Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

VSIA Dailes teātris valdes loceklis Andris Vītols pēc tikšanās ar kultūras ministru Nauri Puntuli paziņojis par savu lēmumu atstāt amatu, informē teātrī.

Lai nodrošinātu teātra darbības nepārtrauktību, A. Vītols ir gatavs turpināt vadīt Dailes teātri līdz jaunā teātra valdes locekļa iecelšanai.

«Dailes teātris ir nemitīgā meklētāja ceļā. Arī šobrīd – simtgades jubilejas priekšvakarā - teātris ir nozīmīgu pārmaiņu priekšā. To apliecina pēdējā laikā aktieru kolektīva paustais viedoklis un vēlme īstenot vērienīgas pārmaiņas, kas prasa radikālus lēmumus - pilnīgi jaunu pieeju teātra repertuāra veidošanā un teātra pārvaldībā,» saka A. Vītols.

Šobrīd Dailes teātrim ir nepieciešams jauns redzējums, kas nesīs pārmaiņas un izaicinājumus. Tas izriet no aktieru trupas iniciatīvas un šī situācija prasa savā ziņā revolucionāras pārmaiņas. Tāpēc, respektējot un cienot aktieru kolektīva vēlmes, taču vienlaikus neredzot veidu, kā tās saskaņot ar teātra finansiālajām iespējām, A. Vītols ir pieņēmis izsvērtu un atbildīgu lēmumu atstāt Dailes teātra valdes locekļa amatu, kā arī informējis par to Kultūras ministriju.

Palielinot teātra pamatkapitālu, Kultūras ministrija (KM) piešķīrusi Dailes teātrim finansējumu 8,3 miljonu eiro apmērā, deleģējot atsevišķus valsts pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, liecina abu pušu noslēgtais līgums, kas pieejams teātra tīmekļvietnē.

3,7 miljoni eiro Dailes teātrim piešķirti, pamatojoties uz likumu par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru trīs gadiem, tostarp 40 236 eiro paredzēti minimālās algas palielināšanai šogad līdz 700 eiro, 132 573 eiro paredzēti, lai nodrošinātu aktieru amatalgu ne mazāk kā 1593 eiro, 192 491 eiro paredzēti, lai no gada sākuma nodrošinātu konkurētspējīgu valsts teātru darbinieku atalgojumu, palielinot pārējiem darbiniekiem mēneša atalgojumu vidēji līdz 6%. Tāpat 66 281 eiro paredzēti Dailes teātra dārza uzturēšanai un apskaņošanas tehnikai, 31 020 eiro iezīmēti dienas naudu izmaksu segšanai izrādes "Rotkho" viesizrādēm Odeon teātrī Parīzē, Francijā.

VSIA "Dailes teātris" reģistrējis komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 654 000 eiro, liecina "Lursoft" publiskotā informācija.

Komercķīlas ņēmējs ir "Swedbank". Komercķīla nodrošina aizdevuma līgumu.

Pēc "Lursoft" vēstītā, "Dailes teātris" ir ieķīlājis ķermeniskos pamatlīdzekļus.

Šī ir pirmā komercķīla, kas līdz šim reģistrēta "Dailes teātrim".

Komercķīla reģistrēta trešdien, 7.jūnijā.

Pēc "Dailes teātra" publiskotās informācijas, šogad 20.maijā tika sasaukta teātra dalībnieku sapulce saistībā ar lēmumu par aizdevuma ņemšanu digitālo akustisko sistēmu iegādei "Dailes teātra" Lielās zāles pielāgošanai akadēmiskās mūzikas atskaņošanai un muzikālā teātra vajadzībām.

2022.gadā "Dailes teātris" strādāja ar 3,052 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 3,8 reizes vairāk nekā 2021.gadā, savukārt teātra peļņa pieauga par 51,5% un bija 5990 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Valdība atbalstījusi Dailes teātra ēkas nodošanu no Finanšu ministrijas Kultūras ministrijas (KM) valdījumā.

