Centienos apturēt Covid-19 izplatību visā Itālijā tiks ieviesta komandantstunda, bet atsevišķās augsta riska "sarkanajās zonās" arī slēgti veikali un iedzīvotājiem noteikti stingri pārvietošanās ierobežojumi, nolēmusi valdība.

No ceturtdienas Itālijas 60 miljoniem iedzīvotāju būs jāpaliek mājās no plkst.22 līdz plkst.5, teikts premjerministra Džuzepes Kontes parakstītajā dekrētā. Mājas šajā laikā drīkstēs pamest vienīgi darba un veselības iemeslu dēļ.

Itālijas reģioni tiks sadalīti trīs zonās - augsta riska, vidēji augsta un mērena riska zonās -, cita starpā arī ņemot vērā to, cik ātri izplatās vīruss un kāds ir pieejamo gultus skaits slimnīcās.

Vairākās augsta riska "sarkanajās zonās" veikali, kas netirgo pārtiku un medikamentus, tiks slēgti, bet iedzīvotāji nedrīkstēs pamest savas pilsētas.

Tiks ierobežota ceļošana starp reģioniem.

Itālija bija pirmā Eiropas valsts, kas smagi cieta koronavīrusa pandēmijā, un līdz šim tur apstiprināti teju 760 000 koronavīrusa gadījumu, reģistrēti vairāk nekā 39 400 ar Covid-19 saistīti nāves gadījumu.

Itālijas valdība ceturtdien paziņoja par vairāku vietējo vēlēšanu atlikšanu uz rudeni, jo valstī vēl turpinās jaunā koronavīrusa pandēmija.

Vairākās svarīgās pilsētās, tostarp Romā, Milānā, Neapolē, Turīnā un Boloņā, jūnijā bija paredzēts ievēlēt jaunus mērus, tomēr pandēmijas situācijas saasināšanās apgrūtinātu vēlēšanu kampaņu rīkošanu.

Šīs vēlēšanas tagad ir pārceltas uz vēl nenoteiktu datumu starp 15.septembri un 15.oktobri, pēc valdības sēdes paziņoja premjerministra Mario Dragi birojs.

Valdības lēmums paredz atlikt uz rudeni arī Kalabrijas reģiona vēlēšanas, kas bija gaidāmas aprīlī, un citas vietējās vēlēšanas, tai skaitā papildvēlēšanas dažu nacionālā parlamenta deputātu ievēlēšanai.

Itālija ir starp jaunā koronavīrusa vissmagāk skartajām valstīm ar gandrīz trim miljoniem inficēšanās gadījumu, kas ir apmēram 5% no valsts iedzīvotāju skaita, un gandrīz 99 000 nāves gadījumu.

Ieviešot stingrākus nosacījumus sociālās palīdzības saņemšanai, Itālijas valdība no otrdienas pārtrauks izmaksāt pabalstu tūkstošiem cilvēku.

Mediji ziņoja, ka pabalsta jeb tā tā dēvētās pilsoņa algas nogriešana skars aptuveni 169 000 mājsaimniecību, un novērotāji uzskata, ka vasaras beigās palīdzības maksājumi varētu tikt apturēti vēl 80 000 mājsaimniecību.

Jaunā kārtība sevišķi ietekmēs Itālijas dienvidus, kas tradicionāli ir nabadzīgākā Itālijas daļa. Piemēram, Neapolē proporcionāli ir vislielākais skaits cilvēku, kas saņem šo pabalstu.

No šodienas pabalstu saņems tikai mājsaimniecības, kurās ir nepilngadīgie, invalīdi vai seniori, kas vecāki par 65 gadiem.

Arodbiedrības un aktīvistu grupas aicinājušas uz protestiem pret šo valdības lēmumu, un vairākās pilsētās Itālijas dienvidos jau notiek demonstrācijas pie sociālajiem dienestiem. Sicīlijā Terasini pašvaldībā kāds bezdarbnieks pirmdien ielauzās mēra kabinetā ar benzīna kannu rokās, solot aizdedzināt ēku. Viņš tika apturēts.

Tūkstošiem demonstrantu pulcējās Itālijas galvaspilsētā Romā, lai protestētu pret valsts taupības pasākumiem, kuru ietvaros paredzēts samazināt izdevumus sociālā atbalsta programmām. Demonstrāciju laikā izcēlās sadursmes.

