Oktobrī notiks atkārtota Guntim Indriksonam piederošo Radio Skonto kapitāldaļu izsole, liecina paziņojums Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju mājaslapā.

Kopumā tiks izsolītas 17993 Radio Skonto kapitāldaļas, un vienas kapitāldaļas novērtējums ir viens lats. Kopējais kapitāldaļu novērtējums ir 17,99 tūkstoši latu. Izsole notiks 15. oktobrī, un kapitāldaļas izsolīs zvērināta tiesu izpildītāja Helga Rūtena.

Tāpat šajā datumā tiks izsolītas G. Indriksonam piederošās 4368 SIA Ceļojumu birojs Ekspress Travel kapitāldaļas. Vienas kapitāldaļas vērtība ir viens lats un kopējais kapitāldaļu novērtējums – 4368 lati.

Iepriekš abu uzņēmumu kapitāldaļu izsole notika aprīlī, taču tajā tās neizdevās pārdot.

Db.lv jau rakstīja, ka 2011.gadā tiesā tika risināts G. Indriksona un H .Rūtenas strīds saistībā ar to, ka viņa 2010. gadā atzina par nenotikušu G.Indriksonam piederošo SIA Skonto FC un SIA Hobi Latgale kapitāla daļu izsoli. Rīgas apgabaltiesa šo pieteikumu noraidīja. Toreiz G. Indriksons norādīja, ka, lai gan izsolē piedalījās seši dalībnieki un noteiktā Skonto FC kapitāla daļu sākuma cena tika pārsniegta vairāk nekā 100 reizes, tiesu izpildītāja atzina izsoli par nenotikušu.

Maijā notiks likvidējamās AS Trasta komercbanka īpašumu izsoles, liecina bankas paziņojums.

Sākotnēji tiks izsolīti pieci īpašumi.

16.maijā izsolīs īpašumu Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 73, kura sākumcena ir 287 tūkstoši eiro. 23. maijā izsolīs bankas īpašumu Garkalnes novada Sunīšos, kura sākumcena ir 18 tūkstoši eiro. Tāpat 23.maijā izsolīs bankas īpašumu, kas atrodas Jūrmalā, Matrožu ielā 4. Izsoles sākumcena ir 52,4 tūkstoši eiro.

23,maijā notiks vēl divu īpašumu izsoles – Zlēgu pagastā ar sākumcenu 8800 eiro un 3,3 hektāru zemesgabalu Saulkrastu novadā ar sākumcenu 91 tūkstotis eiro.

Aprīļa vidū zvērinātu tiesu izpildītāja Helga Rūtena plāno izsolīt vairāku uzņēmumu kapitāldaļas, kas pieder uzņēmējam, Latvijas Futbola federācijas prezidentam Guntim Indriksonam, liecina informācija Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju informācijas mājaslapā. Kopumā izsludinātas trīs izsoles.

Pirmajā izsolē tiks piedāvāti 17 993 G. Indriksonam piederošās SIA Radio Skonto kapitāldaļas. Vienas kapitāldaļas vērtība ir viens lats un kopējais kapitāldaļu novērtējums it 17,99 tūkst. Ls. Izsole notiks 16. aprīlī.

Dienu vēlāk iecerēts izsolīt 4368 SIA Ceļojumu birojs Ekspress travel kapitāldaļas ar kopējo vērtību 4,36 tūkst. Ls. Savukārt 18.aprīlī plānota SIA Skonto apsardzes dienests 21 kapitāldaļas izsole, kur vienas kapitāldaļas cena noteikta 20 Ls, līdz ar to kopējais novērtējums ir 420 Ls.

Jāmin arī, ka pagājušā gada nogalē Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa par labu bijušajam Privatizācijas aģentūras padomes loceklim Normundam Lakučam piedzina 89,4 tūkst. Ls parādu G. Indriksona.

Otrdien durvis vēris vaļā jaunais veikals un bistro Ķirsons Māja.