Šāds lēmums nodrošinās iespēju teātra pamatkapitālā ieguldīt valstij piederošo Dailes teātra ēku (Brīvības ielā 75, Rīgā) un tās teritoriju, lai uzlabotu teātra ilgtspēju un teātra ēkas funkcionālu attīstību atbilstoši mūsdienu standartiem un tehniskajām iespējām, kā arī, lai teātris spētu veikt pārdomātākus ieguldījumus attīstībā un konkurētspējas paaugstināšanā, un piesaistīt investīcijas.

Dailes teātra turpmākai attīstībai nepieciešama Mazās zāles pārbūve. Teātrim kā valsts kapitālsabiedrībai, pašam uzņemoties savas ēkas pārbūves īstenošanu, tiks nodrošināts teātra vajadzībām un iecerei atbilstošākais rezultāts. Valsts kapitālsabiedrībai būs iespēja gan precīzāk definēt darbu apjomu un specifikācijas, gan uzraudzīt būvdarbu izpildes atbilstību pašu attīstības iecerēm. Turklāt visas administratīvās procedūras norisināsies ātrāk un efektīvāk, nenoslogojot Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) administratīvos resursus. Dailes teātrim ir plašākas iespējas piesaistīt finansējumu ēkas attīstībai arī no sponsoriem vai atbalstītājiem.

Dailes teātra teritorijas labiekārtojuma izsludinātajā metu konkursā saņemti astoņi projektu pieteikumi, informē Rīgas domes Īpašuma departamentā.

Teritorija pie Dailes teātra daļēji ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums - teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir Valsts nekustamie īpašumi pārvaldībā, atlikusī daļa Brīvības ielas pusē - no kasēm līdz Matīsa ielai - Rīgas pašvaldības īpašumā.

Skvērs pie Dailes teātra ir Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorija. Tas izveidots 1976.gadā, kad šajā vietā uzbūvēja Dailes teātra ēku. 1999. gadā skvērā atklāja māksliniekam Voldemāram Irbem veltītu pieminekli. Plānots visas teritorijas atjaunošanas darbus realizēt līdz Dailes teātra 100.gadadienai – 2020.gada novembrim.

Pašlaik komisija izvērtē projekta pieteikumus (skatīt galerijā), nezinot, kas ir to iesniedzēji. Rezultātus plānots paziņot 22.martā.

Augustā tiks uzsākti būvniecības darbi Dailes teātra energoefektivitātes palielināšanai, vienlaikus uzlabojot ēkas vizuālo izskatu. Darbi tiks veikti paralēli teātra izrāžu sezonai, informē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes locekle Kitija Gruškevica.

Projekta ietvaros tiks siltinātas ārsienas, mainītas ārdurvis, logi, vārti, jumts, pārbūvēta apkures sistēma, kā arī pilnveidots apgaismojums gan uz skatuves, gan ēkā kopumā. Kopējais projekta budžets ir 1,714 miljoni eiro.

Šobrīd izsludināts iepirkums būvdarbu veikšanai. Pieteikumi no potenciālajiem būvdarbu veicējiem tiks gaidīti līdz 19. augustam.

«Dailes teātra energoefektivitātes uzlabošanai VNĪ piesaistījusi ES struktūrfondu finansējumu. Būvniecības darbus veiksim paralēli teātra darbības sezonai, netraucējot teātrim un skatītājiem. Projektu pilnībā plānots pabeigt līdz 2020. gada rudenim, lai teātris savu simtgadi varētu sagaidīt atjaunotajās mājās,» norādīja K. Gruškevica.

Dailes teātris izsludinājis būvniecības iepirkumu "Dailes teātra Mazās zāles un Mēģinājumu zāles pārbūve". Plānotā līguma summa noteikta līdz diviem miljoniem eiro bez PVN, pretendentu piedāvājumu iesniegšanas termiņš šī gada 4. oktobris.

“Teātrim ir jāspēj dzīvot līdzi laikam, ne tikai izvēloties laikmetīgu repertuāru, bet arī piedāvājot modernus spēles laukumus. Dailes teātra Mazā zāle ir morāli un tehniski novecojusi. Pārbūves, ko esam iecerējuši, būtiski uzlabos gan skatītāju ērtības, gan redzamību, dzirdamību, gaisa apmaiņu un palielinās vietu skaitu no 200 uz 370. Mazā zāle kļūs par Jauno zāli un iegūs funkcionālu balkonu. Tāpat varēsim arī modernizēt skatuvi. Turklāt beidzot atrisināsies milzu problēma ar līdz šim neesošo dūmu novadīšanas sistēmu. Mūsdienās teātra zāles bez šādām modernām sistēmām vairs nedrīkst būt. Šodienas konkurences apstākļos skatītājiem ir svarīgs ne tikai izrāžu mākslinieciskais līmenis, bet arī skatīšanās kvalitāte,” norāda Dailes teātra direktors Juris Žagars.

Dailes teātra ēka gatavojas uzlabošanas darbiem - tiks siltinātas ārsienas, mainītas ārdurvis, logi, vārti, jumts, pārbūvēta apkures sistēma, kā arī pilnveidots apgaismojums gan uz skatuves, gan ēkā kopumā.

Patlaban notiek projektēšanas darbi Dailes teātra ēkas energoefektivitātes palielināšanai, ieplānots, ka 2019.gada nogalē sāksies būvniecības darbi, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). Projektam piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums un kopējais projekta budžets ir 1,714 miljoni eiro. Būvdarbus plānots pabeigt 2021.gadā.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja VNĪ energoefektivitātes projektu portfeļa vadītājs Jānis Ungurs, Dailes teātris ir vietējās arhitektūras piemineklis, tāpēc būvniecības darbu laikā nedrīkst skart vēsturisko fasādi. Tās liela daļa ir apdarināta ar ķieģeļiem, kas novērtēti kā vērtīgi un saglabājami. Savukārt, saistībā ar ēkas betona fasādi nekādi apjomīgi darbi netiks veikti. Ļoti lielu ēkas daļu aizņem teātra skatuves tornis, kas ir divpadsmit stāvu augstumā. Pēc J. Ungura stāstītā, daudzi cilvēki pat neievēro, ka teātrim ir milzīgs tornis, kas sākas skatuves līmenī un tā gaisa telpa sniedzas pat līdz torņa augšai. Skatuves tornis apdarināts ar alumīnija profiliem, kas arī klasificēti kā kultūrvēsturiska vērtība, taču būvdarbu laikā tie tiks demontēti, ēka tiks nosiltināta, kā rezultātā tornis kļūs nedaudz apjomīgāks. Zviedrijā tiks pasūtīti jauni profili.

Pirmajā nedēļā kopš stāšanās Dailes teātra direktora amatā Juris Žagars teātrī veicis personālstruktūras izmaiņas, ieviešot dažus jaunus amatus, bet citus - likvidējot.

Kā Žagars šorīt pastāstīja Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma", minētās izmaiņas pamatā skar teātra administrāciju. "Katrs nāk ar savu komandu, es arī nāku ar savu komandu. Es bez komandas neprotu strādāt," komentēja Žagars.

Viņš nolēmis teātrī ieviest finanšu direktora amatu, kura atbildības joma turpmāk iesniegsies arī pārdošanā un galvenā grāmatveža līdzšinējā kompetencē. "Tas nenozīmē, ka galvenās grāmatvedes vairs nebūs," piebilda Žagars.

Tāpat teātrī izveidots administratīvā direktora amats, kurā strādājošais cilvēks galvenokārt būs atbildīgs par administrācijas vadību.

Savukārt Literārās daļas vietā turpmāk darbošoties teātra dramaturgs. "Tā ir pozīcija, kas pasaules teātros angliski saucas "dramaticer", bet latviski tai īsti nav nosaukuma," skaidroja Žagars.

