Foto

Izsolē noteiks Getliņu zemeņu tirgotāju; zemenes sāks pārdot šonedēļ

Gunta Kursiša, 07.11.2012

Jaunākais izdevums

Drīzumā sāks pārdot pirmās Getliņos audzētās zemenes, kas audzētas podiņos, savukārt zemeņu tirdzniecības tiesības uzņēmums noteikts izsolē, informē Getliņi EKO pārstāvji.

Getliņos audzētās zemenes veikalu plauktos nonāks šīs nedēļas beigās, savukārt zemeņu testēšana notika trešdien.

Getliņi EKO pērn izaudzēja pirmo lielaugļu oranžo tomātu ražu, un, lai pilnībā aizņemtu 3625 kvadrātmetrus lielo siltumnīcas platību, septembrī Getliņu siltumnīcas griestu daļā tika iestādīti 800 podiņi Florin šķirnes zemeņu - pa diviem stādiem katrā podiņā. Katrs stāds saražojis aptuveni 100-200 gramus lielu ražu.

Līdz šim pasaulē nevienā siltumnīcā kopā ar tomātiem nekas nav ticis audzēts, pauda Getliņu agronoms.

Getliņi EKO siltumnīca tiek apsildīta, izmantojot elektroenerģijas ražošanas procesā radīto siltumu.

Lielaugļu oranžie tomāti veikalos nonāks decembra sākumā, un paredzēts, ka tomātu raža būs divreiz lielāka nekā pērn. «Getliņi EKO šogad saražos 120 tūkstošus tonnu tomātu pērn iespēto 57 tūkstošu tonnu vietā,» pauda uzņēmuma valdes locekle Aija Breiška.

«Šis ir pirmais gads, kad vietējie Latvijas tomāti tik ātri nonāks tirdzniecībā,» norādīts Getliņi EKO paziņojumā.

SIA Getliņi EKO nodarbojas ar Baltijas lielākā atkritumu poligona Getliņi apsaimniekošanu Rīgas rajonā, Stopiņu novadā, un īsteno lielāko vides aizsardzības projektu Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Šīs ziemas pirmie Getliņu tomāti maksā aptuveni piecus Ls kilogramā

Gunta Kursiša, 03.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmā Getliņi Eko audzētā tomātu raža jau nonākusi lielāko veikalu tīklu plauktos, un patlaban maksā aptuveni piecus latus kilogramā, atkarībā no veikala, Db.lv stāstīja tomātu vairumtirgotāja SIA Juralls Group pārstāvjis Harijs Iliško.

Pirmā oranžo tomātu raža pieejama lielākajos Maxima un Rimi tīkla veikalos, trīs lielākajos Prisma veikalos, kā arī dažos Mego veikalos un lielveikalos Sky.

Cena visos veikalos būs līdzīga, un tā varētu nedaudz atšķirties, atkarībā no loģistikas pakalpojumu izmaksām u.tml., stāstīja H. Iliško.

Viņš paredz, ka, iespējams, nākamās tomātu ražas varētu būt lētākas. Diezgan augstā tomātu cena pašlaik, visticamāk, skaidrojama ar to, ka tomāti Latvijā izaudzēti tiem tradicionāli netipiskā laikā, pieļauj H. Iliško, kura pārstāvētais uzņēmums SIA Juralls Group ieguva vairumtirdzniecības tiesības izsoles ceļā. Getliņi Eko pārstāvji norāda, ka tomāti, tāpat kā līdz šim, tiks pārdoti izplatītājiem un tirgotājiem, kuri spēs realizēt visu nedēļas ražu un piedāvās visaugstāko cenu aptaujā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekotāja SIA Getliņi Eko pērnā gada nogalē izsludinātā atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecības konkursa, kura rezultāti noteiks, vai Latvija spēs nodrošināt ES prasības un izvairīties no bargām soda sankcijām, prasībām varētu nebūt atbilstošu pretendentu, skaidroja atkritumu apsaimniekotāju SIA Eko Rīga pārstāve Jana Duhovska un SIA Vides pakalpojumu grupa padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs.

Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) regulas paredz, ka no 2015.gada Getliņi Eko teritorijā obligāti jāveic savākto atkritumu šķirošana, taču vairākkārtēji mēģinājumi izsludināt konkursu par šķirošanas nodrošināšanu beigušies bez rezultātiem, jo konkurss Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) nemitīgi apstrīdēts.

Getliņu Eko valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns iepriekš uzsvēra, ka šis ir jau trešais Getliņu Eko izsludinātais konkurss par sadzīves atkritumu sagatavošanu noglabāšanai, un šim konkursam ir izšķiroša nozīme, jo tā norise un rezultāti noteiks, vai Latvija spēs iekļauties termiņā un nodrošināt ES prasības par atkritumu šķirošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemeņu bizness Latvijā joprojām izdevīgs

NOZARE.LV, 23.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemeņu audzēšanas bizness Latvijā joprojām ir izdevīgs, tomēr ar nosacījumu, ka ogas tiek audzētas vismaz triju hektāru platībā, turklāt tiek pārzināta augu bioloģija un iegādāti kvalitatīvi un licencēti stādi, atzina zemeņu audzētāja SIA Ogu aģentūra līdzīpašnieks Sandijs Stendze.

Viņš norādīja, ka viena zemeņu hektāra ierīkošanas izmaksas svārstās atkarībā no tā, kā šo biznesu organizē. Ja vadās pēc principa «ko daba devusi», proti, plānots ieguldīt tikai zemes apstrādē un stādos, hektāru var apstādīt par 3500 latiem. Ja grib saimniekot nopietnāk, jārēķina vairāk nekā 7000 latu uz hektāru.

«Ja vēlas ražot rūpnieciskos apmēros, uz vienu hektāru nepieciešams 33 000 līdz 50 000 stādu. Stādu cenas ir no desmit līdz 35 santīmiem. Audzējot lielos apjomos, būs nepieciešamas plēves un laistīšanas sistēma, kā arī vajadzēs žogu, citādi stirnas izēdīs ogas, savukārt mežacūkas izraks visu no vietas, meklējot kartupeļus. Izmaksas attiecīgi būs no 7500 līdz 12 000 latu uz vienu hektāru,» sacīja Stendze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemeņu audzētāja SIA Ogu aģentūra līdzās svaigu ogu realizācijai nākotnē plāno ražot arī zemeņu kalvadosu un tūristu piesaistei kopā ar citiem ogu audzētājiem izveidot zīmolu Sventājas ieleja, atzina uzņēmuma līdzīpašnieks Sandijs Stendze.

«Nākotnē ir doma nestandarta ogām piešķirt pievienoto vērtību, ar ko patlaban Latvijā neviens nenodarbojas. Tā būtu zemeņu pārstrāde raudzētā dzērienā ar destilācijas iespējām jeb tāds kalvadosa paveids, protams, ar citu nosaukumu. Tā ražošana nav problēma, tas ir atļauts bizness, vajag tikai licenci,» sacīja Stendze.

Tāpat viņš norādīja, ka šis biznesa aspekts savukārt saistās ar lauku tūrismu.

«Mana zeme daļēji ir skaistā upes ielejā, un arī robežojas ar šo ieleju, tādēļ kopā ar citiem ogu audzētājiem ir iecere izveidot zīmolu Sventājas ieleja. Tas būs kaut kas līdzīgs Bordo reģionam Francijā, kad tūristi varēs braukt, iepazīties ar ogu ražošanas saimniecībām, aplūkot stādījumus, nogaršot ogas un baudīt šeit uz vietas darīto ogu kalvadosu,» sacīja uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz vēlo pavasari, vietējās steidzinātās zemenes šogad ienākušās pat agrāk nekā pērn. Tomēr zemeņu pārdevēji lēš, ka to cenas ilgāk turēsies augstas, par to šodien informē laikraksts Neatkarīgā.

Rīgas Centrāltirgū līdzās redīsiem, tomātiem, gurķiem, salātiem uz tirgus galdiem izvietotas arī zemenes no Spānijas, Polijas, Ēģiptes, Grieķijas un Ungārijas. To kilograms maksājot apmēram 2,50 latu. Vidzemes tirgū zemeņu pārdevēju vakar bijis krietni mazāk nekā Centrāltirgū, savukārt vidējā ogu cena – trīs lati kilogramā, norāda laikraksts.

Starp svešzemju augļiem un ogām vakar Rīgas Centrāltirgū pārdotas arī vietējās zemenes. Tās uz tirgu atvedusi zemnieku saimniecība Priedes no Talsu novada Valdgales pagasta. Lai gan to cena bijusi četras reizes augstāka nekā dienvidniecēm, vietējām zemenēm bijusi liela piekrišana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Dabas muzejā no šodienas līdz 30.jūnijam būs apskatāma zemeņu izstāde «Garšīgās zemenes», kas tiek organizēta sadarbībā ar Jāņa Aldermaņa dārzniecību, informē muzeja Komunikācijas nodaļas pārstāve Elīna Pekšēna.

Izstādes apmeklētājiem ir iespēja degustēt, kā arī piektdien un sestdien iegādāties ogas no Pūres dārziem.

Dabas muzeja izstādē apskatāmas ogas no Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacijas, Jāņa Aldermaņa dārzniecības, Jura Švarca audzētavas Melnalkšņi ET un Alda Vīksnes dārziem.

Zemenes, kas daudzviet tiek dēvētas par ogu karalienēm to košā izskata un vērtīgo uzturvielu dēļ, pieminētas jau Senās Romas rakstos, kur īpaši tika uzsvērtas to ārstnieciskās īpašības.

Sarkano ogu kultūra aizsākās sen - 14.gadsimtā meža zemeņu stādus sāka izmantot Francijas karaliskajos dārzos, bet 18.gadsimta beigās radās pirmās dārza zemenes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskai tuvajā Rundāles novadā komersants Aivars Upenieks no saimniecības «Lepšukalni» šonedēļ vēl novāc zemeņu ražu, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

A. Upenieka vadītajā saimniecībā gandrīz septiņos hektāros no divdesmit pieciem plešas zemeņu stādījumi. Tie augusta otrās nedēļas sākumā atkal sāka ražot ogas. Īpašnieks prognozējis, ka tās vēl šo nedēļu nogatavosies un būs. Pirmie trīs lasījumi bijuši vainagoti ar lielām un skaistām ogām, tagad jau nākas šķirot un atlasīt. Pašlaik zemenes tiek ievāktas vidēji trīs reizes nedēļā.

Šā gada pirmā raža tika nogaršota jau jūnija sākumā un ražoja mazliet ilgāk nekā mēnesi, Bauskas Dzīvei stāstījis SIA «Lepšas» īpašnieks un valdes loceklis A. Upenieks. Pēc tam lietā likta jauna tehnoloģija ar saldētiem stādiem no šķirnēm Polka un Sonata, tie pašlaik ir sākuši ražot. «Ja seko literatūrai, tad ražai vajadzēja būt ap 25. augustu, bet lielā karstuma dēļ zemenes sāka ražot ātrāk,» augšanas procesus skaidrojis A. Upenieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Durbē Māra Pēkas saimniecībā nogatavojušās pirmās pašu audzētās zemenes. «Jā, mums ir sācies zemeņu laiks,» apstiprinājis audzētājs. Pirmās sarkanās ogas durbenieks nogatavinājis siltumnīcā, vēsta reģionālais medijs Kursas Laiks.

Jautāts par šķirni, kas spējusi tik ātri nogatavoties, M. Pēka atbildējis: «Šī ir «Honey». Tulkojumā – medus, un tā arī garšo!» Tās tik ātri spējušas nogatavoties, jo siltumnīcā ir tām vajadzīgie apstākļi – siltums, skaidrojis M. Pēka.

«Pirmās – baigi labās!» tā par vietējā audzētāja veikumu sociālajos tīklos ziņojis M. Pēkas kaimiņš Aigars Putra. Viņš zemenes no audzētāja iegādājies pirmdien. Durbē pirmo nogatavojušos zemeņu īpašnieks saka: ogas tiek pārdotas uz vietas par līgumcenu – apmēram 12 eiro kilogramā.

Pirmā zemeņu raža Latvijā šogad reģistrēta 18. aprīlī Jelgavas novada Staļģenē. Tās tiek pārdotas par 25 eiro kilogramā, informē Kursas Laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemeņu audzēšanā svarīgākais ir zināšanas un resursi, atzīst Dēseles dārzu vadītājs Aldis Vīksne.

Viņš ir izveidojis vienu no modernākajām zemeņu audzēšanas saimniecībām Latvijā un šobrīd jau raugās eksporta virzienā.

Svarīgas tehnoloģijas

Zemenes ainaviski pievilcīgajā Embūtes pagastā uzņēmējs sāka audzēt pirms aptuveni pieciem gadiem – blakus Dēseles dzirnavām, kur šobrīd kā papildu bizness izveidots viesu nams.

Sākums zemeņu biznesam bijis pushektārs, kad iedēstīti pirmie Frigo zemeņu stādi, taču augustā, kad bija jāvāc raža, uznāca liels karstums, krusa un lietus, rezultātā puse ražas aizgāja bojā. Tad A. Vīksne sācis iedziļināties tehnoloģijās, ko lieto pasaulē, lai mazināt risku lauksaimniecībā, nonācis pie tuneļu tehnoloģijas. «Tā minimizē ražošanas risku, un kopš tā laika visu audzējam tuneļos, vienmēr iegūstam ražu,» – tā saimnieks. Strādnieki var strādāt jebkuros laikapstākļos un ražu var novākt, tiklīdz ir pasūtījumi no lielveikaliem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemeņu audzētāji prognozē saspīlētu sezonu – cenas var ietekmēt jauni audzētāji un Polijas ogu pārprodukcija , ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Koks ar diviem galiem – lielās sabiedrības uzmanības sekas pēc saimniecības Vībotnes rekordagrās ražas pērn ir konkurences pastiprināšanās, kas raisa bažas par cenu kritumu liela, bet nekvalitatīva piedāvājuma dēļ. Kā prognozē saimniece Gitāna Ratniece, šogad saimniecības agrajai zemeņu ražai jāmērojas spēkiem būs ne tikai ar spāņiem un poļiem, bet arī ar vietējiem censoņiem, ko iedvesmojuši Vībotņu panākumi.

2014. gadā Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta saimniecībā pirmā oga apkurināmajās siltumnīcās ievākta jau 16. aprīlī, uz tirgu Gitāna un Agnis Ratnieki aizbrauca pirmie Latvijā. Cena par kilogramu zemeņu bija 25 eiro. «Ažiotāža bija liela un, manuprāt, nevietā. Jā, mūsu saimniecībai tas bija liels sasniegums, bet tagad ir daudz cilvēku, kas neapdomīgi lec līdzi. Tāpēc paredzu, ka šogad zemeņu tirgus būs sabojāts. Būs daudz tādu, kas zemenes audzēs bez pieredzes. Līdz ar to tirgū būs daudz nekvalitatīvu ogu, kas nozīmē strauju kritienu cenai,» norāda G. Ratniece. «Mani nebiedē gudrs konkurents – esmu par to, lai audzētāji attīstās. Tomēr nevar sākt audzēt, tikai šo un to palasot. Līdzi lēcēji izaudzē lielus kvantumus, bet tad nezina, kur likt. Un kādā mirklī viņiem jau ir vienalga, par cik – ka tikai atdot,» neapmierināta ir G. Ratniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemeņu audzētājiem līst asaras: pa stādījumiem šiverē maijvaboļu kāpuri

Dienas Bizness, 03.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemenes ar Šalmīšu logotipu tirgū gaidāmas pēc pāris nedēļām. Purmsātnieki Daira un Guntis Šalmi to audzēšanā ieliek daudz darba un līdzekļu, taču rezultātu tik un tā nosakot kāds «no augšas», vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

15 gadu ilgajā zemeņu audzēšanas pieredzē šī būšot trešā reize, kad Šalmu ģimene negūs cerēto ražu. Pa pērnā rudens stādījumiem pašlaik šiverē un tos krietni apskādē maijvaboļu kāpuri. Guntis Šalms stāsta: jau pieraduši, ka zemeņu laukā skādi izdara gan salnas, gan stirnas un vaboles, bet «šogad ir bišķi par daudz».

Pagājušā gada rudenī iedēstījuši desmit tūkstošus zemeņu stādu, un Daira Šalma vedina salīdzināt, kādi izskatās veselie, kādi – sabojātie krūmi. Labajiem jau trīs četri ziedneši. Tādiem vajadzētu būt visiem, un tad būtu arī raža. Tagad lauks ir bezcerīgs un rudenī būs jāpārstāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Ar poļu zemenēm konkurēt grūti

Dienas Bizness, 02.07.2015

Zemeņu audzētāja no Iecavas Vizma Teilāne stāsta, ka šo ogu sezona ilgst trīs nedēļas un vidējā cena par kilogramu ir divi eiro.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ogu audzētāji atzīst, ka uzvarēt konkurences cīņā var tikai ar kvalitāti, nevis cenu, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Latvijā pilnā sparā rit ogu sezona. Par zemeņu bagātību var pārliecināties Rīgas tirgos un lielveikalos, kur Latvijas sārtvaidzes ieraugāmas līdzās poļu zemenēm. Importētās zemenes Latvijā nonāk galvenokārt tieši no Polijas, vien ļoti nelielā apjomā – no Lietuvas.

Lielā konkurence nāk par labu pircējiem, savukārt mūsu zemeņu audzētāji atzīst – konkurēt tirgū var tikai ar kvalitāti, nevis cenu, jo mūsu dienvidu kaimiņu audzētās ogas ir stipri lētākas. Vēl pagājušajā nedēļā zemākā cena par kilogramu Latvijas zemeņu Rīgas Centrāltirgū bija divi eiro un piecdesmit centu, savukārt dārgākā – seši eiro kilogramā, savukārt Polijas zemenes var iegādāties pat par vienu eiro un trīsdesmit centiem kilogramā. Vidēji Latvijas zemenes pašlaik – sezonas augstākajā punktā – maksā ap trim eiro kilogramā, tātad teju par pusotru eiro dārgāk nekā importa zemenes. Jāpiebilst, ka jūnija sākumā pirmās Latvijas zemenes, kas audzētas siltumnīcā, maksāja no sešiem līdz astoņiem eiro kilogramā, kamēr Polijas zemenes bija nopērkamas par trim līdz četriem eiro kilogramā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Audzē «frigo» zemenes un piparmētras ar šokolādes garšu

Dienas Bizness, 16.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Secieša Dzintara Kazakeviča saimniecībā šogad jauna zemeņu raža ienāksies ne tikai jūlija vidū, bet arī vēlā rudenī — laukā iestādīti saldētie jeb «frigo» zemeņu stādi, bet siltumnīcās podos aug remontantās zemenes. No tām ražu var iegūt līdz rudens salnām, un svaigas zemenes ēstas vēl pat Skolotāju dienā oktobrī, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Dzintara Kazakeviča un viņa sievas Leldes saimniecībā zemenes gan nav vienīgais rūpals — audzē arī dārzeņu un puķu stādus, gurķus un tomātus, arī kartupeļus, kāpostus, sīpolus un ķiplokus.

«Uzskatu, ka zemeņu audzēšana būtu izdevīgs bizness, ja vien Latvijas tirgu tik ļoti nepārpludinātu no Polijas ievestās ogas,» atzīst saimnieks. «Tāpēc jāmeklē veidi, kā iegūt bagātīgāku ražu un paildzināt zemeņu laiku.» Viens no eksperimentiem ir remontanto zemeņu audzēšana — atšķirībā no tradicionālajām vasaras zemenēm tās ražo vairākas reizes līdz pat rudens salnām, tādējādi būtiski pagarinot ogu vākšanas laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Getliņi EKO vadītāju Imantu Stirānu

Lelde Petrāne, 08.01.2016

Šogad Latvijas Valsts svētkos saņēmu īpašu pagodinājumu, pateicoties savai darbībai Getliņos, kļuvu par Stopiņu novada Goda pilsoni.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Getliņi EKO vadītājs Imants Stirāns.

Getliņi EKO atkritumu poligons attīstījies kopš 90. gadu vidus, kā bāzes vietu izmantojot padomju laikā radīto izgāztuvi, kalnu Getliņi. Getliņos nonāk visi Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju un komersantu radītie sadzīves atkritumi, kas ir puse no visas Latvijas atkritumiem. Getliņi apsaimnieko ievestos atkritumus, no tiem iegūstot gāzi, kas elektroblokā tiek pārstrādāta elektroenerģijā un siltumā. Elektroenerģija kā zaļās enerģijas veids tiek nodota Latvenergo, savukārt, siltums izmantots Getliņi siltumnīcu apkurei un tomātu ražošanai. Kopš 2011. gada, kad tika atklāta pirmā siltumnīca, tomāti ir kļuvuši par Getliņi atpazīstamības zīmi un nodrošina būtisku daļu no Getliņi saimnieciskās darbības. Getliņos tiek audzēti arī ziedi, neaktīvos kalnus vasaras sezonā apsaimnieko aitas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmās zemenes daļēji segtās platībās nogatavojušās Rundāles novada saimniecībā «Lepšukalni», vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

«Zemenes jau ienākas un tiek nodotas lielveikalam,» stāsta saimniecības vadītājs Aivars Upenieks.

Turpat netālu saimniecībā «Jaunlejnieki» Anna Truntika pirmo zemeņu ražu plāno ievākt pēc pāris nedēļām. «Ogu cerus stādījumos ar agrotīklu nesedzu, lai mazāk vairotos smecernieki, kas izurbina ziedus un samazina ražu par trešdaļu,» skaidro A. Truntika, «tā kā nemigloju ne zemenes, ne avenes, raža vairāk atkarīga no laikapstākļiem. Manā saimniecībā ogas pērk ģimenes ar bērniem, tāpēc jābūt drošai, ka ķīmija audzēšanā nav lietota.»

Plašāk lasāms Bauskas Dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemeņu audzētājiem pavasara vēso laika apstākļu dēļ ir ražas zaudējumi

Zane Atlāce-Bistere, 01.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēso laika apstākļu šopavasar Latvijas zemeņu audzētājiem ir ražas zaudējumi, aģentūrai LETA atzina Latvijas Augļkopju asociācijas (LAA) pārstāve Renāte Kajaka, piebilstot, ka precīzas aplēses par kopējo zemeņu ražas zaudējumu apmēru plāno apkopot nedēļas laikā.

Viņa atzina, ka kopumā auksto laika apstākļu dēļ šā gada pavasarī visas zemeņu kultūras Latvijā ir cietušas, taču kaitējuma mērogs dažādos apvidos ir atšķirīgs. Lielāka skāde bijusi saimniecībās, kur vēsie laika apstākļi pārsteidza ziedošās zemeņu kultūras. Taču bija arī audzētāji, kuriem zemenes cieta mazāk. Kopumā nav tādu zemeņu kultūru, kuras aukstā pavasara dēļ, nebūtu cietušas nemaz, atzina Kajaka.

«Kopumā aukstais pavasaris skādēja zemenēm. Tas, cik liela skāde bijusi procentuāli, ir atkarīgs no reģiona. Bija vietas, kur Latvijā gaisa temperatūra pazeminājās tikai līdz -2 grādiem, bet bija reģioni, kur gaisa temperatūra Latvijā sasniedza pat -7 grādus un bija sniegs,» teica Kajaka, piebilstot, ka šādās vietās postījumi bija lielāki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā audzētas zemenes Rīgas Centrāltirgū patlaban maksā 10-13 eiro kilogramā, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas pašvaldības uzņēmuma Rīgas centrāltirgus (RCT) Mārketinga un komunikāciju daļas projektu vadītājs Ivars Jakovels.

Viņš teica, ka Rīgas Centrāltirgū patlaban pieejamas agrās Latvijas zemenes, kas audzētas apsildītās siltumnīcās. Plašākais Latviju zemeņu klāsts, kā katru gadu, gaidāms no jūnija vidus.

Tāpat Jakovels pastāstīja, ka vakar tirgū parādījās pirmās zemenes no Lietuvas, kuru cena ir 3,5 eiro kilogramā.

Savukārt Grieķijā audzētas zemenes maksā 2,5 eiro kilogramā, bet Polijā audzētu zemeņu cena ir robežās no 1,5 līdz trim eiro par kilogramu, taču lielākoties Polijā audzētas zemenes tirgū maksā divi eiro kilogramā.

Pēc Jakovela teiktā, zemeņu cenas tirgū ir iepriekšējo gadu līmenī.

Rīgas centrāltirgus dibināts 1930.gada 2.novembrī, bet kā Rīgas pašvaldības akciju sabiedrība darbojas kopš 1995.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO: DB viesojas vienā no lielākajām zemeņu saimniecībām Latvijā

Sandra Dieziņa, 19.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mālpils novada z/s Lazdukalns ir viena no lielākajām zemeņu saimniecībām Latvijā. Apsīšu ģimene ar šo ogu biznesu nodarbojas jau kopš 1988. gada, kad ogas sāka audzēt 0,3 ha platībā.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Šogad zemenes aug 17 ha platībā un jau ir novāktas pirmās ražas. Z/s Lazdukalns saimnieks Andris Apsītis atklāj, ka raža pagaidām ir normāla – ne laba, ne slikta. Tomēr zemeņu stādījumus ietekmējis ziemas kailsals, kā rezultātā apsalušas zemeņu saknes un sekas var būt jūtamas. Viņš lēš, ka kopumā raža būs par aptuveni 20% mazāka. Vēsā laika un vēlā pavasara dēļ zemenes sākušas ražot vidēji par 10 dienām vēlāk nekā iepriekšējā gadā. Tomēr pašlaik ir labi, ka turas vēss laiks, jo zemenes paspēj nobriest pretstatā citiem gadiem, kad karstums «izrāvis» visu uzreiz un tas ietekmējis ražu kopumā. Z/s Lazdukalns izaudzēto lielākoties piegādā Siguldas, Ādažu un Cēsu pircējiem, kā arī ogas realizē Rīgā, Nakts tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemeņu platības pēdējos gados aug, bet pieprasījumu nevar apmierināt, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kā liecina Lauku atbalsta dienesta dati, zemeņu platības augušas no 265,7 ha 2009. gadā līdz 438 ha 2017. gadā. Straujāks pieaugums bijis tieši pēdējos gados, kas liecina – saimniecības attīstās un cenšas nodrošināt pieprasījumu pēc vietējām ogām. Gadu no gada pieaug arī saražoto ogu daudzums, 2016. gadā sasniedzot 1130 tonnas. Lai pieprasījumu apmierinātu, būtu nepieciešama lielāka mehanizācija, kas prasa vērā ņemamus ieguldījumus.

Pirmās ražas

Aprīļa sākumā pirmo bioloģisko zemeņu ražu novāca z/s Latgales zemenes saimnieks Bruno Semulis, kurš saimnieko Rēzeknes novada Dricānu pagastā. Ogas viņš audzē 0,35 ha platībā, un šogad zemeņu raža ir laba. Pašlaik to cena ir 12 eiro/kg, bet pamazām tā samazinās, jo tirgū piedāvājums pieaug. Galvenokārt zemenes viņš realizē klientiem Rēzeknes apkārtnē, uz Rīgu pat neesot, ko vest. B. Semulis novērojis, ka «apetīte rodas ēdot» jeb aizvien vairāk cilvēku vēlas patērēt vietējās ogas un dzīvot veselīgāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Lubeco no mājražotāja izaug par mazo uzņēmumu

Dažos gados SIA Lubeco, kas darbojas Talsu novadā, no neliela mājražotāja izaugusi par mazo pārtikas uzņēmumu. Tā strādā divos virzienos un arī tirgū virza divus zīmolus – Latvijas zemenes un Pikolo. Tādējādi izdevies nodrošināt darba nepārtrauktību visu gadu.

Zanes un Dzintara Silgalu ceļš uzņēmējdarbībā sākās pirms aptuveni sešiem gadiem ar hektāru liela cidoniju lauka iestādīšanu Puriņu saimniecībā Ārlavas pagastā. Tolaik viņi plānoja izaudzēt augļus un tos pārdot, varbūt izspiest sulu. Tā kā pirmā nopietnā raža bija gaidāma vien pēc pieciem sešiem gadiem, bet zeme bija labi sagatavota, nolēma starp cidoniju rindām iestādīt zemenes. Un saprata – tur ir nauda. «Bija pārsteigums – kā tā var būt, ka jau pirmajā gadā izaug ogas, ko var pārdot?» pasmaida Dz. Silgals. Tā zemeņu audzēšana kļuva par otru virzienu, kurā darboties un attīstīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauriņu zemnieku saimniecībā grieķu un poļu zemenes Latvijas tirgū par konkurentēm neuzskata

Ne jau tikai atvaļinājums, bet arī pavasara rīti un pēcpusdienas Bauskas sākumskolas vizuālās mākslas skolotājai Maijai Lauriņai-Rimicānei paiet zemeņu laukā. Maijā viņas zemenes Bauskā bija aizrunātas un visas tika nopirktas, līdz Rīgas tirgum pat nenonākot, bet jau no jūnija sākuma Lauriņi zemenes ved uz zemnieku nakts tirgu Rīgā pie centrāltirgus.

Par Eiropas naudu

Bauskas novada Īslīces pagasta Rītausmās pērn uzsākta četrus gadus ilga Eiropas Savienības projekta realizācija, piesaistot līdzekļus, kas paredzēti mazo saimniecību attīstībai. «Paši par savu naudu to nevarētu. Par projekta naudu mēs pērn uzbūvējām pirmo tuneli. Nopirkām tik ļoti nepieciešamo zemes frēzi, kā arī sakārtojām laistīšanas sistēmu veselam hektāram. Patlaban apsaimniekojam 0,7 hektārus, bet ar laiku ogas augs visā aprīkotajā platībā. Šogad uzbūvējām otro tuneli. Tas jau par pašu nopelnīto naudiņu,» atklāja saimniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vārds ierauts Tallinas, Pērnavas un Tartū tirgu skandālā, kas kaimiņvalstī pacelts pat līdz valdības līmenim. Igauņi, dzenot pēdas tirgos nopērkamo zemeņu aizdomīgajai izcelsmei, atklājuši pārpirkšanas shēmu ar daudz plašāku pārtikas produktu klāstu. Ogas, dārzeņi un sēnes vairumā tiek uzpirktas Rīgas «Nakts tirgū», bet tālāk ar daudz augstāku cenu tirgos Igaunijā tiek pārdotas kā izaudzētas igauņu zemnieku saimniecībās - vēsta LNT Ziņas.

Igaunijā tā sauktais zemeņu skandāls sākās pēc tam, kad dažādās vietās nopirktajās zemenēs laboratoriskie izmeklējumi uzrādīja pesticīdu atliekas virs atļautās normas. Konkrēto zemnieku saimniecību augsnēs problēmas netika atklātas, tāpēc radās aizdomas, ka tirgotāji Igaunijā pašmāju zemenes ir sajaukuši ar ievestajām. Ātri vien noskaidrojās – dažādas, tostarp neskaidras izcelsmes zemenes igauņi iepērk Rīgā Nakts tirgū, kur savukārt prece tiek ievesta arī no Lietuvas, Polijas un citām valstīm.

Igauņu uzpircēji Rīgā Nakts tirgū zemenes iepērk vidēji par 2,50 vai 3 eiro kilogramā, taču tirgos Igaunijā pārdod par 5 vai 6 eiro kilogramā. Turklāt Rīgā vairumā uzpirktās zemenes uzpircēji pārdod Tallinā, Pērnavā un Tartu, krāpjoties par to izcelsmi. Uz cenu zīmēm tiek apgalvots, ka ogas ir audzētas Igaunijā, nevis ievestas no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru