Investors

Izvēlēts nākamais pasaules ietekmīgākais baņķieris

Jānis Šķupelis, 03.11.2017

Jaunākais izdevums

Priekšroka tiek dota esošā Federālo rezervju kursa turpināšanai

Šīs nedēļas otrajā pusē finanšu tirgu pāršalca ziņas, ka ASV prezidents Donalds Tramps ir izvēlējies to personu, kuru viņš virzīs nākamā ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) vadītāja amatā.

Tas ir FRS valdes loceklis Džeroums Pouels, kurš arī pirms tam aktuālajās tirgus dalībnieku aptaujās tika minēts kā pats ticamākais no visiem šī amata kandidātiem.

Tādējādi sagaidāms, ka nākamā gada februārī, ja nenotiks kaut kas negaidīts, tieši Dž. Pouels FRS šefa krēslā nomainīs Dženetu Jellenu, kura tajā būs sēdējusi tikai vienu termiņu (četrus gadus). Šis ir pirmais gadījums gandrīz 40 gadu laikā, kad ASV prezidents nelūdz tā brīža FRS vadītājam šajā amatā palikt uz vēl vienu termiņu.

Vismaz pašlaik ļoti būtiskas izmaiņas FRS politikā līdz ar tās vadības nomaiņu prognozētas netiek. Dž. Pouels tiek raksturots kā Dž. Jellenas politikas atbalstītājs. Savukārt par Dž. Jellenu zināms ir tas, ka viņa ir ekonomiku ļoti stimulējošas monetārās politikas piekritēja. Viņas laikā FRS ļoti lēzeni gan izbeigusi krīzes ēras stimulus, gan ārkārtīgi piesardzīgi (ar lielām pauzēm) sākusi iet pa likmju paaugstināšanās taciņu.

Visu rakstu Izvēlēts nākamais pasaules ietekmīgākais baņķieris lasiet 3. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Noskaidrota valstī ietekmīgākā arodbiedrība

Db.lv, 10.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS ir veicis Latvijas lielāko arodbiedrību ietekmes pētījumu, lai noskaidrotu sabiedrības vērtējumu par arodbiedrību lomu un spējām aizstāvēt savu biedru intereses, kā arī lai noteiktu ietekmīgākās Latvijas arodbiedrības un tās vadītājus.

Pētījuma rezultāti atklāj, ka Latvijā visietekmīgākā arodbiedrība, kas visveiksmīgāk aizstāv savu biedru intereses, ir Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), bet atpazīstamākā arodbiedrību vadītāja ir LIZDA līdere Inga Vanaga.

Pētījuma dati liecina: vairāk kā puse (59%) aptaujāto uzskata, ka arodbiedrības biedri kopumā ir labāk aizsargāti nekā cilvēki, kuri nav arodbiedrībā (45% — drīzāk ir labāk aizsargāti, 14% — noteikti ir labāk aizsargāti), savukārt ceturtā daļa aptaujāto (24%) norāda, ka arodbiedrības biedri kopumā nav labāk aizsargāti. 17% nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

“Pētījuma rezultāti nepārsteidz, tie drīzāk apstiprina tēzi, ka arodbiedrību loma, nozīme un ietekme Latvijā joprojām ir būtiska un visdrīzāk arodbiedrības kā savu biedru interešu aizstāvības institūcijas tuvākajā laikā nepazudīs no “sabiedrisko organizāciju kartes”. Turklāt ir vairāki spilgti arodbiedrību piemēri, kuru centienus un darbību sabiedrība pamana un novērtē un kuras, paceļot balsi, spēj sapurināt politiķus, radīt stresu ierēdņos un beigu beigās panākt saviem biedriem un visai nozarei vēlamu rezultātu,” pauž SKDS vadītājs, sociologs Arnis Kaktiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sāk spekulēt par to, kādu politiku varētu īstenot nākamais pasaules ietekmīgākais baņķieris

Pēdējo gadu laikā milzīga ietekme uz tendencēm finanšu tirgū bijusi centrālo banku darbībām un retorikai. Tādējādi mazsvarīgi nav tas, kas atrodas pie pasaules ietekmīgāko monetārās stabilitātes sargu stūres. Jau kādu laiku ASV Federālo rezervju sistēmas priekšnieka amatā ir Dženeta Jellena, kuras vadībā iestāde pārtraukusi dolāru drukāšanas programmu un sākusi palielināt procentlikmes. Tiesa gan, pastāv visai liela iespējamība, ka viņa FRS šefa amatā tomēr netiks apstiprināta uz otru termiņu (formāli termiņš viņai šajā amatā beidzas nākamā gada februārī). Daudz kas šajā ziņā būs atkarīgs no ASV prezidenta Donalda Trampa lēmuma. Tieši viņam būs jāizdomā, kuru kandidātu virzīt apstiprināšanai FRS vadītāja krēslā. Vismaz pašlaik izkristalizējušies četri minētā amata kandidāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Rungainis: Datu aizsardzības regulas ieviešana var sniegt iespēju nodarboties ar reketu

Dienas Bizness, 22.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datu aizsardzības regulas ieviešana var sniegt iespēju nodarboties ar reketu, uzskata baņķieris Ģirts Rungainis.

«Problēma ir tajā, ka jau šobrīd ir apstiprināts uzraugošās iestādes budžets un šajā budžetā ir paredzēta daudzu simtu tūkstošu soda naudu iekasēšana. Līdzīgi kā tas ir realizējies, piemēram, maksātnespējas likumdošanas gadījumā, šeit ir iespēja nodarboties ar reketu – izveidot grupu, kas sastāv no jurista, datu speciālista un vēl kādiem speciālistiem, doties pie uzņēmumiem, izaicināt uz šīs regulas neievērošanu un ar draudiem tiesāties izspiest naudu,» baņķieris Ģirts Rungainis norādīja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs», komentējot jaunās Datu aizsardzības regulas ieviešanu.

Rungainis uzskata, ka šāda situācija iespējama, jo Latvija piekopj postpadomju, nevis Rietumu praksi. Tas varētu būt redzams arī regulas ieviešanā. «Rietumu piegājiens ir tāds, ka likumdošana tiek ievērota pēc būtības. Mums ir postpadomju sistēma, respektīvi, mēs ievērojam pēc burta,» sacīja baņķieris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Kool Latvija atklāj divas jaunas stacijas

Zane Atlāce - Bistere, 08.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju degvielas tirgotāja Kool Latvija degvielas uzpildes stacijām (DUS) Augšlīgatnē un Ādažos pievienojušās vēl divas DUS – Valmierā un Sauriešos. Piektdien, 8.jūnijā tās tiek atklātas klientiem, portālu Db.lv informēja uzņēmuma valdes loceklis Sandis Šteins.

Papildus degvielas iegādei un veikalam abās stacijās būs pieejamas arī ātrās ēdināšanas iespējas – burgeri, smalkmaizītes, kafija u.c.

Db.lv jau vēstīja, ka vēl šogad iecerēts atklāt Kool stacijas Jelgavā un pie Rīgas apvedceļa Babītes novadā, netālu no Piņķiem. Uzņēmuma nākotnes plānos ir izveidot 40 veikalu tīklu Latvijā.

Pirmais Kool veikals kopā ar DUS tika atklāts pērn rudenī, Augšlīgatnē. Savukārt šogad februārī Rīgā, Kr.Barona ielā tika atvērts Kool ērtas iepirkšanās veikals bez degvielas uzpildes iespējām.

Jau vēstīts, ka piesaistot alternatīvo ieguldījumu fonda finansējumu 1,5 miljonu eiro apmērā, radīts jaunuzņēmums degvielas mazumtirdzniecībā - SIA «KOOL Latvija».

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Federālo rezervju nākamā vadītāja ēra var nebūt tik mierīga

Jānis Šķupelis, DB sadaļas Investors redaktors, 06.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušās nedēļas beigās kļuva skaidrs, ka nākamā gada sākumā, ja nebūs kādu pārsteigumu, nomainīsies pasaules ietekmīgākais baņķieris. ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) vadītāja krēslā virzīs šīs iestādes valdes locekli Džeromu Pouelu. FRS vadītāji mēdz būt vairāk vai mazāk divu veidu. Pirmais paredz tādu vadītāju, kam pašam par sevi ir ļoti stingri pieņēmumi par inflāciju un to, kur jāatrodas procentlikmēm. Savukārt otrai vadītāju grupai pieskaitāmi tie, kas mēģina rast kādu vidusceļu starp to, ko saka citas centrālās bankas valdē esošās amatpersonas. Valda pieņēmums, ka Dž. Pouels pieskaitāms pie otrās grupas.

Kopumā pasaules ietekmīgākās centrālās bankas vadības nomaiņa, visticamāk, ļoti būtiskas pārmaiņas šoreiz neatnesīs. ASV dolāru likmes tiks paaugstinātas ļoti piesardzīgi. Turklāt, ja nebūs simtprocentīgas pārliecības par šāda soļa vajadzību, likmju ceļā augšup tiks paņemts arī pa kādai pauzei. Tāpat kā līdz šim vēsturē, sagaidāms, ka ASV Federālo rezervju sistēmai ar zināmu laika nobīdi sekos arī pārējās pasaules ietekmīgākās centrālās bankas, kas īstenos līdzīgus pasākumus, ko pirms tam veikuši ASV centrālie baņķieri. Katrā ziņā šobrīd netiek gaidīts, ka Dž. Pouels būtu kāds FRS reformators vai nodarbotos ar kaut kāda veida monetārās politikas inovācijām. Tas gan nenozīmē, ka viņš būs slikts FRS vadītājs vai nebūs spiests izdomāt inovācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

BDO Latvia piedāvās norēķinus Bitcoin

Zane Atlāce - Bistere, 28.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS BDO Latvia un zvērinātu advokātu birojs BDO Law 2017.gada 1.decembrī uzsāks norēķinu pieņemšanu virtuālajā valūtā Bitcoin (BTC), informē uzņēmumā.

«BDO globālais tīkls jau šobrīd aktīvi konsultē klientus visos jautājumos, kas saistīti ar virtuālo valūtu juridiskajiem un nodokļu aspektiem, tādējādi lēmums akceptēt maksājumus ne tikai tradicionālajās valūtās, bet arī Bitcoin, nav nejaušība. Lai arī virtuālo valūtu normatīvais regulējums lielākajā daļā pasaules valstu pagaidām nav līdz galam izstrādāts, mēs ticam, ka relatīvi zemās komisiju maksas, kas tiek piemērotas darījumiem ar virtuālajām valūtām, globālā pieejamība, norēķinu ātrums un darījumu drošība nodrošinās virtuālo valūtu popularitāti ne tikai šobrīd, kad Bitcoin cena ir pārspējusi vēsturisko rekordu, bet arī tālākā nākotnē,» teic zvērinātu advokātu biroja BDO Law vadošā partnere, zvērināta advokāte Vita Liberte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc šī gada Eiropas čempionāta rīkošanas nākamgad Jūrmalā netiks sperts nākamais solis uz priekšu un Pasaules kausa etaps tur netiks organizēts, aģentūrai LETA atklāja Latvijas Volejbola federācijas (LVF) prezidents Atis Sausnītis.

Augustā Jūrmalā notika Eiropas Volejbola konfederācijas (CEV) rīkotais Eiropas čempionāta finālturnīrs, kur zeltu ieguva Riodežaneiro olimpisko spēļu vicečempioni Paolo Nikolai un Daniele Lupo no Itālijas, viņiem finālā apspēlējot pašmāju duetu Aleksandru Samoilovu un Jāni Šmēdiņu.

Pēdējo gadu laikā ar katru sezonu Jūrmalā notikuši arvien augstākas raudzes pludmales volejbola turnīri. Nākamais loģiskais solis būtu Pasaules kausa posma rīkošana, tomēr Sausnītis norādīja, ka vismaz nākamgad tas notiks. Tiesa, LVF esot pieteikusies uz Eiropas U-22 čempionāta rīkošanu.

«Šogad uz Eiropas čempionātu neieradās neviena no valsts augstākajām amatpersonām. Uzaicināti bija visi, bet uz apbalvošanu bija iekšlietu ministrs un paldies aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par piedalīšanos izlozes procesā. Tomēr Eiropas čempionāta fināls ir pašas lielākās sacensības kontinentā. Amatpersonu ierašanās ir attieksmes jautājums,» izteicās Sausnītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Filma Baņķieris ir stāsts par Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, sākot no viņa iecelšanas amatā, beidzot ar brīdi, kad viņu apcietināja.

Ansis Pūpols filmas līdzautors: «Nebija viegli saprast, kādēļ inteliģentam, cienījamu mediju apjūsmotam bankas vadītājam ar 17 000 eiro mēnešalgu pietrūka naudas. Filma ir manis paša apziņas ceļš, lai noskaidrotu, kā tas bija iespējams.»

Medijiem sniegtā informācija liecina, ka 2013.gadā KNAB, noklausoties Ilmāra Rimševiča sarunas, bija ieguvis materiālus, kas ar lielu ticamības pakāpi liecināja, ka viņš plāno ņemt kukuli. Tomēr tas neliedza ne šo kukuli saņemt, ne arī atkārtoti ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu.

