijas datus (lietotāja numuru, personas kodu), paroles ne telefonsarunās, nedz sarakstēs. Šādus datus nedrīkst ievadīt atsūtītajās interneta saitēs. Nav droši, piemēram, Whatsapp sarakstē vai citās līdzīgās aplikācijās pārsūtīt attēlus ar bankas kartēm vai personu apliecinošiem dokumentiem. Informāciju par bankas pieejām, parolēm, kodiem un citiem piekļuves datiem nevajag glabāt vietās, kur tai var piekļūt citi cilvēki, piemēram, makā vai aiz telefona apvalciņa. Saņemot savā viedtālrunī aicinājumu autentifikācijas rīkā ievadīt PIN kodus, noteikti izlasiet kādēļ kods tiek pieprasīts, jo ievadot PIN1 kodu jūs atļaujat sev vai potenciāli krāpniekam pieslēgties jūsu internetbankai, bet ievadot PIN2 kodu var tikt veikts maksājums vai līguma, piemēram aizdevuma līguma, parakstīšana. Tādēļ obligāti ir jāiepazīstas ar paskaidrojumu pirms ievadīt savus PIN kodus – ja neesat nemaz mēģinājuši pieslēgties internetbankai vai veikt maksājumu, tad šādi PIN kodu pieprasījumi ir jāignorē, kā arī vēlams informēt savu banku par šādiem gadījumiem. Savā internetbankā ir regulāri jāpārbauda izejošie maksājumi. Ir vērts uzstādīt telefonā automātisko paziņojumu par maksājumu veikšanu. Internetbankā vajadzētu regulāri atjaunot kontaktinformāciju, lai aizdomīgu pārskaitījumu gadījumā bankas darbinieki varētu ar jums sazināties. Savās viedierīcēs nevajag instalēt attālinātas piekļuves programmatūru, bet elektroniskos maksājumus ir jāveic drošās interneta vietnēs (pie interneta adreses pārlūkā ir jābūt atslēgas simbolam vai tai jāsākas ar https://).

Aicinām cilvēkus būt uzmanīgākiem, un atcerēties, ka krāpnieki paļausies uz jūsu apjukumu. Viņi visu gribēs paveikt iespējami ātri, tāpēc situācijās, kad kāds jūs steidzina veikt maksājumu, vai arī sola gūt pasakainu peļņu, ir jābūt īpaši uzmanīgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank bankomātos visā Latvijā pakāpeniski tiek ieviesta bezkontakta funkcija – turpmāk piekļūt kontiem un izņemt naudu varēs, neievietojot bankomātā fizisku norēķinu karti.

Jau tagad Rīgā un citās Latvijas pilsētās ir pieejami vairāk nekā 20 ar bezkontakta funkciju aprīkoti bankomāti, un plānots, ka līdz gada beigām tā tiks ieviesta vairāk nekā pusei visu Swedbank bankomātu.

Lai izņemtu naudu vai izmantotu kādu citu pakalpojumu, klientam ir vien jānopīkstina sava bezkontakta maksājumu karte, viedtālrunis vai viedpulkstenis ar aktivizētu bezkontakta maksājumu funkciju un jāievada kartes PIN kods. Bankomātus ar bezkontakta funkciju var atpazīt pēc karšu lasītāja ikonas.

"Nu jau daudzi Latvijas iedzīvotāji ikdienā dod priekšroku tieši bezkontakta norēķiniem – karti tikai nopīkstinot, tirdzniecības un pakalpojumu saņemšanas vietās tiek veikti jau 79% darījumu. Turklāt jau vairāk nekā pusmiljons klientu pēdējo 3 mēnešu laikā vismaz vienu reizi ir norēķinājušies, izmantojot viedierīci, un daudziem tas ir ikdienā ierastākais maksāšanas veids. Ceram, ka tagad šī funkcija padarīs ērtākus arī darījumus mūsu bankomātos – gan tiem, kuri savu karti piesaistījuši mobilajam tālrunim vai citai viedierīcei, gan tiem, kuri dod priekšroku fiziskai norēķinu kartei,” stāsta Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Citadele ievieš jauna dizaina maksājumu kartes no pārstrādātas plastmasas

Db.lv, 03.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot ilgtspējīgus finanšu pakalpojumus, banka Citadele Baltijas valstīs sāks izsniegt jauna dizaina maksājumu kartes, kas izgatavotas no 95 % pārstrādātas plastmasas. Turklāt jaunajām kartēm pievienota papildu funkcionalitāte, lai tās būtu ērti lietojamas arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Līdzšinējo X smart, X supreme un X prime karšu vietā klienti, kuri vēlēsies noformēt jaunu maksājumu karti, turpmāk varēs izvēlēties kādu no C (Citadeles) kartēm – C smart, C supreme vai C prime. C kartes veidotas jaunā dizainā, taču pakalpojumu ziņā tās saglabā pilnīgi visas X karšu priekšrocības. Tāpat kā līdz šim C kartēm būs trīs līmeņi: smart, supreme un prime.