Kopumā nedēļas nogalē Romas ielās, saskaņā ar organizatoru aplēsēm, demonstrācijās izgāja aptuveni 70 tūkstoši protestētāju. Lai situācija neizvērstos grautiņos, protesta akcijas uzmanīja aptuveni četri tūkstoši likumsargu.

Protestētāji ar olām un petardēm apmētāja Itālijas Finanšu ministrijas ēku un centās tajā ielauzties, iesaistoties sadursmēs ar drošības spēkiem. Likumsargiem izdevās aizturēt aptuveni 11 agresīvākos demonstrantus.

Vēl pirms demonstrācijām Itālijas policija bija veikusi arestus, aizturot vairākus radikāli noskaņotos protestētājus, kas bija sagatavojuši dažādus ieročus, lai izraisītu nekārtības.

Itālijas valsts un privātā sektora darbinieki piektdien rīko astoņu stundu ģenerālstreiku, kas ilgs no pulksten 10 (11 pēc Latvijas laika) līdz pulksten 18 (19 pēc Latvijas laika) un ietekmēs transporta darbību.

Streiks ir vairāku lielo arodbiedrību organizēta protesta akcija pret valdības ierosinātām reformām, kas atvieglos darba devējiem darbinieku atlaišanu. Valdība uzskata, ka šādi tiks radīts elastīgs darba tirgus, bet arodbiedrības uzsver, kas tas nozīmē darbinieku tiesību ierobežošanu.

Ir gaidāms, ka šī streika dēļ notiks traucējumi sabiedriskā transporta darbībā. Aviosabiedrības, tostarp easyJet un Ryanair, tā dēļ ir atcēlušas simtiem reisu.

Romā, Neapolē, Palermo, Turīnā un vairākās citās lielpilsētās notiks 54 demonstrācijas.

Šis ir pirmais vispārējais streiks Itālijā premjerministra Mateo Renci valdības laikā.

Starptautiskā lidosta Rīga šā gada aprīlī bijusi viena no piecām straujāk augošajām lidostām Eiropā lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru, liecina jaunākais Starptautiskās Lidostu padomes (Airport Council International, ACI) gaisa satiksmes ziņojums.

Pasažieru skaitam pieaugot par 16,3%, lidosta «Rīga» aprīlī ierindojusies piektajā vietā Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5, atpaliekot vien no tādiem atpūtas un tūrisma galamērķiem kā Neapole, Seviļa, Krakova un Valensija. Rīgas lidosta ir arī ceturtā straujāk augošā Eiropas galvaspilsētu lidosta un viena no 11 galvaspilsētu lidostām, kurās pasažieru skaits aprīlī audzis par divciparu skaitli, norādīts ziņojumā.

Pasažieru skaita pieaugums lidostā «Rīga» turpinājies arī maijā - gada piektajā mēnesī lidostā apkalpoti 636 tūkstoši pasažieru, kas ir par 20,5% vairāk nekā pagājušā gada maijā. Kopumā 2018.gadā lidostā «Rīga» apkalpoti jau 2,56 miljoni pasažieru - par 19% vairāk nekā gadu iepriekš, informē lidostā.

Vētrās un lietusgāzēs Itālijā dzīvību zaudējuši vēl trīs cilvēki, līdz ar to kopējais bojāgājušo skaits stihijā, kas daudzviet valstī plosās kopš svētdienas, pieaudzis līdz deviņiem, otrdien vēsta ziņu aģentūra ANSA.

Dienvidtirolē glābšanas operācijas gaitā dzīvību zaudējis ugunsdzēsējs, bet kaimiņu provincē Trentīno dzīvību zaudējusi kāda sieviete.

Ugunsdzēsējs zaudējis dzīvību, kad viņam uzgāzies koks, savukārt sievietes līķi glābēji izcēla no zemes nogruvuma, kas izpostījis viņas māju.

Kāds kaitotājs gājis bojā Adrijas jūrā netālu no Rimini, kad spēcīgie vēji triekuši viņu pret klintīm.

Vētru dēļ Ligūrijā slēgta Dženovas lidosta, turklāt stihijas dēļ traucēta piekļuve kūrortam Portofīno, kas tagad nošķirts no pārējā reģiona.

Desmiti tūkstoši mājsaimniecību Ziemeļitālijā palikuši bez elektrības. Īstenojot piesardzības pasākumus, vairākās pilsētās, arī Romā, Neapolē un Venēcijā, slēgtas skolas.