Tirdzniecība un pakalpojumi

Iztikas minimums – 178,13 lati

Žanete Hāka, 14.10.2013

Jaunākais izdevums

Septembrī iztikas minimums sasniedzis 178,13 latus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, iztikas minimums palielinājies par 0,5 latiem, jo augustā tas bija 177,63 lati, savukārt gada laikā tas audzis par 2,25 latiem.

Septembrī pārtikas preču minimums veidoja 54,02 latus, nepārtikas preces – 61,93 latus, pakalpojumi – 55,33 latus, bet pārējie maksājumi 6,85 latus.

Jāatzīmē, ka jūnijā iztikas minimums sasniedza rekordaugstu līmeni - 180,43 latus.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka eksperti norāda, ka iztikas minimuma aprēķināšanā patlaban tiek izmantots situācijai neatbilstošs produktu grozs un jau sen bija jāmaina tā aprēķināšanas metode. Jāpiebilst, ka CSP jau 2010. gadā rosināja pārtraukt rēķināt iztikas minimumu, tomēr ideja netika īstenota un joprojām katru mēnesi tas tiek rēķināts, ņemot vērā, pēc ekspertu domām, novecojušus datus.

No 1990. gada šī struktūra nav atjaunota un papildināta ar jaunām, patēriņam būtiskām pozīcijām, piemēram, maksas medicīnas, izglītības pakalpojumiem, kā arī mobilā tālruņa, interneta rēķiniem un citiem produktiem.

Nākotnē gan situācija beidzot varētu mainīties, jo patlaban Labklājības ministrija sākusi darbu pie jauna aprēķina veikšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā iztikas minimuma patēriņa grozs vienam iedzīvotājam aprēķināts 177,63 latu vērtībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētā informācija.

Salīdzinājumā ar jūlija iztikas minimuma rādītājs samazinājies 1,22 latiem. Jūlijā aprēķinātais iztikas minimuma rādītājs bija 178,85 lati.

Šogad augustā iztikas minimuma patēriņa grozs vienam cilvēkam bija par 3,35 latiem lielāks nekā pērn augustā.

Iztikas minimuma rādītājs šogad kāpa vairākus mēnešus kopš februāra. Janvārī iztikas minimums bija 175,46 lati, februārī - 174,14 lati, martā - 176,81 lats, aprīlī - 177,44 lati, maijā - 177,9 lati, bet jūnijā rādītājs sasniedza rekordaugstos 180,43 latus. Jūlijā rādītājs samazinājās līdz 178,85 latiem, un arī augustā tas turpināja samazināties.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza saturs apstiprināts ar Ministru padomes vairāk nekā 20 gadus senu - 1991.gada aprīļa - lēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Iztikas minimums nedaudz sarucis

Žanete Hāka, 12.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembrī nedaudz samazinājies iztikas minimums, sasniedzot 179,08 latus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Iztikas minimums mēneša laikā sarucis par 0,25 latiem, jo oktobrī tas bija 179,33 lati. Gada laikā iztikas minimums pieaudzis par nepilniem diviem latiem, jo pērnā gada novembrī tas bija 177,19 lati.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka eksperti norāda, ka iztikas minimuma aprēķināšanā patlaban tiek izmantots situācijai neatbilstošs produktu grozs un jau sen bija jāmaina tā aprēķināšanas metode. Jāpiebilst, ka CSP jau 2010. gadā rosināja pārtraukt rēķināt iztikas minimumu, tomēr ideja netika īstenota un joprojām katru mēnesi tas tiek rēķināts, ņemot vērā, pēc ekspertu domām, novecojušus datus.

No 1990. gada šī struktūra nav atjaunota un papildināta ar jaunām, patēriņam būtiskām pozīcijām, piemēram, maksas medicīnas, izglītības pakalpojumiem, kā arī mobilā tālruņa, interneta rēķiniem un citiem produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iecerei jau no 2016. gada ieviest progresīvo neapliekamo minimumu maz salīdzināmu piemēru Eiropas Savienības dalībvalstu vidū , piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Par to liecina BDO Tax veiktais pētījums. «Lielākajā daļā ES valstu nav noteikts progresīvais neapliekamais minimums, proti, tā apmērs atkarībā no cilvēka ienākumu līmeņa – jo lielāks ienākums, jo mazāks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums,» pētījuma rezultātu izskaidro SIA BDO Tax nodokļu eksperts Edgars Vilnis. Viņš uzsver, ka tikai dažās ES dalībvalstīs – Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā un Spānijā – ir noteikts progresīvais neapliekamais minimums. «Tās visas, izņemot Spāniju, ir jaunās ES dalībvalstis. Daļēji tāds ir noteikts arī Dānijā, tomēr šajā valstī tiek izmantota atšķirīga pieeja neapliekamā minimuma diferenciācijai,» skaidro E. Vilnis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī iztikas minimums sasniedzis 177,44 latus, liecina Centrālā statistikas biroja dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, iztikas minimums palielinājies par 0,63 latiem, savukārt gada laikā tas audzis par 1,66 latiem.

Pagājušajā mēnesī iztikas minimums sasniedzis rekordaugstu līmeni, jo iepriekš augstākais rādītājs bija pērn jūnijā – 177,26 lati.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza vērtība tiek aprēķināta vidēji vienam Latvijas iedzīvotājam. Dzimuma, vecuma vai teritoriālajā dalījumā pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza vērtība netiek rēķināta, skaidro CSP. Tāpēc grozā ielikti gan bērnam, gan sievietei, gan vīrietim paredzēti apavi, apģērbi un citi individuālā patēriņa priekšmeti, lieko priekšmetu un pakalpojumu patēriņa vērtību eventuālā gadījumā katrs iedzīvotājs varētu izmantot atbilstoši savām personiskajām vajadzībām un ieskatiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā, salīdzinot ar aprīli, iztikas minimums nedaudz pieaudzis, sasniedzot jaunu rekordu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Iztikas minimums maijā bijis 177,9 lati, mēneša laikā pieaugot par 0,46 latiem, jo aprīlī tas bija 177,44 lati. Savukārt gada laikā iztikas minimums audzis par 1,64 latiem.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza vērtība tiek aprēķināta vidēji vienam Latvijas iedzīvotājam. Dzimuma, vecuma vai teritoriālajā dalījumā pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza vērtība netiek rēķināta, skaidro CSP. Tāpēc grozā ielikti gan bērnam, gan sievietei, gan vīrietim paredzēti apavi, apģērbi un citi individuālā patēriņa priekšmeti, lieko priekšmetu un pakalpojumu patēriņa vērtību eventuālā gadījumā katrs iedzīvotājs varētu izmantot atbilstoši savām personiskajām vajadzībām un ieskatiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnijā iztikas minimums sasniedzis 180,43 latus, kas ir augstākais līmenis kopš dati tiek apkopoti, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pagājušajā mēnesī iztikas minimums bija 177,9 lati, savukārt pērnā gada jūnijā – 177,26 lati.

Jūnijā pārtikas preču minimums veidoja 56,15 latus, nepārtikas preces - 61,82 latus, pakalpojumi – 55,52 latus, bet pārējie maksājumi 6,94 latus.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka eksperti norāda, ka iztikas minimuma aprēķināšanā patlaban tiek izmantots situācijai neatbilstošs produktu grozs un jau sen bija jāmaina tā aprēķināšanas metode. Jāpiebilst, ka CSP jau 2010. gadā rosināja pārtraukt rēķināt iztikas minimumu, tomēr ideja netika īstenota un joprojām katru mēnesi tas tiek rēķināts, ņemot vērā, pēc ekspertu domām, novecojušus datus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Nabadzības līmenis Krievijā cēlies gandrīz līdz 16%

LETA, 11.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijā 2015.gada pirmajā ceturksnī zem nabadzības robežas dzīvojuši 22,9 miljoni cilvēku jeb 15,9% no visas sabiedrības. Salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu pērn viņu skaits pieaudzis par 3,1 miljonu, ceturtdien paziņojis Krievijas Federālais Statistikas dienests.

Šāda nabadzības līmeņa celšanās skaidrojama galvenokārt ar būtisku iztikas minimuma pieaugumu, kas savukārt saistīts ar augsto inflāciju. Proti, salīdzinājumā ar 2014.gada pirmā ceturksni iztikas minimums palielinājies no 7688 līdz 9662 rubļiem.

Pagājušā gada pirmajā ceturksnī Krievijā zem nabadzības robežas dzīvoja 19,8 miljoni cilvēku.

Šā gada pirmajos trijos mēnešos Krievijā vidējie ienākumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija 25 200 rubļi mēnesī jeb 261% iztikas minimuma. Attiecīgajā laika posmā pērn tie bija 22 700 rubļi jeb 295% iztikas minimuma.

Nabadzības līmenim ir izteikti sezonāls raksturs - pēdējā ceturksnī tas ir viszemākais, jo gada nogalē tiek izmaksātas prēmijas. Tā, pagājušā gada pirmajā ceturksnī to cilvēku īpatsvars, kuri ienākumi bija zemāki par iztikas minimumu, Krievijā bija 13,8%, otrajā - 12,1%, trešajā - 11,5%, ceturtajā - 9,1%, bet kopumā visā pagājušajā gadā - 11,2%, kamēr 2013.gadā - 10,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nabadzības riskam un sociālai atstumtībai pakļauto cilvēku skaits pieaug

Inese Kalniņa - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes docente Dr.iur., 21.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā viena no aktuālām problēmām, kas laika gaitā ir tikai saasinājusies un būtiski kavē Latvijas ekonomikas attīstību, ir ienākumu nevienlīdzība un augsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars. Turklāt tas tikai turpina pieaugt. Krīzes un pēckrīzes radītās negatīvās sekas, nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai pakļaujot lielu daļu valsts iedzīvotāju, beidzot jāuztver nopietni un jārīkojas.

Šīs problēmas risināšanai jau 2010. gadā pieņemtajā Eiropas Savienības attīstības stratēģijā Eiropa 2020 tika iekļauts mērķis samazināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju skaitu, uzliekot valstīm pienākumu izvērtēt sociālās politikas efektivitāti, lai identificētu trūkumus un nepilnības.

Izvērtējot, kas pa šiem gadiem ir mainījies Latvijā, jāsecina, ka situācija ir nevis uzlabojusies, bet tieši otrādi – vēl vairāk pasliktinājusies. 2017. gada apsekojuma dati liecina, ka Latvijā bija trešais augstākais nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars ES, sastādot 23,3% no visu Latvijas iedzīvotāju skaita. 2017. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 446 tūkstoši iedzīvotāju – par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2018. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi bija zem nabadzības riska sliekšņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eiropas Parlamenta vēlēšanās sola lietas, kas nav tā kompetencē

Dienas Bizness, 15.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās startējošas partijas savās priekšvēlēšanu programmās klaji maldina vēlētājus, iekļaujot tajos solījumus EP cīnīties par lietām, kas ir tikai un vienīgi nacionālo valstu kompetencē. Visizplatītāki meli - solījumi panākt finansējuma pieaugumu kādai sabiedrības grupai, piemēram, pensionāriem vai nozarei (tipiski - izglītība un veselība), otrdien vēsta laikraksts Diena.

Diena, izpētot partiju EP priekšvēlēšanu programmu, secina, ka šajā ziņā visvairāk grēko Saeimā nepārstāvētās partijas, izņēmums ir Einara Repšes dibinātā partija Latvijas attīstībai, kurā minētais tiešām attiecas tikai uz EP.

Savukārt no Saeimā pārstāvētajām partijām, solot neizpildāmo, blefo Saskaņa un ZZS. Saskaņa sola panākt «ES sociālās dimensijas stiprināšanu un stingrāku ES normatīvo aktu izstrādi sociālajā jomā, ieskaitot minimālās algas, pensiju un pabalstu apmēru, piesaistot tos reālajam iztikas minimumam, kā arī veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, mājokļa politikas standartus». Laikraksts uzsver, ka ES līmenī netiek noteikts iztikas minimums, minimālā alga vai pensija. Tāpat EP nelemj par to, kā dalībvalstis nodrošina veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību. Tas atgādina, ka darba algu, pensiju un dažādu pabalstu apmērs ir tikai un vienīgi katras valsts kompetencē. Līdz ar to EP kandidātu solījumi cīnīties par lielākām algām vai pensijām ir vai nu nezināšana labākajā gadījumā, vai vēlētāju muļķošana ļaunākajā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Huawei" vidējās klases "P Smart" sērijas ceturtais modelis "Pro" piedāvā ekrānu bez traucēkļiem un interesantu kameras risinājumu

Jau trešo gadu pēc kārtas Ķīnas tehnoloģiju kompānija "Huawei" iesākusi, laižot klajā gados vai sirdī jaunajiem lietotājiem paredzētu "P Smart" sērijas viedtālruni. 2018.gada celmlauzim gadu vēlāk sekoja "P Smart 2019", vasarā pa vidu iespraucās "P Smart Z" ar inovatīvu izbīdāmu priekšējo fotokameru un tagad saimei pievienojas "P Smart Pro". Kādēļ gan šī vidējās klases ierīce izpelnījusies tik drīzu atjauninājumu un vai tā vispār ir pircēju uzmanības vērta?

Vidējā klase viedtālruņu tirgū ir izplūdusi visos virzienos. Tajā ražotāji pamanās iemānīt gan pablāvas ierīces, kuru galvenais trumpis ir zema cena, gan visnotaļ respektējamus produktus, kas dažās sfērās pat izaicina flagmaņus. Par spīti ambiciozajam vārdam "Pro" nosaukumā, jaunais "P Smart" ir kaut kur pa vidu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neņemot vērā skaļus strīdus un demisijas pieprasījumus, veselības un labklājības ministres turpina strādāt, bet tieslietu ministrs pamanījies nevienu nenokaitināt – DB izvērtējis, ko gada laikā paveikusi Ingrīda Circene, Ilze Viņķele un Jānis Bordāns.

Savukārt turpmākajos DB numuros varēsiet lasīt par pārējo ministru darbiem, kā arī paust savu viedokli, cik ražīgi ir strādājušas amatpersonas. Šonedēļ vērtējam izglītības, kultūras un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru paveikto – novērtēt ministrus varat šeit.

DB secina, ka padarīto darbu saraksts ministriem ir krietni pieaudzis un, tuvojoties vēlēšanām, var pieļaut, ka runas par paveikto izskanēs arvien skaļāk. Nepaveikto darbu ministriju skatījumā tikpat kā nav, jo visi esot iesākti vai atrodas izstrādes procesā. Tomēr tas, ka kaut kas tiek iesākts, nenozīmē, ka tas tiks pabeigts. Turklāt beigās rezultāts var būtiski atšķirties no sākotnēji paredzētā, tāpēc šos pasākumus iekļaujam nepadarīto darbu sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nākotnes ģimenes cena - miljons eiro

Imants Vīksne, Analītiskās žurnālistikas darbnīca 6K, speciāli DB, 01.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunas ģimenes izveidošana, triju bērnu radīšana, samērīgi ienākumi un apdomīgi tēriņi, tālredzīga parūpēšanās par gaidāmajām vecumdienām: tas viss izmaksā aptuveni miljonu eiro 20 gados.

Pie šāda slēdziena nonācis uzņēmējs Armands Sakne, četru gadu garumā liekot čeku pie čeka un ik dienu skrupulozi analizējot savas ģimenes budžetu. Šis nav utopisks birokrātiskā minimālismā veikts aprēķins. Runa ir par sabiedrības vidusslāni, kura attīstīšana ir katras labklājības valsts pamatā.

Valdības iestādes veic dažādus aprēķinus, nosakot sabiedrības minimālo vajadzību daudzumu un tā apmierināšanai nepieciešamos līdzekļus. Minimālā pensija, minimālā alga. Finansiālā pazemojuma dziļākā bedre ir valsts garantētais iztikas minimums, kas šogad paaugstināts līdz 53 eiro mēnesī, taču tas tāpat ir sešas reizes mazāks nekā summa, kas tiek uzskatīta par nabadzības riska slieksni – 330 eiro. Bet neviens cilvēks no laba prāta jau negrib iztikt ar kaut kādu abstraktu minimumu, dzīvot minimāli. Ikviens sapņo par relatīvu pārticību, un arī politiķi, gudri ekonomisti stāsta, ka Latvijas nākotne ir pārtikušās un bērniem bagātās ģimenēs jeb sabiedrības vidusslānī. Centrālās statistikas pārvaldes izpratnē runa ir par trešo un ceturto kvintiļu grupu.

Komentāri

Pievienot komentāru