Svinīgi atklāts Dailes teātra priekšlaukums, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Pie Dailes teātra ieejas izveidota urbāna pulcēšanās vieta, izbūvēts atpūtas laukums iepriekš degradētā pilsētvidē, Šarlotes ielas puse apzaļumota un ierīkotas platformas ērtai laika pavadīšanai, galerijā zem vestibila aktivizēta gājēju kustību. Tāpat laukumā izveidota dalīts vienlīmeņa segums ar telpu gājējiem, riteņbraucējiem un autotransportam, padarot laukumu pieejamu ikvienam. Skvēra zemākajā vietā izveidota apzaļumota lietusūdens infiltrācijas ieplaka – moderns risinājums, kas ilgtspējīgā veidā sakārto lietus notekūdeņu novadīšanu.

Projekta galvenais arhitekts Miķelis Putrāms (“MADE arhitekti”) uzsver: "Labiekārtojuma projekts izrādījās pārbaudījums visu iesaistīto pušu spējai sadarboties. Pārveidojot pilsētas publisko telpu Rīgas centrā, arhitektam ir jāieklausās visos iespējamajos viedokļos, jāsaskaņo ar visām iesaistītajām institūcijām un jāiedvesmo celtnieki, ka risinājumi ir realizējami. Lai cik kritiski mēs būtu pret Rīgas un valsts birokrātiju, sadarbība notiek starp konkrētiem cilvēkiem un konkrētiem speciālistiem, tādēļ es esmu pateicīgs visiem cilvēkiem, kas palīdzēja realizēt projektu."

SIA «TecPro Construction» Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) iesniegusi sūdzību par VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) rīkoto iepirkumu Dailes teātra fasādes un inženiertīklu vienkāršotai atjaunošanai, liecina informācija IUB mājaslapā.

Sūdzība iesniegta 16.augustā, tās izskatīšanas datums vēl nav noteikts. Iepriekš noteiktais pretendentu pieteikšanās termiņš bija 19.augusts, taču 21. un 26.augustā šajā iepirkumā veikti grozījumi, nosakot, ka pretendenti var pieteikties līdz 5.septembrim.

Db.lv jau vēstīja, ka projekta ietvaros plānots siltināt ārsienas, mainīt ārdurvis, logus, vārtus, jumtu, pārbūvēt apkures sistēmu, kā arī pilnveidot apgaismojumu gan uz skatuves, gan ēkā kopumā. Kopējais projekta budžets ir 1,714 miljoni eiro.

«Dailes teātra energoefektivitātes uzlabošanai VNĪ piesaistījusi ES struktūrfondu finansējumu. Būvniecības darbus veiksim paralēli teātra darbības sezonai, netraucējot teātrim un skatītājiem. Projektu pilnībā plānots pabeigt līdz 2020. gada rudenim, lai teātris savu simtgadi varētu sagaidīt atjaunotajās mājās,» norādīja K. Gruškevica.

Kultūras ministrijas (KM) izsludinātajā atklātā konkursā uz VSIA "Dailes teātris" valdes locekļa amatu pieteikumus iesnieguši 13 pretendenti, informē Kultūras ministrijas pārstāve Lita Kokale.

Pretendentu atbilstība tiks vērtēta divās kārtās - pretendentu atlasē un daļēji strukturētās intervijās. Pieteikumus izvērtēs speciāli izveidota nominācijas komisija, kuras priekšsēdētāja pienākumus pilda KM valsts sekretāre Dace Vilsone, komisijas priekšsēdētāja vietnieces - KM Kultūrpolitikas departamenta Nozaru politikas nodaļas vadītāja Iluta Treija, komisijas locekļu uzdevumus - VSIA "Jaunais Rīgas teātris" valdes locekle Gundega Palma, Pārresoru koordinācijas centra (PKC) kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas konsultante Kristīne Priede.

Kā neatkarīga eksperte komisijas darbā pieaicināta biedrības "Latvijas Jaunā teātra institūts" valdes locekle, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore Zane Kreicberga.

Dailes teātris Mazās zāles un Mēģinājumu zāles pārbūves darbos un tehniskajā aprīkojumā plāno ieguldīt līdz trīs miljoniem eiro, pavēstīja Dailes teātra valdes loceklis Juris Žagars.