Jāatgādina, ka Ķirsons Māja ir jauns Gunāra Ķirsona izveidots ēdināšanas un tirdzniecības uzņēmums, kas apvieno gaļas un kulinārijas veikalu un ātrās ēdināšanas restorānu jeb bistro. Tajā tiek tirgoti jau iepriekš Lido pieejamie, kā arī jauni ēdieni, piemēram japāņu pelmeņi, wok ēdieni u.c. Bistro kopumā ir vairāk nekā 150 ēdienu pozīcijas, un uzņēmuma pārstāvji norāda, ka bistro sortiments, izvērtējot pieprasījumu, tiks attīstīts. Bistro zonā ēdiens tiek gatavots «klienta acu priekšā», norāda uzņēmuma pārstāvji, tāpat iespējams nopirkt ēdienu līdzņemšanai.

Jau iepriekš rakstīts, ka Ķirsons Māja plāno pārdot tūkstoš burgerus dienā. To cenas būs no 90 līdz 95 santīmiem gabalā.

Sabiedriskās ēdināšanas kompānijas a/s Lido īpašnieka un padomes priekšsēdētāja Gunāra Ķirsona dibinātā uzņēmuma SIA K.E.Projekti pirmo projektu - veikalu-ēstuvi Ķirsona Deli - plānots atklāt līdz marta vidum, atklāja G. Ķirsons.

Jauno ēstuvi plānots atklāt Rīgā, Stirnu ielā. Līdz tam vēl ir jāsagaida un jāuzmontē iekārtas no Vācijas, kas Latvijā nonāks līdz februāra beigām. Jaunās ēstuves nosaukums būšot Ķirsona Deli.

Iepriekš jau ziņots, ka aptuvenās investīcijas šajā projektā būs ap vienu miljonu eiro jeb 700 tūkst. latu. Taču, ņemot vērā sadārdzinājumu 35 - 40% apmērā, ko veido nepieciešamo iekārtu izmaksas, jaunās ēstuves izmaksas varētu sasniegt pat vienu miljonu latu. Līdzekļus projektā investējis Latvijas miljonāru sarakstos daudzkārt minētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš.

Savukārt, jautāts par Lido paplašināšanos Somijā, G. Ķirsons norādīja, ka patlaban šis projekts ir apturēts uz neilgu laiku. «Sākumā atvērsim ēstuvi Stirnu ielā, tad kādus aptuveni divus mēnešus novērosim, kas vēl ir veicams, lai ēstuve darbotos pilnvērtīgi. Pēc tam, apkopojot Stirnu ielas restorāna pieredzi, pievērsīsimies Somijas projektam,» viņš stāstīja.

Uzņēmējs Gunārs Ķirsons uz nenoteiktu laiku slēdzis jauno ēstuvi Ķirsons Māja, kas līdz šim nav nodota ekspluatācijā.

G. Ķirsons šodien preses brīfingā atzina, ka Ķirsons Māja nav nodota ekspluatācijā, un viņš uzņemas par to pilnu atbildību. Jautāts, kāpēc jaunā ēstuve vispār tika atvērta, ja tā nebija nodota ekspluatācijā, viņš skaidroja, ka ēstuve atvērta, jo bija cerības to nodot ekspluatācijā tuvāko dienu laikā pēc atvēršanas.

Ēstuves līdzīpašnieks uzsvēra, ka ēkai drošības riski nepastāv, Rīgas pilsētas būvvalde bija norādījusi vien uz astoņiem trūkumiem, kas bija saistīti ar visu kompleksu, nevis tieši ēku.

«Bija palikušas nelielas formalitātes, kas nekādi nebija saistītas ar drošību cilvēkiem, tāpēc uzņēmos visus finansiālos riskus - soda naudas, objekta aizvēršana -, ļaujot objektam strādāt. Taču apzinoties šī brīža sabiedrības satraukumu un savu kļūdu likuma priekšā, Ķirsons Māja no šodienas tiek slēgta līdz brīdim, kamēr tiks izpildītas visas Rīgas pilsētas būvvaldes prasības,» norādīja uzņēmējs.

Jaunajā uzņēmēja Gunāra Ķirsona ēstuvē Ķirsons Māja, kas vienlaikus būs veikals un bistro, plānots pārdot 1000 burgerus dienā, informēja uzņēmējs.