Kartēm būs pieejami dažādi krāsu varianti. "Citadeles maksājumu kartes ir iecienītas visā reģionā, tāpēc esam radījuši produktu, kas apvieno esošās priekšrocības ar pilnveidotiem jauniem, lietotājiem svarīgiem risinājumiem. Piemēram, pārstrādāto materiālu kartes ir videi draudzīgākas. Savukārt, veidojot dizainu, karšu sānā iestrādāts izgriezums, kas cilvēkiem ar redzes traucējumiem palīdzēs saprast, kā pareizi karti ievietot bankomātā vai terminālī. Tāpat uz kartēm Braila rakstā iestrādāti nosaukumi, lai varētu atšķirt maksājumu kartes, ja tās ir vairākas. Lai arī daļai klientu kartes dizains ir būtisks, vispirms aicinām iepazīties ar karšu līmeņu priekšrocībām un izvērtēt sev nepieciešamos pakalpojumus,” norāda Vladislavs Mironovs, bankas Citadele valdes loceklis stratēģijas realizācijas, digitālās un biznesa attīstības jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka brīdina par krāpniekiem, kuri Latvijas Bankas prezidenta vārdā nosūta elektroniskā pasta vēstules finanšu nozares tirgus dalībniekiem, pieprasot elektroniski iesniegt dažāda veida informāciju par tirgus dalībnieku, tajā skaitā finanšu datus.

Latvijas Banka aicina šādās situācijās neveikt nekādas darbības, nesniegt informāciju un nekavējoties sazināties ar tiešo Latvijas Bankas uzraudzības kuratoru.

Ja rodas bažas par pieprasījuma patiesumu vai ir izpausti dati, ieteicams nekavējoties sazināties ar Latvijas Banku.

Lai nekļūtu par krāpnieku upuri, Latvijas Banka aicina tirgus dalībniekus būt modriem, kritiski izvērtēt elektroniskā pasta vēstulē sniegto informāciju, īpašu uzmanību pievēršot sūtītāja elektroniskā pasta adresei, un nekādā gadījumā nesadarboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) hipotekārā kredīta procentu kompensācijās par pirmo ceturksni 111 644 hipotekāro kredītu ņēmējiem izmaksājis 20 577 623,15 eiro, pavēstīja VID pārstāvji.

Izmaksas tika veiktas saskaņā ar sarakstiem, ko līdz 10.aprīlim VID iesniedza kredītiestādes. Kompensācijas izmaksāja pakāpeniski līdz 30.aprīlim.

Par šo gadu naudu savā kontā hipotekāro kredītu ņēmēji saņems vēl trīs reizes - jūlijā, oktobrī un janvārī.

VID pārstāvji skaidro, ka process ir automatizēts un cilvēkiem, kam pienākas kompensācijas, pašiem nekas nav jādara, tādēļ VID īpaši aicina uzmanīties no krāpniekiem, kuri, uzdodoties par VID vai kredītiestādi, mēģina izmānīt personas datus un finanšu līdzekļus.

Visu informāciju, kas ir nepieciešama kompensāciju izmaksai, VID saņem no kredītiestādēm, kas iedzīvotājiem izsniegušas hipotekāros kredītus. Tādēļ VID neaicinās iedzīvotājus "klikšķināt uz saites", "apliecināt savu identitāti", "Skenēt QR kodu un izmantot pagaidu paroli", "sūtīt savu konta numuru", "nosaukt paroli" un tamlīdzīgi, šādi rīkoties aicina krāpnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskutējot par Latvijas cilvēkkapitāla dimensiju – finanšu kapitālu – , eksperti norāda, ka esam pietuvojušies kritiskam punktam.