Arhitekts Reinis Liepiņš uzsvēra, ka Dailes teātra ēka ir viens no iespaidīgākajiem un tehniski precīzākajiem modernisma laika arhitektūras šedevriem. Viņš pavēstīja, ka teātra Mazā zāle sākotnēji bija iecerēta kā mēģinājumu zāle, tomēr kopš teātra darbības sākšanas tā izmantota izrāžu demonstrēšanai.

Liepiņš uzsvēra, ka tiks pārbūvēta ēkas vidusdaļa un būves arhitektūra netiks mainīta. Turklāt Mazajā zālē būs ne tikai 370 sēdvietas, bet arī balkons. Tāpat plānots izbūvēt jaunu "black-box" zāli, kurā varēs notikt gan mēģinājumi, gan izrādes.

"Mēs nemainām autentiskumu un nepieskaramies nesošajām konstrukcijām. Mēs šo ēku pārveidojam atbilstoši teorētiskai restaurācijas bāzei, proti, mēs veicam tā saucamo saudzīgo restaurāciju, nemainot ēkas raksturu un detaļas," sacīja arhitekts.

Paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023" (LAGB 2023) laureāti.

Lielo gada balvu 2023 jeb Grand Prix saņēma Dailes teātra priekšlaukums (SIA "MADE arhitekti". Autoru komanda: Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Mārtiņš Vaskis, Krists Lūkins, Liena Šiliņa, Jēkabs Slava sadarbībā ar Evelīnu Ozolu). Arhitektu birojam šī ir jau otrā saņemtā Lielā gada balva, kad 2012.gadā birojs saņēma Grand Prix par objektu - Saldus mūzikas un mākslas skola.

Starptautiskās žūrijas pārstāvji vienoti stāsta, ka objekts ir ne tikai labas prakses piemērs, bet arī rada un veido pārdomātu vides telpu, kas ir iekļaujoša gan pret vidi, gan sabiedrību. Žūrijas pārstāvji uzsver, ka projekts ir izstrādāts ar lielu iejūtību pret arhitektes Martas Staņas radīto Dailes teātri, kas ir spilgts padomju modernisma arhitektūras paraugs un unikāla sava laikmeta liecība.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) aicina būvuzņēmējus pieteikties iepirkumam būvniecības konkursā Valmieras drāmas teātra Lāčplēša ielā 4, Valmierā ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai, informē VNĪ.

Projekta rezultātā tiks atjaunots teātra ārējais veidols, radīti ērti apstākļi teātra darbiniekiem un apmeklētājiem un sasniegts 50% apkures enerģijas patēriņa un izmaksu ietaupījums.

Valmieras drāmas teātra atjaunošanas projektu plānots īstenot līdz 2022. gada vēlam rudenim.

Būvdarbu gaitā ēkai tiks siltinātas ārsienas, jumts un bēniņu pārsegums, cokols, nomainīti esošie koka un PVC logi, ārdurvis, pilnveidota apkures sistēma, izveidota ventilācijas un aukstumapgādes sistēma, novērstas neatbilstības ugunsdrošības jomā, nodrošināta vides pieejamība atbilstoši normatīvu prasībām, kā arī veikta apgaismes ķermeņu nomaiņa pret energoefektīviem. Vienlaikus ēkai tiks nodrošinātas, pastiprinātas un izbūvētas pamatkonstrukcijas. Projekta ietvaros jau iegādāti skatuves prožektori teātra Lielajai zālei, plānots iegādāties Lielās zāles skatuves krēslus un aprīkojumu jaunizbūvētajai zālei – skaņas, gaismas iekārtas un skatītāju podestus. Būvprojektu teātra atjaunošanas un energoefektivitātes darbu veikšanai izstrādājis SIA "SESTAIS STILS".

Ieilgušie strīdi starp Valmieras teātra ēkas īpašnieku un pārbūves projekta virzītāju VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) un būvnieku apdraud teātra darbu šo un iespējams arī nākamo sezonu, atzīst kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), norādot, ka situācija šobrīd ir kritiska.