Burgeru cenas būs no 90 līdz 95 santīmiem gabalā. Patlaban gan burgeru iekārtas vēl nav uz vietas, taču būs pēc četrām nedēļām.

Uzņēmēja Ķirsona ēstuve Ķirsons Māja darbu sāks nākamnedēļ, 23.jūlijā. Jaunais zīmols ir izveidots, lai akcentētu jauno un atšķirīgo produkciju. Kopumā veikalā būs vairāk nekā 200 preču pozīciju, savukārt bistro - vairāk nekā 150 ēdienu pozīcijas. Jaunā ēstuve nodarbinās vairāk nekā 30 darbiniekus.

Aptuvenās investīcijas šajā projektā tika lēstas ap vienu miljonu eiro jeb 700 000 latu. Taču, ņemot vērā sadārdzinājumu 35-40% apmērā, ko veido nepieciešamo iekārtu izmaksas, jaunās ēstuves izmaksas varētu sasniegt pat vienu miljonu latu. Līdzekļus projektā investējis Latvijas miljonāru sarakstos daudzkārt minētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš.

Akcionāru strīds ir viens no iemesliem kompānijas dīkstāvei, šobrīd nav iespējams piesaistīt ES fondu finansējumu turpmākai attīstībai.

Strīdus iemesls – SIA Rānda kapitāldaļas, ko tās dibinātājs Oskars Grosmanis pirms vairāk nekā desmit gadiem piešķīra sadarbības partnerim Vladimiram Zļenko, lai viņš iesaistītos uzņēmuma attīstībā.

Strīds par kapitāldaļām

«Tā ir daļēji privāta problēma, bet iezīmējas arī valsts attieksme pret to. Vladimirs Zļenko savā laikā tika pieņemts uzņēmumā kā akcionārs ar nosacījumu, ka strādās uzņēmumam par labu, veicot ieguldījumus un piedaloties produkcijas realizācijā Krievijā. Viņš savulaik darbojies arī tādos uzņēmumos kā a/s Brīvais vilnis un Salacgrīva 95 un tolaik tapa sadarbība arī ar Rāndu. Diemžēl tajā laikā viņam sāka zust interese par produkcijas realizāciju. Bija populāra PVN izkrāpšana un tur viņš saredzēja lielākas biznesa perspektīvas, strādājot kā privātpersona. Viņam bija mazsvarīga ražotne vai cilvēki, vai bizness kā tāds,» stāsta O. Grosmanis.

Ko darīt, kā rīkoties, ja Latvijā tiek nozagts uzņēmums? Šāds jautājums radās pirms vairākām dienām, kad izskanēja, ka 22,4% kapitāldaļu SIA Elagro Trade ir mainījušas savu īpašnieku, turklāt tas noticis, īpašniekam pašam nenojaušot jeb nelikumīgi.

Varbūtējais darbības scenārijs tādā situācijā ir aptuveni šāds - jātiek iekšā pēc iespējas svarīgākos kabinetos Latvijas valsts iestādēs, kā arī jānodrošina rezonanse sabiedrībā. Faktiski tieši šādu darbību rezultātā minētās kapitāldaļas nedēļas laikā ir atgriezušās pie likumīgā īpašnieka. Protams, šajā gadījumā var uzslavēt Elagro Trade īpašnieku sastāvu un menedžmentu, kuram pateicoties, bija iespējams panākt vēlamo rezultātu. Tomēr šī situācija, kopumā ņemot, nekādi nav uzskatāma par normālu. Proti, lai atgūtu nozagtu mantu, uzņēmējam ir jārunā ar presi un jābūt sakariem varas gaiteņos. Un arī tad nelikumību apturēšanai bija vajadzīga nedēļa. Principā pilnīgi pietiekošs laiks, lai nozagtās kapitāldaļas kaut vai tikai fiktīvi pārdotu tālāk, tādējādi jebkādas pretdarbības sarežģījot vai pat padarot neiespējamas. Taču nevajag aizmirst, ka Latvijā vairumam uzņēmēju nav šādu iespēju, kas viņus padara par vieglāk ievainojamiem.

