DB Viedoklis

Ir tā, kā ir. Jāvalda emocijas, jāmeklē risinājumi

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 08.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spriedelēt par kara cēloņiem, šausmināties par notiekošo, vainot vienus un otrus, perināt sazvērestības teorijas un iespējamos nākamo pavērsienu scenārijus, protams, var, un to daudzi dara, taču lielā mērā tā ir lieka laika un spēka tērēšana situācijā, kad visā pasaulē tikai retais ir vispusīgi labi informēts par faktisko notikumu gaitu.

No biznesa viedokļa daudz saprātīgāk ir vadīties pēc ļoti racionālas pieejas: situācija ir tāda, kāda ir, vienas durvis aizvērušās, jāskatās, kuras atveras vai kuras drīzumā tiks atvērtas.

Pārfrāzējot teicienu par Angliju, nu var teikt, ka Krievija ir aizslēgta un atslēgas viena pēc otras tiek salauztas. Protams, ir kaut kādi logi, caur kuriem vēl manāma kustība, tiek izmantotas vēl kādas iespējas, pamatā, lai nodrošinātos ar resursiem, taču ļoti ar to rēķināties nevar. Tas nozīmē, ka biznesam steidzami jāpārorientējas uz citām piegādēm, citiem noieta tirgiem, varbūt arī citiem darbības virzieniem.

Jā, var teikt, ka visur priekšā konkurenti, taču labā ziņa ir tā, ka mēs esam daudz elastīgāki, pārmaiņām gatavāki, arī sīkstāki par Rietumu konkurentiem. Galvenais šajā brīdī ir neļauties vājumam, neļauties iet līdzi pesimistiskajiem “viss ir slikti” stabulēs pūtējiem.

Jā, šādā situācijā jo asāk izjūtam to, ka esam kopējā tirgus laukuma nomalē, taču arī jāapzinās, ka esam ne tādus laikus vien piedzīvojuši – ja tikām cauri 90. gadu pārmaiņu haosam, tad tiksim ar visu galā arī tagad. Un arī, pārfrāzējot to seno teicienu, ka karam jāgatavojas jau miera laikā, jāteic, ka arī mieram jāgatavojas jau kara laikā.

Kad karš beigsies, skaidrs, ka Krievijas atvēršana pasaulei, brīvajam tirgum būs ar zināmu aizturi, kamēr palīdzība Ukrainai kļūs vēl intensīvāka, transformējoties no militārās un humānās palīdzības dāvinājumiem par investīcijām atjaunošanā. Mūsu uzņēmējiem būs ārkārtīgi svarīgi tad atrast savu vietu jaunajā iekārtojumā, lomu sadalījumā. Lai tā būtu, ir tikai viena recepte – iet pirmajiem, iet sparīgāk nekā citiem. Un te atkal ir pamats runāt par mūsu priekšrocībām.

Vispirms jau – kopīgas valodas zināšanas, jau esošie kontakti, labāka izpratne par situāciju un cilvēku attiecībām, nekā tāda var būt biznesa konkurentiem no Rietumiem. Ir arī jau pirms šī kara izveidojusies biznesa sadarbība, mūsu uzņēmēji ir investējuši Ukrainā, tātad pamats jau ir ielikts. Būvmateriālu ražotājiem, ēku, tiltu un ceļu būvētājiem būs pavēries milzīgs darba lauks, pieprasījums pēc farmācijas un ķīmijas produkcijas kopumā noteikti būs ļoti liels (un tas var būt jau kara laikā, ja vien iespējami norēķini), plašas iespējas ir arī citās nozarēs. Tāpat noteikti pieprasīti būs arī pārmaiņu vadības speciālisti.

Tas pats attiecas arī uz tālāku iespējamo nākotni. Plaši izskanējis, ka Ukraina oficiāli lūgusi to uzņemt Eiropas Savienībā. Rietumu pasaulē tas uztverts visai duāli – gan pretimnākoši, gan piesardzīgi. Skaidrs, ka, tik lielai valstij ienākot kopīgajā telpā, mainītos spēku samēri starp tā dēvēto veco un jauno Eiropu, tāpat mainītos arī atbalsta finansējuma proporcijas, ņemot vērā ekonomisko situāciju Ukrainā.

Tas nozīmē gan lielāku slogu turīgākajām valstīm, gan arī mazāku atbalstu mazāk turīgajām kā Latvija. Taču arī šādu situāciju Latvijas uzņēmēji un valsts kopumā var izmantot savās interesēs. Iestāšanās Eiropas Savienībā vispirms jau nozīmē ļoti liela daudzuma normatīvo aktu salāgošanu – mēs tam salīdzinoši nesen esam izgājuši cauri, mūsu zināšanas un pieredze par to noteikti būtu ļoti pieprasītas.

Mūsu uzņēmējiem, arī nevalstiskām organizācijām ir uzkrāta ļoti liela pieredze darbā ar dažādiem starptautiskiem finanšu avotiem, varam paplašināt savu darbību arī starptautiski. Vieniem ir vajadzība, otriem – finansējums, trešajiem (šajā gadījumā – mūsu valstij) – zināšanas, kā sasniegt pirmajiem vajadzīgo rezultātu, prasmīgi izmantojot pieejamos resursus.

Tāpat jādomā, ka nepieciešamība izolēt Krieviju no pārējās pasaules neilgs mūžīgi. Tas varbūt nenotiks tūlītēji, taču līdz ar agresijas izpausmju mazināšanu kaut kad arī ekonomiskā sadarbība atjaunosies. Vismaz ar tiem, kas nav atzīti par sliktajiem. To arī svarīgi nenogulēt.

Komentāri

Pievienot komentāru