Lai nodrošinātu valsts izaugsmi, radītu jaunas darba vietas un dotu iespēju augt cilvēkiem un sabiedrībai, uz mūsu kopējās darāmo darbu tāfeles jābūt tādiem atslēgvārdiem kā “Vairāk un jaudīgāki lielie uzņēmumi”, “Kapitāla tirgus attīstība”, “Nacionālo čempionu tunelis”, “Ambīciju un finanšu pratības vairošana”, “Uzņēmējdarbības vieglums”. Tie kā vieni no būtiskākajiem fokusiem izskanēja augsta līmeņa ekspertu forumā “Cilvēkkapitāla stratēģija Latvijas izaugsmei un labklājībai”.

Par to, kā cilvēkkapitāls ietekmē finanšu kapitālu (un otrādi) forumā diskutēja “SEB bankas” valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Aija Zitcere, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše, uzņēmuma “Virši–A” valdes priekšsēdētājs Jānis Vība un uzņēmuma “Prudentia” partneris Ģirts Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Keysoff darba dienas izpārdošana piedāvā Office 2021 uz mūžu par 27,95 € un Windows 11 Pro par 13,55 €!

Reklāmraksts, 03.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs esam izpētījuši tīmekli, lai piedāvātu jums visus labākos Microsoft Office piedāvājumus šajā mēnesī. Pat ņemot vērā Google Workspace un citu bezmaksas biroja programmatūru uzplaukumu, joprojām ir cilvēki, kuri darba uzdevumu veikšanai izvēlas izmantot Microsoft programmu komplektu. Ja tas attiecas uz jums, tad šeit ir Keysoff Darba svētku izpārdošana, lai palīdzētu jums ietaupīt naudu, piedāvājot lētāko cenu kolekciju par pilnu Windows 11 Pro un Microsoft Office 2021 komplektu.

Pamatlīmenī par 27,95€ jūs varat saņemt Word, Excel un PowerPoint programmu Microsoft Office 2021. Šiem produktiem šeit pievēršam uzmanību, jo tie ir vislētākie, visnoderīgākie un visplašāk izmantotie piedāvājumi.

Pēc tam kļūst sarežģītāk, jo ir pieejami dažādi Office dzīves cikla līmeņi, tostarp Office 2019 Professional par 20,59 €, kas ir piemērots tiem, kam nepatīk pārslēgties starp specifiskākiem lietojumiem un dažādām programmām - lai gan tie visi ir samērā pašsaprotami. Starp iekļautajiem pakalpojumiem ir Outlook, OneDrive, Teams, Editor, Clipchamp, OneNote, Access, Publisher un daudzi citi. Microsoft Office ir ideāla virtuves trauku mazgājamā mašīna produktivitātei!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāju finansiāla noslāņošanās gan reģionāli, gan pēc profesiju grupām, gan citādos aspektos ir viena no būtiskākajām valsts attīstības problēmām, kas drīzāk ir citu problēmu sekas un iznākums, liecina gada garumā veiktais Dienas Biznesa pētījums Paēdusi sabiedrība – stabila valsts.

Šis raksts apkopo 11 dažādu publikāciju secinājumus, lai veidotu kopainu un sniegtu pētījuma secinājumus sabiedrībai, likumdevējam un biznesa videi.

Apvērstā kohēzija

Lai arī Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ik gadu investē aizvien lielākus līdzekļus kohēzijas politikas realizēšanā, rezultāts ir pretējs. Latvijas depopulācija notiek straujā tempā, un no Rīgas un Pierīgas attālinātie reģioni iedzīvotājus zaudē strauji, bet atlikušie saņem krietni mazāku atalgojumu nekā galvaspilsētas apkaimē, zaudē mobilitātes iespējas, jo sabiedriskā transporta plūsmas intensitāte tiek samazināta tieši proporcionāli attālumam no lielajām pilsētām. Papildu problēmas atklāj Latvijas Pašvaldību savienības dati un konsultantu secinājumi, kur viens no nozīmīgākajiem ir iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumu kritums, kas pamatīgi iespaido pašvaldību spēju ieguldīt attīstības projektos, turklāt administratīvi teritoriālās reformas kritika jau ir pāraugusi pašvaldību līmeni, un tās rezultāti tiek vērtēti drīzāk negatīvi, nekā pozitīvi, ja raugāmies uz nomaļu problēmu kā uz noslāņošanās cēloni reģionālā līmenī. Faktiski Latvijas kohēzijas politiku var dēvēt par apvērsto kohēziju, kad, neraugoties uz investīcijām, lai kaut ko mainītu un reģionu iedzīvotāju dzīves līmeni tuvinātu Rīgai, notiek pretējais. Proti, iedzīvotāji reģionus vienkārši pamet, un apgalvojums, ka vidējās algas tuvojas Rīgas līmenim, neiztur kritiku, jo šī tuvošanās ir uz izbraukušo rēķina. Vidējo algu rēķina vien no atlikušo iedzīvotāju ieņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ir nolēmusi ķerties pie pamatiem – uzdot pavisam vienkāršus jautājumus un mēģināt rast uz tiem atbildes, jo, aizmirstot šīs vienkāršās lietas, vērtības kļūst ačgārnas un svarīgais paliek aiz nesvarīgā. Pirmais mūsu jautājums ir: «Kur rodas nauda?» Tā nauda, kas visu kustina, kur rodas Latvijas bagātība? Atbilde ir nepieciešama, lai nesajauktu vērtību kārtību

Bagātības radītājs

Mūsu uzskats ir, ka bagātību rada cilvēks, kurš strādā. Tas, kurš rada preci vai pakalpojumu, kas ir nepieciešama, un to pārdod tirgū – iekšējā tirgū vai arī eksporta tirgos. Radītājs ir darbinieks vai uzņēmējs, par kura radīto preci vai pakalpojumu citi cilvēki brīvprātīgi, bez īpašiem likumiem vai pavēlēm maksā. Ar to būtu aprakstīts Latvijas bagātības radītājs vai tas, kur rodas nauda. Pavisam vienkārši, un tomēr, kādēļ sākas atrunas. Piemēram, tādas, kuras pat grafiskajā attēlojumā neesam norādījuši. Proti, pirmais, ko daži ļautiņi gribēs pieminēt, un ne bez pamata, būs Eiropas Savienības struktūrfondi. Tā taču ir nauda! Turklāt daļu no tās mēs paši fondos iemaksājam. Ir tikai viena atbilde – šī ir nodokļu maksātāju nauda. Nav svarīgi – Eiropas vai Latvijas. Tā ir nauda, kas jau radīta un tiek dota kā publiskā servisa pakalpojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tā ir sagadīšanās vai arī tiešām tur var kaut ko sarunāt?

Guntars Gūte, Diena, 16.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par krīzi Latvijas drukāto mediju tirgū, tās cēloņiem un sagaidāmajām negatīvajām sekām valstiskā līmenī Guntars Gūte sarunājas ar nupat slēgtā reģionālā laikraksta Ludzas Zeme izdevēju un galveno redaktori Laimu Linužu.

Latvijas drukāto mediju tirgū nupat, 28. jūnijā, iezīmējās vēl viena, atļaušos teikt, skumja diena – savu uzticamo lasītāju rokās pēdējo reizi nonāca viens no Latgales zināmākajiem un ilggadīgajiem laikrakstiem Ludzas Zeme (LZ). Cik ilgi jūs bijāt saistīta ar laikrakstu?

Ludzas Zemē sāku strādāt 18 gadu vecumā uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas un bez pārtraukuma tur nostrādāju septiņus gadus. Pēc tam kādu brīdi dzīvoju Rīgā un strādāju Latvijas Avīzē, bet pēc tam pavērās iespēja kļūt par LZ īpašnieci un atgriezos Ludzā – šos pēdējos desmit gadus esmu bijusi gan LZ īpašniece, gan galvenā redaktore, gan uzņēmuma vadītāja. Mans vīrs Dāgs LZ pildīja gan žurnālista, gan redaktora, gan šofera, gan mājaslapas un sociālo tīklu redaktora, dažreiz maketētāja pienākumus, gan birojā pieņēma reklāmas un sludinājumus. Kādā brīdī lūdzu vīram nākt palīgā strādāt avīzē, jo bija tik grūti strādāt, ka gribējās visu pamest, līdz ar to vīra atnākšana uz LZ savā ziņā bija glābiņš. Jāatzīst, LZ pastāvēšanu būtībā nodrošināja tas, ka bija cilvēki, kuri ar pienākuma apziņu katrs darīja teju piecu cilvēku darbu. Mēs visu šo laiku vilkām šo smago nastu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic koncerna peļņa - 33,652 miljoni eiro; plāno piesaistīt papildu 100 miljonus eiro

LETA, 05.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditēto peļņu 33,652 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājās par 33,5%, sasniedzot 667,982 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija. Vēl "airBaltic" plāno piesaistīt papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā, teikts kompānijas auditētajā 2023.gada pārskatā.

Gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

"Aviokompānija plāno ne tikai refinansēt 200 miljonus eiro, bet arī piesaistīt papildu 100 miljonus eiro, lai tādējādi uzlabotu naudas līdzekļu atlikumu un sekmētu turpmāku kapitālieguldījumu finansēšanu, kas saistīti ar uzņēmuma kapacitātes palielināšanu," skaidrots gada pārskatā.

Tajā arī minēts, ka "airBaltic" ir nolīgusi starptautiskas investīciju bankas un finanšu konsultantus un paralēli strādā pie dažādām refinansēšanas iespējām, tostarp pie iespējām piesaistīt līdzekļus publiskā parāda tirgū un privātā parāda tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās prasības pakalpojumam, kura rezultātā kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka Latvijā par galveno maksāšanas līdzekļa veidu arvien vairāk nostiprinās bezskaidrās naudas norēķini. Taču, neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, skaidrās naudas norēķini joprojām ir aktuāli - saskaņā ar Latvijas Bankas aptaujas "Maksājumu radars" datiem 2024.gada februārī skaidrās naudas maksājumi vidēji veidoja 23% no ikdienas maksājumiem.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka skaidrās naudas pieejamības nozīme pieaug situācijās, kad nav pieejamas maksājumu sistēmas, savukārt skaidrās naudas infrastruktūra būtiski samazinās, tai skaitā pēdējos gados būtiski samazinājies kredītiestāžu filiāļu un norēķinu centru skaits, kuros ir iespējams saņemt skaidro naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Īpaša piedāvājuma ietvaros Keysoff piedāvā dažus naudas taupīšanas padomus MS Office 2021 par 17€!

Reklāmraksts, 29.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarīgi no tā, vai iegādājaties jaunu klēpjdatoru vai modernizējat esošo sistēmu, Microsoft Office un Windows lietošana ir būtiska, lai šodien datorā varētu veikt darbu. Keysoff programmatūras izpārdošanā, izmantojot kupona kodu SM62, jūs varat iegādāties Microsoft Office Pro 2021 un Windows 11 Pro licenci uz mūžu par 38,99 € - tas ir ar 90% atlaidi.

Microsoft Office Professional Plus 2021 no Keysoff par 28,99 € ietver visas klasiskās un būtiskās Microsoft programmas, tostarp Word, Excel, PowerPoint, Outlook, OneNote, Publisher, Access un Teams. Ja jums nav nepieciešami visi zvani un svilpjiņas, apskatiet šo piedāvājumu Microsoft Office 2019 par 20,45 €, kas piedāvā visas tās pašas funkcijas, izņemot Teams.

62% off uz Genuine MS Office (Atlaides kods: SM62)

Microsoft Office 2021 Pro Plus – 28.99€

• Microsoft Office 2021 Pro Plus (2 Atslēgas ) – 51.97€ (25.99€/Galvenais)

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Īpaša piedāvājuma ietvaros Keysoff piedāvā dažus naudas taupīšanas padomus MS Office 2021 par 17€!

Reklāmraksts, 22.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarīgi no tā, vai iegādājaties jaunu klēpjdatoru vai modernizējat esošo sistēmu, Microsoft Office un Windows lietošana ir būtiska, lai šodien datorā varētu veikt darbu. Keysoff programmatūras izpārdošanā, izmantojot kupona kodu SM62, jūs varat iegādāties Microsoft Office Pro 2021 un Windows 11 Pro licenci uz mūžu par 38,99 € - tas ir ar 90% atlaidi.

Microsoft Office Professional Plus 2021 no Keysoff par 28,99 € ietver visas klasiskās un būtiskās Microsoft programmas, tostarp Word, Excel, PowerPoint, Outlook, OneNote, Publisher, Access un Teams. Ja jums nav nepieciešami visi zvani un svilpjiņas, apskatiet šo piedāvājumu Microsoft Office 2019 par 20,45 €, kas piedāvā visas tās pašas funkcijas, izņemot Teams.

62% off uz Genuine MS Office (Atlaides kods: SM62)

Microsoft Office 2021 Pro Plus – 28.99€

• Microsoft Office 2021 Pro Plus (2 Atslēgas ) – 51.97€ (25.99€/Galvenais)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviju pārstāvošie deputāti Eiropas Parlamentā (EP) mēnesī saņems 10 377 eiro pirms nodokļu nomaksas un dažādas piemaksas, liecina informācija EP tīmekļvietnē.

Ņemot vērā, ka dalībvalstis var noteikt papildu nodevas, galīgā algas neto summa ir atkarīga no EP deputāta izcelsmes valsts nodokļu režīma. Noteikts, ka EP deputāta algas apmērs ir 38,5% no Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesneša pamatalgas. EP deputāta bruto mēnešalga ir 10 377 eiro. Šie līdzekļi nāk no EP budžeta un visi EP deputāti saņem vienādu algu.

Deputātu biroju algošanai EP atvēlējis 28 696 eiro mēnesī, un EP deputāti var brīvi izvēlēties darbiniekus, kam tiek maksāts no šī budžeta piešķīruma. Visi EP deputāti ir tiesīgi saņemt vienādu summu, taču viņi paši nesaņem šos līdzekļus. Viņi nedrīkst nodarbināt tuvus radiniekus, un deputātu palīgi nedrīkst iesaistīties darbībās, kas varētu radīt interešu konfliktu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO: Ko darīt, lai 2024. gada vasarā Rīgas centrs būtu pilns?

Jānis Goldbergs, 02.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo par sadarbības lidojumu vienošanās uzsākšanu ar Bulgārijas nacionālo aviokompāniju Bulgaria Air no 2024. gada 8. maija.

Šī vienošanās dod iespēju abām lidsabiedrībām nodrošināt pasažieriem lielāku elastību lidojumos starp Latviju un Bulgāriju, kā arī citos maršrutos.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “Esam gandarīti uzsākt sadarbības lidojumus ar Bulgārijas aviokompāniju Bulgaria Air neilgi pēc tam, kad esam uzsākuši tiešos lidojumus savā pirmajā maršrutā starp Bulgārijas galvaspilsētu un mūsu mājas bāzi Rīgā. Šī sadarbība ir izdevīga vietējiem Baltijas valstu ceļotājiem, kuriem ir pieejams Bulgaria Air daudzpusīgais tīkls. Savukārt vietējie ceļotāji Bulgārijā tagad var ērtāk nokļūt uz airBaltic galamērķiem Eiropā. Mēs ceram uz veiksmīgu un ilgstošu sadarbību.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kur likt “lieku” naudu vasarā?

Elza Rudzīte, SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja, 14.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izveidojot finanšu plānu un virzoties pretī mērķu sasniegšanai, svarīgi laiku pa laikam savu plānu koriģēt. Līdzīgi kā, sākoties siltajai sezonai, mēs mainām savu garderobi, mainoties gadalaikiem, ieteicams pārskatīt savu budžetu un izvērtēt, vai visa nopelnītā nauda nonāk tur, kur tai būtu lielākā vērtība.

Dažas no mūsu izmaksām bieži vien ir sezonālas, piemēram, maksa par apkuri. Tiem, kuriem ir bērni, izdevumi mācību gada laikā arī parasti ir krietni lielāki: ēdināšana skolā, pulciņi un treniņi, kancelejas preces u.c.

Sākoties vasarai, šķiet, varam atpūsties un elpot vieglāk, jo naudas paliek vairāk, taču, ja nepievērsīsim uzmanību tam, kā prātīgi rīkoties ar “lieku” naudu, pastāv risk to iztērēt impulsīviem pirkumiem, kas sagādā vien īslaicīgu prieku, bet nerada pievienoto vērtību. Lai tas nenotiktu, ir svarīgi regulāri pārskatīt savu budžetu un ieplānot, kā brīvo naudu tērēt mērķtiecīgāk vai iekrāt laikam, kad izdevumi atkal pieaugs.

Īpašais plāns atvaļinājumam – dienas limits un speciālais uzkrājums

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūnija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 833,058 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,1% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 3,4% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2024.gada 1.jūnijā bija 376,13 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,1% mazāk nekā maija sākumā, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 282,646 miljonus eiro, kas ir par 0,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 174,282 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 1,5%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.jūnijā veidoja 60,7% no kopējās parādu summas jeb 505,962 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.jūnijā bija atzīti parādi 2,395 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos divos mēnešos iekasēti 2,389 miljardi eiro, kas ir par 40,5 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos divos mēnešos bija par 85,5 miljoniem eiro jeb 3,7% lielāki nekā 2023.gada pirmajos divos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos veidoja 2,257 miljardus eiro, kas ir par 34,5 miljoniem eiro jeb 1,5% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem diviem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 73,5 miljoniem eiro jeb 3,4%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 1,82 miljardus eiro, kas ir par 63,5 miljoniem eiro jeb 3,4% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 436,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 29 miljoniem eiro jeb 7,1% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslīgais intelekts vienmēr pieļauj noteiktu kļūdas procentu, intervijā atzina informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumu izstrādātāja "ZZ Dats" direktors Edžus Žeiris.

Viņš sacīja, ka tāds rīks kā "ChatGPT" ļoti labi saprot dabīgās valodas semantiku un domu. Piemēram, interneta meklētājprogrammas meklē atbilstību pēc atslēgvārdiem, bet šeit jau ir redzams, ka tiek uztverta jautājuma doma un jēga.

Arī programmēšanā nāk iekšā mākslīgais intelekts un ir rīki, kurus programmētāji jau lieto ikdienā, min Žeiris.

Vienlaikus viņš sacīja, ka ir jānomierina tie, kuri baidās, ka mākslīgais intelekts aizstās cilvēku - tas tomēr ir asistents. "Jā, vieglākos uzdevumus tas var atrisināt diezgan vienkārši, bet sarežģītākos uzdevumos tas pilda asistenta funkciju, un šādā nozīmē tas ir jāizmanto, un mēs to arī izmantojam arvien plašāk," sacīja Žeiris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas iedzīvotāji pēdējos gados aizvien retāk izmanto skaidru naudu, turklāt lielākā daļa skaidru naudu lieto tikai dažas reizes mēnesī, liecina aptauja, ko pēc Igaunijas bankas LHV pasūtījuma veikusi socioloģisko pētījumu kompānija "Kantar Emor".

58% aptaujāto Igaunijas iedzīvotāju skaidru naudu izmanto dažas reizes mēnesī, bet 18% to lieto vienu vai divas reizes nedēļā.

Skaidrās naudas lietošanas biežums Igaunijas iedzīvotāju vidū pēdējos gados samazinājies - ja 2018.gadā 16% iedzīvotāju skaidru naudu lietoja katru dienu, tad 2024.gadā šis rādītājs ir 10%. Tāda pati tendence vērojama arī to iedzīvotāju vidū, kuri skaidru naudu izmanto reizi vai divas reizes nedēļā, - ja 2018.gadā to darīja 36% Igaunijas iedzīvotāju, tad 2024.gadā šis īpatsvars samazinājies līdz 18%.

Tomēr palielinājies to cilvēku īpatsvars, kuri skaidru naudu izmanto dažas reizes mēnesī: ja 2018. gadā tie bija 41% Igaunijas iedzīvotāju, tad 2024.gadā šis īpatsvars ir jau 58%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Bankas nodrošinās skaidras naudas pieejamību un pārstāvību reģionos uz adekvātiem nosacījumiem

Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja, 25.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaidras naudas lietošana – veikalā, frizētavā, kafejnīcā un citās vietās – mūsu ikdienā kļūst par aizvien retāku parādību. Skaidra nauda Latvijā veido aptuveni 25% no maksājumiem, liecina Latvijas Bankas dati*.

Asociācijas dati liecina, ka gandrīz 50% klientu ikdienā skaidru naudu no saviem kontiem neizņem vispār, bet tad, kad izņem, lielākoties summa mēnesī nepārsniedz pusi no minimālās darba algas. Lielāko daļu iemaksu bankomātos veic mazie uzņēmumi, inkasējot dienas ienākumus. Komercbankas Latvijā uztur un turpinās uzturēt bankomātu tīklu, kurā var izņemt skaidru naudu un to arī iemaksāt.

Attiecībā uz bankomātu tīklu četras lielākās bankas kopā ar Latvijas Banku jau 2021. gadā parakstīja sadarbības memorandu, apņemoties nodrošināt skaidras naudas pieejamību, un šo memorandu ir godprātīgi pildījušas. Šobrīd likumdevējs gatavojas prasību par bankomātu tīkla uzturēšanu iestrādāt arī likumā, un Asociācija šo risinājumu ir saskaņojusi, ņemot vērā to, ka tas paredz turpināt veiksmīgo praksi, ar kuru pēc SKDS datiem ir apmierināti 85% iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru