Jaunākais izdevums

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Bet kā vērtējat tieši šo Trampa un Putina tikšanos?

Sākotnēji visi par šo tikšanos bija ļoti piesardzīgi – gan Eiropas Savienības politiķi, gan politiķi Latvijā, gan pašā ASV. Taču gala rezultātā tomēr ir šis optimisms. Jo ir ļoti svarīgi, ka šādas sarunas notiek un prezidenti kā cilvēki savā starpā sarunājas. Apmainīšanās ar dažāda veida vārdiskām «laipnībām» un ekonomiskajām sankcijām ne pie kā laba nenoved. Līdz ar to tas ir ļoti pozitīvs solis, ka ir uzsākušās sarunas starp ASV un Krievijas prezidentiem un nav apstiprinājušās skeptiķu versijas, ka tas varētu būt kaut kāds mūsu drošības apdraudējums, jo par mums sarunu vispār nav bijis, vismaz cik tas ir publiskajā telpā izskanējis. Jāņem vērā, ka šīs sarunas ir tikai pirmais solis, tikai pats sākums, kā teica pats ASV prezidents, un cerams, ka nākotnē šīs sarunas pastāvīgi attīstīsies pozitīvā gaisotnē. Cerams, ka ar laiku arī ekonomiskās nesaskaņas starp ASV un Krieviju tiks nogludinātas. Tas, protams, nāks par labu mūsu uzņēmējiem un visai Latvijas ekonomikai kopumā.

Vai nav zīmīga ASV un Krievijas prezidentu tikšanās vieta – Somija?

Somijas prezidents Donalda Trampa un Vladimira Putina tikšanās organizēšanai atvēlēja savu prezidenta pili. Tas ir ļoti pozitīvi, ka šī tikšanās notika Baltijas reģionā un konkrēti - Somijā. Somija ļoti ātri divu nedēļu laikā spēja noorganizēt šo tikšanos tehniski. Tas ir cienījami un nav maznozīmīgi.

Vai var nepamanīt, ka ievērojami atšķiras Baltijas valstu un Somijas politika attiecībā pret Krieviju?

Somijas un Baltijas valstu politika atšķiras gan retorikā, gan dziļākā politiskā līmenī. Tāpēc nevar nepamanīt, ka Somijai nav tādu ekonomisko pārrāvumu sadarbībā ar Krieviju, nav radīti šķēršļi tranzītā. Protams, ka kopējo sankciju ietvarā ir cietusi arī Somija. Taču transporta jomā, tranzītā Somijas sadarbība ar Krieviju ir ļoti laba un virzās uz priekšu. Arī Trampa un Putina tikšanās dos labumu tieši Somijas ekonomikai. Tas ir svarīgi, ka šeit ir tikušies ASV un Krievijas prezidenti un viņi ir tikušies arī ar Somijas prezidentu. Tas ir labs signāls uzņēmējiem – izvēlēties tieši Somiju par «tiltu starp Austrumiem un Rietumiem». Somijai tas ir ļoti izdevīgi.

Vai Latvijas politiķiem nevajadzētu jau tuvākajā nākotnē pārņemt tieši Somijas sekmīgo pieredzi sadarbībā ar Krieviju?

Noteikti vajadzētu papētīt Somijas pieredzi. Attiecības ar Krieviju nav tikai politiskās retorikas jautājums, tas ir arī ekonomiskā izdevīguma jautājums. Svarīgi ir tarifi, nosacījumi ostās, konkrēti nosacījumi likumdošanā, banku jomā. Politiķiem ir jāskatās, kā šos jautājumus risina Somija, kā tos risina pat Lietuva. Pat neskatoties uz retoriku, kravu apgrozījums Lietuvas ostās nesamazinās un ekonomiskā sadarbība notiek. Ne tikai politiķiem, arī ierēdņiem, kas nosaka tarifus, un transporta jomas uzņēmējiem vajadzētu pavērot gan somus, gan lietuviešus un pamācīties no mūsu kaimiņiem.

Publiskajā telpā ir izskanējuši pārmetumi, ka jūs kā politiķis, nomainot partiju, esat mainījis viedokli jautājumā par dzelzceļa elektrifikāciju. Tā ir?

Mans viedoklis par dzelzceļa elektrifikāciju nekad nav mainīts, un tas nekad nav bijis citāds. Viedoklis ir tāds: ja Latvijā veikt dzelzceļa elektrifikāciju, tad tam ir divi galvenie nosacījumi. Pirmais - dzelzceļa elektrifikācija ir jāveic pilnā garumā no punkta «A» līdz punktam «B», tas nozīmē - no valsts robežas līdz ostai. Tātad no Indras robežstacijas, ja runājam par Baltkrievijas virzienu, līdz Rīgas ostai, nevis no Daugavpils, kas ir 50 kilometrus no robežas, līdz Šķirotavas stacijai pie Rīgas robežas. Un tad pa Rīgu pārvietosies ar dīzeļvilcieniem, smirdinot gaisu? Otrais - lai neciestu uzņēmēju un ekonomikas intereses kopumā, proti, ja mēs nepalielinām tarifu. Tie ir divi galvenie nosacījumi, pie kuriem ir jābūt veiktai dzelzceļa elektrifikācijai. Ja šie nosacījumi tiek izpildīti, elektrifikācija ir jāveic, garantējot, ka tarifi nepalielinās, bet tieši otrādi – samazinās. Šodien nedz ministrija, nedz Latvijas dzelzceļš negarantē, ka elektrifikācija tiks veikta pilnā maršrutā. Ja elektrifikācija tiek veikta pa posmiem, no Daugavpils līdz Šķirotavai, tad no Daugavpils līdz Indrai ir vienreiz jāpārkabina lokomotīve, tad tā ir jāpārkabina vēlreiz Šķirotavā un ar dīzeļlokomotīvēm jātransportē krava uz ostu. Tas ir dārgi, neizdevīgi, un kur tad te ekoloģiskais ieguvums? Ja tieši Rīgā ar dīzeļlokomotīvēm turpinās piesārņot gaisu? Esmu skeptisks par šādu nepilnīgu pieeju elektrifikācijas īstenošanā, savukārt, ja dzelzceļa elektrifikācija ir ekonomiski pamatota un izdevīga arī no loģistikas viedokļa, tad es neesmu pret to.

Latvijā kā aksioma tiek pieņemts tas, ka attiecībās ar Krieviju mēs neko nevaram darīt. Lai gan mums tepat blakus ir faktiski kaimiņvalsts Somija, kas pilnīgi citādi darbojas attiecībās ar Krieviju. Domāju, ka ASV prezidents izvēlējās Helsinkus par tikšanās vietu ar Krievijas prezidentu, parādot, kādai politikai dod priekšroku. Kā jūs domājat, vai mēs varam veidot tādas attiecības ar Krieviju kā Somija?

Mēs to noteikti varam. Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums noteikti ir iespējas nebūt tik agresīviem, kādi esam bijuši līdz šim. Mēs daudz ko esam aizbiedējuši ar savu agresīvo uzvedību. Mēs nevaram tikai ekonomiski sadarboties, mums jārēķinās ar politisko attieksmi pret Krieviju. Ekonomiski mēs esam ļoti atkarīgi. Varbūt zivju konservus mēs varam pārdot arī kaut kur Rietumos, bet tranzītu mēs nevaram pārkārtot, jo mēs nevaram mainīt ģeogrāfiju. Mēs esam kaimiņvalsts, un mūsu ostas ir izmantotas simts gadus. Iekams viņi uzbūvēs savas ostas un atteiksies no mums, mums nav, kur diversificēt Krievijas kravas. Ja mēs neko nedarām, tad Krievijas tranzītu esam pazaudējuši. Un tādā gadījumā mēs savu izdevīgo ģeogrāfisko pozīciju dažādu politisku strāvojumu dēļ esam pazaudējuši. Tā ir lielākā problēma - politika. Protams, arī ekonomiskā puse ir svarīga. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas uzņēmēji vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši. Piemēram, minerālmēslu terminālis Rīgas ostā joprojām strādā. Un ļoti veiksmīgi strādā tāpēc, ka tas ir ražotāja vai kravu īpašnieka īpašumā. Tā ir ar Krieviju. Ja mēs gribam tranzīta nozari pazaudēt pavisam, tad, protams, varam pateikt, ka nerunāsim ne ar Krieviju, ne Baltkrieviju. Mēs runāsim tikai ar Indiju un Ķīnu. Tikai es nekādi nesaprotu, kādā veidā šīs kravas no turienes līdz Latvijai nonāks, ja attiecības ar Krieviju būs pilnībā sabojātas.

Diez vai satiksmes ministrs kaut ko varēs uzlabot attiecībās ar Krieviju, ja, teiksim, ārlietu ministrs turpinās darboties pretī jebkādai ekonomiskai loģikai. Arī, Baltijas valstu prezidentiem tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, izskanēja šīs lielvalsts vadītāja frāze, ka tikai ļoti stulbs cilvēks var nevēlēties uzlabot attiecības ar Krieviju. To laikam līdz galam šeit nesadzirdēja?

To laikam nesadzirdēja, jā. Bet paskatieties uz Somiju! Ekonomiskā sadarbība ar Krieviju ir lieliska. Retorika ir daudz piezemētāka, un ekonomiskā sadarbība notiek. Mums nekādā gadījumā nevajag kā valstij zaudēt savas vērtības un savu politisko nostāju. Bet mums vajag padomāt par jautājumiem, kas ir abpusēji ekonomiski izdevīgi. Ir starpvaldību komisija, ko no mūsu puses un no Krievijas puses vada satiksmes ministri. Tā ir ideāla platforma, lai attīstītu ekonomiskās saites. Arī tas netiek izmantots. Nesen pa ilgiem laikiem ir notikusi šī Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas sēde. Bet tur nav nekāda uzlabojuma. Visas satiksmes ministra vizītes pagaidām es varu nosaukt par tūrismu. Vai tā ir Indija, Irāna vai Ķīna, vai pat Baltkrievija un Krievija – nekas tālāk par vārdiem tur nenotiek. Nenotiek nekādas reālas pozitīvas pārmaiņas. Tieši tāpēc, ka šīs satiksmes ministra vizītes ir nekas vairāk kā politiskais tūrisms. Ja nav satiksmes ministra atbalsta, Latvijas dzelzceļš, protams, nevar jautājumus atrisināt, jo nav atbalsta, tajā skaitā politiskā. Tāpēc es uzskatu, ka Latvijas dzelzceļš zināmā mērā ir padarīts par ķīlnieku. Viņiem ir jāizdara neiespējamais. Viņi tiek iemesti tur, kur viņi nevar peldēt, sakot: peldi! Bez politiskā un arī finansiālā atbalsta. Premjers, satiksmes ministrs un finanšu ministrs ir vienas partijas pārstāvji. Viņiem ir visas iespējas vienoties Latvijas dzelzceļa atbalsta jautājumā. Taču acīmredzot kopējas nostājas nav. Neizskatās, ka augstākā līmeņa politiskā vadība būtu ļoti aktīva – nedz dzelzceļa elektrifikācijas, nedz Rail Baltica, nedz kādā citā ar transportu saistītā jautājumā. Ja nav politiskā atbalsta, tad otrā līmeņa ierēdņi kā Latvijā, tā Briselē redz, ka politiskās vilkmes nav. Un, ja tās nav, jebkurš jautājums tiek muļļāts. Ir jautājumi, kuros ierēdņi lēmumus pieņemt nevar, un vēl jo vairāk Latvijas dzelzceļš, jo uzņēmums ir izpildītājs. Ne valdības vadītājam, ne satiksmes ministram Uldim Augulim nav skaidra redzējuma par tranzīta nozares attīstību, tāpēc arī valda šis haoss, neizpratne un neziņa.

Publiskajā telpā ir ļoti pretrunīgas ziņas par kravu apjomu tranzīta nozarē – no vienas puses, skan runas par traģisku situāciju, no otras puses, Latvijas dzelzceļš saka, ka šobrīd kravu ir tik daudz, ka ir grūtības visas pat pieņemt. Kā ir patiesībā?

Traģisks notikums būtu, ja būtu nulle tonnas. Tomēr, ja skatās ilgākā laika griezumā, tad šie pirmie četri mēneši ir zemākais pārkrauto kravu apjoms – gan dzelzceļā, gan ostās – pēdējo desmit gadu laikā. Traģiski tas vēl nav, bet tuvu tam. Ja skatāmies pagājušo gadu, tad kopā Latvijas dzelzceļā ir pārkrautas 47 miljoni tonnas kravu. Tas ir gandrīz par 30% mazāk nekā «ziedu laikos», kas bija pirms trīs četriem gadiem, kad šis apjoms bija lielāks. Ko tas nozīmē? Varbūt kāds domā: kas tad tur - 47 miljoni vai 60 miljoni, kāda tur liela starpība? Jāuzsver, ka tranzīta nozare mūsu valstī dod gandrīz 10% no iekšzemes kopprodukta. Tā ir noteikta masa, kas ienāk nodokļos, ar ko tiek finansētas valsts vajadzības. Tranzīta nozare nodarbina milzīgu cilvēku skaitu. Latvijas dzelzceļā vien, proti, dzelzceļa jomā, visos dzelzceļa uzņēmumos kopā, strādā ap 18 tūkstošiem, bet Latvijas dzelzceļā - ap 11 tūkstošiem cilvēku. Dzelzceļš ir viens no labākajiem un pievilcīgākajiem darba devējiem, ar lielām vidējām algām, ar visām sociālajām garantijām. Tur nav nekādu aplokšņu algu vai cita veida maksājumu. Ar šo algu Latvijas dzelzceļā cilvēki nodrošina iztiku savām ģimenēm un nodrošina arī uzkrājumus sociālajām vajadzībām, sociālo budžetu. Latvijas dzelzceļš viens pats samaksā 80 miljonus nodokļos katru gadu. Tā ir milzu summa, tas ir liels līdzekļu apjoms. Taču tranzīts nav tikai sliedes un dzelzceļnieki. Tās ir ostas, loģistikas kompānijas, stividori. Tā ir milzīga nozare. Paskatāmies, cik Rīgas Brīvosta aizņem teritorijas no Rīgas, cik Ventspils Brīvosta ir no Ventspils! Diemžēl kravu kritums ir, un pie noteikta apjoma šo kravu kritumu vairs nevarēs amortizēt no iekšējām rezervēm.

Kā šo pašreizējo kravu kritumu ir iespējams kompensēt?

Man liekas - tā ir liela māžošanās, apceļot visu Āziju un meklēt kravas Indijā, Irānā vai Ķīnā. It kā tas būtu mūsu glābiņš! Pirmkārt, vajag saprast, ka mums nav robežu ne ar vienu no šīm valstīm, un, ja Krievija gribēs, tā ar saviem tarifiem šo tranzītu vēl nesākušos apturēs. Līdz ar to tas mums nebūs nekāds glābiņš. Otrkārt, dzelzceļa infrastruktūras maksas ir par tonnām. Ir milzīga starpība, vai 40 vilcieni dienā vai viens vilciens dienā. Šis viens vilciens dienā nespēs izvilkt tās izmaksas, kas ir visai dzelzceļa infrastruktūrai. Šie infrastruktūrai vajadzīgie miljoni ir jāsavāc, vai tos savāc no 40 vilcieniem dienā vai no viena vai diviem vilcieniem. Ja kravu apjoms kritīsies vēl vairāk, tarifs būs jāceļ tādā apjomā, kas kļūs nepanesams arī konteineru pārvadātājiem. Jo neatkarīgi no tā, cik vilcienu ir dienā, proti, 40, 20 vai pieci, visas pārbrauktuves ir jāuztur, visa infrastruktūra ir jāuztur, sliedes ir jāremontē, visas signalizācijas ir jāuztur. Visa šī Latvijas dzelzceļa infrastruktūra strādā. To nevar samazināt un pateikt: dzelzceļa pārbrauktuves strādās no sešiem līdz astoņiem, bet pārējā laikā tās nestrādās. Tas nav iespējams.

Tad ko ir iespējams darīt, lai kravu apjomu saglabātu?

Labi, pieņemsim, ka ar Krieviju neko nevar darīt, jo tā kravu apjomu pārceļ uz savām ostām. Bet ir Baltkrievija! Cilvēki mīļie, kāpēc nestrādājam ar Baltkrieviju? Tādas iespējas! Premjers bija Baltkrievijā un tikās ar valsts augstākajām amatpersonām. Kāpēc no šīs vizītes nav nekāda «sausā atlikuma»? Kāpēc Baltkrievija palielina savus tranzīta apjomus caur Klaipēdu, bet uz Latviju šos apjomus samazina? Paskaidrošu. Mēs arī parlamenta vizītes laikā bijām Baltkrievijā. Un pirmais jautājums bija dzelzceļa tarifs. Baltkrievi teica: samaziniet mums tarifu vismaz līdz Lietuvas līmenim! Ko mēs izdarījām? Palielinājām tarifu no šī gada par 7%. Līdz ar to sapņi par Lielo akmeni ir izsapņoti. Dzelzceļš tarifu paaugstināja situācijā, kad krīt kravu apgrozījums un Latvija kļūs aizvien nepievilcīgāka, krievi pārvācas uz savām ostām, bet baltkrievi meklē alternatīvas caur Klaipēdu. Lai mēs dabūtu to pašu naudas masu, Latvijas dzelzceļš vienkārši palielina tarifu. Tas ir absurds. Ja vēl kritīsies kravas, mēs vēl palielināsim tarifu? Tā mēs drīz dabūsim nulli, jo cilvēkiem jau tāpat ir dārgi, bet vēl tiek palielināts tarifs.

Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kur valsts nepiedalās dzelzceļa infrastruktūras maksas līdzfinansēšanā. Vai tas nav šīs augstās infrastruktūras maksas cēlonis?

Jā, tās ir visas izmaksas, kuras tiek politiski uzkarinātas Latvijas dzelzceļam. Un galvenais politiskais aspekts, kas tiek uzspiests Latvijas dzelzceļam, ir šis elektrifikācijas projekts. Tas tiek uzkarināts dzelzceļam, un Latvijas dzelzceļam būs jāaizņemas, jo tas nevarēs viens pats šo projektu nofinansēt. Un, protams, šī aizņemtā nauda būs jāatdod. Šeit es redzu divus riskus. Pirmo risku industrijai un otro risku valstij. Industrijai tas ir kārtējais neizbēgamais tarifu kāpums. Elektrifikāciju nekādā gadījumā nedrīkst realizēt, ja nav simtprocentīgas pārliecības, ka tarifi kritīsies vai vismaz paliks esošajā līmenī. Jo, ja tarifi ceļas, tad tranzīta nozarei ir beigas. Paskatāmies no uzņēmēja viedokļa! Lai uzņēmēji varētu izmantot elektrificēto infrastruktūru, būs jāpērk jaunas lokomotīves. Elektrovilces lokomotīves, kuru Latvijā nav. Līdz ar to tie ir jauni izdevumi. Kurš uzņēmējs var aiziet uz banku un pateikt tā: dodiet man naudu, lai es varētu nopirkt lokomotīvi, lai es varētu pārvadāt savas kravas? Redzot to, ka katru gadu konstanti kravu apjoms krītas. Banka jau nevarēs pēc tam šo lokomotīvi brīvajā tirgū pārdot, ja tajā nav kravu.

Dzelzceļa elektrifikācijas projektam ir paredzēts 350 miljonu eiro liels Eiropas Savienības līdzfinansējums. Jūs zināt, ka Latvijas dzelzceļa arguments ir tāds: ja mēs neīstenosim elektrifikācijas projektu, tad zaudēsim kravas vispār, jo Lietuva īsteno savu elektrifikācijas projektu par savu naudu pat bez ES līdzfinansējuma. Vai tas nav nopietns arguments, lai elektrifikācijas projektu īstenotu?

Jā, tas ir arguments. Tomēr, ja skatāmies šo milzīgo Eiropas Savienības atbalstu, tad jāņem vērā, ka kopējās projekta izmaksas, ieskaitot lokomotīves un visu pārējo, ir 1,2 miljardi eiro, bet Eiropa mums maksā 347 miljonus. Līdz ar to tas ir liels atbalsts, bet pārējā nauda kaut kur ir jāaizņemas.

Kas tad ir tā projekta daļa, ko nesedz Eiropas Savienība?

Lokomotīves vispār nesedz. Tās visas ir jāpērk par pašu naudu. Lielākais izdevumu postenis šajā gadījumā ir Ldz Cargo, kas ir lielākais pārvadātājs. Taču ir arī privātie pārvadātāji, kuriem būs jāpērk šīs lokomotīves. Turklāt nebūs jau tā, ka varēs pāriet tikai uz elektriskajām lokomotīvēm. Elektrifikācijas projekts ir no Šķirotavas stacijas caur Krustpili līdz Rēzeknei un līdz Daugavpilij. Taču no Rēzeknes līdz robežai ir vēl 60 kilometri, no Daugavpils līdz robežai arī attiecīgs kilometru skaits. Tur šīs elektrifikācijas nebūs. Un elektrifikācijas nebūs arī no Šķirotavas līdz Rīgas ostai. Tas nozīmē, ka pa Rīgas pilsētu turpinās pārvietoties dīzeļlokomotīves, kas šeit bojās gaisu. Tātad arī no ekoloģijas viedokļa šim projektam ir tāds ļoti «margināls» efekts.

Visos jautājumos, kurus jūs pieminat, ir līmenis, kuru var risināt Latvijas dzelzceļš kā uzņēmums, un ir politiskais līmenis. Kurā līmenī ir problēmas?

Latvijas dzelzceļa pārstāvniecības atklāšana Baltkrievijā noteikti ir labs signāls, bet bez politiskā atbalsta nekas nenotiek. Un sevišķi Baltkrievijā. Premjera vizīte Baltkrievijā netika izmantota. Ar Baltkrieviju atšķirībā no Indijas, Ķīnas vai Irānas mums ir robeža. Un baltkrieviem nav izejas uz jūru. Viņiem ir tikai divas alternatīvas, labi, trīs: Lietuva, Krievija vai Latvija.

Lielais baltkrievu jautājums tomēr ir – caur Lietuvu vai caur Latviju. Kas ir tas, kas dod atbildi?

Tarifs. Neapšaubāmi - tarifs. Un tas ir jāsamazina obligāti. Bez tarifa samazinājuma nekas nenotiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pasažieru pārvadātāja «Rīgas satiksmes» (RS) pagaidu valdes vadītājs Anrijs Matīss nolēmis šodien pamest amatu.

Matīss šorīt intervijā Latvijas Radio šādu lēmumu skaidroja ar atbalsta trūkumu pārmaiņām uzņēmumā no RS akcionāra puses. RS akciju turētāja funkcijas pilda Rīgas mērs un «Saskaņas» līderis Nils Ušakovs.

Sākotnēji atbalsts pārmaiņām RS no domes bijis liels, bet līdz ar Ušakova lēmumu kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās šis atbalsts faktiski ir zudis, vērtēja Matīss.

Šādos apstākļos viņš nolēmis, ka šodien paziņos par atkāpšanos no amata - iesniegums jau esot sagatavots un tas vien jāiesniedz Ušakovam. «Neesmu nobijies, bet viens to izsmelt nevar,» piebilda Matīss.

Kā piemēru atbalsta trūkumam Matīss minēja RS audita ziņojumu, kurā lūgts izvērtēt bijušās valdes atbildību par nesaimniecisku rīcību uzņēmumā, taču šādas izvērtēšanas vietā audita ziņojums nosūtīts atpakaļ RS ar «aptuvenu nostāju» - vērtējiet paši, ko Matīss neuzskata par konstruktīvu rīcību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - Rīgas satiksmes pagaidu vadītājs Matīss saņem Ušakova atbalstu un paliek amatā

LETA, 28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu vadītājs Anrijs Matīss turpinās vadīt uzņēmumu, lai arī vēl šodien tika pieļāvis iespēju to pamest, ja negūs skaidru atbalstu viņa rosinātajām izmaiņām, - par to viņš paziņoja pēc vairāk nekā stundu ilgas tikšanās ar Rīgas mēru un «Rīgas satiksmes» akciju turētāju Nilu Ušakovu (S).

Ušakovs žurnālistiem sacīja, ka šodien ar Matīsu izrunājis daudzus jautājumus, kas saistīti ar uzņēmuma funkcionēšanu gan tuvākā, gan tālākā nākotnē un patlaban neesot iemeslu runāt par to, ka uzņēmumam draudētu nestabilitātes problēmas.

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka Matīss darot «ārkārtīgi grūtu darbu» un daudzas lietas neuztvert emocionāli nemaz neesot iespējams.

Tāpat viņš norādīja, ka pēc sarunas ar medijiem abi ar Matīsu turpinās strādāt pie uzņēmuma šī gada budžeta veidošanas. «Rīt, »Rīgas satiksmes« akcionāru sanāksmē lemsim par uzņēmuma budžetu, skatot to kontekstā arī ar pašvaldības budžetu, kuru iecerēts pieņemt 27.martā,» sacīja Ušakovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības uzņēmuma «Rīgas satiksme» (RS) pagaidu valdes vadītājs Anrijs Matīss amatu pamet, jo Rīgas dome nesniedz atbalstu to «Rīgas satiksmes» (RS) problēmu risināšanā, kas nav paša uzņēmuma pārziņā un kuru novēršana ir iespējama tikai ar pašvaldības lēmumiem.

Skaidrojot savu lēmumu atstāt RS pagaidu valdes vadītāja amatu, Matīss aģentūrai LETA sacīja, ka lielāks pašvaldības atbalsts būtu nepieciešams, piemēram, apstiprinot jauno biļešu pašizmaksu, pārskatot RS un «Rīgas mikroautobusu satiksmes» maršrutus, lemjot par tarifu maiņu un citām praktiskām lietām.

«Daudzas lietas nav tikai »Rīgas satiksmes« kompetencē, piemēram, maršrutu pārskatīšana ar »Rīgas mikroautobusu satiksmi«,» uzsvēra Matīss, «tāpat arī auditoru ziņojumā konstatētie trūkumi - tie būtu jānovērš, bet akcionārs atsūta mums audita ziņojumu atpakaļ un liek pašiem izstrādāt priekšlikumus. Mums nav atbalsta izdevumu samazināšanas jomā, līgumu pārskatīšanas jomā, un uzņēmums pats to atrisināt nevar. Tāpat arī akcionāram jāpieņem lēmums par zaudējumu piedziņu no bijušās valdes un to nevar dot darīt man.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc iepazīšanās ar starptautiskās auditoru kompānijas «Ernst & Young» sagatavoto ziņojumu par situāciju galvaspilsētas uzņēmumā «Rīgas satiksme» (RS) varētu tikt lemts par iespēju no atbildīgajām personām - iepriekšējās valdes - piedzīt vairākus miljonus eiro, otrdien Latvijas Televīzijā pavēstīja RS pašreizējais vadītājs Anrijs Matīss.

Audits liecinot, ka uzņēmumam piešķirtās dotācijas nesedz «Rīgas satiksmes» reālās izmaksas, turklāt uzņēmumam radušies miljonus eiro lieli zaudējumi. Uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Matīss skaidroja, ka saskaņā ar auditoru ziņojumu Rīgas domes dotācijas par pasažieru pārvadājumiem nav segušas šo pakalpojumu reālās izmaksas, attiecīgi uzņēmumam radušies zaudējumi, kas jākompensē ar aizņēmumiem un citādā veidā. Tāpat auditoru ziņojums rada jautājumus par vairākiem uzņēmumā veiktajiem iepirkumiem un sadarbības līgumiem.

Saistībā ar auditā atklāto Matīss norādīja, ka tas kalpos par pamatu konkrētu personu atbildības vērtēšanai, piebilstot, ka tāpat tiks vērtēta iespēja vērsties tiesībsargājošajās iestādēs. Matīss uzskata, ka ziņojums varētu kalpot par pamatu vairāku miljonu eiro zaudējumu piedziņai no atbildīgajām amatpersonām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Matīss: Pagaidām kreditori neprasīs Rīgas satiksmei priekšlaicīgi atdot aizdevumus

LETA, 08.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumam ir izdevies pārliecināt aizdevējus par situācijas stabilizēšanos pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» un patlaban kreditori neprasīs priekšlaicīgi atdot aizdotos līdzekļus, pastāstīja SIA «Rīgas satiksme» pagaidu valdes loceklis Anrijs Matīss.

Matīss norādīja, ka šodien notika uzņēmuma valdes tikšanās ar lielākajiem kredītu izsniedzējiem - vairāku vadošo Latvijas banku, kā arī Eiropas investīciju bankas, Ziemeļu investīciju bankas un citu ārvalstu kredītiestāžu pārstāvjiem.

«Rīgas satiksmes» pārstāvji skaidrojuši situāciju ar uzņēmuma finanšu stāvokli, iepazīstinājuši ar plāniem par uzņēmuma turpmāko darbu un snieguši citu interesējošu informāciju. «No kreditoru puses bija ļoti daudz jautājumu gan par iespējamajām kriminālapsūdzībām, kas saistītas ar ierosināto procesu, gan par uzņēmuma vadības turpmāko darbu. Tāpat viņi interesējās par korporatīvo pārvaldi - kad tiks izveidota padome un kāda būs tās loma un prasīja daudzas citas lietas,» sacīja Matīss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas satiksmei piešķirs 130 miljonu eiro dotāciju, turpinās optimizēt izdevumus

LETA, 01.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» vadības un kapitāldaļu turētāju sanāksmē pieņemts lēmums dotācijā no Rīgas domes budžeta piešķirt 130 miljonus eiro, kā arī turpināt optimizēt uzņēmuma izdevumus, pēc sanāksmes paziņoja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S).

Jau ziņots, ka jau iepriekš uzņēmuma vadītājs Anrijs Matīss publiski bija paudis viedokli, ka šogad uzņēmumam no pašvaldības budžeta būtu jāatvēl vismaz 130 miljonus eiro. Pērn no pašvaldības budžeta uzņēmums saņēma 122 miljonus eiro lielu dotāciju, kas, pēc jaunās valdes teiktā, neatbilst, lai nosegtu reālās izmaksas.

Aizvadīto gadu uzņēmums noslēdzis ar 6,3 miljonu eiro zaudējumiem.

Vēl vakar Matīss apsvēra domu «Rīgas satiksmes» vadītāja amatu atstāt, taču pēc apspriedes ar kapitāldaļu turētāju, proti, Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu (S), lēmumu mainīja. «Katram cilvēkam ir kaut kādas robežas, ko viņš var un nevar izdarīt. Tādēļ ir jāvienojas. Ja ir abpusēja sapratne un atbalsts no akcionāra puses, tad var strādāt un visu risināt, ja atbalsta nav - tad tas ir pavisam cits stāsts, jo daudzas lietas »Rīgas satiksme« atrisināt nevar, un daudz kas ir runājams domes koridoros,» sacīja Matīss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Peļņas nolūkos pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» nākotnē varētu paplašināt maršrutus uz Pierīgas pašvaldībām - tā gan ir tikai iecere un nekādas sarunas par to nav sāktas, trešdien Rīgas domes deputātiem teica uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss.

Apvienotā Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu un Satiksmes un transporta lietu komiteju sēdē 16.janvārī deputāti iztaujāja Matīsu ne tikai par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto kriminālprocesu un «Rīgas satiksmes» finansiālo stāvokli, bet arī par uzņēmuma nākotnes iecerēm.

Pēc Matīsa teiktā, maršrutu nodrošināšana arī uz Pierīgas pašvaldībām varētu būt viens no veidiem, kā palielināt uzņēmuma peļņu. «Sadarbībā ar Autotransporta direkciju mēs varētu apkalpot Pierīgas maršrutus un, iespējams, runāt par divu zonu biļešu ieviešanu, kas nodrošinātu mums papildu pasažierus,» sacīja Matīss.

Viņš gan norādīja, ka šī iecere neparedz jaunu maršrutu radīšanu «no zila gaisa». «Piemēram maršruts gar Ķīšezeru. Ja mēs to pagarināsim par dažiem kilometriem un nodrošināsim iespēju cilvēkiem nokļūt Carnikavā, tas mums dos vairāk ieguvumu nekā zaudējumu. Nav tā, ka mēs tukšu autobusu vedīsim uz Ādažiem, mēs vienkārši varētu pagarināt jau esošos maršrutus. Skaidrs, ka Rīga neuzturētu Ādažu pensionārus vai skolniekus, par to maksātu vai nu novada dome vai valsts, taču šāds sadarbības modelis pastāv,» sprieda Matīss, norādot, ka šī gan esot tikai nākotnes iecere un konkrētas sarunas nav notikušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmuma SIA «Rīgas satiksme» plānotā Skanstes tramvaja līnijas projekta īstenošana ir atlikta vismaz uz gadu, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss.

«Projekts nav apdraudēts, bet ieviešanas grafiks atliekas vismaz par gadu,» teica Matīss, runājot par Skanstes tramvaja līnijas projekta nākotni pēc tam, kad saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktajiem kriminālprocesiem par «Rīgas satiksmes» trim iepriekš veiktajiem iepirkumiem tam ir apturēts Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējums.

Viņš norādīja, ka šobrīd šajā projektā ir noslēgts tikai viens līgums - par projektēšanu, kamēr iepirkumi par jaunās tramvaju līnijas izbūvi, kā arī par attiecīgajā līnijā paredzētā ritošā sastāva iegādi, nav noslēgušies un, visticamāk, tiks sludināti no jauna. «Tāpēc te ir iespējama nobīde laikā, kas varētu būt par apmēram gadu, bet tas ir būtiski, lai sabiedrības interesēs būtu caurspīdīgs un skaidrs process, lai nebūtu kaut kādu zemūdens akmeņu, lai nebūtu apvainojumu, un vēlams, lai nefigurētu kompānijas, kuras jau šobrīd tiek apsūdzētas koruptīvos darījumos,» pauda Matīss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas satiksme no korupcijas skandālā iesaistītajām firmām grib piedzīt vairāk nekā 5 miljonus eiro

LETA, 08.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» no čehu uzņēmuma «Škoda» par savlaicīgi nepiegādātiem transportlīdzekļiem vēlas piedzīt vairāk nekā piecus miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma pagaidu valdes vadītājs Anrijs Matīss.

Viņš norādīja, ka uzņēmums kopā ar auditorkompāniju «Ernst & Young Baltic» patlaban aktīvi strādā pie korupcijas skandālā iesaistīto iepirkumu izvērtēšanas. Līdz šim esot konstatēts, ka soda naudās «Rīgas satiksme» varēs iekasēt vismaz piecus miljonus. No 100 plānotajiem trolejbusiem, Rīgai piegādāti esot tikai 54, bet no 20 tramvajiem - tikai septiņi.

«Abi šie iepirkumi ir noslēgušies, bet transportlīdzekļu nav un līgumos ir atrunāti līgumsodi par nosacījumu neizpildi. Šobrīd ir skaidrs, ka piegādātājiem varēsim prasīt vairāk nekā piecus miljonus eiro,» sacīja Matīss.

Tikmēr ipirkums, kas paredz no Polijas uzņēmuma «Solaris Urbino» saņemt 175 autobusus, vēl tiekot vērtēts, jo līdz šim Rīgai piegādāti jau 140 transportlīdzekļi. Šis iepirkums paredz, ka transportlīdzekļus skaitu var palielināt vēl par 30%, ko iepriekšējā uzņēmuma valde arī īstenoja, kā rezultātā sadarbība pagarināta līdz 2020.gadam. «Taču arī te vairāki termiņi nav ievēroti un līgumsodi būs,» pauda Matīss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas universālveikals Stockmann pagājušo gadu pabeidzis ar peļņu un apgrozījuma pieaugumu par 4%

Šogad uzņēmums sācis strādāt ar jaunu biznesa modeli, noslēdzot pirmo koncesijas līgumu ar labi zināmu zīmolu Hugo Boss, kas ļaus saņemt piegādes tieši no ražotāja, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas universālveikala direktore Dace Goldmane atklāj, ka saskaņā ar kompānijas veikto aptauju lielākā daļa jeb 60% klientu izvēlas Stockmann tāpēc, ka tā sortiments ir unikāls, bet 75% atzīst, ka apkalpošana ir tāda, ko nevar saņemt nekur citur Rīgā. «Un mēs būvējam biznesu uz to, ka veikala visās nodaļās kvalitātes prasības ir vienādas, apkalpošana būs vienāda. Ideāli, ja pārdevējs jau pasaka priekšā klientam, ko vēl vajadzētu,» tā direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sadarbības partneri un kreditori pašvaldības SIA Rīgas satiksme var pieprasīt atgriezt visus izsniegtos aizdevumus, kas kopumā ir aptuveni 200 miljoni eiro, trešdien Rīgas domes deputātiem atzina uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss.

Viņš norādīja, ka pēc korupcijas skandāla bankas maigi sakot kļuvušas piesardzīgas. Kreditoriem notiekošais šķiet absolūti nenormāls un viņi var pieprasīt mums atgriezt visu kredītos piešķirto naudu. Pagaidām mums to ir izdevies novērst un neviens aizdevējs to pieprasījis nav, uzsvēra Matīss.

Viņš norādīja, ka 25.janvārī gaidāma Rīgas satiksmes pārstāvju tikšanās ar Eiropas Investīciju bankas, Ziemeļu investīciju bankas un citu aizdevēju pārstāvjiem. Tās laikā uzņēmuma valde mēģinās pārliecināt sadarbības partnerus par spēju turpināt darbu.

Mēģināsim viņus pārliecināt par uzņēmuma stabilitāti un ceram, ka nekādu sankciju nebūs, teica Matīss.

Kā ziņots, šodien Rīgas domē notiek Finanšu un administrācijas lietu un Satiksmes un transporta lietu komitejas apvienotā sēde, kurā deputāti Matīsu iztaujā par aktuālo situāciju Rīgas satiksmē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas satiksme ir nobremzējusi finansējuma piešķiršanu Skanstes tramvaja līnijas projektam un par tā turpmāko nākotni lems pēc starptautiskā audita veikšanas, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss.

Matīss norādīja, ka uzņēmums patlaban izvērtējot starptautisko audita aģentūru piedāvājumus un tuvākajās dienās varētu ar kādu no tām noslēgt sadarbības līgumu.

Tikai tad, kad būsim ieguvuši pārliecību, ka visi iepirkumi un procedūras notikušas atbilstoši likumiem, tikai tad runāsim par projekta turpmāko attīstību un mēģināsim uzrunāt Centrālo finanšu un līgumu aģentūru. Arī mēs neplānojam nevienam neko maksāt, pirms nebūs pabeigta pārbaude, sacīja Matīss.

Vienlaikus viņš atgādināja, ka par šo projektu neviens būvniecības iepirkums nav pat izsludināts, kur nu vēl noslēgts. Līdz šim ir noslēgts projekta būvprojekta izstrādes līgums ar SIA BRD projekts. Uzņēmums saņēmis visu piecu posmu būvatļaujas no Rīgas pilsētas būvvaldes, taču, pēc Matīsa teiktā, arī aktīva projektēšana tiks apturēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz veiktajiem taupīšanas pasākumiem, nepieciešamā dotācija SIA «Rīgas satiksmei» šogad pieaugs vēl par 12 miljoniem eiro un varētu sasniegt 134 miljonus eiro, atzina uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss.

Šādu secinājumu uzņēmuma vadība izdarījusi pēc auditorkompānijas «Ernst&Young» sagatavotā ziņojuma par situāciju galvaspilsētas uzņēmumā. Pēc Matīsa teiktā, ziņojums «ir ļoti kritisks» un tajā norādīta virkne pasākumu, kas jāveic, lai uzņēmums varētu turpināt funkcionēt.

Ieteikumi saistīti ar sadarbības partneru izvēli, pašizmaksu aprēķiniem un citiem procesiem. Vienlaikus auditori norādījuši, ka pēdējo piecu gadu periodā, bijušās uzņēmuma valdes vadībā, «Rīgas satiksmei» nodarīti desmitiem miljonu lieli zaudējumi.

«Zaudējumi nodarīti vairāku procesu rezultātā - izstrādājot budžetu, aprēķinot pašizmaksu, noslēdzot sadarbības līgumus, atgūstot parādus. Kaut vai līgums ar »Rīgas mikroautobusu satiksmi« - tas vien mums mēneša laikā rada 600 000 eiro zaudējumus. Tāpat arī kompensācija no domes 2018.gadā pieprasīta par 11,6 miljoniem eiro mazāka, nekā reāli nepieciešams un tā rezultātā uzņēmums strādā ar zaudējumiem. Šogad tie varētu būt aptuveni trīs miljonu eiro zaudējumi,» skaidroja Matīss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apcietinātajam Krjačekam daļēji piederošais Alkom-Trans regulāri uzvarējis iepirkumos

LETA, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) šodien Rātsnamā plkst.10 sasaucis preses brīfingu, informēja viņa padomnieks Mareks Gailītis.

Nav zināms, par ko Ameriks plāno brīfingā runāt. Pagājušajā nedēļā viņa vārds tika minēts saistībā ar pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmuma «Rīgas satiksme» (RS) korupcijas lietu.

Mediji ziņoja, ka Amerika dzīvesvietā notikusi kratīšana, taču viņš nekādus komentārus par to nav sniedzis, uzverot, ka viņa sirdsapziņa ir tīra. «Es atkārtoju vēlreiz: man pat nav priekšstata par tiem iepirkumiem, tā nav mana sfēra,» TV3 raidījumam «Nekā personīga» apgalvoja Ameriks.

Viņš ne reizi neesot ticies ar šobrīd korupcijas lietā apcietināto RS infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu, tomēr nenoliedz, ka pazīst citu šajā lietā apcietināto - uzņēmēju Māri Martinsonu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme pagaidu valde atradusi veidu kā šī gada budžetā ietaupīt 9,5 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss.

Galvenokārt ietaupīt plānots atsakoties no dažādu remontdarbu izdevumiem, pamatlīdzekļu iegādes, ieguldījumiem informācijas sistēmās u.c.

Tas nozīmē, ka no pašvaldības nepieciešamā dotācija nebūs lielāka nekā pērn, sacīja Matīss. 2018.gadā no pašvaldības budžeta RS tika piešķirta 122 miljonus eiro liela dotācija. Kopā ar valsts budžeta līdzekļiem uzņēmums saņēma vairāk nekā 130 miljonu eiro lielu dotāciju.

Vienlaikus viņš norādīja, ka no izdevumu samazinājuma necietīs uzņēmuma darbinieki un darba samaksas pieaugums ir ierēķināts budžetā. Tāpat iedzīvotājiem neesot jāuztraucas, ka varētu būt gaidāms transporta braukšanas biļešu cenu pieaugums. "Mēs gan ieteiksim precizēt biļešu cenu pašizmaksas aprēķinu, taču tas tiešā veidā atsauksies tikai uz dotācijas aprēķinu," skaidroja amatpersona.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu valdes tikšanās ar uzņēmuma kreditoriem aizritējusi veiksmīgi un aizdevēji piešķirto naudu pagaidām atgriezt nelūdz, apgalvoja uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis.

Viņš norādīja, ka uzņēmuma valde kreditorus šodien iepazīstināja ar kapitālsabiedrības šī gada budžeta projektu un citiem finanšu rādītājiem. «Kreditori uzklausīja līdz šim paveiktos darbus un pagaidām nekādu pretenziju nav. Vienojāmies, ka, tiklīdz valde apstiprinās auditorkompānijas »Ernst&Young« izstrādāto rekomendāciju plānu, tas tiks nosūtīts arī kreditoriem. Vienlaikus pārstāvji vienojās arī turpināt regulāru komunikāciju,» sacīja Zaķis.

Uzņēmuma aizdevēji ir vairākas vadošās Latvijas bankas, kā arī Eiropas investīciju banka, Ziemeļu investīciju banka un citas ārvalstu kredītiestādes.

«Rīgas satiksmes» kopējās kredītsaistības pārsniedz 200 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgas satiksme par parādu piedziņu privātam uzņēmumam maksā ap miljonu eiro gadā

LETA, 18.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības kapitālsabiedrība «Rīgas satiksme» (RS) privātam uzņēmumam «Konsultatīvā sabiedrība »Conventus«» («Conventus») maksā aptuveni vienu miljonu eiro gadā par parādu piedziņu, un auditorkompānija «Ernst&Young» ierosinājusi izvērtēt šī pakalpojuma efektivitāti, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums «De facto».

«Ernst&Young» veiktajā auditā konstatēts, ka 2017.gadā no autostāvvietu pakalpojumiem kopā RS ieņēmumi bija 12,5 miljoni eiro, tai skaitā 1,8 miljoni eiro iekasēti no pēcapmaksas paziņojumiem. Savukārt pērn šie ieņēmumi bija attiecīgi 13,6 miljoni un 1,7 miljoni eiro. Parādu piedziņu RS interesēs nodrošina «Conventus», par ko 2017.gadā pašvaldības kapitālsabiedrība šim partnerim samaksāja teju 1,03 miljonus eiro, bet 2018.gadā - 943 000 eiro.

Bijušais RS pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss iepriekš LTV norādīja, ka pašvaldības uzņēmumam parādu piedziņa ir jāpadara efektīvāka, vai nu iesaistot tajā, piemēram, pašvaldības policiju, vai arī panākot, ka automašīnai nevar iziet tehnisko apskati, kamēr nav apmaksāti piemērotie sodi par neatļautu transportlīdzekļa novietošanu RS stāvvietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir pabeigusi pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» audita analīzi un aicinās tiesībsargājošās iestādes izvērtēt, vai nav notikusi fiktīva nodarbinātība un citi pārkāpumi, vēsta «TV3 ziņas».

Analīzē esot secināts, ka «Rīgas satiksmes» finanšu darbībā ir nopietnas problēmas, savukārt Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) kā kapitāldaļu turētājs nav organizējis pietiekamu pārraudzību pār uzņēmuma darbu.

«Tur ir acīmredzamas norādes uz fiktīvi nodarbinātību uzņēmumā, par to, ka viens vai otrs lēmums attiecībā uz uzņēmumu kredītu ņemšanu un attīstību ir pieņemts, neievērojot procedūru. Šie ir jautājumi, kas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam būtu jāizvērtē,» sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Secinājumiem pagaidām ir ierobežotas pieejamības statuss. Tie patlaban tiekot apkopoti, veidojot gala ziņojumu, kuru šonedēļ kā pieprasījumu paredzēts nosūtīt Ušakovam. Atbilžu sniegšanai viņam būšot nedēļa laika un, visticamāk, marta beigās ministrija lems, vai ir pamats rosināt Ušakova atlaišanu, vēsta raidījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas pašreizējā Imigrācijas likumā būs jau tuvākajā laikā, savukārt jauns Imigrācijas likuma projekts tiks izstrādāts līdz 2019. gada 31. martam

Tādu ainu iezīmēja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē. Valdība jau šā gada 13. februārī akceptēja konceptuālo ziņojumu saistībā ar migrācijas politiku, kas arī paredz vairākas izmaiņas attiecībā uz ģimenes apvienošanu, ārvalstu studentiem un strādājošajiem, kā arī valdes locekļu migrācijas jomu. Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa norādīja, ka ES pašlaik runā par biometrijas datiem, personu identifikāciju, taču skaidras vīzijas, kas ES līmenī varētu mainīties migrācijas jomā, nav, iespējams, tāpēc, visticamāk, likumprojekta izstrādes gaitā vēl būs korekcijas.

Saeimas deputāts Anrijs Matīss gribēja zināt, cik daudz Latvijā strādā ES valstu iedzīvotāju (gan kā direktori, valdes locekļi utt.), taču PMLP direktora vietniece Maira Roze norāda - korektu šādu datu nav. A. Matīss atgādināja, ka Šengenas zonā var uzturēties trīs mēnešus, pēc tam jāiet reģistrēties attiecīgajā valstī, uz ko saņēma piebildi - šie citu ES valstu cilvēki var izbraukt no Latvijas kaut vai uz vienu dienu, un atkal šī atskaite par 90 dienām sākas no nulles. Kopumā, ieskaitot TUA, Latvijā uzturas 39 674 personas, no Eiropas – 12 811, skaidroja M. Roze. Viņa norādīja, ka pērn izsniegta 301 pirmreizējā TUA saistībā ar nekustamo īpašumu , 2490 - pamatojoties uz darba attiecībām, un 1943 – studentiem. Kopumā uz 2018. gada 1. janvāri Latvijā, balstoties uz TUA, saistībā ar nekustamo īpašumu uzturējās 9939 personas un 7700 darba ņēmēji. M. Roze prognozēja, ka darba ņēmēji – viesstrādnieki – kļūs par lielāko grupu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas satiksme pārtraukusi uzsāktos iepirkumus Skanstes tramvaja projektā

Zane Atlāce - Bistere, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas satiksmes iepirkumu komisija 18.janvārī pieņēmusi lēmumu par Kohēzijas fonda projekta Nr.4.5.1.1/16/I/002 «Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstība» ietvaros organizēto iepirkumu slēgto konkursu «Rīgas tramvaju infrastruktūras pārbūve» un sarunu procedūru «Par zemās grīdas tramvaju piegādi» pārtraukšanu, informē pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme pārstāvis Viktors Zaķis.

Abus pārtrauktos iepirkumus no jauna plānots izsludināt tuvāko mēnešu laikā. Līdz jaunas iepirkumu procedūras uzsākšanas «Rīgas satiksme» paredzējusi pārstrādāt iepirkumu dokumentāciju, pārskatot prasības pretendentiem, tādējādi iespēju robežās paplašinot potenciālo pretendentu loku.

V.Zaķis piebilst, ka pirms iepirkumu izsludināšanas visai iepirkumu dokumentācijai tiek veikta likumdošanā noteiktā pirmspārbaude Iepirkumu uzraudzības birojā. Tāpat arī noslēgtā līguma par projekta īstenošanas uzraudzību (Integritātes pakts) ietvaros «Rīgas satiksmes» iepirkumu komisija aktīvi sadarbojas ar biedrību «Sabiedrība par atklātību – Delna».

Jau vēstīts, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) patlaban neizskata iespēju atjaunot Eiropas Savienības (ES) fondu maksājumus Skanstes tramvaja projektam, informēja CFLA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas bankās dominē iekšzemes un Eiropas Savienības valstu noguldījumi, kas sasnieguši 91% no visa noguldījumu apjoma - 80% ir iekšzemes klientu naudas līdzekļi, 11% - ES valstu; 9% - citu valstu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Komisija ir apkopojusi 2018. gada pēdējā ceturkšņa datus saistībā ar Latvijas banku sektora transformācijas procesu. Latvijas banku sektora biznesa pieejas un fokusa maiņa, kas saskaņā ar FKTK dotajiem uzdevumiem tika sākta 2016. gadā, šobrīd ir noslēguma fāzē. 2018. gadā ir īstenoti vairāki kompleksi pasākumi, kas būtiski mainījuši Latvijas banku klientu bāzi un nodrošinājuši jauno biznesa modeļu ieviešanas sākumu, turpmāk koncentrējoties uz iekšzemes un Eiropas Savienības valstu klientu apkalpošanu un piesaisti.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš skaidro: «Tagad ar gandarījumu varam raudzīties uz vietējās izcelsmes naudas, t.i., eiro dominanci mūsu banku tirgū, tādā ziņā šī ir pilnīgi cita biznesa vide nekā iepriekšējos 25 gados. Jo īpaši svarīga veiktās transformācijas posmā ir bijusi vietējo noguldījumu stabilitāte un pat pakāpenisks to pieaugums, sasniedzot iekšzemes noguldījumu vēsturiski augstāko līmeni - 13 miljardi eiro. Šis ir vairāku gadu darba rezultāts, kuru bankas veica ciešā sadarbība ar uzraugu - FKTK komandu. Pakāpeniski un bez liekiem satricinājumiem ir notikusi vērienīga reforma, ko iesākām 2016. gadā, kļūstot par OECD dalībvalsti, jo īpaši daudz ir paveikts pagājušajā gadā, bankām vēl straujāk nekā iepriekš atsakoties no riskanto klientu segmenta.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ieguldot gandrīz 10 miljonus eiro, Karostā atklāta jauna melnā metāla izstrādājumu ražotne

Monta Glumane, 08.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot gandrīz 10 miljonu eiro,uzņēmums LSEZ «Jensen Metal» SIA atklājis jaunu ražotni Liepājā, Karostas industriālā parka teritorijā, informē uzņēmums.

Būvē investēti 7,3 miljoni eiro, bet iekārtās - 2,5 miljoni eiro.

Līdz ar jaunās ražotnes atvēršanu plānots kāpināt līdzšinējo ražošanas jaudu par 50%, kā arī turpināt paplašināšanos jau tuvākajā laikā.

11 400 kvadrātmetru ražotnes teritorijā LSEZ «Jensen Metal» SIA ražos melnā metāla izstrādājumus. Jaunās telpas un iekārtas ļaus Furnitūras departamentā saražot līdz pat 130 000 profiliem nedēļā, būtiski kāpinot jaudu un efektivitāti. Šogad uzceltā ēka nodrošinās loģisku un efektīvu ražošanas plūsmu, kā arī papildu automatizācijas iespējas nākotnē.

«Būvēt jaunu ražotni uzņēmumu pamudināja viens no lielākajiem klientiem, kas pirms pāris gadiem iesniedza izaugsmes plānu ar pieaugumu 25% apmērā ik gadu nākamajiem pieciem gadiem. 2018. gada janvārī noslēgtais ilgtermiņa līgums ar klientu bija pamats būves uzsākšanai,» pastāstīja Ieva Līmeža, LSEZ «Jensen Metal» SIA un LSEZ SIA «JM Properties» prokūriste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kur iesprūdusi aprites ekonomika Latvijā?

Māris Simanovičs - «Eco Baltia grupas» valdes priekšsēdētājs, 29.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau ilgstoši tiek runāts par aprites ekonomiku. Dabas resursi pasaulē izsīkst, turpretī atkritumu kalni tikai palielinās. Izskan pat tādiem apgalvojumi, ka Latvija lēnām kļūst par Eiropas atkritumu poligonu, jo nespējam tikt līdzi atkritumu pārstrādes tempiem citur Eiropā.

To savā ziņā apstiprina arī jaunākais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Latvijas Vides raksturlielumu pārskats, kurā skaidri norādīts, ka, palielinoties iedzīvotāju labklājībai, laikā no 2004.gada līdz 2016.gadam radīto atkritumu apjoms valstī audzis vairāk nekā divas reizes. Tas nozīmē, ka ar atkritumu šķirošanu vien uz priekšu netiksim – jāsāk raudzīties uz kopējo bildi.

Sākotnēji jāvērš uzmanība uz mūsu paradumiem, ko, protams, ietekmē tas, ko varam iegādāties veikalu plauktos. Šobrīd tiek stingri noteikts apjoms, cik tirgū novietotā iepakojuma jāatgūst un jāpārstrādā, taču nav neviena nosacījuma, kas definētu to, cik lielai daļai no iepakojuma vispār jābūt pārstrādājamai. Iedzīvotāju aptaujas liecina, ka iedzīvotāji ir gatavi šķirot vairāk, taču, kamēr ražotāji un iepakotāji nav motivēti jau saknē tirgū novietot pārstrādājamu iepakojumu, būsim visai tālu no ilgtspējīga ekonomikas modeļa. Tas diemžēl atspēlējas arī uz nākamajiem atkritumu apsaimniekošanas posmiem – šķirošanu un pārstrādi. Iepakojums ir tik daudzveidīgs, veidots no dažādiem kompozītmateriāliem, ka daļa no tā jebkurā gadījumā nonāk poligonos. Pēc mūsu aplēsēm, jau iedzīvotāju šķirotajos atkritumos vien ir 10 līdz 30% atkritumu, kuri nav derīgi pārstrādei, un esam spiesti tos nogādāt apglabāšanai poligonā. Arī atkritumu dedzināšanas jaudas, ražojot enerģiju, Latvijā ir niecīgas, bet citām Eiropas valstīm pašām pietiek, ko dedzināt, tāpēc arī tā Latvijai nav opcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā kopīgi pārvarēt krīzi

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets", 24.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir maza un dinamiska ekonomika, kas ir atkarīga no ārējā pieprasījuma un pasaules tendencēm. Dīkstāve un patēriņa kritums Eiropā un pasaulē būtiski ietekmēs Latvijas ražošanas apjomus. Eksportētāji ir Latvijas dzinējspēks, un, ja saņems fokusētu un pareizu atbalstu tuvāko mēnešu laikā, tie ātri atgūsies, kad ekonomikas sāks stabilizēties.

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" kopā ar vadošajiem eksportētājiem ir nākusi klajā ar manifestu, kas palīdzēs strukturēt un veidot atbalstu uzņēmumiem. Pirmkārt, paredzēt "Dīkstāves reglamentu" VISĀM nozarēm, neatkarīgi no NACE klasifikācijas. Ir jāizveido atbalsta mehānisms eksportējošo uzņēmumu atbalstam, kam būtiski krities apgrozījums, neskatoties uz uzņēmumu piederību kādai konkrētai nozarei. Vai arī jārada ļoti raits process, kā pievienot nozares esošam reglamentam, lai valsts palīdzība būtu efektīva un tūlītēja. Asociācija iesaka arī diferencēt atbalstu - nodokļu atvieglojumu vai daļēja atalgojuma formā atkarībā no tā, cik lielā mērā uzņēmumu ir skārusi vīrusa ietekme (procentuāls apgrozījuma kritums), ko VID ir viegli pārbaudīt un kontrolēt.

Komentāri

Pievienot komentāru