Veikalu "Elkor" īpašnieces Ilzes Laurānes (agrāk Popovas) parāda dēļ piemērots zvērināta tiesu izpildītāja aizliegums atsavināt kapitāldaļas visās viņai piederošās kompānijās un reģistrēt jaunas komercķīlas.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, aizliegums atsavināt kapitāla daļas un reģistrēt komercķīlas piemērots attiecībā uz SIA "ETG", SIA "Elkor grupa", SIA "Elkor Gift Shop", SIA "Elkor Food & Wine", SIA "HSP Solution" un SIA "Elektrodrošība". Laurāne piecos no šiem uzņēmumiem ir vienīgā īpašniece, bet "ETG" viņai pieder 99% kapitāldaļu, kamēr atlikušais 1% pieder SIA "Plus īpašums".

Visi minētie uzņēmumi Laurānes īpašumā nonāca pērn laikā no augusta līdz decembrim, nepilnu gadu pēc tam, kad nomira "Elkor" izveidotājs un kompāniju iepriekšējais īpašnieks Aleksandrs Popovs.

Vienlaikus pagājušā gada nogalē, īsi pirms Ziemassvētkiem, pārjaunotas četras komercķīlas, kuru devēja ir Laurāne, bet ņēmēja - "Rietumu banka". Viņa par labu bankai ieķīlājusi visas sev piederošās "ETG" kapitāldaļas. Kopējā ķīlu maksimālā prasījumu summa ir 31,44 miljoni eiro. Kā trīs ķīlu parādniece minēta "ETG", bet kā vienas - "Elkor grupai" piederošais SIA "Elkor centrs".

Zāļu ražotājs «Olainfarm» reģistrējis divas jaunas komercķīlas, ar kurām ieķīlātas meitasuzņēmumu SIA «Latvijas aptieka» un SIA «Silvanols» kapitāldaļas, liecina «Lursoft» informācija.

Abas komercķīlas reģistrētas par labu «SEB bankai», un tās nodrošina prasījumus, kas izriet no 2014.gada jūlijā noslēgta kredīta līguma. Abām komercķīlām ir arī vienāda nodrošinātā prasījuma maksimālā summa - 13,384 miljoni eiro.

Ar vienu no komercķīlām ieķīlātas «Olainfarm» piederošās 703 810 «Silvanols» kapitāldaļas, bet ar otru komercķīlu ieķīlātas zāļu ražotājam piederošās 626 «Latvijas aptieka» kapitāldaļas. «Olainfarm» ir vienīgais abu uzņēmumu īpašnieks.

«Olainfarm» kā ķīlas devējs bez bankas rakstiskas atļaujas nedrīkst pieņemt lēmumu ne par «Silvanols», ne «Latvijas aptieka» reorganizāciju, likvidāciju, pamatkapitāla palielināšanu (izņemot, ja pamatkapitāla palielināšana notiek palielinot ieguldītās daļas vērtības) vai pamatkapitāla samazināšanu un attiecīgiem statūtu grozījumiem par iepriekšminēto.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsolīs īpašumu Eksporta ielā ar 1,7 miljonu eiro sākumcenu, kā arī atkārtoti izsolīs īpašumu Kaļķu ielā ar 2,93 miljonu eiro sākumcenu, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Izsole nekustamā īpašuma objektam Eksporta ielā 6 notiks no 2024.gada 13.februāra līdz 2024.gada 14.martam. Interesenti var pieteikties līdz 2024 gada 4.martam. Izsoles solis ir 10 000 eiro.

Objekts Eksporta ielā iekļauj domājamās daļas no zemesgabala 1650 kvadrātmetru platībā, kā arī uz tā esošo apbūvi, tostarp administratīvās ēkas ar kopējo platību 5854,1 kvadrātmetrs, bruģētu un betonētu laukumu ar kopējo platību 336,7 kvadrātmetri, kā arī inženiertehniskās komunikācijas un izbūves.

VNĪ norāda, ka šī nekustamā īpašuma labākais izmantošanas veids arī nākotnē būtu biroju telpas. Nams Eksporta ielā ir arhitektūras piemineklis, kas būvēts 1913.gadā pēc arhitekta Makša Deibnera projekta, un ir daļa no apbūves kvartāla "Forburga".

Šodien atkal nenotika likvidējamās AS Latvijas Krājbanka bankomātu izsoles, jo nepieteicās neviens pretendents, informēja bankas maksātnespējas administratora KPMG pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Kā kustamas mantas lietu kopība tika piedāvāti 16 Winkor Nixdorf bankomāti ProCash 8050 un 20 Winkor Nixdorf bankomāti ProCash 2000 xe USB. Izsoles sākumcena bija 137,2 tūkstoši latu.

Tāpat tika piedāvāts 71 Winkor Nixdorf bankomāts ProCash 2000 xe, 4 Winkor Nixdorf bankomāt ProCash 1500 xe un pieci Winkor Nixdorf bankomāti ProCash 2050 xe. Izsoles sākumcena bija 97,3 tūkstoši latu. Augstākā izsolē nosolītā cena ir apliekama ar PVN.

Tāpat bija paredzēts izsolīt 46 Winkor Nixdorf bankomātus ProCash 2050 un piecus Winkor Nixdorf bankomātus ProCash 2000, kuru sākumcena bija 28 tūkstoši latu.

Rīgas brīvostas pārvalde otrdien, 22.novembrī, izsolīs teritorijas nomas tiesības saules enerģijas parka attīstīšanai Spilves pļavās, informē Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvji.

Rīgas brīvostas pārvaldē norāda, ka ir noslēgusies pieteikšanās pārvaldes izsludinātajam atklātajam konkursam par teritorijas nomas tiesībām saules enerģijas parka attīstīšanai Spilves pļavās.

Rīgas ostas teritorijā paredzēts izveidot saules paneļu parku ar nominālo jaudu vismaz 100 megavatu (MW) un plānoto elektroenerģijas izstrādi vismaz 100 000 megavatstundu (MWh) gadā.

Konkursā pieteikušies vairāki dalībnieki, visi - starptautiskas kompānijas vai to pārstāvniecības Latvijā, kas savā darbībā jau realizējušas lielapjoma saules parkus arī citviet Eiropā. Plašāka informācija par pretendentiem var tikt sniegta pēc izsoles procedūras beigām.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps (AP) norāda, ka saules parka izveide ļaus attīstīties vairākos virzienos, pirmkārt, tā ir pieejama zaļā elektroenerģija, kuru varēs izmantot gan ostas uzņēmumi, gan arī citi uzņēmumi pilsētā, tādējādi ostas infrastruktūra kļūs zaļāka un klimatneitrālāka. Otrkārt, saules parks un zaļās enerģijas pieejamība ostas uzņēmumiem ļaus attīstīt arī citus inovatīvus alternatīvās enerģijas projektus, tostarp saistībā ar ūdeņraža ražošanu, uzglabāšanu un izmantošanas ostas un pilsētas vajadzībām. Treškārt, šādi projekti ļauj turpināt virzību uz enerģētiskās neatkarības mērķu sasniegšanu.

Latvijas Pasts divās publiskās izsolēs 2018. gada 18. un 19. septembrī ar augšupejošu soli piedāvā iegādāties 18 savā saimnieciskajā darbībā neizmantotus vai biznesa mērķiem nevajadzīgus nekustamos īpašumus visā Latvijā.

Visvairāk īpašumu pieejami Latgalē – kopumā astoņi. Visaugstākā sākuma cena ir īpašumam Varakļānos un Priekuļu novada Liepā.

Izsolēs tiek piedāvāta zeme, ēkas vai to daļas Aglonas, Grobiņas, Ilūkstes, Jelgavas, Lubānas, Madonas, Neretas, Priekuļu, Rēzeknes, Talsu, Tērvetes, Varakļānu un Ventspils novadā.

Zemākā sākuma cena ir zemei un ēkai Rēzeknes novada Freimaņu pagasta Vainovā, kur cena ir 600 eiro, bet augstākā cena ir zemei un ēkai Varakļānos, Kosmonautu ielā 14, kur cena ir 55 200 eiro. Otra augstākā izsoles sākuma cena ir zemei un ēkai Priekuļu novada Liepā, Rūpnīcas ielā 3, kur cena ir 45 300 eiro.

Kopējā visu 18 atsavināšanai nodoto īpašumu izsoles sākumcena veido 198 200 eiro.

Oktobra sākumā notiks vairākas izsoles, kurās izsolīs SIA Tilbe Agro īpašumus.

Strīdu krustugunīs ierautā lauksaimnieciskās produkcijas ražotāja SIA Tilbe Agro īpašumu izsolēs tiek piedāvāti vairāki zemes gabali Birzgales, Suntažu un Lēdmanes pagastā, liecina Latvijas Vēstnesī publicētie paziņojumi. Vairākās izsolēs, kas paredzētas 9.oktobrī, tiks pārdoti kopumā 130 hektāri lauksaimniecības zemes.

Uz viena no zemesgabaliem atrodas noliktavas ēka, angāra jaunbūve, piecas graudu krājtvertnes un šķidrinātās gāzes tvertne, un šī īpašuma sākumcena noteikta 586 tūkst. Ls. Visu nekustamo īpašumu kopējā sākumcena noteikta 646,3 tūkst. Ls. Parāda piedzinējs ir Norvik banka, ar kuru SIA Tilbe Agro risinās saimniecisks strīds.

Nākamnedēļ notiks likvidējamās AS Latvijas Krājbanka bankomātu un kustamās mantas izsole, liecina paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

10. jūnijā tiks kā vienota lietu kopība tiks izsolīti 47 Diebold bankomāti Opteva 562. Izsoles sākumcena ir 94,5 tūkstoši latu.

Kā vienotu mantas lietu kopību izsolīs arī piecus Winkor Nixdorf bankomātus ProCash 4000. Kustamās mantas lietu kopības novērtējums un izsoles sākumcena ir 49 tūkstoši latu.

Tāpat šajā dienā izsolīs bankai piederošu kustamās mantas lietu kopību, kas atrodas Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 76 - 1A. Kustamās mantas lietu kopība sastāv no mēbelēm, iekārtām, operatoru darbavietām un aprīkojuma (kopā 97 vienībām). Izsoles sākumcena ir 1600 lati.

Db.lv jau vēstīja, ka bankomāti tika izsolīti pērnā gada septembrī, taču toreiz nepieteicās neviens pircējs. Tajā tika piedāvāti 162 demontēti bankomāti par 335 tūkstošiem latu un 57 nedemontēti bankomāti par 72 tūkstošiem.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitasuzņēmums "LDz Cargo" 9.martā plkst.11 izsolīs 180 lietotus dzelzceļa kravas vagonus ar kopējo sākumcenu 1,281 miljoni eiro, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsole sadalīta astoņās lotēs jeb daļās, kur katrā lotē vagoniem noteikta atsevišķa sākumcena.

Pirmajā lotē tiks izsolīti 18 vagoni ar kopējo sākumcenu 81 499 eiro, otrajā lotē - 31 vagons ar kopējo sākumcenu 203 725 eiro, trešajā - 30 vagoni ar kopējo sākumcenu 181 214 eiro, ceturtajā - 28 vagoni ar kopējo sākumcenu 190 345 eiro, piektajā - 38 vagoni ar kopējo sākumcenu 243 058 eiro, sestajā - 13 vagoni ar kopējo sākumcenu 171 370 eiro, septītajā 11 vagoni ar kopējo sākumcenu 137 368 eiro, bet astotajā lotē izsolīs 11 vagonus, nosakot kopējo sākumcenu 72 610 eiro.

Visās lotēs izsoles solis noteikts 2000 eiro.

Jau vēstīts, ka "LDz Cargo" apgrozījums 2019.gadā kopumā bija 253,074 miljoni eiro, kas ir par 8,1% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 42,3% - līdz 2,785 miljoniem eiro. Dati par 2020.gadu vēl nav publiskoti.

EIROZONA

Šonedēļ visi galveno vērību pievērsuši Grieķijas aizdevuma jautājumam, par ko otrdien no rīta tika panākta vienošanās. Tagad, kad lēmums par aizdevuma piešķiršanu paziņots, liela daļa uzmanības būs veltīta tam, vai lēmuma gaidās tirgus ticis pārvērtēts vai novērtēts par zemu. Nedēļas turpmākajā daļā tirgu droši vien vairāk interesēs tādu Dienvideiropas valstu kā Spānijas un Portugāles ekonomiskā stāvokļa stabilitāte. Ekonomisti it īpaši pievērsies iespējamībai, ka šajās varētu tikt turpināti to glābšanas pasākumi. Otrdien Portugāles parlaments apstiprināja 2013. gada budžetu, kurā paredzēta vairāku nodokļu celšana un izdevumu samazināšana. Mērķis ir pildīt 78 miljardu eiro vērtās ārvalstu finansiālās palīdzības programmas nosacījumus. Vieglums, ar kādu budžets tika pieņemts, kalpos kā paraugs spāņiem, kā viņi varētu uzlūkot iespējamo glābšanu, ja tāda kļūtu nepieciešama.

Atkal ir iespējams pieteikties 34 Latvijas Pasta saimnieciskajā darbībā neizmantotu un biznesa mērķu sasniegšanai nevajadzīgu nekustamo īpašumu iegādei publiskās izsolēs. Īpašumu izsoles plānotas decembrī, kopējai to sākumcenai pārsniedzot 465 tūkstošus eiro, informē VAS Latvijas Pasts.

No šodienas, 1. novembra līdz 30. novembrim piesakoties dalībai izsolēs, iespējams pretendēt uz zemes, ēku vai to daļu iegādi publiskās izsolēs, kas notiks 5., 6. un 7.decembrī. 16 īpašumi tiek piedāvāti Latgalē, 8 Vidzemē, 4 Zemgalē, 3 Kurzemē, 2 Rīgas reģionā un 1 Rīgā.

Augstākā izsoles sākumcena ir zemei un ēkai Rīgā, Lubānas ielā 54, kas sasniedz 174 450 eiro. Otra augstākā sākumcena ir 100 200 eiro par īpašumu Krāslavā, Sv. Ludviga laukumā 1 un 3, ko pārdod kā apvienoti.

Savukārt zemākā sākumcena ir zemei un ēkai Balvu novada Krišjāņu pagasta Mežupē – 650 eiro.

25 nekustamie īpašumi iegādei izsolēs tiek piedāvāti kopā ar zemi, viens ir zemes gabals, viens dzīvokļa īpašums, bet septiņu īpašumu sastāvu veido tikai ēkas.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) maija beigās plānojusi izsolē pārdot nekustamos īpašumus Rīgā, Miera iela 25, kur atradās direkcijas pārvalde, kā arī Talsos, liecina paziņojumi oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

26.maijā plkst.10 Sergeja Eizenšteina ielā 4 izsolīs CSDD nekustamo īpašumu Miera ielā 25 - administratīvo ēku, kuras kopējā platība ir 1286,3 kvadrātmetri, administratīvo ēku ar kopējo platību 197,2 kvadrātmetri, kā arī nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētas būves, kas saskaņā ar likumu zemesgrāmatā netiek ierakstītas.

Pieteikties izsolei var līdz 24.maija plkst.16. Izsoles sākuma cena ir 1,4 miljoni eiro. Īpašumus plānots pārdot mutiskā izsolē ar augšupejošu soli.

Savukārt 26.maijā plkst.11, Rīgā, Sergeja Eizenšteina ielā 4, izsolīs zemesgabalu Talsos, Laidzes ielā 11a, kura kopējā platība ir 1959 kvadrātmetri.

Jūnija beigās atkal notiks likvidējamās AS Latvijas Krājbanka bankomātu un gaisa balona izsole, liecina paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Jāpiebilst, ka šonedēļ jau notika bankomātu izsole, tomēr neviens nepieteicās to iegādei. Tādējādi nākamajā izsolē bankomātus izsolīs ar lejupejošu soli.

Izsole notiks 21. jūnijā, un tajā tiks izsolīti 47 Diebold bankomāti Opteva 562 kā vienota kustamās mantas lietu kopība. Izsoles sākumcena ir 94,5 tūkstoši latu.

Tāpat šajā datumā izsolīs piecus Winkor Nixdorf bankomātus ProCash 4000. Izsoles sākumcena ir 49 tūkstoši latu.

Arī gaisa balons, kura izsole maijā beidzās neveiksmīgi, tiks izsolīts 21. jūnijā ar lejupejošu soli. Gaisa balons izgatavots 2008. gadā un tā valsts reģistrācijas nr. ir YL-022. Gaisa balona sērija ir BB22Z, bet izgatavotāja sērijas nr: 611.

Zāļu ražotājas AS "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš un vairākas citas personas ar vairāku Čehijas un Kipras uzņēmumu ķēdes starpniecību, iespējams, bija plānojuši iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% "Olainfarm" akciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie marta vidū sastādītie līgumu projekti.

LETA rīcībā nonākušie Akcionāru līguma un Aizdevuma finansējuma līguma projekti, kuri datēti ar 2021.gada 15.martu, liecina, ka vairākas personas - visticamāk, Čehijas pilsoņi Vojtehs Kačena un Tibors Bokors, bijusī "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes locekle Milana Beļeviča, Krastiņš, Velmers, un, iespējams, citas personas, bija sākuši darbības, kas vērstas uz kontroles pārņemšanu pār "Olainfarm".

Krastiņš aģentūrai LETA atzina, ka piedalījies sarunās ar dažādiem investoriem, taču neviens no šiem piedāvājumiem nav rezultējies ar kādu līgumu vai darījumu.

Viņš pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā investoriem bija zināms, ka bijušā "Olainfarm" īpašnieka, nelaiķa Valērija Maligina mantinieces Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina vēlas pārdot sev piederošās akcijas, tāpēc pie Krastiņa vērsušies daudzu investoru pārstāvji.

Divu maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbankas meitas uzņēmumu SIA Jēkaba 2 un SIA Brīvības 38 kapitāldaļas izsolē pardotas par 2,52 miljoniem latu.

Kā informēja bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis, izsolē SIA Brīvības 38 kapitāldaļas iegādājies Dmitrijs Kalantirskijs. Šīs kompānijas kapitāldaļas tika iegādātas par 1,12 miljoniem latu. Izsoles sākumcena bija 700 tūkstoši latu.

Savukārt SIA Jēkaba 2 iegādājās SIA Vecpilsētas fonds. Kapitāldaļas tika izsolītas par 1,399 miljoniem latu. Izsoles sākumcena bija 1,379 miljoni latu. Kā liecina Lursoft informācija 100% SIA Vecpilsētas fonds īpašnieks ir uzņēmums CityCap Development LTD.

Db.lv jau rakstīja, ka SIA Brīvības 38, kam pieder telpas, kur savulaik atradās Krājbankas filiāle, izsolē iegādājies SMP Bank viens no līdzīpašniekiem Dmitrijs Kalantirskijs.

Latvijas nacionālās aviokompānijas valdes locekļiem Lailai Odiņai un Vitoldam Jakovļevam stājoties amatā bijušas attiecīgi 280 tūkstošu un 44 tūkstošu eiro lielas parādsaistības, lieciena Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē pieejamās amatpersonu deklarācijas.

airBaltic līdzšinējā operāciju vadības direktore Laila Odiņa, kas nesen tika iecelta lidsabiedrības valdē, stājoties amatā deklarējusi 280 tūkstošus eiro lielas parādsaistības, kā arī uzkrājumus 20,9 tūkstošu latu un 31 tūkstoša eiro apmērā.

Otrs airBaltic valdes loceklis Vitolds Jakovļevs stājoties amatā deklarējis parādsaistības 44,13 tūkstošu eiro apmērā, kā arī uzkrājumus 1550 latu un 10 tūkstošu eiro apmērā.

Laila Odiņa skaidrā naudā uzkrājusi divus tūkstošus latu, AS Swedbank viņa uzkrājusi 900 latus un 15 tūkstošus eiro, bet Nordea bank Finland Plc Latvijas filiālē uzkrāti 18 tūkstoši latu un 16 tūkstoši eiro.