Latvijas Bankas prezidenta aizturēšana un atzīšana par aizdomās turēto bija pārsteigums gan Latvijas, gan starptautiskajai sabiedrībai. Filma atklāj baņķiera līdzgaitnieku liecības par viņa darbības un amata šķautnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Babītes novada pašvaldība piešķīrusi apbūves tiesības SIA «Kool» pašvaldības īpašumā «Vēja ziedi», liecina Babītes novada pašvaldības izdevumā «Babītes Ziņas» publicētā informācija.

Apbūves tiesības piešķirtas uz 30 gadiem 0,57 ha platībā, piešķirot arī tiesības degvielas un gāzes uzpildes stacijas, veikala un ar to saistīto inženierkomunikāciju būvniecībai.

Pagaidām Latvijā ir viena «Kool» degvielas uzpildes stacijas, kas pērn vasaras beigās tika atklāta Augšlīgatnē. Tuvākajā laikā iecerēts atklāt vēl divas degvielas uzpildes stacijas un Rīgā, Krišjāņa Baronā ielā, šogad iecerēts izveidot pārtikas preču tirdzniecības veikaliņu.

«Kool Latvija» valdes loceklis Sandis Šteins iepriekš intervijā DB atklāja, ka «Kool» koncepts paredzēja sākotnēji startēt ar tirdzniecības vietām, t.s. ērtas iepirkšanās veikaliem, kam tuvākais līdzinieks būtu «Narvesen» Rīgas centrā. «Skatījāmies, ka ir tikai viens liels tirgus spēlētājs, un nav otra piedāvājuma. Gribējām startēt no Rīgas, bet, braucot šeit [Augšlīgatnē] garām, redzējām, ka te ir vieta, kuru var attīstīt,».

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas amatpersonas par ASV plāniem pret ABLV Bank zinājušas krietni pirms FinCEN paziņojuma

LETA, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas amatpersonām informācija par ASV plāniem noteikt sankcijas pret "ABLV Bank" sniegta četrus mēnešus pirms ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") attiecīgā paziņojuma publiskošanas.

Tas izriet no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pirmdien, 26.aprīlī, publiskotā lēmuma izbeigt kriminālprocesu, kurā tika izmeklētas "ABLV Bank" vadības izteiktās aizdomas, ka banku apzināti apmelojis Latvijas Bankas bijušais prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Latvijas amatpersonas šajā lietā sniegušas liecības, ka 2017.gada oktobra pirmajā pusē ASV notikušas vairākas abu valstu amatpersonu tikšanās. To laikā Latvijas pārstāvji informēti, ka ASV nāks klajā ar paziņojumu par "ABLV Bank" iesaisti naudas atmazgāšanā atbilstoši ASV Patriotu akta 311.pantam, kas faktiski nozīmētu bankas slēgšanu.

Pēc šīs informācijas saņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neveica nekādas darbības pret "ABLV Bank" jeb nesodīja banku par pārkāpumiem, bet tā dēvētajā Ziemeļkorejas sankciju lietā vienojās ar banku par administratīvā līguma noslēgšanu, kas, kā izriet no kādas Latvijas amatpersonas liecības, ASV pārstāvjiem radījis pārsteigumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Piecas globālas tendences un to nozīme Latvijas kontekstā

Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds, 11.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru, kas to veicina: plaisas pasaules kārtībā, kāda tā bija izveidojusies pēc aukstā kara, straujas klimata un tehnoloģiju pārmaiņas, pastāvīga urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes ģeogrāfiskā koncentrācija, demogrāfiskās pārmaiņas un populisms.

Tie ir tikai daži no galvenajiem faktoriem, tāpēc grūti noformulēt nākotnē gaidāmo pārmaiņu bāzes scenāriju. Tomēr ārējo vidi veido un arī turpmāk veidos vairākas ilgāka termiņa tendences, kas politikas veidotājiem ļauj izdarīt svarīgus secinājumus. Šī raksta mērķis ir aplūkot atsevišķas globālās tendences, kuras varētu ietekmēt Latviju, un piedāvāt atbilstošus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

Attīstīto valstu vidusslāņa negatīvais viedoklis par globalizāciju

Pēdējā Eiropas un ASV vēlēšanu ciklā kandidāti ar nacionālistisku noskaņojumu un negatīvu viedokli par globalizāciju guva nozīmīgu sabiedrības atbalstu vai pat tika ievēlēti amatā. Visspilgtākais piemērs ir Donalda Dž. Trampa (Donald J. Trump) ievēlēšana ASV prezidenta amatā, sabiedrībai atbalstot viņa aicinājumu īstenot nacionālistiskāku ekonomisko politiku un solījumu pārskatīt svarīgāko ASV parakstīto tirdzniecības līgumu nosacījumus. Trampa administrācija jau izstājusies no Klusā okeāna reģiona partnerības (TPP), apturējusi sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) ar Eiropas Savienību (ES), kā arī pārskata Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) noteikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku pasākumu rīkotājs - Latvijas Nacionālais kultūras centrs - ir nodrošinājies pret iespējamiem izdevumiem gadījumā, ja svētku viesi nokļūs kādā nelaimē, proti, svētku rīkotāju civiltiesiskā atbildība ir apdrošināta par 2 miljoniem eiro, otrdien vēstīja LNT rīta ziņu raidījums «900 sekundes».

Apdrošināšana, iespējams, izmaksājusi vairākus tūkstošus eiro, taču šo summu sedzis pats apdrošinātājs, jo izvēlēts kā pasākuma sponsors. Svētku atbalstītājs finanšu sektorā ir «Swedbank». «Lai izpētītu visus piedāvājumus, tika aptaujāti vairāki piedāvājumi un tika izvēlēts pat ne izdevīgākais, bet piemērotākais. Pēc tam gala piedāvājums tika skatīts ļoti cieši sadarbībā ar mums kā rīkotājiem, lai tas precīzi atbilstu mūsu vajadzībām. Līdz ar to mēs uzskatām, ka izvēlēts un nodrošināts atbilstošākais pakalpojums,» saka Dziesmu un deju svētku pārstāve Inga Vasiļjeva.

Obligātā civiltiesiskā apdrošināšana paredz, ka apdrošinātājs sedz svētku apmeklētājiem dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu izdevumus, kas saistīti ar ārstniecību, pārejošu darba nespēju, darba spējas zaudējumu, nāvi. Papildu apdrošinātājs ir parūpējies arī par dalībniekiem, apdrošinot to dzīvību un traumas, piemēram, lūzumus, mežģījumus, kur summa vienam apdrošinātajam ir 5000 eiro. Tomēr jāņem vērā, ka apdrošinātājs nesegs izdevumus, ja notiks saindēšanās ar pārtiku, būs vēlme ārstēt slimības vai labot zobus, aprūpēt iekaisumus vai cīnīties ar hronisku nogurumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pasaules hokejs Latvijā — pārbaudījums sporta organizācijas nozarei

Db.lv, 07.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā notikušajā pasaules čempionātā aizvadītas izslēgšanas turnīra pēdējās spēles un noskaidrots čempions.

Par gada nopietnāko izaicinājumu Latvijas sporta dzīvē tika diskutēts jau pirms čempionāta izdevniecības “Dienas Bizness” organizētajā tiešraides konferencē “Pasaules hokejs Latvijā”.

Jau ziņots, ka Rīgā notikušajā pasaules čempionātā zelta medaļas izcīnīja Kanādas hokejisti. Čempionātu pavadīja arī politiski notikumi, un par turnīra tehnisko organizāciju saņemtas uzslavas.

Latvija uzņēmās rīkot līdz šim nebijušu pasaules čempionātu, kuru var uzskatīt par vienu no lielākajiem šā gada sporta notikumiem. Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar Pasaules čempionāta hokejā 2021 oficiālo partneri “BITE Latvija” un Latvijas Hokeja federācijas oficiālo atbalstītāju “OPTIBET” pirms čempionāta rīkoja tiešraides konferenci “Pasaules hokejs Latvijā”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu pasaulē gandrīz katru jaunu dienu nākas dzirdēt par dažādiem influenceriem, kas, atspoguļojot daļu savas dzīves internetā, cita starpā reklamē produktus un no tā attiecīgi nopelna.

Pirms laika pasaules miljardieru bariņam pievienojās, piemēram, influencere/kosmētikas nozares pārstāve Kailija Džennere. Var ironizēt – tam, ko saka un dara populārākie influenceri, ir gandrīz tikpat liela ietekme kā kādu pasaules kārtības noteicēju ziņojumiem.

Tradicionālā izpratnē ierasts, ka šādi influenceri ir pavisam reāli cilvēki. Tiesa gan, tehnoloģijām attīstoties, tas var arī nebūt akmenī kalts. Proti, arī šajā jomā var runāt par robotizāciju un to, ka līdztekus reāliem cilvēkiem-influenceriem darbojas arī šādi virtuāli personāži.

Turklāt “Bloomberg” izpētījis, ka šādi ar datoru radīti virtuāli influenceri ir pietiekami populāri un saviem īpašniekiem var nopelnīt miljonus. Citiem vārdiem sakot, tiek izveidotas virtuālas personības, kurām piemīt daudz maz reālistiskas cilvēku īpašības, rakstura iezīmes un personība. Attiecīgi pie šādu tēlu uzturēšanās strādā veselas komandas, kas ar to nopelna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EM: Šogad apstrādes rūpniecības ražotāju cenas būs augstākas nekā 2016.gadā

Žanete Hāka, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad apstrādes rūpniecības ražotāju cenas būs augstākas nekā 2016.gadā, prognozē Ekonomikas ministrijas eksperti.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017.gada jūnijā-septembrī, salīdzinot ar aprīli-jūniju, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 1,1%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai tās palielinājās par 1,5%, bet eksportētajai produkcijai – par 0,8 %. Kopumā šī gada deviņos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 3,3%, kas ir straujākais kāpums šajā periodā kopš 2011.gada.

Kopumā šī gada deviņos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā vietējā tirgū realizētai produkcijai pieauga par 4,1%, bet eksportētajai produkcijai pieauga par 3 %. Nozaru griezumā šī gada deviņos mēnešos ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums bijapārtikas produktu ražošanā – par 6,2%, kokapstrādē – par 4,4%, elektrisko iekārtu ražošanā – par 5,8%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 2,8% un gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 2,2%. Ražotāju cenu pieaugumu pārtikas produktu ražošanā būtiski ietekmēja cenu kāpums vietējā tirgū realizētajai produkcijai. Jāatzīmē, ka nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā lielāka ietekme bija cenu kāpumam eksportētajai produkcijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ETF uzplaukums nu tiek vainots pie tā, ka mazinās kompāniju vēlme savstarpēji konkurēt.

Ja jāmeklē, kur un kā ieguldīt, tad bieži vien pievilcīgs veids ir tā saucamo biržā tirgoto fondu (ETF) iegāde. Tie seko kādam noteiktam tirgus indeksam un kopē tā guvumus. Šie indeksi var būt visai specifiski, lai gan pašas populārākās investīcijas ir tādos ETF, kas mēģina atkārtot kāda ļoti populāra kopējā tirgus indikatora sniegumu, piemēram, ASV akciju Standard & Poor’s 500 veikumu. Šāda investēšana bieži tiek reklamēta kā vieglāka padarīšana, jo, iegādājoties šādus milzīgus ETF, daudz greizi nenošausi, jo no kopējā tirgus neatpaliksi. Tāpat šādiem fondiem mēdz būt būtiski zemākas pārvaldīšanas maksas.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē ne vien norises kaimiņvalsts iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Tēma tiek turpināta ar ieskatu kāda ietekmīga baltkrievu uzņēmēja darbībā.

Iepriekšējā publikācija šeit.

Baltkrievija ir necaurredzama valsts, kurā daudzu tās vadošo biznesmeņu biogrāfija ir miglā tīta. Šī vispārzināmā patiesība attiecināma arī uz vienu no šajā zemē visbagātākajiem cilvēkiem – Pāvelu Topuzidi. Ļoti daudz kas liecina, ka šī miljonāra panākumu galvenais noslēpums ir prasme ilgstoši uzturēt labas attiecības ar pašreizējo valsts vadītāju Aleksandru Lukašenko un varas eliti.

Topuzidis sen iekarojis un notur iespaidīgas pozīcijas uzreiz divās ekonomikas nozarēs – tabakas un mazumtirdzniecības sektorā. Turklāt pirmajā no tām galvenais Topuzidim līdzās esošais individuālais spēlētājs ir Aleksejs Oleksins, kuru šogad ES pakļāva sankcijām. Taču Topuzidim ir izdevies veikli izvairīties no sankcijām. Savukārt hipermārketu ķēžu sektora izaugsmes sākumposmā nozīmīga Topuzidim blakus esoša figūra bija neviens cits kā Jurijs Čižs, kuru ilgu laiku uzskatīja par Lukašenko visvairāk pietuvināto uzņēmēju – līdz 2012. gadā pret Čižu vērstajām ES sankcijām un krišanai nežēlastībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijas lietoto auto tirgus ir vismazāk caurspīdīgākais Eiropā

Db.lv, 15.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lietoto auto tirgus ir vismazāk caurspīdīgākais Eiropā, noskaidrots automašīnu vēstures atskaišu izveides platformas "carVertical" veiktajā pētījumā.

Katrai Eiropas valstij ir līdzīgas problēmas, sākot no viltota nobraukuma, slēptiem bojājumiem vai arī novecojoša pieejamā autoparka, kas pasliktina izredzes iegūt kvalitatīvu auto. Lietoto automašīnu tirgū bieži vien novērojamas nopietnas caurspīdīguma jeb pārredzamības problēmas. Situācijas nopietnība katrā Eiropas daļā ir nedaudz citādāka, kas izskaidrojams ar valstu ekonomisko situāciju un reģionālajām īpatnībām.

Latvija "carVertical" tirgus caurspīdīguma indeksā no 23 izpētītajām valstīm ierindojas pēdējā vietā, norādot uz potenciāli satraucošu situāciju lietotu automašīnu tirgū. Valstī ir augsts īpatsvars bojātu mašīnu, kas ilgtermiņā pircējiem var likt ieguldīt aizvien vairāk līdzekļu to remontā un uzturēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Kool Latvija gatavojas atklāt DUS Valmierā un Sauriešos

Zane Atlāce - Bistere, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmierā atklāšanai gatavojas Kool Latvija degvielas uzpildes stacija (DUS), novēroja Db.lv. Uzņēmuma valdes loceklis Sandis Šteins apstiprina, ka jaunā stacija pašlaik ir nodošanas procesā un kopā ar ērtas iepirkšanās veikalu to iecerēts atklāt jūnija sākumā.

Arī šeit, tāpat kā Kool stacijās Augšlīgatnē un Ādažos, papildus degvielas iegādei un veikalam būs pieejamas ātrās ēdināšanas iespējas – burgeri, smalkmaizītes, kafija u.c.

Nodošanas stadijā ir arī Kool stacija Sauriešos. Vēl šogad iecerēts atklāt Kool stacijas Jelgavā un pie Rīgas apvedceļa Babītes novadā, netālu no Piņķiem. DB jau vēstīja, ka uzņēmums nākotnē vēlas izveidot 40 veikalu tīklu Latvijā. Pirmais Kool veikals kopā ar DUS tika atklāts pērn rudenī, Augšlīgatnē.

Jautāts par pirmās stacijas un veikala Rīgā, K.Barona ielā panākumiem, S.Šteins atzīst, ka sākotnējie plāni un aprēķini izpildīti ar uzviju, klientu esot krietni vairāk nekā sākotnēji plānots. Veikalam Barona ielā plānu izpilde esot nedaudz piezemētāka, savukārt pārdotās degvielas apjomi Līgatnē krietni pārsniedz ieceres, arī veikalā apgrozījums esot divas reizes lielāks, nekā plānots. Tas stiprinot pārliecību, ka izvēlēts īstais ceļš. Tiesa, konkurentu asā reakcija gan esot bijis pārsteigums – atverot jaunu Kool staciju, novērots, ka mikrorajona apkārtnē konkurenti ļoti strauji samazinājuši cenas. «Iespējams, tas nozīmē, ka daļa viņu klientu pārnāk pie mums. Katrā ziņā konkurentu reakcija bija tiešām ļoti asa,» secina S.Šteins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Latvijas pārstāvis piedalīsies lielākajā jauno līderu sanāksmē ANO vēsturē

Db.lv, 22.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Global Shapers Riga Hub biedrs izvēlēts no 7000 jauniešiem dalībai ANO Jaunatnes klimata samitā Ņujorkā

Oto Davidovs tika izvēlēts kā viens no 100 jauniešiem, kuri pieteicās apmeklēt Jaunatnes klimata samitu un kuriem tika dota ANO «Zaļā biļete». Šie jaunieši ir apliecinājuši apņemšanos risināt klimata pārmaiņu jautājumus un pierādīt līderpozīcijas šo risinājumu virzīšanai un izpildei globālā mērogā.

Papildu darba pienākumu veikšanai Baltic International Bank korporatīvo finanšu pārvaldes vadītāja lomā, O. Davidovs ir arī Global Shapers Riga Hub līdzdibinātājs. Global Shapers ir Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) aizsākta iniciatīva ar mērķi veicināt jauniešu vecumā no 20 līdz 29 gadiem iesaisti sociāli ekonomiskajos procesos, veidojot un uzlabojot dzīvesvidi. Kopā ar saviem komandas biedriem O. Davidovs strādā pie projekta, lai uzlabotu vietējo mazo un vidējo uzņēmumu korporatīvās ilgtspējas praksi, jo īpaši, pievēršoties uzņēmumu «oglekļa pēdas» ietekmei uz vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Filmu studija Mistrus Media dod iespēju ikvienam interneta lietotājam kā Latvijā, tā ārzemēs bez maksas noskatīties trīs studijā veidotas filmas: dokumentālo filmu par Alvi Hermani «Vairāk nekā dzīve», dokumentālu stāstu «Pasaules skaņa» par mūzikas rašanās noslēpumu Māra Sirmā un kora «Kamēr..» izpildījumā, kā arī izklaidējošu spēles īsfilmu visai ģimenei «Gūtenmorgens un trešā acs», kurā lomas atveido Jaunā Rīgas teātra aktieri Kaspars Znotiņš, Ģirts Krūmiņš, Andris Keišs un Elita Kļaviņa. Filmas skatāmas studijas Vimeo kontā līdz 2018. gada 8. janvārim.

Režisoru Dāvja Sīmaņa un Ginta Grūbes dokumentālā filma «Pasaules skaņa» (2010) vēsta par mūzikas rašanās noslēpumu, ko iedvesmojis viens no pasaules labākajiem koriem «Kamēr..» un diriģents Māris Sirmais. Filmā poētiski dokumentēta unikālā sadarbības projekta «Pasaules Saules dziesmas» veidošana, Mārim Sirmajam uz kopīgu radošu darbu Latvijā aicinot 17 komponistus – Giju Kančeli no Gruzijas, Džonu Taveneru no Lielbritānijas, Džonu Luteru Adamsu no ASV, Ko Matsušitu no Japānas, Leonīdu Desjatņikovu no Krievijas, Dobrinku Tabakovu no Bulgārijas un citus.

Savukārt Ginta Grūbes filma «Vairāk nekā dzīve» (2014) ir dokumentāla liecība par teātra režisora Alvja Hermaņa darba metodi, izsekojot izrādes «Vectēvs» tapšanai Jaunajā Rīgas teātrī, «Senču asiņu balss» Minhenes Kamerteātrī un «Ķelnes afēra» Ķelnes teātrī. Filma ļauj ielūkoties Hermaņa darba stilā, kura pamatā ir režisora un viņa aktieru kolektīvais uzdevums meklēt atbildi uz jautājumu, vai īstā dzīve ir interesantāka par tās transformāciju teātrī, un uzzināt, kāpēc režisors nolemj atteikties no paša radītās teātra metodes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Francijas futbola izlase otro reizi vēsturē kļūst par pasaules čempioniem

LETA, 16.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas futbola izlase svētdien Krievijā otro reizi vēsturēizcīnīja Pasaules kausu.

Turnīra finālmačā Francijas futbolisti «Lužņiku» stadionā Maskavā ar 4:2 (2:1) uzvarēja Horvātijas valstsvienību.

Šī mača rezultātu 18.minūtē atklāja Francijas izlase, jo pēc tās standartsituācijas bumbu ar galvu savos vārtos raidīja horvātu uzbrucējs Mario Mandzukičs. Savukārt desmit minūtes vēlāk Horvātija panāca neizšķirtu, kad izcēlās Ivans Perišičs, bet 38.minūtē Francijas labā 11 metru soda sitienu realizēja Antuāns Grīzmans, atkal vadībā izvirzīdams francūžus. Pirmais puslaiks noslēdzās ar 2:1 par labu francūžiem.

Otrajā puslaikā Francija pamanījās izvirzīties vadībā ar 4:1, kad pa vārtiem guva Pols Pogbā un talantīgais Kilians Mbapē, tomēr 69.minūtē Mandzukičs pēc rupjas franču vārtsarga Igo Lorī kļūdas vienus vārtus atguva. Rezultāts pēc tam gan vairs nemainījās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Stāsts par biksēm, kas izmainīja pasauli

Db.lv, 27.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kinoteātrī Forum Cinemas nosvinēta Staņislava Tokalova un Jura Kursieša režisētā seriāla “Padomju džinsi” pirmo divu sēriju pirmizrāde.

“Padomju džinsi” ir stāsts par biksēm, kas izmainīja pasauli, un tas būs skatāms kinoteātros visā Latvijā no 1. marta.

Seriāla scenāriju rakstīja Staņislavs Tokalovs, Teodora Markova un Valdemars Kalinovskis, balstoties uz trim patiesiem stāstiem. “Padomju džinsi” ir traģikomisks stāsts par brīvdomātājiem un konformistiem, par attiecībām un izvēlēm, par robežu un pasaules atvēršanos. Un par biksēm, kas izmainīja pasauli! Septiņdesmito gadu izskaņā – laikā, kad visā PSRS ir izvērsta pati sīvākā propaganda pret rietumu kultūru – kādā Latvijas psihiatriskajā slimnīcā kvēls rokmūzikas fans ir izveidojis veiksmīgu un nelegālu pagrīdes džinsu ražotni.

Komentāri

Pievienot komentāru