Viena no galvenajām Rīgas pilsētas galvassāpēm, kas būtu jāsāk risināt, ir samilzusī transporta problēma; nepieciešami svaigāki dati, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā DB stāsta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja Inese Sirmā. Viņa norāda, ka svarīgi būtu iegūt aktuālus datus, uz kuriem tad varētu arī veidot secību, kādā attīstīt tālāk ar transportu saistītos projektus. Tādējādi, iespējams, pamainītos arī prioritātes. Jāmin, ka šobrīd ir noslēgusies Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam (RTP2030) publiskā apspriešana un marta beigās notiks sanāksme, kurā tiks runāts par saņemtajiem priekšlikumiem un institūciju sniegtajiem atzinumiem.

RTP2030 redakcijā minēts, ka risinājumos, ievērojot plānošanas pēctecību, tiek saglabāts līdzšinējais transporta infrastruktūras pamats, proti, ielu struktūra ar pilsētas lokiem (centra loku veido Hanzas šķērsojums, Zirņu iela, Pērnavas iela, Salu tilts un Daugavgrīvas iela; pilsētas loku veido Ziemeļu transporta koridors, Dienvidu tilts, Austrumu un Rietumu maģistrāle) un radiāliem savienojumiem, kā arī tiek saglabāta ielu kategoriju hierarhija. Tostarp saglabāts arī ilgtermiņa transporta infrastruktūras objekts Piejūras maģistrāle. I. Sirmā gan min, ka šis projekts šobrīd nav pilsētas prioritāte. Kopumā līdz ar jauno RTP2030 transporta shēma lielos vilcienos pilsētā nemainīsies, jo tā ir noteikta Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā.

Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

Rīgas plānošanas reģions izstrādās priekšlikumus pārvadājumu laika saīsināšanai ar citiem starptautiskiem transporta mezgliem Zviedrijā, Somijā un Igaunijā.

Rīgas plānošanas reģions uzsācis dalību starptautiskā projektā «Baltijas transporta loks» (Baltic Loop) ar mērķi samazināt laiku ceļošanai un pārvadājumiem starp Rīgu un citiem nozīmīgiem starptautiskiem transporta mezgliem Zviedrijā, Somijā, Igaunijā un Krievijā (Sanktpēterburga).

Projektā Rīgas plānošanas reģiona loma būs saistīta ar starptautisko transporta mezglu sasniedzamības uzlabošanu, sakārtojot transporta sistēmu un mazinot sastrēgumvietas starptautiskajā mērogā. Ceļošanas un kravu pārvadājumu laika samazināšana vienlaikus ļaus sekmēt vides mērķu sasniegšanu – ļaus samazināt CO2 emisijas trīs Centrālbaltijas reģiona koridoros, tos padarot pievilcīgus jaunu uzņēmumu piesaistei un inovāciju attīstībai.

Ukrainas kravu pārvadājumiem pie noteiktiem faktoriem ir potenciāls, intervijā aģentūrai LETA sacīja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš papildināja, ka Ukrainai ir nepieciešami gan importa, gan eksporta transporta koridori.

"Kas attiecas uz ziemeļu virzienu, kas ir Polija, Lietuva, Latvija un nedaudz arī Igaunija, tad šis koridors ir ar zemu caurlaides spēju, jo pārvadājumi ir jāveic pa trīs dažādām dzelzceļa infrastruktūrām, kurās atšķiras sliežu ceļu platumi, - Ukrainas, Polijas un Baltijas valstu," norādīja Pļavnieks.

Tāpat viņš skaidro, ka pašlaik šī transporta koridora caur Poliju veiktspēja ir aptuveni divi vilcienu pāri diennaktī, kas var šķērsot Lietuvas-Polijas robežu, papildinot, ka racionāli šo nelielo kapacitāti ir izmantot augstas vērtības preču importam, kas ir nepieciešams Ukrainas apgādei, bet tie ir maza apjoma pārvadājumi.

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā ir pieaugusi Latvijas kravu pārvadātāju interese par jauniem autopārvadājumu tirgiem un šā gada sākumā spēkā stājās Latvijas un Irānas valdības nolīgums par pasažieru un kravu starptautiskajiem autopārvadājumiem, 2016.gada 1. un 2.februārī Rīgā norisinājās pirmā Latvijas un Irānas kopējā komisijas sēde. Tās laikā tika panākta vienošanās par 300 universālo atļauju apmaiņu, kā arī Irānas delegācija iepazīstināja ar pārvadājumu organizācijas nosacījumiem savā valstī, informē VAS Autotransporta direkcija.

Kopējās komisijas sēdē tika panākta vienošanās par 300 universālo atļauju apmaiņu autopārvadājumu veikšanai, paverot iespēju pārvadātājiem veikt divpusējos, tranzīta pārvadājumus un pārvadājumus uz un no trešajām valstīm. Tikšanās laikā Ināras delegācija iepazīstināja kārtību, norēķinoties par degvielu, ārvalstu pārvadātājiem, Irānas ceļu maksām, kā arī dažādiem autopārvadājumu kontroles un organizācijas jautājumiem.

Irānas delegācija izrādījusi interesi par sadarbības iespējām ne tikai autotransporta jomā, bet arī par kravu transportēšanu, izmantojot jūras pārvadājumus. Tāpat Latvija tika aicināta pievienoties Starptautiskajam Ziemeļu un Dienvidu transporta koridoram (NSTC), kas paredzēts kravu transportēšanai, izmantojot autotransportu, dzelzceļa satiksmi un jūras pārvadājumus. Transporta koridors savieno Indijas okeānu, Persijas līci, Irānu, Kaspijas jūru, Krieviju un Ziemeļeiropu.

Topošajam Salaspils Intermodālajam loģistikas centram (SILC), kuram Rail Baltica projektā ir stratēģiski un ekonomiski svarīga nozīme, izsniegtas visas būvatļaujas un Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā saskaņots būvprojekts minimālajā sastāvā.

”Lai Rail Baltica projekta infrastruktūra izpildītu TEN-T pamattīkla funkcionālās prasības, papildus starptautiskajai un reģionālajai pasažieru satiksmei plānota moderna kravu apstrādes infrastruktūra, nodrošinot ērtu kravu pārkraušanu starp dažādiem transporta veidiem. Tādējādi Rail Baltica ekonomiskais koridors veidotu tūlītējus ieņēmumus un sniegtu ieguldījumu tautsaimniecībā. Tāpat svarīgs aspekts, ka pašreizējie ģeopolitiskie apstākļi liek nodrošināt Latvijas un Baltijas savienojamību ar Rietumeiropu, drošu un ātru kravu plūsmu ziemeļu-dienvidu virzienā,” skaidro Rail Baltica ieviesēja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.