Puntulis trešdien uz tikšanos bija aicinājis VNĪ valdes locekļus Renāru Griškevicu un Jeļenu Gavrilovu, lai saņemtu skaidrojumus par Valmieras teātra ēkas būvniecības darbu aktuālo statusu, kā arī turpmākās rīcības scenārijus, informēja ministra padomniece Inga Vasiļjeva. Sarunā piedalījās arī ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone un Valmieras teātra direktore Evita Sniedze.

Ministrs uzsver, ka VNĪ nekavējoties jārod racionāls, saimniecisks un uz teātra darbības nepārtrauktību vērsts risinājums. Puntulis aicina VNĪ valdi un padomi apskatīt Valmieras teātri pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas, lai klātienē iepazītos ar situāciju.

Valmieras teātra direktore norāda, ka teātris ir ķīlnieks ieilgušam strīdam. Teātris ir pielāgojis savu darbību būvniecības darbiem, strādājot teātra darbībai nepiemērotos apstākļos. Apzinoties potenciālos būvniecības projekta attīstības scenāriju un ņemot vērā Jaunā Rīgas teātra ēkas pārbūves pieredzi, Sniedze pauž bažas par teātra attīstības iespējām tuvākajā nākotnē.

Patlaban notiek projektēšanas darbi Dailes teātra ēkas energoefektivitātes palielināšanai, ieplānots, ka 2019.gada nogalē sāksies būvniecības darbi, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

VNĪ šim projektam, kura ietvaros tiks siltinātas ārsienas, mainītas ārdurvis, logi, vārti, jumts, pārbūvēta apkures sistēma, kā arī pilnveidots apgaismojums gan uz skatuves, gan ēkā kopumā, ir piesaistījusi Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu. Kopējais projekta budžets ir 1,714 miljoni eiro. Būvdarbus plānots pabeigt 2020.gadā.

«Tādējādi komfortablāk un patīkamāk jutīsies gan Dailes teātrī strādājošie aktieri un darbinieki, gan arī izrāžu apmeklētāji, savukārt pats teātris maksās mazāk par komunālajiem pakalpojumiem un ietaupītos līdzekļus varēs novirzīt citām vajadzībām,» stāsta Neimanis.

Vienlaikus VNĪ valdes priekšsēdētājs atzīst, ka projektam energoefektivitātes uzlabošanai piesaistītie 1,7 miljoni eiro ir paredzēti tikai ēkas energoefektivitātes uzlabošanai, valsts budžetā brīvu līdzekļu nav, līdz ar to vēl ir jāmeklē labākais risinājums apkārtējās teritorijas sakārtošanai.

Valsts ar savu naudu tik vērienīgi un kvalitatīvi ir ienākusi tirgū, ka privātiem producentiem un reģionālajām koncertzālēm ir pamatīgi jāiespringst, lai pat labi profesionālās mākslas notikumi vienmēr būtu apmeklēti

Tā saka aktieris, uzņēmējs un Cēsu koncertzāles direktors Juris Žagars.

Viņaprāt, šobrīd ir jādomā, kā pieregulēt tirgu, lai reģionālās koncertzāles un visi citi kultūras infrastruktūras objekti būtu piepildīti, lai katrs to kvadrātmetrs tiktu maksimāli noslogots. J. Žagars apsver iespēju kandidēt uz Dailes teātra direktora amatu; ja vadības groži nonāks viņa rokās, tiks meklēti risinājumi, kā šis lielākais valsts dramatiskais teātris ar laiku varētu tikt arī pie tādas zāles un skatuves, kādu savulaik bija iecerējis tā dibinātājs Eduards Smiļģis.

Vēl viņš gaida ziemu, kad varēs kāpt uz slēpēm, un vairs tik ļoti nesatraucas par laika apstākļiem, jo Žagarkalnā sniegs būs – slēpotājiem no pērnās ziemas ir saglabāti teju pieci tūkstoši kubikmetru baltās substances.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" aicina būvuzņēmējus pieteikties iepirkumā Latvijas Leļļu teātra atjaunošanai un energoefektivitātes uzlabošanai Kr. Barona ielā 16/18, Rīgā, informē VNĪ.

Tiks uzlabots ēkas estētiskais un tehniskais stāvoklis, teātra darbinieki un apmeklētāji iegūs komfortablāku un pozitīvāku darba vidi, vienlaikus tiks panākts ap 60% ietaupījums uz siltumenerģiju, ļaujot ietaupītos līdzekļus novirzīt citiem mērķiem.

Darbu gaitā ēkai tiks siltinātas ārsienas, cokols, bēniņi un jumts, nomainīti logi un koka ārdurvis, modernizēts esošais siltummezgls, pārbūvēta un modernizēta apkures sistēma, kā arī pārbūvēta esošā ventilācijas sistēma. Veicot jumta siltināšanu un tā seguma nomaiņu tiks paaugstināti mazās zāles griesti gan skatītāju, gan aktieru ērtībām, kas vienlaikus dos iespēju dažādot skatītājiem pieejamo izrāžu klāstu un rādīt arī marionešu teātri.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) būvniecības konkursā VSIA “Valmieras drāmas teātris” Lāčplēša ielā 4, Valmierā ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai starp 9 pretendentiem par saimnieciski izdevīgāko atzīts pilnsabiedrības “SBSC” piedāvājums ar kopējo līgumcenu 6,57 miljoniem eiro (bez PVN).

Ja nebūs pārsūdzību, tuvākajā laikā tiks slēgts līgums un šoruden uzsākti būvdarbi, informē VNĪ NĪ attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis- Pigits.

Būvdarbi tiks īstenoti paralēli teātra darbībai, teātrim turpinot apdzīvot daļu telpu un tos plānots pabeigt 14 mēnešu laikā no līguma noslēgšanas brīža. Būvprojektu Valmieras drāmas teātra atjaunošanas un energoefektivitātes darbu veikšanai izstrādājis SIA “SESTAIS STILS”.

Projekta rezultātā tiks atjaunots teātra ārējais veidols, radīti patīkami apstākļi teātra darbiniekiem un apmeklētājiem un sasniegts 50% apkures enerģijas patēriņa un izmaksu ietaupījums. Vienlaikus tiks izbūvēta jauna “black-box” zāle teātra izrāžu baudīšanai, kurā tiks nodrošināts ērts apmeklējams arī personām ar īpašām vajadzībām un uzlabotu teātra darbības funkcionalitāti. Īstenoto būvdarbu gaitā papildus tiks stiprināti arī ēkas pamati, lai nodrošinātu ēkas un tajā veikto ieguldījumu ilgmūžību .

Rīgas TV tornim pēc pārbūves ir lielas izredzes kļūt par iekārojamāko tūrisma objektu Baltijā, ir pārliecināts VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

LVRTC trešdien prezentēja Rīgas TV torņa pārbūves projektā iecerētos risinājumus, kas, tuvojoties būvprojekta izstrādes beigu posmam, jau ieguvuši gan konkrētas vizuālās aprises, gan priekšstatu par pielietojamajiem tehniskajiem risinājumiem.

Pārbūves projekts ietver gan torņa tehniskās un administratīvās telpas, gan publiski pieejamo TV torņa daļu, ko plānots paplašināt gandrīz sešas reizes, gan tornim pieguļošo teritoriju, kas pārtaps estētiski baudāmā parkā, kura centrālais elements būs miniatūra Latvija.

Esošajā skatu laukumā tiks izvietoti seši stikla kubi, kuros apmeklētāji varēs iziet ārpus torņa sienām, lai apskatītu Rīgu. Tāpat apmeklētājiem pieejams kļūs arī četrdesmit metrus augstākais skatu laukums, kurā līdz šim apmeklētāji nevarēja nokļūt. Tajā tiks izveidota atklāta skatu platforma, kurā apmeklētāji varēs sajust «vēju matos» un izbaudīt laikapstākļu mainību un dažādību esot krietni virs putna lidojuma augstuma.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludina jaunu iepirkumu Tabakas fabrikas kvartāla 1.posma būvniecības darbiem, jo esošie divi pretendenti - AS “UPB” un SIA “Pillar Contractor” secīgi ir atteikušies no ieceres īstenošanas neparedzēti straujo būvmateriālu cenu kāpuma, būtisko energoresursu izmaksu kāpuma un inflācijas dēļ.

Šogad izsludinātajā iepirkumā Tabakas fabrikas pirmā posma attīstības veikšanai jūnijā tika saņemts rekordliels piedāvājumu skaits – 17 būvnieku piedāvājumi. Par iepirkuma uzvarētāju ar līgumcenu 3 536 369 eiro bez PVN, septembra sākumā tika atzīts AS “UPB”, taču 20.septembrī būvuzņēmējs, pēc atkārtotas savas tāmes izvērtēšanas, atteicās no tiesībām slēgt līgumu par ieceres īstenošanu.

Kā nākošais pretendents, kuram iepirkuma rezultātā bija piešķiramas līguma slēgšanas tiesības, tika noteikts SIA “Pillar Contractor”, kurš iesniedza piedāvājumu par 3 658 582 eiro bez PVN. Taču 14.oktobrī arī šis pretendents no līguma slēgšanas atteicās, kā pamatojumu minot straujo būvmateriālu un energoresursu izmaksu kāpumu, kuru nav bijis iespējams iepriekš paredzēt, kā arī inflāciju, kas tiešā veidā atstāšot ietekmi uz turpmāku būvmateriālu izmaksu pieaugumu.

Bruņinieku ielas posms no Brīvības ielas līdz K. Barona ielai Rīgā ir kā nosēts ar dažādiem veikaliem un pakalpojumu sniedzējiem.

Izstaigājot vien divus kvartālus, ir iespējams atrast divus uzbeku restorānus, divus skaistuma un veselības centrus, kuros izmanto krio terapijas metodes, kāzu tērpu salonu, kurpnieka darbnīcu un uz pāris stundām pazust galda spēļu mekā. Šo pakalpojumu sniedzēju vietu vidējais vecums ir aptuveni astoņi gadi, cienījamākajā vecumā ir veikals un kafejnīca Kafija, kam mūžs pārsniedz 24 gadu slieksni.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Tā kā šis Bruņinieku ielas nogrieznis atrodas blakus Rīgas centrālajai maģistrālei – Brīvības ielai, tuvumā ir ļaužu apmeklētas vietas – Dailes teātris un Vidzemes tirgus, kā arī Natālijas Draudziņas ģimnāzija, par klientu skaitu uzņēmējiem sūdzēties nav nekāda pamata. Arī tie pakalpojumu sniedzēji, kuri mitinās namu pagalmos, var iztikt bez spožiem skatlogiem, garāmgājējiem ir sarūpētas pamanāmas izkārtnes, turklāt apmeklētājiem ir iespēja novietot savus spēkratus.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) noslēgusi līgumu ar SIA «SESTAIS STILS», lai uzsāktu projektēšanas darbus Valmieras drāmas teātra ēkas Lāčplēša ielā 4, Valmierā, pārbūvei, fasādes atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai.

«Veicot projektēšanas darbus, paredzēts izstrādāt būvprojektu minimālajā sastāvā teātra ēkas kopējiem pārbūves darbiem un energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai. Projekta rezultātā tiks uzlabots Valmieras drāmas teātra darbinieku un apmeklētāju komforta līmenis, tādējādi darbiniekiem nodrošinot pozitīvāku darba vidi un apmeklētājiem – patīkamāku izrāžu apmeklējuma laiku,» skaidro VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

Izstrādājot skices teātra ēkas kopējam pārbūves darbu apjomam, tiks identificēti turpmāk veicamie darbi, kā arī to īstenošana pa kārtām, plānojot teritoriju ap ēku iecerētajiem pārbūves darbiem un paredzot inženiertīklu maģistrālos izvadus. Savukārt būvprojekta izstrāde paredz īstenot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, kas sniegtu siltumenerģijas ietaupījumu vismaz 30% apmērā. Kopējais projektēšanas termiņš – 12 mēneši, izmaksas ir 274 tūkst. EUR un autoruzraudzība 45 tūkst. EUR (bez PVN).